Court orders full payment of condominium management debt and legal interest to property management company.

Lietas arhīva Nr. C-1534-17/1

ECLI:LV:RZRT:2017:0912.C32153417.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 12.septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēžu sekretāru A.Skutānu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „HAUSMASTER” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā SIA „HAUSMASTER” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs), kurā lūdz

piedzīt no atbildētāja parādu EUR 190,01 par laika periodu no 2016.gada aprīļa 2016.gada 20.jūnijam (ieskaitos) un likumiskos procentus EUR 6,63

apmērā, kas aprēķināti uz 2016.gada 6.decembri.

Prasītāja norāda, ka pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s lēmumu, Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ atbildētājam 2005.gada 28.oktobri tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa Īpašumu Nr.73 (kadastra

Nr./numurs B/) /adrese/, (turpmāk - dzīvoklis) ar kopējo platību 33.27 kv.m un 3327/616098 pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2016.gada 31.maija lēmumu lietā

Nr.C60043416, kas stājies likumīgā spēkā 2016.gada 20.jūnijā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.73 (kadastra Nr./numurs B/) /adrese/ (turpmāk

- dzīvoklis) ar kopējo platību 33.27 kv.m un 3327/616098 pie dzīvokļa Īpašuma piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas

un zemesgabala ir reģistrētas jaunieguvējai /pers. B/.

Civilprocesa likuma 203.panta 5.daļā ir noteikts, ka spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts

teritorijā.

Aprēķins par sniegtajiem komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem par /adrese/, Rīgā ir veikts līdz 2016.gada 20.jūnijam. Prasītāja ir

veikusi pārrēķinu 2016.gada augusta rēķinā.

2010.gada 14.novembrī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums ar balsu vairākumu (77 balsis no 110

kopumā) nodot kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības par dzīvojamo māju pēc adreses /adrese/ un tai funkcionāli nepieciešamo zemes

gabalu prasītājai no apkures sezonas uzsākšanas dienas, bet ne vēlāk kā ar 2010.gada 1.decembri, noteikt apsaimniekošanas mēneša maksu Ls 0,24

(EUR 0,34) par kv.m. un remonta uzkrājuma (rezerves) fondu Ls 0,119 (EUR 0,169) par katra dzīvokļa īpašuma dzīvojamo platību, noteikt, par

savlaicīgi nenomaksātiem rēķiniem līgumsodu 0,5% apmērā no parāda summas par katru nokavēto dienu, kā ari pilnvarot prasītāju slēgt līgumus ar

komunālo pakalpojumu sniedzējiem (siltumenerģija, elektroenerģija, ūdens un kanalizācijas apgāde, atkritumu izvešana) par komunālo pakalpojumu

piegādi un lietošanu no pārņemšanas dienas.

Tā kā starp prasītāju un atbildētāju netika noslēgts individuāls apsaimniekošanas līgums, tad atbildētājam ir saistošs kopības pieņemtais lēmums un

ir pienākums veikt apmaksu, kas saistīta ar dzīvokļa īpašuma uzturēšanu, kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī apmaksāt maksājumus

par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta 3.daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par ”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, ir pienākums segt prasītājai visus izdevumus,

kas saistīti ar kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma lielumam 33.27 kv.m atbilstoši maksājumu daļai, kā arī

apmaksāt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājam ir pienākums savlaicīgi, rēķinā norādītajos termiņos, apmaksāt

mājas pārvaldnieka izrakstītos rēķinus, naudas līdzekļus pārskaitot uz prasītājas bankas norēķinu kontu. Prasītājas piestādītajos rēķinos ir norādīts

apmaksas termiņš, kas ir tekošā mēneša pēdējais datums. Atbildētājam ir pienākums vienlaicīgi veikt apmaksu par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem saskaņā ar komunālo pakalpojumu sniedzošo uzņēmumu noteiktajiem tarifiem, ar kuriem atbildētājs var detalizēti iepazīties, griežoties pie

prasītājas vai komunālo pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma abonentu daļā, un šī maksa apmaksājama vienlaicīgi ar maksu par kopīpašuma pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu, izņemot tos izdevumus, par kuriem atbildētājs norēķinās patstāvīgi, bez prasītājas starpniecības.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-5.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus un maksāt nomas maksu par zemes

lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes un 13.panta 1. un 2.daļa - dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības vai uz likuma pamata.

Ņemot vērā, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts Apsaimniekošanas līgums, prasītāja ir veikusi pārrēķinu un atbilstoši Civillikuma

1765.pantā noteiktajam, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tādā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā, ir aprēķinājis likumiskos procentus, kas saskaņā ar parāda aprēķinu sastāda EUR 6,63 apmērā

par periodu no 2016.gada 1.maija līdz 2016.gada 6.decembrim.

Civillikuma 864. un 1071. pants nosaka, ka visas uz lietu gulošas nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekiem, un uz kopējo lietu gulošās nastas

un apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Neskatoties uz to, ka Civillikuma 1652.pants nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu, savukārt Civillikuma 1828.pants paredz, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot

sevišķu kreditora atgādinājumu, prasītāja 2016.gada 8.jūlijā atbildētājam ierakstītā vēstulē nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu Nr.2261084 par parāda

saistību izpildi, lūdzot veikt parāda apmaksu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas. Apkopojot minēto atbildētāja

parādsaistības par prasītājas nodrošinātiem pārvaldīšanas un komunāliem pakalpojumiem uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu sastāda EUR

196,64 apmērā, kas sastāv no pamatparāda EUR 190,01 par laika periodu no 2016.gada aprīļa līdz 2016.gada 20.jūnijam (ieskaitot) un likumiskajiem

procentiem EUR 6,63, kas aprēķināti uz 2016.gada 6.decembri. Prasītāja vērš uzmanību, ka atbildētājs ir veicis maksājumus par nodrošinātajiem

pārvaldīšanas, komunālajiem un papildus pakalpojumiem, taču tie nav bijuši pietiekoši, lai parāds būtu dzēsts pilnā apmērā. Pēdējais maksājums no

atbildētāja ir saņemts 2016.gada 29.martā, kas pilnā apmērā ir sedzis 2016.gada marta izrakstīto rēķinu.

Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.-5punktam, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta pirmo daļu, Civillikuma

864., 1071., 1402.,1587., 1652., 1765., 1828.pantu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts nosūtot pavēsti uz pēdējo zināmo dzīvesvietu un ar sludinājumu laikrakstā

„Latvijas Vēstnesis” 2017.gada 28.jūnijā laidienā Nr.127.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes, jo puses

tika informētas par tiesas sēdes laiku un vietu un nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā paredzētie obligātie lietas atlikšanas pamati.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi tiesai faktus, uz kuriem tā pamatojusi savu prasījumu.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas redzams, ka /pers. A/

2005.gada 28.oktobrī nostiprinātas īpašuma tiesības uz /adrese/, Rīgā, pamatojoties uz 2005.gada 6.oktobra pirkuma līgumu. Īpašuma tiesības

izbeigušās 2016.gada 20.jūnijā, pamatojoties uz 2016.gada 31.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu lietā Nr.C60043416.

No prasības pieteikuma izriet, ka 2010.gada 14.novembrī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums ar

balsu vairākumu (77 balsis no 110 kopumā) nodot kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības par dzīvojamo māju pēc adreses /adrese/ un

tai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu prasītājai no apkures sezonas uzsākšanas dienas, bet ne vēlāk kā ar 2010.gada 1.decembri, noteikt

apsaimniekošanas mēneša maksu Ls 0,24 (EUR 0,34) par kv.m. un remonta uzkrājuma (rezerves) fondu Ls 0,119 (EUR 0,169) par katra dzīvokļa

īpašuma dzīvojamo platību, noteikt, par savlaicīgi nenomaksātiem rēķiniem līgumsodu 0,5% apmērā no parāda summas par katru nokavēto dienu, kā ari

pilnvarot prasītāju slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem (siltumenerģija, elektroenerģija, ūdens un kanalizācijas apgāde, atkritumu

izvešana) par komunālo pakalpojumu piegādi un lietošanu no pārņemšanas dienas.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir noteikts pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja

“par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Lietā netiek apstrīdēts, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts individuāls apsaimniekošanas līgums. Tiesa atzīst, ka neskatoties uz minēto

apstākli, atbildētājam ir saistība pēc likuma segt apsaimniekošanas izdevumus un norēķināties par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka mājas pārvaldnieks nebūtu izpildījis savas saistības – nebūtu veicis nama /adrese/, apsaimniekošanu vai

kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu vai atbildētājam nebūtu sniegti komunālie pakalpojumi. Līdz ar to prasītāja savas saistības pret atbildētāju izpildīja

pilnā apmērā, taču atbildētājs pilnībā nesamaksāja par saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radās maksājumu parāds.

No lietas materiālos esošās piedzenamās summas aprēķina redzams, ka prasītāja par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada

20.jūnijam (ieskaitot) atbildētājam aprēķinājusi parādu EUR 190,01.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības

pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradies uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka atbildētājam nav

pamatotu iebildumu pret prasību.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda aprēķinu, jo atbildētājs nav to apstrīdējis.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai

vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā atbildētājs rēķinos norādītajos datumos to samaksu nav veicis, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti par maksājumu kavējumu aprēķinājusi

likumiskos procentus EUR 6,63 apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.aija līdz 2016.gada 6.decembrim.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama prasības pieteikumā norādītā

pamatparāda un likumisko procentu summa.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumi paredz, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami arī tiesas izdevumi proporcionāli

apmierināto prasījumu apmēram, proti, no atbildētāja prasītājas labā piedzenama valsts nodeva EUR 71,14, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

4,70 un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saistītos izdevumus EUR 15,65.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procents 6% gadā no pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93., 190., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas, komunālajiem pakalpojumiem un papildus pakalpojumiem EUR 190,01 (viens simts deviņdesmit

euro 01 cents), likumiskos nokavējuma procentus EUR 6,63 (seši euro 63 centi), tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens

euro 14 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro 70 centi) un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

saistītos izdevumus EUR 15,65 (piecpadsmit euro 65 centi), kopā piedzenot EUR 288,13 (divi simti astoņdesmit astoņi euro 13 centi).

Noteikt, ka minētā summa pārskaitāma uz AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontu

Nr.LV02HABA0551024966132, AS „SWEDBANK”; kontu Nr.LV84PARX0012618010002, AS „CITADELE BANKA”; kontu

Nr.LV16NDEA0000083818837, AS „NORDEA”.

Noteikt AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas EUR 190,01 (viens

simts deviņdesmit euro 01 cents) līdz sprieduma izpildei.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu

rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 26.septembrī.

Tiesnesis A.Vasiļevskis