Court allows enforcement of state court costs and interest against guarantor despite appeal on costs.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court partially allowed the plaintiff's request for enforcement of court costs and interest against the guarantor. The guarantor argued that the Supreme Court's reasoning on state costs was inapplicable to private parties, but the court rejected this distinction. Consequently, the court ruled that both the plaintiff and the state retain equal rights to claim statutory interest on all awarded sums from the guarantor.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1765. panta 2. daļa; 1759. panta 1. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; 42. panta 1. daļa; 93., 97., 192., 193., 195., 204.1., 432.-434. panti: The guarantor is liable for the full amount of court costs and interest awarded to both the private plaintiff and the state, as the state's creditor status does not diminish its rights relative to private creditors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C73544824
CA-0120-25/8
ECLI:LV:ZAT:2025:0512.C73544824.8.S
Zemgales apgabaltiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2025.gada 12.maijā
Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Marianna Terjuhana, tiesneses
Anita Misiuna un Daina Baltā
ar tiesas sēdes sekretāri Annu Goļcu,
piedaloties atbildētājam /Persona A/,
atklātā tiesas sēdē attālinātajā režīmā, izmantojot Microsoft Teams videokonferences platformu, izskatīja
civillietu /Nosaukums A/ prasībā pret /Persona A/ par parāda piedziņu sakarā ar /Persona A/ apelācijas sūdzību par
Zemgales rajona tiesas 2024.gada 21.novembra spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] /Nosaukums A/ cēla Zemgales rajona tiesā prasību pret /Persona A/, lūdzot piedzīt no atbildētāja
pamatparādu 6759,13euro, aizdevuma lietošanas procentus 1713,48 euro, līgumsodu 675 euro, līgumiskos
nokavējuma procentus 2800 euro, samaksāto valsts nodevu par pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu
izpildīšanu 238,95 euro, valsts nodevu 682,32 euro, kā arī noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātā parāda.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi un apsvērumi.
[1.1] 2019.gada 6.augustā starp prasītāju kā aizdevēju un /Nosaukums B/ kā aizņēmēju un ieķīlātāju tika
noslēgts aizdevuma līgums Nr./Numurs / ar komercķīlas nodrošinājumu, saskaņā ar kuru prasītāja piešķīra un
izsniedza aizņēmējai aizdevumu 9500euro. Aizdevuma līguma saistību nodrošināšanai par labu aizdevējai tika
ieķīlāts aizņēmējai piederošais transportlīdzeklis – /Transportlīdzeklis/, rūpniecības numurs /Numurs/, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
[1.2] 2019.gada 6.augustā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts galvojuma līgums, saskaņā ar kuru
atbildētājs /Persona A/ uzņēmās atbildēt par aizņēmējas saistībām.
[1.3] Aizņēmēja /Nosaukums B/ savas saistības nepildīja pienācīgi, līdz ar to prasītāja 2022.gada
27.septembrī vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma.
Ar Rēzeknes tiesas 2023.gada 4.janvāra lēmumu apmierināta prasītājas prasība pret aizņēmēju /Nosaukums
B/, nododot bezstrīdus piespiedu izpildei aizņēmējas komercķīlas saistību.
Prasītāja ir konstatējusi, ka parāda piedziņa no aizņēmējas /Nosaukums B/ nav iespējama, jo nav zināma
ieķīlātā transportlīdzekļa atrašanās vieta. Līdz ar to galviniekam iestājas pienākums atbildēt par aizņēmējas
saistībām.
[1.4] Prasība pamatota uz Civillikuma 1401., 1402., 1587.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1698., 1702., 1716.,
1717., 1720., 1756., 1757., 1759., 1934., 1943., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 41.pantu,
74.panta otro daļu, 127., 128., 129., 130., 195.pantu.
[2] Atbildētājs /Persona A/ iesniedza tiesā paskaidrojumus par prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību
atzīst par pamatotu.
[3] Ar Zemgales rajona tiesas 2024.gada 21.novembra spriedumu prasība apmierināta. Tiesa nosprieda
piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods /, par labu /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, pamatparādu 6759,13euro, aizdevuma lietošanas procentus 1713,48 euro par laika periodu no 2021.gada
1.aprīļa līdz 2022.gada 27.septembrim, līgumiskos nokavējuma procentus 2800 euro par laika periodu no
2021.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 27.septembrim, līgumsodu 675 euro, samaksāto valsts nodevu par pieteikuma
iesniegšanu tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu 238,95 euro, tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu
682,32 euro, kopā piedzenot 12 868,88 euro, samaksu veicot AS “Swedbank” norēķinu kontā Nr./konta numurs/.
Noteikt /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no šī sprieduma
labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei saņemt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/,
likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās kopsummas 12 868,88euro.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 7euro, nosakot tiesības no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā no
piedzītajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7euro.
[3.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa sastādījusi saīsināto spriedumu,
jo atbildētājs pilnībā atzinis prasību.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu tiesa sprieduma motīvu daļā iekļāvusi vienīgi norādes uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu un apmierinot prasību pilnībā.
[3.2] Spriedumā norādīts, ka Civillikuma 1402., 1587., 1590., 1591., 1934., 1943. pants nosaka
līgumslēdzēju pušu pienākumu pildīt līgumu un aizņēmējas pienākumu atdot prasītājai saņemto aizdevumus, bet
Civillikuma 1589.pants nosaka prasītājas tiesības atkāpties no līguma un pieprasīt visu saistību izpildi pirms
termiņa. Savukārt Civillikuma 1843.pants nosaka kārtību kādā tiek novirzīti daļēji saņemtie maksājumi.
Civillikuma 1753., 1757., 1946. pants paredz prasītāja tiesības saņemt pielīgtos procentus par aizdevuma
izmantošanu, kā arī līgumiskos nokavējuma procentus.
Atbilstoši Civillikuma 1716., 1720. panta prasītāja ir tiesīga saņemt līgumsodu. Tas nepārsniedz likumā
noteikto aprobežojumu 10% apmēru no galvenā parāda.
Civillikuma 1692., 1694., 1696., 1698. pants nosaka atbildētāja kā galvinieka pienākumu atbildēt par
aizņēmējas saistībām, blakus prasījumiem, kā arī segt tiesas izdevumus.
Civillikuma 1838.pants, Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa un 96.panta piektā daļa paredz atbildētāja
pienākumu pierādīt pretējo, ja atbildētājs apstrīd prasītājas prasījumu, tajā skaitā prasījumus par procentu piedziņu.
[3.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem, saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta
Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada 15.decembra lēmumu, judikatūras atziņām, kas iekļautas
Austākās tiesas Senāta 2024.gada 13.jūnija sprieduma lietā SKC- 53/2024 10.punktā, tiesa atzina, ka spriedumā ir
nosakāmas piedzinējas tiesības, pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai), saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no ar spriedumu piedzītās kopsummas.
[3.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piedzenama valsts
nodeva 682,32 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 7 euro, nosakot pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piedzītās kopsummas.
[4] Par Zemgales rajona tiesas 2024.gada 21.novembra spriedumu atbildētājs /Persona A/
iesniedzaapelācijas sūdzību, norādot, ka spriedumu pārsūdz daļā par piespriesto tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Apelācijas sūdzības motīvi ir šādi.
[4.1] Apelācijas sūdzības iesniedzējs pauž viedokli, ka pirmās instances tiesa, taisot spriedumu daļā par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, ir pieļāvusi procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumus.
[4.2] Tiesa nav izvērtējusi atbildētāja mantisko stāvokli, neskatoties uz to, ka Civilprocesa likuma 43.pantā
ir paredzēti izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem. Tiesai bija jāizvērtē, vai atbildētājs ir
spējīgs samaksāt šos izdevumus, un vai viņš var tikt atbrīvots no to pilnīgas vai daļējas samaksas.
Tiesa nav ievērojusi pušu vienlīdzības un sacīkstes principu, kā arī Civilprocesa likuma 41., 42., 43., un
195.pantu, kas savukārt novedis pie lietas nepareizas un nelikumīgas izspriešanas daļā par valsts nodevas un ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu.
[5] Prasītāja /Nosaukums A/ iesniedza rakstveidapaskaidrojumus par apelācijas sūdzību, norādot, ka
apelācijas sūdzība nav pamatota.
Prasītāja vērš uzmanību, ka atbildētājs pirmās instances tiesu nav lūdzis atbrīvot viņu no tiesas izdevumiem.
Nav iesniedzis pierādījumus par savu mantisko stāvokli, kā arī pierādījumus, ka atbilst trūcīgas vai
maznodrošinātas personas statusam, kas ir vienīgais objektīvais pamats tādu apstākļu konstatēšanai, kas apliecina,
ka konkrētās fiziskās personas mantiskais stāvoklis neļauj tai īstenot tiesības uz tiesu tieši likumā noteikto tiesas
izdevumu apmēra dēļ. Vērš uzmanību uz to, ka atbildētājs ir komersants un četru uzņēmumu īpašnieks. Lūdz
apelācijas sūdzību noraidīt, kā nepamatotu.
[6] Zemgales rajona tiesas 2024.gada 21.novembra spriedums daļā, ar kuru no atbildētāja par labu
/Nosaukums A/, piedzīts pamatparāds 6759,13euro, aizdevuma lietošanas procenti 1713,48 euro par laika periodu
no 2021.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 27.septembrim, līgumiskie nokavējuma procenti 2800 euro par laika periodu
no 2021.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 27.septembrim un līgumsods 675 euro netika pārsūdzēts.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta otrās daļas nosacījumiem minētajā daļā Zemgales rajona tiesas
2024.gada 21.novembra spriedums stājies likumīgā spēkā.
Apelācijas instances tiesai pušu strīds ir piekritīgs prasības daļā par prasītāja tiesībām saņemt no atbildētāja
samaksāto valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu 238,95 euro,
tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 682,32 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7 euro, nosakot
tiesības par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja
likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās kopsummas.
[7] Apelācijas instances tiesas sēdē2025.gada 31.martā atbildētājs /Persona A/ apelācijas sūdzību uzturēja.
Atbildot uz tiesas jautājumiem atbildētājs paskaidroja, ka nav likumīga pamata šīs lietas ietvaros piedzīt valsts
nodevu 238,95euro, ko prasītājs samaksājis citā lietā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pret /Nosaukums
B/. Turklāt valsts nodeva 682,32euro, kas piespriesta no viņa kā galvinieka, ir nesamērīgi liela. Atbildētāja ieskatā
nav samērīgi arī noteikt 6 % (sešus procentus) no visas piespriestās summas, jo šādā gadījumā ar procentiem tiek
aplikts ne tikai pamatparāds, bet arī piespriestie procenti un līgumsods.
Prasītājas /Nosaukums A/ pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies. Par tiesas sēdes vietu un laiku prasītāja
informēta likumā noteiktajā kārtībā.
Zemgales apgabaltiesā 2025.gada 26.martā saņemts /Nosaukums A/ iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez
prasītājas pārstāvja klātbūtnes. Iesniegumā norādīts, ka prasītāja uztur rakstveida paskaidrojumos sniegto viedokli
par apelācijas sūdzību.
Nekonstatējot pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 209., 210.panta
nosacījumiem, tiesa nolēma, ka lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies atbildētāja /Persona A/
paskaidrojumus tiesas sēdē, apelācijas instances tiesa atzīst, ka /Nosaukums A/prasībapret /Persona A/ izskatāmajā
daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņuir apmierināma.
[8.1] Konstatēts, ka pušu starpā nav strīda par pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem faktiskajiem
apstākļiem, kas norādīti šā sprieduma aprakstošajā daļā (sk. šā sprieduma 3.1., 3.2. punktu). Strīds pastāv vienīgi
par to, vai pirmās instances tiesa, taisot spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumiem, pareizi piemēroja tiesību
normas, kas regulē tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Apelācijas instances tiesa, izvērtējot apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka /Persona A/ viedoklis, ka pirmās
instances tiesā, taisot spriedumu minētajā daļā nepareizi piemēroja tiesību normas, ir kļūdains .Apelācijas instances
tiesas apsvērumi ir šādi.
[8.2] Pirmās instances tiesa ir piespriedusi no atbildētāja par labu prasītājai valsts nodevu par pieteikuma
iesniegšanu tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu 238,95 euro un valsts nodevu par prasības celšanu
tiesā 682,32 euro.
[8.2.1] Valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu 238,95
euro,kas tika samaksāta lietā Nr.3-12/00541-23/17, ir piedzīta, pamatojoties uz pušu Galvojuma līguma 1.punktu,
kas paredz, ka galvinieks cita starpā uzņemas saistību atbildēt arī par visiem iespējamiem izdevumiem, kas saistīti
ar aizņēmēja parāda atgūšanu. Līdz ar to nevar būt šaubu, ka, izpildot uzņemtās saistības, kā to paredz Civillikuma
1587.pants, /Persona A/ ir jāatlīdzina /Nosaukums A/ arī minētie izdevumi sakarā ar valsts nodevas 238,95euro
samaksu.
[8.2.2] Valsts nodeva 682,32 euro, kas samaksāta par prasības celšanu šajā lietā, ir piespriesta no atbildētāja
par labu prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts
spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā
pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam-proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Ņemot vērā, ka /Nosaukums A/ prasība tika apmierināta pilnā apmērā, tiesai bija pamats samaksāto valsts
nodevu piespriests no /Persona A/ pilnā apmērā.
Turklāt Civilprocesa likuma normas neparedz tiesas tiesības atbrīvot strīda pusi no tiesas izdevumu
atlīdzināšanas par labu otrai pusei. Šāda iespēja ir paredzēta tikai attiecībā uz tiesas izdevumu atlīdzināšanu valstij,
proti, to noteic Civilprocesa likuma 43.panta ceturtā daļa, saskaņā ar kuru tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas
mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos vai atliek valsts
ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu.
[8.2.3] Līdz ar to, spriežot par tiesas izdevumu atlīdzināšanu par labu prasītājai, pirmās instances tiesa
nebija tiesīga lemt jautājumu par atbildētāja atbrīvošanu no šādiem tiesas izdevumiem.
[8.3] Pirmās instances tiesa bija tiesīga izvērtēt jautājumu par atbildētāja atbrīvošanu vienīgi no tiem
izdevumiem, kas piespriežami valsts ienākumos, t.i., no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 7 euro samaksas.
Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas pienākums par labu valstij ir paredzēts Civilprocesa likuma 42.pantā.
Pirmās instances tiesā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādei 7 euro, kas nebija samaksāti iepriekš. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu,
apmierinot prasītājas /Nosaukums A/ prasību, šie izdevumi ir piespriežami no atbildētāja /Persona A/.
Atbildētājs ne rakstiski, ne mutiski, piedaloties pirmās instances tiesas sēdē 2024.gada 7.novembrī, nav
pieteicis pirmās instances tiesai lūgumu atbrīvot viņu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī nav
iesniedzis pierādījumus par savu mantisko stāvokli, kas liegtu viņam šādus maksājumus veikt. Līdz ar to pirmās
instances tiesai nebija pamata lemt jautājumu par atbildētāja atbrīvošanu no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
samaksas.
[8.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi piemēroja
tiesību normas, izvērtējot jautājumu par tiesāšanās izdevumiem, un spriedums tās pārsūdzētajā daļā ir pamatots un
likumīgs.
[8.5] Izlemjot jautājumu par to, vai apelācijas instances tiesai ir pamats atbrīvot /Persona A/ no tiesas
izdevumu samaksas valsts ienākumos, tiesa ņem vērā šādus apsvērumus.
/Persona A/ nav pievienojis apelācijas sūdzībai pierādījumus, no kuriem būtu secināms, ka viņš atbilst
maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusam. Tiesas rīcībā ir /Persona A/ iesniegtais AS Swedbank konta
izraksts par periodu no 2024.gada 16.jūlija līdz 2025.gada 16.janvārim, kurā norādīts debeta un kredīta apgrozījums
par šo periodu, proti, debeta apgrozījums - 1757,48euro, kredīta apgrozījums - 1753,86 euro(lietas 96.-97.lapa).
Tiesas ieskatā minētais konta izraksts nesniedz pilnu un objektīvu priekšstatu ne par atbildētāja mantisko stāvokli
kopumā, ne par viņa ienākumiem un izdevumiem. Piemēram, no konta izraksta izriet, ka 2024.gada septembrī
/Persona A/ nav bijuši absolūti nekādi ienākumi un izdevumi, kas tiesas ieskatā nav ticams. Nekādus citus
pierādījumus par savu mantisko stāvokli atbildētājs nav iesniedzis.
Šādos apstākļos Zemgales apgabaltiesa nekonstatē pamatu atbrīvot /Persona A/ no tiesas izdevumu - ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 7euro – samaksas valsts ienākumos.
[8.6] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka no /Persona A/ par labu /Nosaukums A/ ir piespriežama
gan valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu 238,95euro lietā
Nr.3-12/00541-23/17 (aizņēmēja izdevumi parāda atgūšanai) , gan valsts nodeva par prasības celšanu tiesā šajā lietā
682,32 euro.
Turklāt no /Persona A/ valsts ienākumos ir piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7euro, kas
radušies tiesvedības gaitā pirmās instances tiesā. (Apelācijas instances tiesā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
nav radušies).
[8.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu, tiesai jānosaka arī prasītājas tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesai pašai (ex
officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas
līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās
maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.
Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce izskaidrojusi, ka lietas dalībniekam, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem
blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem (skat. Senāta Civillietu departamenta Senatoru
kopsapulces 2021.gada 15.decembra lēmumu, pieejams /Tīmekļvietne A/).
Saskaņā ar Senāta judikatūras atziņu Senāta departamenta senatoru kopsapulces sniegtais likuma normas
skaidrojums ir ņemams vērā, piemērojot tiesību normas ( Senāta 13.06.2024. sprieduma lietā Nr.SKC-54/2024, C
33348419 8.4.punkts).
Tiesa uzskata, ka Senāta atziņas ir attiecināmas arī uz valsti. Valsts kā kreditora tiesības nevar būt mazākas
par citu kreditoru, tajā skaitā lietas dalībnieku, tiesībām. Šajā lietā valsts kā kreditors kreditēja tiesvedības procesu
daļā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.
Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu un 1759.panta 1.punktu gan prasītājai
/Nosaukums A/, gan valstij nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja /Persona A/ likumiskos 6% gadā no visas ar
spriedumu piedzītās naudas summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai), ievērojot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[8.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo
daļu, 93., 97.pantu, 192., 193., 195., 204.1, 432.-434.pantu, Zemgales apgabaltiesa
nosprieda
apmierināt /Nosaukums A/ prasību pret /Persona A/ par parāda piedziņu izskatāmajā daļā par tiesāšanas
izdevumu piedziņu.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/, par labu /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas
numurs/, valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu 238,95euro
lietā Nr.3-12/00541-23/17 (aizņēmēja izdevumi parāda atgūšanai) un valsts nodevu par prasības celšanu tiesā
682,32 euro.Labprātīgai sprieduma izpildei samaksa veicama uz /Nosaukums A/ bankas norēķinu kontu Nr. /konta
numurs/, AS “Swedbank”.
Noteikt /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /Persona A/, personas kods
/Personas kods/, likumiskos procentus 6 % gadā no visas ar šo spriedumu un Zemgales rajona tiesas 2024.gada
21.novembra spriedumu , daļā kas stājās likumīgā spēkā, piedzītās, bet neatmaksātās summas, līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 7euro. Samaksa veicama Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde:
Valsts kase, konta Nr./konta numurs/, klasifikācijas kods 21490.
Noteikt valstij tiesības saņemt no /Persona A/, personas kods /Personas kods/, likumiskos procentus 6 %
gadā no valsts ienākumos piespriestās, bet nesamaksātās tiesas izdevumu summas, līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai).
Noteikt /Persona A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Minētajā termiņā maksājumu dokumenti, kas apliecina sprieduma labprātīgu izpildi ir iesniedzami Zemgales
apgabaltiesas kancelejā, Jelgavā.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot
kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 euro apmērā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Terjuhana
Tiesnese A.Misiuna
Tiesnese D.Baltā
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Dokumenta oriģināls elektroniski glabājas Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS) lietas kartītē.