Court partially allowed bank's claim, reducing penalty to 10% of debt per Civil Code limits.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the bank's claim for a loan default, ordering payment of principal, interest, and a reduced penalty. The defendant argued for the full contractual penalty, but the court applied Civil Code limits capping the penalty at 10% of the debt. Consequently, the penalty was lowered from the requested amount to 30.23 euros, while interest and court costs were fully awarded.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1756; Civil Law 1757: A contractual penalty for late performance may be increased but cannot exceed 10% of the principal debt, serving as a statutory benchmark for proportionality even if the contract specifies a higher rate.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33291014
Lietas arhīva Nr. C-0927-15/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 2.februārī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Lipska
ar sekretāri /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 27.februārī Rīgas rajona tiesā saņemts AS “NORVIK BANKA” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. D/ par naudas piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2009.gada 15.augustā, veicot atbildētāja iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, puses noslēgušas aizdevuma līgumu Nr.
PTKR003423, saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts aizdevums 437,86 euro (307,73 lati) apmērā atbildētāja saistību pilnīgai izpildei pret prasītāju.
Saskaņā ar līguma 1.3.punktu gada procentu likme noteikta 24%, bet aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2011.gada 28.augusts.
Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājam jāveic maksājumi līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos
datumos atbildētāja kontā ir pietiekams naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.
Saskaņā ar līguma 3.1.punktu par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājs maksā prasītājai līgumsodu 0,15% apmērā no
savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta naudas trūkuma vai citu
no prasītājas neatkarīgu apstākļa dēļ. Līguma 3.3.punkts noteic, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.
Atbildētājs nav pildījis ar līgumu uzņemtās saistības, jo nav nodrošinājis, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā ir pietiekams naudas
daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums saņemts 2010.gada 8.jūnijā 51,24 euro apmērā.
Līguma 2.2.1.punkts noteic, ka atbildētājam ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājuma grafikā
noteiktajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.
Prasītāja aprēķināja līgumiskos procentus līdz 2011.gada 28.augustam, kas ir kredīta atmaksas datums, bet sākot ar 2011.gada 29.augustu
prasītāja ir tiesīga aprēķināt likumiskos procentus. Likumiskie procenti aprēķināti par laiku no 2011.gada 29.augusta līdz 2014.gada 11.februārim un
sastāda 45,35 euro.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765., 1811., 1943.,
1946.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu 302,33 euro, līgumiskos procentus 51,15 euro, likumiskos procentus 45,35 euro,
līgumsodu 112,83 euro, kopā piedzenot 511,66 euro, noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos
procentus - 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas, kā arī piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, noskaidrots, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas. Par tiesvedību atbildētājs
informēts, nosūtot pavēsti uz atbildētāja dzīvesvietu, kuru norādījusi prasītāja, un aicinot ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kas atbilst
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā un 59.panta pirmajā daļā noteiktajam.
Puses uz tiesas sēdi nav ieradušās. Prasītāja ar 2015.gada 16.janvāra iesniegumu lūgusi tiesu izskatīt lietu prasītājas pārstāvja prombūtnē, norādot,
ka banka uztur prasību. Atbildētājs par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis.
Ievērojot minēto, tiesa atzinusi par iespējamu skatīt lietu pušu prombūtnē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi prasības pieteikumu un tam pievienotos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.
Ar lietas materiāliem pievienoto aizdevuma līgumu apstiprinājumu gūst fakts, ka puses 2009.gada 15.augustā noslēgušas aizdevuma līgumu Nr.
PTKR003423, saskaņā ar kuru prasītāja izsniegusi atbildētājiem aizdevumu 307,73 latu, kas atbilst 437,86 euro, apmērā.
Līgumā noteikts, ka kredīta atmaksas termiņš ir 2011.gada 28.augusts. Par kredīta izmantošanu atbildētājs apņēmies maksāt procentus - 24%
gadā (līguma 1.3.punkts). Ar līguma 2.2.punktu aizņēmējs apņēmies atmaksāt kredītu un procentus maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.
Ar konta izrakstu apstiprinās, ka atbildētājam 2009.gada 15.augustā izsniegts aizdevums 307,73 latu, kas atbilst 437,86 euro, apmērā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgtā līguma tiesiskumu, un tiesai nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības ir izpildījis un saņemto aizdevumu
līgumā noteiktā kārtībā un termiņā atmaksājis.
Saskaņā ar prasībā norādīto pēdējais maksājums veikts 2010.gada 8.jūnijā un šo apstākli nav apstrīdējis atbildētājs.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs nav atmaksājis prasītājai saņemto aizdevumu 302,33 euro, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantam
pierādījumi tam, ka samaksa veikta ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo.
Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Tā kā atbildētājam saskaņā ar līgumu ir iestājies saistību izpildes termiņš, bet lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs norēķinu būtu veicis pilnā
apmērā, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu un saistību neizpildi no atbildētāja puses.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams neatmaksātais aizdevums 302,33 euro.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti
(Civillikuma 1946.pants).
Saskaņā ar kredīta līguma noteikumiem atbildētājs par aizdevuma izmantošanu pielīdzis sev pienākumu maksāt 24% gadā.
Ņemot vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus arī šo pielīgto saistību izpildei, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami procenti par
aizdevuma izmantošanu 51,15 euro, kas aprēķināti par laiku no 2010.gada 28.maija līdz 2011.gada 28.augustam.
Prasītāja procentus par aizdevuma izmantošanu uzskaitījusi līdz kredīta beigu termiņa atmaksas dienai, prasības summas aprēķina pareizība nav
apstrīdēta un arī tiesai nav pamata to apšaubīt.
Par laiku periodu no 2011.gada 29.augusta līdz 2014.gada 11.februārim prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā –
45,35 euro.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā.
Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ievērojot minēto un to, ka atbildētājs turpinājis kavēt saistību izpildi un faktiski lietot prasītājai piederošu kapitālu, tiesa atzīst prasījumu daļā par
likumisko procentu piedziņu par pamatotu un apmierināmu.
Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).
Saskaņā ar aizdevuma līguma 3.punktu par termiņā neatmaksātu aizdevumu un nesamaksātiem procentiem aizņēmējs pielīdzis pienākumu maksāt
bankai līgumsodu 0,15% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātas summas.
Ņemot vērā, ka atbildētājs pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības uz līgumsoda piedziņu saskaņā ar paša
atbildētāja uzņemtām saistībām un Civillikuma 1716., 1720.pantā ietverto regulējumu par kreditora tiesībām prasīt līgumsoda samaksu nokavējuma
gadījumā. Vienlaikus tiesa atzīst, ka piedzenamā līgumsoda apmērs ir samazināms līdz 10% no piedzenamās pamatsummas apmēra, jo judikatūrā ir
nostiprinājusies atziņa, ka tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu atzīstams soda samērīguma
princips, un jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos lietas apstākļus, ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar
Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.
SKC-113/2010). Šobrīd uz lietas izskatīšanas dienu likumdevējs ir izvērtējis līgumsoda samērīgumu un piemērošanu līgumattiecībās, Civillikuma
1716.panta trešajā daļā atzīstot, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā
ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Lai arī minētā panta noteikumi nevar tikt tieši piemēroti pušu tiesiskajās
attiecībās, jo līgumsods ir aprēķināts par laika periodu līdz minētās normas spēkā stāšanās brīdim, tomēr tiesas vērtējumā tā ir atzīstama par likumdevēja
noteiktu mērauklu soda samērīgumam.
Pie minētiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams līgumsods 30,23 euro.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot tā apmēru.
Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda
summas par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1., 2.punktu, 1765.panta pirmo daļu un faktu, ka atbildētājs turpina kavēt saistību izpildi un faktiski lietot prasītājai
piederošu kapitālu, prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
No atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi (tostarp ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi) 22,06 euro (4,70+1,71+15,65 euro), kopā 93,20 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193. un 250. pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, pamatparādu
302,33 euro, līgumiskos procentus 51,15 euro, likumiskos procentus 45,35 euro, līgumsodu 30,23 euro un tiesas izdevumus 93,20 euro, kopā 522,26
euro (pieci simti divdesmit divi euro un 26 centi).
Noteikt, ka AS “NORVIK BANKA” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās
pamatparāda summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Sprieduma labprātīgai izpildei /pers. D/ noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 5.februārī.
Tiesnese