Legislator Case Law & Legislation
C29847313 / C-0085-15 AI generated

Court fully allows small claims debt recovery for principal, interest, penalty, and court costs against defendant.

Case Number C29847313 / C-0085-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the plaintiff's small claims action for debt recovery against the defendant. The defendant admitted partial liability but contested the commission fee and penalty, arguing no agreement existed for these amounts. The court rejected these defenses, ruling that the penalty was justified due to the defendant's delay in repayment and awarding the full claimed sum along with court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 34., 35., 42., 96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25-250.27 panti: When a plaintiff successfully proves a debt in small claims proceedings, the court must award the full principal, statutory interest, and agreed penalties, while also ordering the losing party to bear all court costs and expenses.

Keywords

AI generated
small claims procedure debt recovery statutory interest contractual penalty court costs allocation default judgment small business liability

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 35. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 96. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250.26 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1943. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr.1037
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29847313

Lietas arhīva Nr. C-0085-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļu rajona tiesas tiesnese R. Krēsliņa

2015. gada 11.martā, Preiļos, Talsu ielā 2, izskatot rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ maza apmēra prasībā

pret /pers. A/ par naudas piedziņu,

Aprakstošā daļa

2013.gada 13.decembrī prasītājs SIA /Nosaukums/ cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers.

A/ par naudas piedziņu, kurā norāda, ka 2013.gada 15.aprīlī /pers. A/ aizņēmusies no SIA /Nosaukums/ naudas summu LVL 300,00 (trīs simti lati)

apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2013.gada 16.maijam. Iestājoties aizdevuma atmaksas termiņam, atmaksājamā summa bija LVL 343,7, kuru veidoja

pamatparāds un komisijas maksa. Noteiktajā termiņā /pers. A/ aizdevuma atmaksu neveica, un nav to izdarījusi līdz par prasības pieteikumā iesniegšanas

tiesā dienai.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587. un 1943.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu

sniegšanu” 1.punktu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu euro 489,11 apmērā, procentus 16,32 euro apmērā, līgumsodu 431,56

euro apmērā un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu 140,55 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem atbildētājai 2013.gada 19. decembrī tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājai

tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

(lietas 23.lapa).

Atbildētāja tiesai iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību atzīst daļēji. 2014.gada 17.janvārī tiesā saņemts atbildētājas

paskaidrojums, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību atzīst daļēji par 270,85 LVL. Pamatsumma 265,50 LVL un likumiskie procenti 5,35 LVL.

Norādot, ka kreditors uzskata, ka 2013.gada 26.janvārī pārskaitot vienu santīmu, viņa ir piekritusi kreditora piedāvātajai 2013.gada 15.aprīļa līguma

redakcijai. Tā kā kreditors aizdevumu pārskaitīja bez jebkāda līguma, kurā būtu paredzēts kaut kas vairāk, nekā likumā paredzēts- tad attiecīgi nekas

vairāk kreditoram arī nepienākas. Tādējādi pušu starpā nepastāv vienošanās par komisijas maksu 43,00 LVL, ne arī vienošanās par līgumsodu.

Maksājumu viena santīma apmērā veica, lai kreditoram būtu viņas konts, uz kuru veikt pārskaitījumu, lai līguma izpilde vispār būtu iespējama, kā

arī tas deva iespēju izvērtēt viņas maksātnespēju.

Aizdevuma līgums ir reāllīgums un nodibināts tikai ar reālu naudas nodošanu, ja kreditors šo darījumu bija iecerējis pēc savādākas izpratnes, tad

līguma iztulkošana saskaņā ar Civillikuma noteikumiem 1508. “Saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir

tam, kurš vismazāk saista parādnieku un 1509.pants „Divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par

ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk” ir veicama par labu parādniekam.

Civillikuma 1757.pants paredz “Nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti”.

Visa darījuma forma bija tendēta uz reāllīguma izpildi- naudas nodošana un likumisko procentu piemērošana 6% gadā. Tieši šādu darījuma izpratni

ir demonstrējis kreditors.

Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie apstākļi ir pietiekami sprieduma taisīšanai lietā un

ņemot vērā to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesā, tiesnese nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā uz lietā esošo

pierādījumu pamata, par ko Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā paziņoja pusēm. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

2014.gada 12. novembrī pusēm ir paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar 2015.gada

11. martu (lietas 59.lapa).

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma Ievada 3. panta nosacījumiem, katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Atbildētājas paskaidrojumā norādītais, ka prasītājs aizdevumu pārskaitīja bez jebkāda līguma, tādējādi pušu starpā nepastāv vienošanās par

komisijas maksu un līgumsodu un ka prasība ir pamatota tikai daļā par pamatsummas LVL 265,50 un likumiskiem procentiem 5,35 LVL apmērā

neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem.

Ar lietas materiāliem pievienoto Aizdevuma līgumu GREEN kods /numurs/(lietas 11.-14.lapa) gūst apstiprinājumu fakts, ka prasītāja 2013.gada

15. aprīlī atbildētājai izsniedza aizdevumu LVL 300,00 apmērā, nosakot atmaksas termiņu līdz 2013.gada 16. maijam ar komisijas maksu LVL 43,75

(lietas 14.lapa).

Kā redzams no lietas materiāliem, līgums par aizdevuma izsniegšanu noslēgts interneta vietnē http://www.greencredit.lv. Tādējādi starp pusēm ir

noslēgts distances līgums.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai

pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules,

kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu

informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Ministru kabineta 2004. gada 21. decembra noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2. un 3. punkts nosaka, ka šie

noteikumi piemērojami distances līgumiem, par finanšu pakalpojumu sniegšanu, kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, kas ir

fiziska persona. Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto

pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojumu sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja prasītāja izsniegto kredītu ir saņēmusi, ko apliecina „Swedbank” 15.04.2013. maksājuma uzdevums Nr.

/numurs/(lietas lapa 21).

Izvērtējot starp pusēm noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums. patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un noslēgts atbilstoši

Ministru kabineta 2004. gada 21. decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 2.10.punktu aizdevuma līgums tiek noslēgts brīdī, kad aizņēmēja pārskaitītā reģistrācijas maksa ir saņemta aizdevēja

kontā un aizņēmējs apstiprinājis aizdevuma līguma vispārīgos noteikumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja 2013.gada 26. janvārī veikusi reģistrācijas maksas samaksu Ls 0,01 apmērā (maksājuma uzdevums

Nr. 75) uz prasītāja bankas kontu, ar ko apstiprinājusi reģistrāciju un līguma noteikumus (lietas 19.lapa). No maksājuma uzdevuma Nr./numurs/

redzams, ka 2013.gada 15. aprīlī prasītājs pārskaitīja uz atbildētājas kontu aizdevuma summu Ls 300,00 apmērā (lietas 20.lapa). Saskaņā ar līguma

3.2.punktu, aizņēmējam jāveic aizdevuma atmaksa saskaņā ar aizdevuma līguma vispārīgajiem noteikumiem un aizdevuma speciālajiem nosacījumiem,

veicot pārskaitījumu uz aizdēvēja bankas kontu attiecīgajā aizdevuma atmaksas termiņā. Ar līguma 3.4. punktu pielīgts pienākums aizņēmējam maksāt

komisijas maksu par aizdevuma izsniegšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai

tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Kā norādīts prasības pieteikumā, atbildētāja nav atmaksājusi saņemto kredītu. Prasības pieteikumā lūgts piedzīt

neatmaksātā kredīta summu 489,11euro apmērā.

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētājas puses, jo atbildētāja, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav tiesā iesniegusi pierādījumus

faktam, ka būtu veikusi saistību izpildi.

Ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, maksājuma uzdevumiem, aizdevuma līguma vispārīgiem un speciāliem noteikumiem un

pārējiem lietā esošajiem rakstveida dokumentiem kopumā tiesa nodibina saistību neizpildes faktu no atbildētājas puses, līdz ar to ir pamats no atbildētāja

par labu prasītājam piedzīt pamatparādu, kas sastāv no izsniegtās aizdevuma pamatsummas un komisijas maksas par aizdevuma izsniegšanu, kas kopā

sastāda 489,11 euro apmērā.

Saskaņā ar aizdevuma līguma speciāliem nosacījumiem, kas ir līguma pielikums un tāpēc atbildētājai saistošs, noteikts, ka komisijas maksa

ir 43,75 LVL jeb 62,25 euro apmērā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijas Republikā ar

2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas valūtas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati, līdz ar to nolēmumā summas latos ir

konvertējamas euro valūtā atbilstoši minētajam valūtas maiņas kursam.

Prasības pieteikumā lūgts tiesu piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 16,32 euro apmērā. Civillikuma 1756.pants noteic, ka

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (Civillikums 1757.pants). Savukārt saskaņā ar 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Kā prasītāja norādīja prasības pieteikumā, likumiskie procenti aprēķināti par laika posmu no 2013.gada 16. maija līdz 2013.gada 5.decembrim

(343,75LVL (parāds) /100(1%=3,4375 ;6%+20,625)/365X203 kavētās dienas), proti, no saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas līdz prasības

pieteikuma sagatavošanas dienai.

Tiesa atzīst aprēķināto procentu apmēru par pamatotu un, ņemot vērā to, ka līgumā puses nav vienojušās par pienākumu maksāt procentus un to

apmēru, tiesa atzīst, ka prasītājai uz likuma pamata pastāv tiesība, bet atbildētājai pienākums par maksājumu kavējumu maksāt prasītājai likumiskos

procentus, kas saskaņā ar 1765.pantu ir 6% gadā. Līdz ar minēto tiesa atzīst likumisko nokavējuma procentu aprēķinu par pamatotu un apmierināmu

prasības pieteikumā norādītajā apmērā.

Tāpat prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 303,30 euro apmērā. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus. Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko

kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar līguma

6.1.punktu, ja aizņēmējs kavē līgumā noteiktos maksājumus, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 1% apmērā no kopējās kavēto maksājumu summas

(aizdevuma pamatsumma, komisija un procenti), kas veicami atbilstoši šim līgumam par katru nokavējuma dienu. No prasības pieteikumā iekļautā parāda

aprēķina izriet, ka līgumsods par maksājuma kavējumu aprēķināts par laika periodu no 2013.gada 16. maija līdz 2013.gada 5. decembrim,

(343,75LVL (parāds)/100 (3,4375LVL,1% dienā Līguma 6.1. punkts x 203 kavētās dienas), t.i., no aizdevuma atmaksas termiņa iestāšanās dienas līdz

prasības pieteikuma sagatavošanas dienai. Līgumsods par faktisko saistību neizpildes periodu sastāda 697,81euro apmērā, tas samazināts līdz

pamatparāda apmēram un lūgts piedzīt 303,30 euro apmērā. Ņemot vērā atbildētājas pieļauto saistību izpildes kavējumu un līgumsoda aprēķina

pamatotību, tiesa atzīst, ka līgumsods ir piedzenams prasītājas norādītajā 303,30 euro apmērā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas ir piedzenams neatmaksātais kredīts 489,11euro apmērā, likumiskie procenti 16,32 euro apmērā un

līgumsods 431,56 euro apmērā. Ceļot prasību tiesā, prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta nosacījumiem, ir samaksājusi valsts nodevu 140,55

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 8.-10.lapa).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ņemot vērā minēto no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenama samaksātā valsts nodeva 140,55 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro, kopā 145,25 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta noteikumiem, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu

nosūtīšanu lietas dalībniekiem 14,04 euro apmērā. Tā kā prasītājs pirms prasības celšanas samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

nesamaksātā summa 9,34 euro saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama valsts labā no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta, 35.panta, 42.panta, 96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25-250.27 panta, tiesa

nosprieda:

SIA /Nosaukums/” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu SIA /Nosaukums/, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, galveno

parādu 489,11 euro apmērā, likumiskos procentus 16,32 euro, aprēķinātus par laika periodu no 2013.gada 16. maija līdz 2013. gada 5. decembrim,

līgumsodu 431,56 euro apmērā, aprēķinātu par laika periodu no 2013.gada 16. maija līdz 2013.gada 5. decembrim, kā arī samaksātos tiesas izdevumus

– valsts nodevu 140,55 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, bet pavisam kopā 1082,24 euro (viens tūkstotis

astoņdesmit divi euro 24 centi) apmērā, samaksu veicot SIA /Nosaukums/ kontā: a/s „Swedbank”, /konta numurs/

Piedzīt no /pers. A/, personas kods/personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valsts ienākumos 9,34 euro (deviņi euro 34 centi), kas

jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22.

/pers. A/ noteikt termiņu piespriesto summu labprātīgai samaksai – desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Preiļu rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) R. Krēsliņa

NORAKSTS PAREIZS

Preiļu rajona tiesas tiesnese R. Krēsliņa