Court dismisses appeal against traffic fine for unpaid tolls, upholding original penalty as lawful and proportional.

Lieta Nr.1A73014320

ECLI:LV:ZRT:2020:0629.1A73014320.3.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2020.gada 29.jūnijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja SIA “/Nosaukums/” sūdzību par Valsts policijas Galvenās

kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2019.gada 23.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3264 un

k o ns t a t ē ja :

[1.] 2019.gada 8.novembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - Iestāde) amatpersona sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.CN00018791 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2019.gada 10.oktobrī plkst.12:25 Salaspils novadā pa autoceļu

Rīga-Daugavpils-Krāslava-Krievijas robeža (Patarnieki) (A26) 23,8.km (virzienā uz Ogri) pārvietojās transportlīdzeklis MAN32.414, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis) neievērojot Autoceļu lietošanas nodevas likuma (turpmāk – ALNL) 2.panta pirmās daļas

prasības.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 40 panta otro daļu SIA “/Nosaukums/” piemērots

administratīvais sods 500 euro (lietas lapa 3).

SIA “/Nosaukums/” (turpmāk – Persona) Protokolu pārsūdzēja augstākā iestādē.

[2.] Ar Iestādes 2019.gada 23.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3264 (turpmāk - Lēmums) Protokols atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta (lietas

lapas 21-24).

Lēmumā norādīts:

[2.1.] 2019.gada 19.novembrī Iestādē saņemta Personas sūdzība par Protokolu, kurā norādīts, ka “2019.gada 8.novembrī Personai sastādīti

protokoli Nr.CN00018704, Nr.CN00018717, Nr.CN00018791 un Nr.CN00018856 ALNL 2.panta pirmās daļas 1.punkta un 3.panta prasību

pārkāpumu. Norāda, ka transportlīdzeklis konkrētajā dienā pa norādīto ceļa posmu pārvietojās bez nomaksātas autoceļu lietošanas nodevas,

jo tas noticis cilvēciskas kļūdas dēļ, nodeva bija nomaksāta līdz 2019.gada 10.oktobrim plkst.07.00, un tika apmaksāta arī 2019.gada

11.oktobrī. Persona atzīst savu pārkāpumu, kas izdarīts 2019.gada 10.oktobrī plkst.10:21, kad Transportlīdzeklis bez apmaksātas valsts

autoceļu lietošanas nodevas pirmo reizi tika fiksēts un par ko piemērots sods ar protokolu Nr.CN0008717, bet protokoli Nr.CN00018791 un

Nr.CN00018856 ir prettiesiski. Transportlīdzeklis 2019.gada 10.oktobrī darba uzdevumā kopumā trīs reizes veica pārvadājumus no Rīgas uz

Ikšķili pa valsts autoceļa Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.kilometru (virzienā uz Ogri), braucot

garām nodevas kontroles radaram. Persona par izdarīto pārkāpumu sodīta ar protokolu Nr.CN00018717, bet protokoli . Nr.CN00018791 un

Nr.CN00018856 ir pieņemti, uzliekot Personai administratīvos sodus par vienu un to pašu pārkāpumu - pārvietošanos pa valsts autoceļu bez

tā lietošanas nodevas apmaksas un tie ir pretēji dubultās sodīšanas aizlieguma principam un ir pret tiesiski. Kopējā naudas sodu summa, kas

Personai piemērota minētajā dienā ir 1500 euro (trīs protokoli, katrā piemērots naudas sods 500 euro), kas ir pārāk bargs sods, salīdzinot ar

izdarīto pārkāpumu, nesaskan ar administratīvā soda piemērošanas mērķi, kas ir likumpārkāpumu novēršana, nevis naudas līdzekļu

iekasēšana valsts budžetā. Ja pārkāpuma izdarīšanas dienā būtu iegādāta valsts autoceļa lietošanas nodeva, tas uzņēmumam izmaksātu 12

euro, bet šajā gadījumā kopējā naudas soda summa ir 1500 euro. Persona ir godīgs nodevas maksātājs, bet konkrētajā dienā nodeva nav

nomaksāta kļūdas dēļ. Lūdz atcelt Protokolu.”

[2.2.] Autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai

veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

ALNL 2.panta pirmā daļa paredz, ka nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu

(izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma l.1 pielikumā noteiktajām ceļa zīmēm) ar šādiem

kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem (turpmāk arī — transportlīdzeklis): 1) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000

kilogramiem; 2) ar kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

ALNL 1.pielikuma 6.punktā noteikts - par valsts galvenā autoceļa (A6) Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) lietošanu no

0,0.kilometra līdz 306,5.kilometram, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma l.1 pielikumā

noteiktajām zīmēm, maksājama nodeva.

Saskaņā ar ALNL 3.pantu autoceļu lietošanas nodevu maksā mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149. 40 panta otrajā daļā - par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu

lietošanas nodeva nav samaksāta, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet pārvadātājam -

no piecsimt līdz tūkstoš euro.

ALNL 9.1panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli,

piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis noņemts

no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) [..].

ALNL 9.1panta otrajā daļā noteikts, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā

minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas APK.

Atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk - Reģistrs) fiksētajai informācijai, Transportlīdzekļa īpašnieks pārkāpuma

izdarīšanas brīdī bija Persona.

2019.gada 8.novembrī Iestādes amatpersona sastādīja Protokolu pamatojoties uz Latvijas APK 274.pantu un 275.panta pirmās daļas l.punktu,

ALNL 9.1panta pirmo un otro daļu, kas atbilstoši ALNL 9.1panta septītajā daļā noteiktajam tika nosūtīts Personai.

ALNL 9.1panta devītajā daļā noteikts, ka lēmumu par administratīvā soda piemērošanu šā panta pirmajā daļā minētā persona Latvijas APK

noteiktajā termiņā un kārtībā var pārsūdzēt augstākā iestādē. Augstāka iestāde sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu izskata

Latvijas APK noteiktajā termiņā un kārtībā.

ALNL 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka nodevas maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar Valsts policijas vai šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto

institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus, nosaka

Ministru kabinets. Konkrētajā gadījumā pārkāpums fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE

Nr.GX019884, kas reģistrē to transportlīdzekļu raksturlielumus, kuri brauc garām kontroles kolonnai, un salīdzina tos ar maksājumu datiem, proti, vai

garām braucošajiem transportlīdzekļiem ir veikts maksājums par autoceļu lietošanas nodevu. Ja transportlīdzeklim par likumā noteiktā valsts autoceļa

posma lietošanu nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, tad tiek piemērots administratīvais sods saskaņā ar ALNL 9.1panta pirmo un otro daļu.

No pārskata attēla, kas iegūts ar sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884, redzams, ka pārkāpums ir fiksēts Transportlīdzeklim,

kas atbilstoši Reģistra fiksētajai informācijai, ir kravas transporta pašizgāzējs ar pilnu masu - 36000 kg.

Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”

(turpmāk – Noteikumi Nr.272) 2.punkts noteic, ka nodevas maksājumu veic pirms ALNL 1.pielikumā noteiktā valsts galvenā autoceļa posma

lietošanas uzsākšanas par nodevas objektu, neatkarīgi no tā vai tiek veikts kravas pārvadājums vai nē.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 25.panta 3.1daļu transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums pārliecināties, vai ir samaksāti tie normatīvajos aktos

noteiktie nodokļi vai nodevas, kas maksājami pirms dalības ceļu satiksmē. Līdz ar to secināms, ka Transportlīdzekļa vadītājs pirms dalības ceļu

satiksmē pa autoceļu A6, nepārliecinājās, vai ir samaksāta autoceļa lietošanas nodeva, tādejādi uzsākot valsts galvenā autoceļa posma lietošanu bez

spēkā esošas autoceļu lietošanas nodevas apmaksas.

Izvērtējot CSDD Informācijas sistēmā pieejamo informāciju, redzams, ka autoceļa lietošanas nodeva par Transportlīdzekli 2019.gada 10.oktobrī

plkst.12:25 nebija samaksāta.

[2.3.] izskatāmajā lietā nav piemērojams Latvijas APK 239.panta 8.punkts, kurā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar

iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas

(amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir

uzsākts kriminālprocess. Administratīvā lietvedība veicama un sods uzliekams stingri saskaņā ar Latvijas APK, tostarp piemērojamas Latvijas APK

paredzētās tiesību normas. Latvijas APK neparedz vairākus pārkāpumus atzīt par vienu pārkāpumu, turpretī Latvijas APK 35.panta pirmā dala noteic,

ka gadījumā, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Izskatāmajā lietā pārkāpumi nav konstatēti vienlaicīgi, turklāt par katru no tiem citā laikā ir ierosināta atsevišķa lietvedība, līdz ar to protokolos

Nr.CN00018717, Nr.CN00018791 un Nr.CN000018856 norādītie administratīvie pārkāpumi ir atsevišķi pārkāpumi, kas konstatēti atsevišķi un par

kuriem saskaņā ar Latvijas APK 35.panta pirmo daļu administratīvie sodi uzliekami atsevišķi.

[2.4.] soda apmērs ir noteikts Latvijas APK un tā samērīgumu jau ir izvērtējis likumdevējs. Saskaņā ar ALNL 9. 1panta pirmo un otro daļu par

pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu,

kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas APK, tādejādi Personai piemērots minimālais naudas sods, kāds par attiecīgo

pārkāpumu paredzēts Latvijas APK pārvadātājam. Ņemot vērā minēto, valsts pārvaldes iestāde nav tiesīga pieņemt lēmumu par piemērotā naudas soda

apmēra samazināšanu un, pārkāpjot tiesību normā izteikto likumdevēja gribu, samazināt naudas soda apmēru, arī gadījumos, kad iestāde konstatē

atbildību mīkstinošus apstākļus.

Attiecībā uz apstākli, ka autoceļu lietošanas nodevas iegāde minētajā datumā nav notikusi cilvēciskas kļūdas dēļ, Iestāde norāda, ka Latvijas APK

9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība. Tādējādi, pat ja vaina izpaudusies neuzmanības formā, pārkāpums atzīstams par izdarītu.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus

(protokolu Nr.CN00018791, ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884 fiksēto

informāciju, Personas sūdzību, autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmas vietas pasi Nr.01/02), Iestāde uzskata, ka protokols sastādīts

un administratīvais sods piemērots likumīgi un pamatoti.

Latvijas APK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

[3.] 2020.gada 20.janvārī Zemgales rajona tiesā saņemta Personas sūdzība (turpmāk – Sūdzība), kurā lūgts 1) atcelt Lēmumu un izbeigt lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā 2) apvienot vienā lietā visas iesniegtās sūdzības par pārkāpumiem, kas izdarīti ar Transportlīdzekli (lietas lapas 36-37).

Sūdzībā norādīts, ka 2019.gada 8.novembra Personai sastādīti protokoli Nr.CN00018717, Nr.CN00018791 un Nr.CN00018856 par ALNL

2.panta pirmās daļas l.punkta un 3.panta prasību pārkāpumu. Nodeva bija nomaksāta līdz 2019.gada 10.oktobrim plkst.07.00, un tika apmaksāta arī

2019.gada 11.oktobrī. Transportlīdzeklis konkrētajā dienā pa norādīto ceļa posmu pārvietojās bez nomaksātas autoceļu lietošanas nodevas, jo tā netika

samaksāta cilvēciskas kļūdas dēļ. Persona atzīst savu pārkāpumu, kas izdarīts 2019.gada 10.oktobrī plkst.10:21, kad Transportlīdzeklis bez apmaksātas

valsts autoceļu lietošanas nodevas pirmo reizi tika fiksēts un par ko Personai piemērots sods ar protokolu Nr.CN00018717, kas jau ir samaksāts.

ALNL 4.panta otrā daļa noteic, ka nodevas dienas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos autoceļus un reģionālos autoceļus 24

stundas no norādītā autoceļu lietošanas sākuma laika. Transportlīdzeklim autoceļu lietošanas nodevas ir 12 euro. Pabraucot garām autoceļu lietošanas

nodevas kontroles sistēmai vairākas reizes vienas dienas laikā, tiek izdarīts viens pārkāpums un par to piemērojams viens sods, nevis vairāki pārkāpumi,

kur par katru pārkāpumu tiek piemērots atsevišķs sods.

Kopējā naudas sodu summa, kas Personai piemērota minētajā dienā ir 1500 euro (trīs protokoli, katrā piemērots naudas sods 500

euro), kas ir pārāk bargs sods, salīdzinot ar izdarīto pārkāpumu, nesaskan ar administratīvā soda piemērošanas mērķi. Persona ir godīgs nodevas

maksātājs, bet konkrētajā dienā nodeva nav nomaksāta cilvēciskas kļūdas dēļ.

[4.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Lūgumi par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav saņemti, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to

noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā un, saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, tika noteikts termiņš noraidījumu

pieteikšanai, paskaidrojumu sniegšanai līdz 2020.gada 10.martam.

Norādītajā termiņā tiesā nav saņemti paskaidrojumi, nav pieteikti noraidījumi, pieteikumi, lūgumi.

[5.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

[6.] Latvijas APK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka tiesā saņemtā sūdzība

pamatota uz tiem pašiem argumentiem, kas norādīti sākotnējā sūdzībā, ko Iestāde izskatījusi, pieņemot Lēmumu.

Tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs – Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošos

pierādījumus, pamatojoties uz kuriem, ir konstatējusi, ka Persona izdarījis ALNL 2.panta pirmās daļas pārkāpumu par ko paredzēta atbildība Latvijas

APK 149.40 panta otrajā daļā un Personai piemērotais minimālais naudas sods ir pamatots un samērīgs.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot

normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Lēmumā izdarītos secinājumus

par Personas vainu Lēmumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā, Personai piemēroto sodu un tā apmēru. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai un

to neatkārto.

Tiesa norāda, ka Latvijas APK neparedz vairāku iestādes lēmumu pārsūdzību vienas sūdzības ietvaros, kā arī neparedz tiesvedības ietvaros

apvienot vienā lietvedībā vairākas lietas, līdz ar to lūgums par lietu apvienošanu ir noraidāms.

[7.] Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši ALNL likuma 1.pantam autoceļu lietošanas nodevas mērķis ir valsts galveno un reģionālo ceļu uzturēšanas

un attīstības, kā arī videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana. Bargāki soda mēri Latvijas APK 149. 40 pantā ir spēkā no 2017.gada

1.janvāra. Pirms tam sodi bija ievērojami mazāki un atbildības subjekts bija tikai transportlīdzekļa vadītājs (nebija pārvadātājs). Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācijā norādīts, ka sodi ir jāpalielina, lai motivētu transportlīdzekļa vadītājus un pārvadātājus

aktīvāk maksāt autoceļa lietošanas nodevu, lai novērstu situāciju, ka ir izdevīgāk maksāt sodu, nevis autoceļa lietošanas nodevu. Tādējādi likumdevējs ir

izvērtējis soda samērīgumu un lietderīgumu, nosakot taisnīgu un pārkāpumam atbilstošu sodu, lai sasniegtu sodīšanas mērķi, proti, lai personas godprātīgi

maksātu autoceļu lietošanas nodevu un šo naudu varētu novirzīt valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/47C4B989677DA092C225804C00229527?OpenDocument.

[8.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

Tādejādi, pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 6, 289.12panta otrās daļas 1 punktu, 289.13 , 289.17 un 289.18 pantu,

tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2019.gada

23.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3264, bet SIA “/Nosaukums/”, sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts 2020.gada 29.jūnijā un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Jelgavā, Dambja ielā 12, 2020.gada 30.jūnijā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.Gulbe