Court partially allowed utility bill claim, awarding debt and interest while dismissing minor portion of demand.

Lietas Nr. C33271014

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 30.septembrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Elita Stivriņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 29.janvārī SIA “Rēzeknes enerģija” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par

galvenā parāda EUR 787,56 apmērā piedziņu.

Prasībā norāda, ka prasītāja sniedz atbildētājam siltumenerģijas piegādes pakalpojumus pēc adreses /adrese/, kā rezultātā atbildētājam ir

izveidojies parāds EUR 787,56 apmērā. SIA “Rēzeknes enerģija” sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā

teritorijā no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar 2008.gada 22.septembra izsniegto licenci un nosacījumiem.

Pamatojoties uz prasītājas izrakstītajiem rēķiniem atbildētājam, kā nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniekam un centralizētās siltumenerģijas

apgādes pakalpojumu lietotājam bija pienākums norēķināties par siltumenerģiju līdz katra mēneša 20.datumam.

Prasītāja savus pienākumus izpildīja godprātīgi un no atbildētāja netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas piegādes pakalpojumu

kvalitāti, atbildētājs nepildīja savas saistības, kā rezultātā uz 2014.gada 20.janvāri atbildētājam ir parāds par siltumenerģijas lietošanu EUR 787,56,

parāds par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2013.gada 31.decembrim.

Pamatojoties uz Civillikuma 1811., 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu; LR ML

1994.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3.punkts, 36.punkts, LR MK 1994.gada 18.oktobra

noteikumu Nr.204 “Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punkts; 09.12.2008. MK noteikumi Nr1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu, 3.punkts, lūdz tiesu piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājai parādu par siltumenerģijas piegādi EUR 787,56, tiesāšanās izdevumus EUR 122,83; atzīt prasītājai tiesības saņemt

likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

[2] 2014.gada 11.februārī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,

kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[3] 2014.gada 13.martā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst. Paskaidroja, ka nekad nav dzīvojos adresē ko

norāda prasītājs. Nav slēdzis īgumu par elektrības un/vai siltumenerģijas piegādi.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

2014.gada 27.martā pusēm paziņots, ka prasība tiks izskatīta 2014.gada 9.septembrī rakstveida procesā un sprieduma noraksts pusēm būs

pieejama tiesas kancelejā 2014.gada 9.septembrī. Puses nav lūgušas lietu izskatīt tiesas sēdē.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi tajos esošos pierādījumus , tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[5] Prasītāja norāda, ka atbildētājam ir pienākums veikt samaksu par saņemto siltumenerģiju prasītājai. Atbildētājs norāda, ka nav slēdzis līgumu ar

prasītāju.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 12.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus,

kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu,

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai

dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks

un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Dzīvokļu īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta trešais punkts nosaka, ka

dzīvokļa īpašniekam ir pienākums (..) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (..).

Dzīvokļu īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 2.un 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums (..)segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (..).

No minētajām tiesību normām izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu, un minētie maksājumu ir jāveic uz iepriekš minēto likumu normu pamata pat tad, ja starp pakalpojuma sniedzēju un dzīvokļa īpašnieku nav

noslēgts līgums.

Lai tiesa varētu noteikt atbildētāja maksāšanas pienākumu, ir jākonstatē, ka prasītāja ir pakalpojuma sniedzēja, bet atbildētājs ir dzīvokļa

īpašnieks, kuram tiek sniegts pakalpojums.

[5.1] Civillikuma 994.pantā ir noteikts, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes

grāmatās.

Ar datorizētās Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rēzeknes pilsētas Zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ izdruku ir pierādīts, ka dzīvokļa

īpašuma /adrese/, īpašnieks ir atbildētājs /pers. A/ pamatojoties uz 2003.gada 26.septembra pirkuma līgumu (lietas 25.-27.lapa).

[5.2] Attiecībā uz prasītāju tiesa konstatē, ka saskaņā ar 2008.gada 22.septembra izsniegto licenci Nr.S3007-08 ir pierādīts, ka SIA “Rēzeknes

enerģija” sniedz siltumenerģijas realizācijas pakalpojumu Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gda 1.oktobra līdz 2013.gada 1.oktobrim.

Savukārt ar 2008.gada 22.septembra izsniegto licenci Nr.S2006-08 ir pierādīts, ka SIA “Rēzeknes enerģija” sniedz siltumenerģijas pārvades un sadales

pakalpojumu Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gda 1.oktobra līdz 2028.gada 1.oktobrim (lietas 11.–12.lapa).

2008.gada 1.oktobrī prasītāja SIA “Rēzeknes enerģija” kā piegādātāja un SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” kā apsaimniekotājs noslēdza līgumu

Nr.2 par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajā dzīvojamās ēkās. Līguma 1.1.punktā līgumslēdzējas

puses vienojās, ka SIA “Rēzeknes enerģija” apņemas saražot un piegādāt dzīvojamām mājām Rēzeknē siltumenerģiju karstā ūdens veidā, bet SIA

“Rēzeknes Namsaimnieks” apņemas saņemt un nodrošināt lietotājus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt, šī līguma 1.5.punkts paredz, ka

abonenti- dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (lietas 15.-

22.lapa).

[5.3] Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” veic atbildētāja īpašumā esošā dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanu, tāpat kā nav

apstrīdējis, ka pakalpojumi no SIA “Rēzekne enerģija” ir saņemti. Tā kā lietā ir gūti pierādījumi, ka prasītāja piegādā atbildētājam siltumenerģiju un par

minēto ir noslēgusi līgumu ar dzīvokļa īpašuma apsaimniekotāju, tad atzīstams, ka prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētāja samaksu par piegādāto

siltumenerģiju. Tas, ka atbildētājs nedzīvo savā īpašumā, neatbrīvo viņu kā dzīvokļa īpašnieku no pienākuma veikt samaksu par piegādāto siltumenerģiju.

Tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētāja kā dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašnieka pienākums ir veikt samaksu prasītājai par

saņemtajiem siltumenerģijas pakalpojumiem, ko sniedz SIA “Rēzeknes enerģija”.

[6] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 787,56 euro apmērā.

Saskaņā ar Līguma Nr.2 par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās

1.5.punktu, abonenti – dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājiem. Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto

siltumenerģiju līdz nākamā mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādāja piestādīto rēķinu (lietas 15.-22.lapa).

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka rēķinus ir saņēmis, tāpat kā nav apstrīdējis prasītājas aprēķināto samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītāja nosaka maksu par apkuri un karsto ūdeni pamatojoties uz tarifiem, kurus apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulators (lietas28.-

31.lapa), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar savu 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.113 (lietas 33.-35.lapa).

Ar finanšu datiem konstatēts, ka par laika periodu līdz 2013.gada 31.decembrim atbildētājam izveidojies parāds par apkuri un karsto ūdeni Ls

550,60 jeb EUR 783,43 apmērā.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka prasītāja ir iekļāvusi maksājumos tiesāšanās izdevumi Ls 2,90 jeb EUR 4,13 apmērā. Tiesa nekonstatē pamatu

minēto tiesāšanās izdevumu iekļaušanai rēķinā par apkures un karstā ūdens piegādi. Lietā nav gūti pierādījumi, ka starp pusēm būtu bijusi kāda tiesāšanās,

kurā būtu bijuši tiesāšanās izdevumi Ls 2,90 apmērā. Līdz ar to šajā daļā prasība ir noraidāma.

Civillikuma 1838. pantu, kas noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesa secina, ka atbildētājs nav pildījis savu

pienākumu maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem un nav pierādījis, ka samaksa būtu veikta, kā rezultātā izveidojies parāds par laika periodu līdz

2013.gada 12.decembrim EUR 783,43 apmērā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenama neatmaksātā parāda summa EUR 783,43

apmērā. Prasība daļā par EUR 4,13 ir noraidāma, kā nepierādīta.

[7] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Savukārt 1765.pants nosaka, ka

procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos darījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus,

tas nolikts pa seši no simta gadā.

Civillikuma 1759.pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (..)

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma

izpildei.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram(..).

Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma daļēji EUR 783,43 apmērā, tad no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama samaksātā

valsts nodeva EUR 117,51 apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

3,66 (lietas 2.lapa).

[9] Atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās, atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā

noteiktajam - taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 96., 97., 193., 195., 204.¹, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332, pamatparādu

783,43 euro apmērā, valsts nodevu 117,51 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā 905,64 euro.

Maksājumu veikt: AS “Swedbank”: LV81HABA0551022600432.

Noraidīt prasību daļā par EUR 4,13 piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,66 euro.

Maksājumu veikt: Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summas un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu piedziņu noteikt termiņu - 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu

dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa