Supreme Court dismisses appeal when administrative court correctly orders property owner to fix building despite land registry gaps.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Administrative Regional Court's decision ordering Latvijas Nafta to rectify a building. The appellant argued that unregistered property rights prevented the imposition of obligations, citing Civil Code norms and a prior civil case. The court rejected this, noting that registration is voluntary and the appellant's control over the building, evidenced by mortgage and asset inclusion, sufficed to establish responsibility under building regulations.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 338. panta 2. daļa; 338.1 panta 2. daļa 2. punkts: Cassation proceedings shall not be initiated when the lower court's decision is legally sound and the appeal lacks merit based on established property control and regulatory obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2021:0305.A420227419.7.L
NORAKSTSLieta Nr. A420227419, SKA-766/2021
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2021.gada 5.martā
[1] Pieteicēja AS „Latvijas Nafta” iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 4.decembra spriedumu, ar kuru
noraidīts pieteicējas pieteikums par Jēkabpils pilsētas domes 2019.gada 4.jūlija lēmuma Nr. 310 atcelšanu.
Spriedumā secināts, ka pieteicēja ir būves /adrese/, tiesiskā valdītāja un ka būve atrodas tādā tehniskā stāvoklī, kas degradē pilsētvidi un bojā
ainavu. Tādēļ, kā atzina tiesa, dome pamatoti ar pārsūdzēto lēmumu uzlikusi pieteicējai pienākumu sakārtot būvi, kā to paredz Ministru kabineta
2014.gada 2.septembra noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”.
[2] Izvērtējot apgabaltiesas spriedumu kopsakarā ar kasācijas sūdzības argumentiem, senatoru kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma
tiesiskumu.
[3] Kasācijas sūdzības galvenie argumenti ir par to, ka pieteicējas īpašuma tiesības uz konkrēto būvi nav nostiprinātas zemesgrāmatā, tādēļ
pieteicējai nevarot uzlikt pienākumus, kas attiecas uz šo būvi. Šajā sakarā pieteicēja atsaucas uz Civillikuma normām, kas reglamentē īpašuma un
valdījuma tiesības, un arī norāda, ka tiesa pārkāpusi objektīvās izmeklēšanas principu un nepareizi novērtējusi pierādījumus.
Administratīvajā tiesā starp tiem pašiem procesa dalībniekiem jau ir risinājies tāds pats strīds par citu līdzīgā stāvoklī esošu būvi Jēkabpilī. Minētajā
lietā apgabaltiesa bija noskaidrojusi, ka būve atrodas pieteicējas tiesiskā valdījumā, un arī Senāts, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, lēmumā atzinis
šā apstākļa nozīmīgumu. Senāts norādīja, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā ir atkarīga tieši no nekustamā īpašuma īpašnieka. Tas, ka
nekustamā īpašuma īpašnieks, tostarp nepabeigtas būvniecības objekta īpašnieks, nav ierakstījis to zemesgrāmatā, neatbrīvo viņu no būvniecību
regulējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildes (Senāta 2020.gada 18.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA?1270/2020
(ECLI:LV:AT:2020:0818.A420227519.8.L) 4.punkts).
Arī šajā lietā apgabaltiesa nonākusi pie tādiem pašiem secinājumiem – būve nav ierakstīta zemesgrāmatā, taču atrodas pieteicējas valdījumā. Proti,
pieteicēja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta kā būves tiesiskā valdītāja, būve ir iekļauta pieteicējas pamatlīdzekļos un
ir ieķīlāta, lai nodrošinātu pieteicējas kreditoru prasījumus, un pieteicēja iepriekš nav apšaubījusi savas tiesības rīkoties ar būvi. Tātad pieteicēja ir vienīgā,
kas ar būvi ir tiesīga rīkoties, tostarp to sakārtot. Līdz ar to apgabaltiesa arī šajā lietā pamatoti nepiešķīra nozīmi apstāklim, ka pieteicēja savas īpašuma
tiesības uz būvi nav nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Tiesai arī nebija no objektīvās izmeklēšanas principa izrietoša pienākuma norādīt pieteicējai, kādi pierādījumi jāiesniedz, lai pierādītu, ka būve
tomēr neatrodas pieteicējas tiesiskā valdījumā. Kā pieteicējai skaidrots jau iepriekš, tieši pašai pieteicējai būtu jāzina, uz kādu dokumentu pamata tā ir
uzskatījusi būvi par savu īpašumu, iekļaujot to pamatlīdzekļos, nevis tiesai bija jādod norādījumi pieteicējai, kā pierādīt, ka būve nav tās tiesiskā valdījumā
(Senāta 2020.gada 18.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA?1270/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0818.A420227519.8.L) 4.punkts).
[4] Tā kā šajā gadījumā ir pārliecinoši konstatēta būves atrašanās pieteicējas valdījumā, nav nekāda pamata salīdzināt izskatāmo gadījumu ar
Kurzemes apgabaltiesā izskatīto civillietu Nr. 1A69020819, uz kuru pieteicēja atsaucas kasācijas sūdzībā, norādot, ka tiesa piešķīrusi nozīmi tieši tam,
vai personas īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
[5] Pretēji kasācijas sūdzībā apgalvotajam, apgabaltiesas spriedums ir pienācīgi pamatots. No sprieduma teksta (ievērojot arī pirmās instances
tiesas sprieduma motivāciju, kurai apgabaltiesa pievienojusies) objektīvi ir saprotams, kāpēc tiesa atzinusi iestādes lēmumu par pareizu un kāpēc ir
noraidīti pieteicējas iebildumi pret to.
[6] Ievērojot minēto, kā arī to, ka lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, senatoru kolēģija atzīst, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma un
338.1panta otrās daļas 2.punktam kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija
nolēma
Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar AS „Latvijas Nafta” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 4.decembra
spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
(paraksts) (paraksts) (paraksts)
Senatore V. Kakste Senatore Dz. Amerika Senatore D. Makarova
NORAKSTS PAREIZS
Senāta
Administratīvo lietu departamenta
senatore V. Kakste
Rīgā 2021.gada 8.februār