Court orders full child support payment in writing procedure after respondent failed to appear.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support in a written procedure because the respondent failed to submit a written explanation or request a hearing. The respondent was deemed to have received court documents at their declared address, and no objections were raised. Consequently, the court ordered monthly payments based on statutory minimums and awarded court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 56. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 250.25 panta 2. daļa: Failure to respond to a small claims request in writing constitutes a waiver of the right to a hearing, allowing the court to decide based solely on submitted evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. C16104613
Lietas arhīva Nr. C-0311-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2014.gada 11.februārī
Jēkabpils rajona tiesas tiesnese L.Bārbale, izskatotrakstveida procesā civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers.
C/ par uzturlīdzekļu piedziņu,
konstatēja:
prasītājs /pers. B/ (turpmāk - Prasītājs) iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk - Atbildētāja)
par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.
Prasības pieteikumā norādīts, ka kopdzīves laikā ar Atbildētāju dzimuši divi bērni: 2004.gada 29.novembrī meita /pers. D/, un
2009.gada 4.decembrī dēls /pers. E/. Ar Aknīstes novada bāriņtiesas 2013.gada 3.septembra lēmumu Atbildētājai pārtrauktas abu
nepilngadīgo bērnu aizgādības tiesības. Bērni dzīvo kopā ar Prasītāju un atrodas viņa apgādībā. Atbildētāja nesniedz nekādu
materiālu palīdzību bērnu uzturam.
Pamatojot prasību ar Civillikuma 179. pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas uzturlīdzekļus bērnu uzturam Ministru kabineta noteiktajā
minimālajā apmērā. Prasītājs lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā un noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
2013.gada 22.oktobrī Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu tika nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts, nosakot termiņu aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā līdz 2013.gada
22.novembrim.
Saskaņā ar 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, ja
vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un
dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētāja nav atspēkojusi prezumpciju par
dokumentu saņemšanu.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi, iebildumus pret pieteikumu nav cēlusi,
nav pieteikusi lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Lietu tiesa izskata rakstveida procesā 2014.gada 11.februārī, par ko pusēm 2013.gada 2.decembrī nosūtīts paziņojums (lietas
24.lapa).
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Strīds par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru faktiski starp pusēm šajā gadījumā nemaz nevar pastāvēt, jo Prasītājs tos lūdz
piedzīt apmērā, kādu Latvijas valstī noteicis likumdevējs.
Civillikuma 177. pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un
pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bērna aprūpe nozīmē
viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un
audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un
sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Saskaņā ar Civillikuma 178.pantu, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no
vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Šajā gadījumā to īsteno Prasītājs, pie kura dzīvo bērni.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.
Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Arī 1998. gada 8. jūlijā LR likuma „Bērnu tiesību aizsardzības likums” 2. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam kā fiziski un
intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, bet 24. panta pirmā daļa nosaka, ka atbilstoši Civillikuma
noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7
gadu vecuma sasniegšanai 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma
sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga ar 2014.gada 1.janvārī sastāda 320 euro, tādēļ minimālais uzturlīdzekļu
apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem, neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa, bērnam līdz 7 gadu vecumam sastāda 80 euro
mēnesī, bet bērnam no 7 gadu vecuma sastāda 96 euro mēnesī.
Minētais nosaka Prasītāja tiesības pieprasīt no Atbildētājas uzturlīdzekļus apmērā, kas nav mazāks par Ministru kabineta 2013.gada
15.janvāra noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteiktajiem.
Kā redzams no lietai pievienotajām dzimšanas apliecību LV DA/numurs/ un LVDA/numurs/ kopijām, tad /pers. D/, /personas kods/, un
/pers. E/, /personas kods/, vecāki ir /pers. B/, /personas kods/, un /pers. C/, /personas kods/ (lietas 9., 10. lapa).
Aknīstes novada pašvaldības izziņas apliecina, ka bērni dzīvo kopā ar Prasītāju (lietas 15.-17.lapa).
Kā redzams no Aknīstes novada bāriņtiesas 2013.gada 3.septembra lēmuma Nr. 1-65/30, tad Atbildētājai pārtrauktas abu bērnu
aizgādības tiesības (lietas 12.-14. lapa).
Tiesa atzīst, ka /pers. B/ prasība apmierināma pilnībā, nosakot, ka no /pers. C/ meitas /pers. D/ uzturam ik mēnesi piedzenami
uzturlīdzekļi ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (šobrīd 96 euro) līdz bērna
pilngadības sasniegšanai, un dēla /pers. E/ uzturam ik mēnesi piedzenami uzturlīdzekļi ne mazāk kā 25 % apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (šobrīd 80 euro) līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk kā 30 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai, sākot ar
2013.gada 15.oktobri.
Piedzenot uzturlīdzekļus no /pers. C/, atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3. punktam, 39.pantam un 42.panta
pirmajai daļai, piedzenami arī tiesas izdevumi, no kuru samaksas pie prasības iesniegšanas tiesā prasītāji uzturlīdzekļu piedziņas
lietā saskaņā ar likumu ir atbrīvoti: valsts nodeva valsts ienākumos 316,80 euro (96+80=176, 176x12=2112; 2112x15%=316,80) un
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,36 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem Atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā
par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. pantu, pēc Prasītāja lūguma, nosakāms, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu ir
izpildāms nekavējoties.
Vadoties no teiktā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 197., 199., 2041., 205., 250.25 pantu tiesa
nospieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, /personas kods/, uzturlīdzekļus ik mēnesi no visa veida
ienākumiem: meitas /pers. D/, /personas kods/, uzturam ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas līdz bērna pilngadības sasniegšanai, un dēla /pers. E/, /personas kods/, uzturam ne mazāk kā 25 % apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk kā 30 % apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai, sākot ar 2013.gada
15.oktobri, nosakot, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 316,80 euro (trīs simti sešpadsmit euro 80 centi) un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,36 euro (seši euro 36 centi), nosakot, ka spriedums šajā daļā Atbildētājai labprātīgi
izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot
kasācijas sūdzību Jēkabpils rajona tiesā.
Tiesnese L. Bārbale