Supreme Court dismisses appeal when administrative court correctly orders property owner to fix building despite land registry gaps.

ECLI:LV:AT:2021:0305.A420227419.7.L

NORAKSTSLieta Nr. A420227419, SKA-766/2021

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2021.gada 5.martā

[1] Pieteicēja AS „Latvijas Nafta” iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 4.decembra spriedumu, ar kuru

noraidīts pieteicējas pieteikums par Jēkabpils pilsētas domes 2019.gada 4.jūlija lēmuma Nr. 310 atcelšanu.

Spriedumā secināts, ka pieteicēja ir būves /adrese/, tiesiskā valdītāja un ka būve atrodas tādā tehniskā stāvoklī, kas degradē pilsētvidi un bojā

ainavu. Tādēļ, kā atzina tiesa, dome pamatoti ar pārsūdzēto lēmumu uzlikusi pieteicējai pienākumu sakārtot būvi, kā to paredz Ministru kabineta

2014.gada 2.septembra noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”.

[2] Izvērtējot apgabaltiesas spriedumu kopsakarā ar kasācijas sūdzības argumentiem, senatoru kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma

tiesiskumu.

[3] Kasācijas sūdzības galvenie argumenti ir par to, ka pieteicējas īpašuma tiesības uz konkrēto būvi nav nostiprinātas zemesgrāmatā, tādēļ

pieteicējai nevarot uzlikt pienākumus, kas attiecas uz šo būvi. Šajā sakarā pieteicēja atsaucas uz Civillikuma normām, kas reglamentē īpašuma un

valdījuma tiesības, un arī norāda, ka tiesa pārkāpusi objektīvās izmeklēšanas principu un nepareizi novērtējusi pierādījumus.

Administratīvajā tiesā starp tiem pašiem procesa dalībniekiem jau ir risinājies tāds pats strīds par citu līdzīgā stāvoklī esošu būvi Jēkabpilī. Minētajā

lietā apgabaltiesa bija noskaidrojusi, ka būve atrodas pieteicējas tiesiskā valdījumā, un arī Senāts, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, lēmumā atzinis

šā apstākļa nozīmīgumu. Senāts norādīja, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā ir atkarīga tieši no nekustamā īpašuma īpašnieka. Tas, ka

nekustamā īpašuma īpašnieks, tostarp nepabeigtas būvniecības objekta īpašnieks, nav ierakstījis to zemesgrāmatā, neatbrīvo viņu no būvniecību

regulējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildes (Senāta 2020.gada 18.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA?1270/2020

(ECLI:LV:AT:2020:0818.A420227519.8.L) 4.punkts).

Arī šajā lietā apgabaltiesa nonākusi pie tādiem pašiem secinājumiem – būve nav ierakstīta zemesgrāmatā, taču atrodas pieteicējas valdījumā. Proti,

pieteicēja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta kā būves tiesiskā valdītāja, būve ir iekļauta pieteicējas pamatlīdzekļos un

ir ieķīlāta, lai nodrošinātu pieteicējas kreditoru prasījumus, un pieteicēja iepriekš nav apšaubījusi savas tiesības rīkoties ar būvi. Tātad pieteicēja ir vienīgā,

kas ar būvi ir tiesīga rīkoties, tostarp to sakārtot. Līdz ar to apgabaltiesa arī šajā lietā pamatoti nepiešķīra nozīmi apstāklim, ka pieteicēja savas īpašuma

tiesības uz būvi nav nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Tiesai arī nebija no objektīvās izmeklēšanas principa izrietoša pienākuma norādīt pieteicējai, kādi pierādījumi jāiesniedz, lai pierādītu, ka būve

tomēr neatrodas pieteicējas tiesiskā valdījumā. Kā pieteicējai skaidrots jau iepriekš, tieši pašai pieteicējai būtu jāzina, uz kādu dokumentu pamata tā ir

uzskatījusi būvi par savu īpašumu, iekļaujot to pamatlīdzekļos, nevis tiesai bija jādod norādījumi pieteicējai, kā pierādīt, ka būve nav tās tiesiskā valdījumā

(Senāta 2020.gada 18.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA?1270/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0818.A420227519.8.L) 4.punkts).

[4] Tā kā šajā gadījumā ir pārliecinoši konstatēta būves atrašanās pieteicējas valdījumā, nav nekāda pamata salīdzināt izskatāmo gadījumu ar

Kurzemes apgabaltiesā izskatīto civillietu Nr. 1A69020819, uz kuru pieteicēja atsaucas kasācijas sūdzībā, norādot, ka tiesa piešķīrusi nozīmi tieši tam,

vai personas īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

[5] Pretēji kasācijas sūdzībā apgalvotajam, apgabaltiesas spriedums ir pienācīgi pamatots. No sprieduma teksta (ievērojot arī pirmās instances

tiesas sprieduma motivāciju, kurai apgabaltiesa pievienojusies) objektīvi ir saprotams, kāpēc tiesa atzinusi iestādes lēmumu par pareizu un kāpēc ir

noraidīti pieteicējas iebildumi pret to.

[6] Ievērojot minēto, kā arī to, ka lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, senatoru kolēģija atzīst, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma un

338.1panta otrās daļas 2.punktam kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija

nolēma

Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar AS „Latvijas Nafta” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 4.decembra

spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

(paraksts) (paraksts) (paraksts)

Senatore V. Kakste Senatore Dz. Amerika Senatore D. Makarova

NORAKSTS PAREIZS

Senāta

Administratīvo lietu departamenta

senatore V. Kakste

Rīgā 2021.gada 8.februār