Court dismisses appeal against speeding fine, upholding evidence and statutory penalty application.

Lietas Nr. 133042312

Lietas arhīva Nr. 1-0060-13/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 28.oktobra

Rīgas rajona tiesas

tiesnese M.Bite

ar sekretāri /sekretārs/

atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par VP

GKPP Prevencijas pārvaldes 2012.gada 28.septembra lēmumu Nr.3839 (protokols-lēmums FR00182098), un

k o n s t a t ē j a:

2012.gada 9.augustā vecākā inspektore I.Lubiņa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.FR00182098, kurā

norādīja, ka šī gada 14.jūlijā plkst.14:41 transportlīdzeklis AUDI A6 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ brauca pa Krasta ielu

pie nama Nr.25, Rīgā ar ātrumu 77 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar transportlīdzekļu ātruma kontroles

sistēmu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-651436), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h (ja ātrums < 100

km/h). Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu -74 km/h.

2004. gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN):

114.punkts nosaka - apdzīvotas vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās,

daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20 km/h.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.8panta sestajā daļā - par

atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem

automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi

„Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”, transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas

sodu 30 (trīsdesmit) latu apmērā.

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta trešā daļa nosaka, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas),

neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols —

lēmums (..).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otro daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai

videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu.

2012.gada 9. augustā vecākā inspektore Ilze Lubiņa saskaņā ar LAPK 274.pantu un 275.panta pirmās daļas pirmo punktu un Ceļu

satiksmes likuma 43.6panta otro daļu pieņēma lēmumu Nr.FR00182098, transportlīdzekļa AUDI A6 ar valsts reģistrācijas numuru /TL

numurs/ vadītājam uzliekot LAPK 149.8panta sestās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu 30 (trīsdesmit) latu apmērā.

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka protokolu - lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc

lēmuma pieņemšanas nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts,

transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).

2012.gada 28. augustā VP GKPP PP saņemta /pers. A/ sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00182098.

Saskaņā ar LAPK 279.pantu viņš lūdz protokolu - lēmumu atcelt, jo uzskata par nepamatotu.

2012.gada 28.septembrī, VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieks E.Zivtiņš, izskatot minēto sūdzību secinājis, ka:

Saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu augstākā iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Ceļu satiksmes likuma 43.4 pants nosaka - noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam

paredzētām mērierīcēm.

Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm ir noteiktas normatīvajos aktos, kas reglamentē vispārējās mērierīču prasības, t.i.

likums „Par mērījumu vienotību” un 2005.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.455 ,,Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas

līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizēja verificēšana un tirgus uzraudzība”.

Šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma fiksēšanai tika izmantota transporta līdzekļu ātruma kontroles sistēma PoliScan Speed

M1HP (sērijas Nr.PS-651436), kas atbilst normatīvajos aktos minētajām prasībām.

Konkrētajā gadījumā ātrums tika fiksēts 518.ceļa zīmes darbības zonā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h. Fiksētais

braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 74 km/h. Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka atļautais braukšanas ātrums

pārsniegts par 24 km/h.

PoliScan Speed ir digitālā ātruma pārkāpumu kontroles sistēma, kura nodrošina ātruma noteikšanas un reģistrēšanas iespēju

balstoties uz gaismas detektēšanas un ranžēšanas iekārtas (LIDAR) darbību un satiksmes pārkāpumu dokumentāciju, kas tiek

sastādīti ar divas augstas izšķirtspējas digitālo kameru sistēmas palīdzību. PoliScan Speed sistēmā uzstādītie mērījuma sensori

nodrošina ceļa braucamās daļas vairāku braukšanas joslu vienlaicīgu uzraudzību, tādejādi mērot ātrumu un apstrādājot informāciju

par visiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas uzraudzītajā koridorā. Laiks, kas ir nepieciešams gaismas impulsam, lai pārvietotos līdz

mērķim un atpakaļ līdz LIDAR iekārtai, tiek izmantots, lai noteiktu attālumu līdz mērķim. Šādi mērījumi tiek veikti ar augstu intensitāti.

Attāluma vērtību laika analīze dod ļoti precīzu ātruma mērījumu.

Saskaņā ar ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed attēlu pārlūkprogrammas ekspluatācijas rokasgrāmatu, nosakot

pārkāpumu izdarījušo transportlīdzekli, tiek izmantota vērtēšanas veidne - vienu metru augsts taisnstūra apgabals transportlīdzekļa

tuvumā. Tā platums atbilst transportlīdzekļa daļai, no kuras ir iegūtas mērījuma vērtības. Veidnē vismaz daļēji jābūt redzamam vienam

priekšējam ritenim (frontālā mērījuma gadījumā), attiecīgi vismaz vienam aizmugurējam ritenim (aizejošās satiksmes mērījuma

gadījumā) un/vai vismaz daļēji redzamai transportlīdzekļa numura zīmei.

Papildus tam, grafiskā vērtēšanas veidne ietver palīglīniju, kura atbilst 0,5 m skalai. Tās vertikālā pozīcija atspoguļo parauga līmeni.

Apskatot administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā Nr.FR00182098 esošo fotouzņēmumu, redzams, ka transportlīdzeklis AUDI

A6 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir fiksēts kā tehniskās ātruma mērīšanas iekārtas ienākošais satiksmes

transportlīdzeklis. Vērtēšanas veidne atrodas tieši uz transportlīdzekļa AUDI A6 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/. Veidnē

redzama minētā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme un priekšējais ritenis. Veidnes apakšējā mala ir zem minētā

transportlīdzekļa riteņiem. Veidnē neatrodas citi satiksmes dalībnieki, kas pārvietojas pa to pašu joslu vai blakus esošo joslu, tajā

pašā virzienā, kurā pārvietojas transportlīdzeklis AUDI A6 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/.

Ātruma mērīšanas iekārtas funkcija ir ātruma mērījumu veikšana un fiksēto pārkāpumu dokumentēšana šifrētu failu veidā. Ātruma

mērīšanas iekārta spēj fiksēt un nofotografēt vairāk nekā l pārkāpumu sekundē, līdz ar to mērierīce vienlaikus var nofotografēt pilnīgi

visus darbības zonā fiksētos transportlīdzekļus, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Ātruma mērīšanas ierīce spēj dokumentēt

arī ātruma pārkāpējus, kas brauc blakus vairākās joslās vai vienu aiz otra braucošus transportlīdzekļus.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot

pierādījumus (/pers. A/ sūdzību, ar ātrumu mērīšanas iekārtas fiksēto informāciju, mobilās ātruma mērījumu sistēmas PoliScan Speed

lietotāja pamācību, PoliScan Tuff -Vievver attēlu pārlūkprogrammas ekspluatācijas rokasgrāmatu, PoliScan Speed M1HP (sērijas

Nr.651436) verifikācijas sertifikātu) VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieks E.Zivtiņš uzskata, ka administratīvā pārkāpuma

protokols - lēmums Nr.FR00182098 par CSN 114.punkta pārkāpumu sastādīts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43. 6panta otrās

daļas prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots likumīgi LAPK 149.8panta sestās daļas sankcijas ietvaros.

CSN 114.punktā noteikts - apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h [..]

LAPK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Ņemot vērā LAPK 149.8 panta sestās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otrās daļas

nosacījumus, lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana administratīvajā aktā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams

mīkstināt administratīvo sodu.

Ar VP GKPP Prevencijas pārvaldes 2012.gada 28.septembra lēmumu Nr. 3839, VP GKPP PP Satiksmes uzraudzības biroja

vecākās inspektores I.Lubiņas 2012. gada 9. augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.FR00182098 atstāts negrozīts, bet

/pers. A/ sūdzība noraidīta.(l.l.11-14).

2012.gada 1.novembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, kurā norādīts, ka VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa

2012.gada 28.septembra lēmumam viņš nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā. VP GKPP Prevencijas pārvaldes Satiksmes

uzraudzības biroja inspektore I.Lubiņa, saskaņā ar LAPK 274.pantu, 275.panta 1.daļas 1.punktu un Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta

2.daļu pieņēma lēmumu uzlikt transporta līdzekļa vadītājam naudas sodu. No minētā dokumenta izriet, ka fiksētais automobilis ir Audi

A6 ar valsts numuru /reģ.nr./, 2012.gada 14.jūlijā plkst.14:41 braucis pa Krasta ielu pie nama Nr.25, Rīgā, ar faktisko braukšanas

ātrumu 74 km/h.

Norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pants paredz, ka Institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma

lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākli, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi

apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.pants savukārt nosaka - Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija

(amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā. Tāpat likuma pants paredz, ka lēmumā cita starpā norāda: ziņas par personu, uz kuru

attiecas izskatāmā lieta, un šīs personas pārstāvi.

No protokola - lēmuma ir redzams, ka vainīgā persona nav tikusi noskaidrota, lēmums ir ticis nosūtīts automašīnas ar valsts numuru

/reģ.nr./ īpašniekam, tādējādi pārkāpjot tiesību normās noteikto. Tāpat, pieņemot lēmumu, nav noskaidroti citi likumā paredzētie

apstākļi, piemēram, nav ticis noskaidrots, vai nepastāv likumā paredzētie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma

lietā.

Bez tam, protokolā - lēmumā Nr.FR00182098 ietvertais attēls nesniedz priekšstatu par automašīnas Audi A6 ātrumu, jo tās numura

zīme nav skaidri saskatāma. Tādējādi nav iespējams konstatēt, ka tieši minētā automašīna Audi A6 brauc, pārsniedzot noteikto

ātrumu.

Administratīvā procesa likuma 84.pantā likumdevējs ir noteicis -administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet

prettiesisks — ja neatbilst tiesību normām. Kā redzams, administratīvais akts (protokols- lēmums) iepriekš minētajām tiesību normām

neatbilst un /pers. A/ uzskata, ka tādējādi tas nevar būt tiesisks. Saskaņā ar visu iepriekš minēto, un vadoties no LAPK 7.p., 274.p.,

288.p., 289.12p.,lūdz tiesu atcelt VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 28.septembra lēmumu Nr.3839.

(l.l.4-6).

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/ sūdzību uzturēja un papildus paskaidroja, ka, iepazīstoties ar fotogrāfiju mērījuma vietas

pasē, redzams, ka radars ir novietots labi pārskatāmā vietā, bet reāli dzīvē bija noslēpts tieši aiz staba un grūti pateikt, cik lielā

attālumā fiksēja ātrumu. Lietā esošā bilde pierāda tikai to, ka attēls ir uzņemts no ļoti maza attāluma un radars nebija novietots tur, kur

norādīts mērījuma vietas pasē. Uzskata, ka radars tika noslēpts aiz betona staba. Neapstrīd, ka pārsniedza ātrumu, bet uzskata, ka

nelikumīgi ir šādā veidā slēpt mērierīci.

VP GKPP Prevencijas pārvaldes pārstāvis I.Dovāns tiesas sēdē sūdzību neatzina un paskaidroja, ka no protokola ir redzams, ka

nekādi stabi netraucē ātruma fiksēšanai, fotogrāfija ir kā pierādījums un lēmums ir pamatots. Kad attēlu izdrukā, tad tā kvalitāte zūd,

bet fotoattēlā, ko redz policija (l.l.27) nepašaubāmi redzams, vai fotogrāfiju var izmantot kā pierādījumu, vai nē. Vieta netiek

apstrīdēta, mērierīce stāvēja konkrētā vietā, kur atļautais ātrums ir 50 kilometri stundā un ir fiksēts, ka šis atļautais ātrums ir

pārsniegts. Tādēļ vadītājs ir sodīts.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā iestādes lēmuma motivāciju, noklausījusies

sūdzības iesniedzēja un iestādes pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst, ka VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieka

E.Zivtiņa 2012.gada 28.septembra lēmumu Nr.3839 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289. 12 panta 1.daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa

nekonstatē.

Tiesa atzīst, ka veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības, nekonstatējot apstākļus, kas norādītu, ka

tiktu aizskartas sūdzības iesniedzēja /pers. A/ tiesības.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā Nr.FR00182098 fiksētais Latvijas APK 149. 8 panta sestās daļas

pārkāpums ir guvis apstiprinājumu.

VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 28.septembra lēmumā Nr.3839 pamatoti atzīts, ka /pers. A/

izdarīja Latvijas APK 149 8.panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu, proti, ka /pers. A/ 14.jūlijā plkst.14:41 vadīja transportlīdzekli

AUDI A6 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ un brauca pa Krasta ielu pie nama Nr.25, Rīgā ar ātrumu 77 km/h pie atļautā

braukšanas ātruma 50 km/h.

VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 28.septembra lēmumā Nr.3839, ir pietiekoši pamatots

skaidrojums par kārtību, kādā tiek veikti mērījumi ar fotoradaru, kā arī izskaidrots, kā uzņemtajā fotoattēla tiek noteikts pārkāpumu

izdarījušais transportlīdzeklis. Tiesa pievienojas iestādes sniegtajam skaidrojumam un noraida /pers. A/ argumentus par iespējamiem

neprecīziem datiem, kas veikti ar konkrēto mērierīci.

Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešās daļas noteikumiem, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes

nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa noraida /pers. A/ sūdzībā norādīto argumentu par to, ka pārkāpuma izdarīšanā nav noskaidrota vainīgā persona.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta 5. daļā noteikto- protokolu–lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tā

pieņemšanas nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa

īpašniekam (valdītājam). Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstī, bet tā izmantošanai Latvijā šā

likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos ir saņemta atļauja, protokolu–lēmumu nosūta personai, kura saņēmusi atļauju. Ja

pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai

transportlīdzeklis reģistrēts tirdzniecības reģistrā), protokolu–lēmumu nosūta komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa

tirdzniecību. [...]

Šī panta 5.2daļā noteikts, ka, ja šā panta piektās daļas pirmajā, otrajā un trešajā teikumā minētā persona nav vadījusi transportlīdzekli

pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tā protokolu–lēmumu nodod (nosūta) transportlīdzekļa vadītājam, kurš pārkāpuma fiksēšanas brīdī vadīja

transportlīdzekli.

Līdzšinējā tiesu praksē ir atzīts, ka transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) ir jāzina, kurš konkrētajā brīdī ir bijis viņam piederošā

transportlīdzekļa vadītājs.

Tādējādi transportlīdzekļa īpašnieks, saņemot administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu, var to nodot vadītājam, lai tas apmaksā

viņam (transportlīdzekļa vadītājam) piemēroto sodu. Minētais izriet arī no Ceļu satiksmes likuma 20.panta piektās daļas, kas noteic,

ka transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura

vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots.

Bez tam, /pers. A/ tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos nenoliedza, ka norādītajā laikā un vietā vadījis transportlīdzekli Audi

A6, ar v.n.z. /reģ.nr./.

/pers. A/ sūdzībā norādīto argumentu par to, ka fotoattēlā automašīnas numura zīme nav skaidri saskatāma, tiesa uzskata par

nepamatotu, jo kā redzams no protokolā-lēmumā Nr.FR00182098 esošā fotoattēla, transportlīdzekļa numura zīme ir skaidri un

nepārprotami redzama un salasāma.

Tiesa noraida /pers. A/ tiesas sēdē pausto argumentu, ka fotoradars, ar kuru fiksēts viņa izdarītais administratīvais pārkāpums pēc

Latvija APK 149.8 panta sestās daļas, ticis slēpts un neatradās atbilstoši Mērījuma vietas pasē (l.l.15) norādītajam.

Šāds /pers. A/ arguments neapstiprinās ar lietas materiālos esošajām ziņā, kā arī /pers. A/ tiesai nav iesniedzis pierādījumus, kas

apliecinātu viņa argumenta pamatotību, līdz ar ko, tiesa šādu argumentu nevar uzskatīt par pierādītu, un tas nevar būtu par iemeslu

lēmuma atcelšanai.

Pamatojoties uz augstākminēto, tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.FR00182098 sastādīts atbilstoši

LAPK noteiktajam.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējās sakarībā, tiesa atzīst, ka ir apstiprinājies, ka /pers. A/, vadot

transportlīdzekli Audi A6, ar v.n.z. /reģ.nr./, pa Krasta ielu pie nama Nr.25, Rīgā ar ātrumu 77 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50

km/h, līdz ar ko tiesai nerodas šaubas, ka /pers. A/ darbības kvalificētas pareizi, proti, pēc Latvijas APK 149.8panta sestās daļas.

Tiesa secina, ka VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 28.septembra lēmumā Nr.3839 pārbaudīti un

novērtēti visi lietā esošie pierādījumi, argumentēti motivēti, tādēļ piešķir ticamību konkrētiem pierādījumiem, kas apstiprina /pers. A/

vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 149.8panta sestās daļas.

Novērtējusi pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzīst, ka lēmums atbilst LAPK noteikumiem, ievērojot procesuālos priekšnoteikumus un

materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējam administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, līdz ar to, ievērojot administratīvā soda

preventīvo raksturu, uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi - administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

VP GKPP Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 28.septembra lēmumu Nr.3839 (protokols-lēmums FR00182098),

atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas

dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un kļuva pieejams 2013.gada 28.oktobrī.

Tiesnese /paraksts/ M.Bite

NORAKSTS PAREIZS:

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Bite

Rīgā, 28.10.2013.