Small claims court orders defendant to pay management fees, state fees, and court costs to property management company.

Lieta Nr.C33559516

Lietas arhīva Nr.C-1184-17/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 29.maijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

piedaloties prasītājas SIA ,,ECO LABEL” pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA ,,ECO LABEL” maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu, un

k o n s t a t ē j a

2016.gada 24.maijā tiesā saņemts SIA ,,ECO LABEL” (turpmāk – prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. D/ (turpmāk

– atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. D/ īpašuma tiesības ar 2000.gada 10.oktobra pirkuma līgumu ir nostiprinātas Rīgas rajona tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas Siguldas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.950-14, ko apliecina pielikumā pievienotais izraksts no zemesgrāmatu nodalījuma.

Dzīvokļa platība 33,61 m2. Dzīvoklim tiek nodrošināta aukstā ūdens padeve, kanalizācija, apkure.

Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā /adrese/. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ietilpst 52 dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašumi.

No 2014.gada 7.novembra līdz 2014.gada 21.novembrim veiktajā aptaujā dzīvojamās mājas īpašnieki pieņēmuši lēmumu atcelt dzīvojamās mājas

apsaimniekotāju SIA ,,CDzP”, kā arī 2015.gada 14.janvāra kopsapulcē atkārtoti nolēma ar balsu vairākumu atcelt dzīvojamās mājas apsaimniekotāju

SIA ,,CDzP” un iecelt SIA ,,ECO LABEL” kā pārvaldnieku, kā arī starp dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un SIA ,,ECO LABEL” (turpmāk -

Pārvaldnieks) noslēgts Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. EC - P_B24/2015-01.03, kas ir saistošs visiem dzīvojamās mājas /adrese/

(turpmāk - dzīvojamās mājas) dzīvokļu īpašniekiem (arī tiem, kas Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. EC - P_B24/2015-01.03 nav

parakstījuši), jo vairāk nekā puse dzīvojamo māju īpašnieki ar saviem parakstiem apstiprināja piekrišanu SIA ,,ECO LABEL” Līgumam.

2015.gada 1.marta Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.EC -P_B24/2015-01.03 parakstīja 28 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Atbildētājs 2015.gada 1.marta Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.EC -P_B24/2015-01.03, nav parakstījis, bet, pamatojoties uz Dzīvokļa

īpašuma likuma 16.panta trešo daļu, Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja ,,par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki,

kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tai skaitā, atbildētājam. Saskaņā ar Līguma 7.2.apakšpunktu, Līgums ir

spēkā esošs līdz 2017.gada 1.martam.

Pamatojoties uz Līguma 2.1.3.apakšpunktu, prasītāja noslēdza līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par elektroenerģijas, aukstā ūdens,

kanalizācijas novadīšanu, sadzīves atkritumu izvešanu dzīvojamai mājai. Ar Pārvaldnieka kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja starpniecību atbildētājam

piederošais dzīvoklis tiek nodrošināts ar aukstā ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, atkritumu izvešanas pakalpojumiem, koplietošanas elektrību un

citiem pakalpojumiem. Tātad atbildētājam ir pienākums maksāt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus Pārvaldniekam, kas

atbildētājam tos ir piegādājis un radījis iespēju lietot dzīvojamās telpas.

Balstoties uz Līguma 4.1.2.apakšpunktu, īpašniekiem ir pienākums segt visus nepieciešamos izdevumus pilnā apmērā, kas saistīti ar objekta

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tai skaitā, uzturēšanu un ekspluatāciju, remontu un rekonstrukciju. Šie izdevumi īpašniekam jāsedz pilnā apmērā. Šo

izdevumu apmērs nav jāsaskaņo ar īpašniekiem. Jāapmaksā komunālie pakalpojumi, kas sniegti objektam, patērēti objektā un tā vajadzībām pilnā

apmērā proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Pamatojoties uz Līguma 5.1.apakšpunktu, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta 0,40

euro apmērā, savukārt Līguma 5.5.apakšpunkts nosaka, ka nākotnē veicamo remontu uzlabojumu apmaksai īpašnieki veic papildus iemaksas 0,07 euro

apmērā.

Pārvaldnieks katru mēnesi piegādāja atbildētājam rēķinu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem. Rēķinā tika norādīts konkrētā

mēneša maksājums un parāds par iepriekšējo periodu. Tā kā jaunā rēķinā norādīts arī parāds par iepriekšējo periodu, uzskatāms, ka atbildētājs regulāri

brīdināts par uzkrātā parāda lielumu.

Atbildētājs savus likumā noteiktos pienākumus nepildīja, ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopību nesazinājās, Līgumu

neparakstīja, kā arī necēla iebildumus par saņemtajiem rēķiniem.

Saskaņā ar prasītājas norēķinu datiem, dzīvojamās mājas /adrese/, īpašniekam (atbildētājam) ir izveidojies pamatparāds 312,73 euro apmērā par

dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem, negodprātīgi veicot vai neveicot vispār ikmēneša

apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumus un pieļaujot šo maksājumu kavējumus.

2015.gada 30.novembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam ierakstītā vēstulē Brīdinājumu Nr.69/2015/N par parāda atmaksu, kā arī par prasības

pieteikuma iesniegšanu tiesā par parāda piedziņu, par ko liecina VAS ,,Latvijas Pasts” 2015.gada 4.decembra čeks Nr.0235524. Minētajā Brīdinājumā

prasītāja noradījusi atbildētajam, ka viņš nav izpildījis saistības pret prasītāju, un uz Brīdinājuma sagatavošanas dienu atbildētāja nenokārtotās

parādsaistības pret prasītāju bija 210,80 euro apmērā. Prasītāja aicinājusi atbildētāju līdz 2015.gada 31.decembrim nokārtot savas parādsaistības pret

prasītāju par kopējo summu 210,80 euro. Papildus atbildētājam norādīts, ka savlaicīgi nenokārtojot parādsaistības, prasītāja cels prasību tiesā par

parāda piedziņu.

2016.gada 7.janvārī prasītāja iesniegusi Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā

pret atbildētāju. 2016.gada 24.februārī Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņēmis lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas saistībā

ar to, ka brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama - beidzies glabāšanas termiņš.

Uz prasības sagatavošanas dienu atbildētāja parāda summa ir 312,73 euro. Aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti uz 2016.gada 29.februāri

21,85 euro. Kopējā prasības summa ir 334,58 euro.

2016.gada 1.martā prasītāja ierakstītā vēstulē nosūtījusi parādniekam priekšlikumu strīda risināšanai, izmantot mediāciju saskaņā ar Mediācijas

likumu, ko apliecina VAS ,,Latvijas Pasts” 2016.gada 1.marta čeks Nr.0361288. Prasītāja ir saņēmusi VAS ,,Latvijas Pasts” paziņojumu, ka vēstules

izsniegšana parādniekam nav iespējama - beidzies glabāšanas termiņš.

Pamatojoties uz Civillikuma 1652., 1838.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 334,58 euro apmērā;

2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai samaksāto valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.

Naudas samaksa veicama SIA ,,ECO LABEL”, Reģ.Nr.40103516536, norēķinu kontā LV91UNLA0050018545322, AS ,,SEB banka”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2016.gada 1.jūnijā atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese/(lietas 34.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz

2016.gada 30.jūnijam (lietas 36.lapa).

2016.gada 7.jūlijā atbildētājam adresētais sūtījums atsūtīts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – piegādes laikā adresāts nebija sastopams,

atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 45.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu lieta nolikta iztiesāšanai tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, jo tiesa to uzskatījusi par

nepieciešamu.

Puses uz tiesas sēdi 2017.gada 16.maijā aicinātas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņojot, 2017.gada

11.janvārī nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1.lapa).

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja uz tajā minētājiem pamatiem, bet grozīja prasību daļā par likumisko procentu piedziņu,

lūdzot piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par 366 kavētām dienām laika periodā no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 28.februārim 18,82 euro,

kopējā prasības summa 331,55 euro (paraksts pie tiesas sēdes protokola lietas 56.lapa). Paskaidroja, ka līgums nav terminēts, tas ir spēkā līdz laikam,

kad puses vienojas, ka līgums tiek lauzts, šobrīd līgums ir spēkā. Parādu lūdz piedzīt no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 29.februārim, jo Līgums ir

spēkā no 2015.gada 1.marta. Paskaidroja, ka rēķini atbildētājam sūtīti katru mēnesi gan informējot par tekošo maksājumu, gan par parādu. Rēķini

atbildētājam tiek ievietoti pastkastītē, jo viņš nav norādījis savu e-pasta adresi uz kurieni tos sūtīt. Atbildētājs saistības nepilda, ar prasītāju nav sazinājies.

Lūdz prasību apmierināt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis, paskaidrojumus par

prasību nav sniedzis. Atbildētājs uz tiesu aicināts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti gan ierakstītā, gan vienkāršā pasta sūtījumā

uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,

deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesā celto prasību un tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, jo saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas noteikumiem tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu, un ir uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati, kā arī nav pamata atlikt

lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu lietu iespējams skatīt bez atbildētāja klātbūtnes, jo nav likumīga pamata lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus un noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis

iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti, atzīstami par pierādītiem, jo atbildētājs tos nav

apstrīdējis, tomēr tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa

īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Siguldas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.950 - 14 izdrukas

redzams, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr./numurs/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamo daļu

no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala 3361/265752, ar kadastra Nr. /numurs B/, kas atrodas /adrese/, nostiprinātas, pamatojoties uz 2000.gada

10.oktobra Pirkuma līgumu (lietas 14.lapa).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

2015.gada 1.martā starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju noslēgts dzīvojamās mājas /adrese/ Pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr.EC – P_B24/2015-01.03. Katram īpašniekam līgums ir saistošs ar tā parakstīšanas brīdi, visiem īpašniekiem līgums ir

saistošs, kad to ir parakstījuši īpašnieku vairākums 50 + 1% (lietas 15. – 24.lapa).

Saskaņā ar Līguma 7.1.punktu, līgums stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu, un ir spēkā līdz brīdim, kad Līgums tiek izbeigts pēc kādas puses

iniciatīvas vai savstarpējas rakstiskas vienošanās, bet Līguma pārtraukšana neatbrīvo puses no savstarpējas, saskaņā ar šo Līgumu, norēķinu veikšanas.

Līguma 1.punktā puses vienojušās par kārtību, kādā pārvaldnieks, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, īpašnieku uzdevumā, veic

dzīvojamās mājas uzturēšanu, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, savukārt dzīvokļa īpašnieki sedz pārvaldīšanas obligātos izdevumus, citus ar dzīvojamās

mājas saistītos pārvaldīšanas izdevumus un maksā pārvaldniekam atlīdzību par uzturēšanu, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Pamatojoties uz līguma 2.1.3.punktu, pārvaldnieks (prasītāja) slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par elektroenerģijas (AS

,,Latvenergo”) un aukstā ūdens (SIA ,,Saltavots”) padevi, kanalizācijas (SIA ,,Saltavots”) novadīšanu, atkritumu apsaimniekošanu (PSIA ,,Jumis”) un

siltumenerģijas (AS ,,Wesemann-Sigulda”) padevi.

Saskaņā ar līguma 4.1.2.punktu, īpašniekiem ir pienākums segt visus nepieciešamos izdevumus pilnā apmērā, kas saistīti ar objekta pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, tai skaitā, uzturēšanu un ekspluatāciju. Šie izdevumi īpašniekam jāsedz pilnā apmērā. Šo izdevumu apmērs nav jāsaskaņo ar

īpašniekiem. Jāapmaksā komunālie pakalpojumi, kas sniegti objektam, patērēti objektā un tā vajadzībām pilnā apmērā proporcionāli dzīvokļa īpašuma

lielumam.

Saskaņā ar līguma 5.1.punktu puses noteikušas maksu par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ēkas un zemes kopīpašumam 0,40 euro apmērā,

Līguma 5.5punkts noteic, ka lai pakāpeniski uzkrātu līdzekļus avāriju vai ārkārtas bojājumu seku novēršanai nepieciešamā inventāra un aprīkojuma

iegādei, kā arī nākotnē veicamo remontu uzlabojumu apmaksai, no īpašnieku ikmēneša iemaksām tiek veidots kopīpašumam remonta uzkrājuma fonds,

kura veidošanai īpašnieki veic papildus iemaksas 0,07 euro par 1 nekustamā īpašuma esošās apkurināmās un neapkurināmās domājamās daļas platības

kvadrātmetru mēnesī.

Līgums noteic rēķinu izrakstīšanas datumu līdz katra mēneša 12.datumam un rēķina atmaksas datumu - līdz katra mēneša 25.datumam (ieskaitot).

Minēto Līgumu parakstījuši 30 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Atbildētājs Līgumu nav parakstījis.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī) 10.panta 8.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums pildīt dzīvokļu

īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir dzīvokļu īpašnieku augstākā lēmējinstitūcija, kas pārstāv dzīvokļu īpašniekus neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieki ir

apvienojušies sabiedrībā, biedrībā vai kooperatīvā un ir tās dalībnieki.

Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī) 10.panta 1., 2.un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana),

maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus [..].

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2)pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā un piektā daļa noteic, ka uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz

ikvienu dzīvokļa īpašnieku un aizdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma

izpildei nepieciešamo finansējumu.

Tiesa norāda, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta piektajai daļai uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības

attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku.

Savukārt Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja katru mēnesi izrakstījusi un nosūtījusi atbildētājam rēķinu, kurā norādīts tekošais maksājums un parāds

par iepriekšējo periodu, ja tāds ir izveidojies (lietas 27.lapa).

Ievērojot minēto, atbildētājam ir saistoši prasītājas rēķini par sniegto pakalpojumu apmaksu. Atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka pienākums segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem izriet no likuma un atbildētājam ir saistošs arī dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmums.

Tiesa konstatē, ka prasītāja ir izpildījusi savas no līguma izrietošās saistībās, t.i., sniegusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus, taču atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar likumu un līgumu nav izpildījis.

Atbildētāja parāds saskaņā ar parāda aprēķinu par periodu no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 29.februārim par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir 312,73 euro. No parāda aprēķina redzams, ka par minēto periodu

atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu.

2015.gada 30.novembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu par parāda 210,80 euro apmaksu, lūdzot parādsaistības nokārtot līdz

2015.gada 31.decembrim. Atbildētājs brīdināts par sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts (lietas 25. – 26.lapa).

2016.gada 7.janvārī prasītāja iesniegusi Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā, kā saistības pamatojumu norādot SIA ,,ECO LABEL” 2015.gada 12.novembra rēķinu Nr.2414-1510 ar saistību izpildes termiņu 2015.gada

30.novembris un kopējo summu 173,94 euro. Ar 2016.gada 24.februāra lēmumu lietā Nr.3-12/0024 pieteikums atstāts bez izskatīšanas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 406.6panta otro daļu (lietas 28.lapa).

Tiesa konstatē, ka atbildētājam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, un viņam ir saistoši pārvaldnieka izrakstītie rēķini par

apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu apmaksu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam piederošā īpašuma apsaimniekošana un iespēja izmantot komunālos pakalpojumus ir nodrošināta, bet

par tiem nav veikti maksājumi. Atbildētājs nav cēlis arī pretenzijas, ka sniegtie pakalpojumi būtu nekvalitatīvi vai tie nebūtu saņemti vispār.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs savas saistības pret prasītāju būtu izpildījis, veicot apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu

samaksu, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt iesniegtā parāda apmēru, jo to apliecina lietā iesniegtie rēķini.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds par dzīvojamās mājas /adrese/, Siguldas novadā, apsaimniekošanas

un pārvaldīšanas izdevumiem, un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 29.februārim 312,73 euro

apmērā.

Prasītāja tiesas sēdē precizējot prasību, lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.marta līdz

2016.gada 29.februārim 18,82 euro apmērā.

Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti pēc formulas 312,73 euro x 366 kavētas dienas x 0,01644 / 100 = 18,82 euro.

Tiesa uzskata, ka prasītājas prasījums par procentu piedziņu ir pamatots, jo saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība,

kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas

ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Lai būtu pamats 1759.panta 1.punkta piemērošanai un nokavējuma procentu piedziņai, tiesai ir jākonstatē nokavējums (saistības izpildīšanas

prettiesisks novilcinājums (Civillikuma 1651.pants)) atbilstoši Civillikuma 1652. vai 1653.pantam.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Ņemot vērā to, ka tiesa atzinusi pamatparāda esamību un saistību izpildīšanas nokavējumu, un nokavējuma procenti aprēķināti, pamatojoties uz

likumu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 29.februārim 18,82 euro

apmērā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksas parāds

par laika periodu no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 29.februārim 312,73 euro apmērā un likumiskie nokavējuma procenti 18,82 euro par laika

periodu no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 29.februārim.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. [..].

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus.

Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. [..].

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas 11. – 12.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

(lietas 13.lapa).

Tā kā tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasības summu precizēja un samazināja, tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta otrās daļas

noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva atbilstoši uzturētajai prasības daļai 70,49 euro (99,09%

apmērā) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, kopā 75,19 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 15,88 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos 4,70 euro,

piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 11,18 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo un otro daļu, 97., 189., 190., 192., 193., 195.,

204.1, 250.26 un 250.27pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,ECO LABEL”, Reģ.Nr.40103516536,

-parādu par saņemtajiem apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 1.marta līdz

2016.gada 29.februārim 312,73 euro (trīs simti divpadsmit euro un 73 centi);

- likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 29.februārim 18,82 euro (astoņpadsmit euro un 82

centi) un

- tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 70,49 euro (septiņdesmit euro un 49 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro

un 70 centi), pavisam kopā piedzenot 420,86 euro (četri simti divdesmit euro un 86 centi).

Parādsaistību samaksa veicama SIA ,,ECO LABEL” norēķinu kontā Nr.LV91UNLA0050018545322, AS ,,SEB banka”.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,18 euro (vienpadsmit euro un 18

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, mērķis

- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C33559516.

Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā 10 dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere