Court partially allowed bank's debt collection claim against guarantors for principal and interest.

Lieta Nr. C20 2736 13

SPRIEDUMS

L AT V IJAS R E P U B L IK AS V ĀR D Ā

Liepājā, 2014.gada 6.februārī

Liepājas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Liena Jansone

ar tiesas sēžu sekretāri Evitu Rukmani,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/, atbildētājai /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Reverta” prasībā pret /pers. C/, /pers. B/ par parāda piedziņu.

Izskatot lietu, tiesa

ko nsta tē ja

AS „Reverta” cēlusi prasību pret /pers. C/, /pers. B/ par parāda Ls 15167,56 un tiesas izdevumu solidāru piedziņu.

Prasību pamato uz Civillikuma 1587., 1589., 1651., 1662., 1672., 1677., 1692., 1698., 1699., 1702., 1753., 1756., 1757., 1759.,

1764., 1828., 1934., 1943., 1946.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 26.oktobrī AS „Reverta” (pirms nosaukuma maiņas - AS „Parex banka”) un /pers. C/

noslēguši kredīta līgumu Nr.4.4.-06/665 (turpmāk – Kredīta līgums), saskaņā ar kuru, prasītāja izsniegusi /pers. C/ kredītu par kopējo

summu EUR 65000 apmērā ar galīgā norēķina dienu 2016.gada 25.oktobrī.

2006.gada 26.oktobrī prasītāja un atbildētāja /pers. B/ noslēgušas galvojuma līgumu Nr.4.4.-06/665-GL2(turpmāk - Galvojuma līgums),

saskaņā ar kuru atbildētāja uzņēmusies saistības kā pats parādnieks, solidāri ar atbildētāju /pers. C/ atbildēt prasītājai par saistībām,

kas izriet no Kredīta līguma, tajā skaitā – ne tikai par parāda pamatsummu, bet arī par procentiem un līgumsodu, kā arī ar visiem

iespējamiem izdevumiem, kas saistīti ar /pers. C/ parādu, tādējādi iegūstot kopparādnieka statusu.

Norādīts, ka prasītājs savas saistības pret atbildētāju /pers. C/ ir izpildījis pilnībā, izsniedzot kredītu pilnā apmērā, savukārt, atbildētājs

kredīta atmaksu veica neregulāri, kavēja ikmēneša maksājumus un līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai nav veicis pilnu

Kredīta atmaksu saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem.

Ņemot vērā, ka atbildētājs /pers. C/ ikmēneša maksājumus veica neregulāri un ar būtiskiem maksājumu kavējumiem, prasītāja

2008.gada 18.martā izmantoja Kredīta līguma 6.1.punktā pielīgtās tiesības un nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par uzņemto saistību

neizpildi un Kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Paziņojumā tika norādīts uz Kredīta līgumā noteikto maksājumu samaksas

termiņu kavējumu, un paziņots, ka, Kredīta līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar 2008.gada 1.aprīli, ja parāds pilnībā netiks samaksāts.

Atbildētāji iekavēto parāda summa nesedza, līdz ar to Kredīta līgums tika izbeigts 2008.gada 1.aprīlī.

Kopējais parāds uz Kredīta līguma izbeigšanas brīdi - 2008.gada 1.aprīli, sastādīja EUR 67 640,87, kas atbilstoši Latvijas Bankas

noteiktajam valūtas kursam (l EUR = 0,702804 LVL) ir LVL 47 538,27.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2009.gada 9.janvāra lēmumu par izsoles akta

apstiprināšanu, pēc atbildētājam piederošā un prasītājai saskaņā ar 2006.gada 26.oktobra Ieķīlājuma līguma Nr.4.4.-06/665-IEl

ieķīlāto nekustamo īpašumu - zemes gabalu un uz tā esošo dzīvojamo māju Liepājā, Priekules ielā 7a, pārdošanu izsolē, zvērināta

tiesu izpildītāja A.Biķes prasītājai pārskaitīja summu Ls 34 570,97, kas tika novirzīts atbildētāju parādu dzēšanai. Tādējādi, pēc

naudas līdzekļu novirzīšanas Atbildētāju kopējais parāds uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir Ls 15167,56, ko veido

neatmaksātās Kredīta pamatsummas atlikums.

Ne atbildētājs, ne galvotājs, savas saistības pret prasītāju neesot, izpildījuši.

Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. B/ parādu Ls 15167,56, prasītājas samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu

Ls 690,36 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,50, kā arī noteikt prasītājas tiesības par laika periodu no 2009.gada

21.janvāra līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos 6 % gadā no parāda summas.

2013.gada 18.jūlijā saņemti atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumos norādīts, ka

atbildētājai noslēgtā Kredīta līguma Nr. 4.4.-06/665 saturs nebija zināms – nebija zināma ne kredīta summa, ne kredīta mērķis.

Galvenais parādnieks atbildētāju neinformēja ne kādām vajadzībām, ne uz kādiem nosacījumiem kredīts tiek ņemts. Atbildētāja

bankā parakstīja Galvojuma līgumu Nr.4.4.-06/665-GL2, bet viņas rīcībā neesot ne šī līguma oriģināls, ne kopija, līdz ar to viņai neesot

zināms līguma saturs un saistības. Norāda, ka bankā neviens nepiedāvāja līgumu izlasīt. Atbildētājai uz šo kredītu nebija nekāda

personīga materiāla interese, jo šie līdzekļi visticamāk esot novirzīti kāda tā laika atbildētāja /pers. C/ biznesa atbalstam.

Atbildētāja uzskata, ka viņas paraksts uz Galvojuma līguma tika iegūts piemērojot viltu un maldināšanu, jo atbildētājs /pers. C/ izdarīja

ļoti masīvu psiholoģisku spiedienu, ka, ja atbildētāja nepiekritīšot doties uz banku, lai parakstītu līgumu, tad uz atbildētāja būs

atbildīgapar visu nākošo ģimenes dzīvi, tās materiālo labklājību. Norāda, ka atbildētāju kā laulāto starpā nepastāvēja savstarpēja

uzticēšanas un izrunāšanās. Atbildētāju starpā noslēgtā laulība tika šķirta 2010. gada 11. janvārī.

Atbildētāja savos paskaidrojumos lūdz tiesu izprasīt no LR tiesu instanču un policijas arhīviem pierādījumus par visiem uz atbildētāja

/pers. C/ vārda uzsāktiem civiliem un krimināliem procesiem, kā arī ziņas par to cik, tiesas procesi par parādu piedziņu ir uzsākti pret

galveno parādnieku - atbildētāju /pers. C/, cik procesos viņš ir izsludināts un joprojām atrodas meklēšanā par izvairīšanos no tiesas.

Tādi procesi, cik atbildētājai zināms, ir jau arī starptautiski. Lūdzu tiesu šos pierādījumus iegūt un visu to ņemt vērā, kā /pers. C/ kā

personības raksturojumu un ticēt, ka šajā procesā atbildētāja tika iesaistīta pret savu gribu un bez personīgas intereses.

Bez tam, lūdz tiesu izprasīt no kredītiestādes, kas piešķīra kredītu tās iekšējo dokumentāciju - noteikumus, kas nosaka kredītņēmēju

kredītspējas novērtēšanas kritērijus, kā arī kādi dokumenti bankai ir ar kuriem ir pārbaudīta atbildētāju kredītspēja. Lūdz tiesu izprasīt

kādus dokumentus un kādā veidā prasītāja ir pārliecinājusies par galvenā parādnieka - atbildētāja /pers. C/ kredīta atmaksas

iespējām, neskaitot ķīlu.

Norāda, ka pirms kredīta piešķiršanas bankai, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, saistošajiem noteikumiem un iekšējo kredītrisku

vadības dokumentāciju, bija jāizvērtē informāciju arī par trešo personu, kura galvo par izsniedzamo kredītu, kredītspēju. 2006. gadā uz

kredīta un galvojuma līguma parakstīšanas brīdi atbildētāja strādāja Liepājas mākslinieciskās jaunrades centrā ,,Vaduguns” par

sekretāri ar atalgojumu Ls 1510,12 gadā, atbildētājas īpašumā nebija ne kustamas, ne nekustamas mantas. Saskaņā ar 2006.gadā

spēkā esošiem 2001.gada 2.novembra ,,Kredītrisku pārvaldīšanas noteikumiem" banka nav ievērojusi un izpildījusi tai ar šiem

noteikumiem uzlikto pienākumu, kur punktā 3.2. ir noteikts - pirms lēmuma pieņemšanas par kredīta piešķiršanu iestādes rīcībā jābūt

aizņēmēja vai darījuma partnera kredītriska novērtēšanas informācijai un iestādei jādokumentē nodrošinājuma (ķīlas vai galvojuma)

esamība, pietiekamība un atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem (punkts 3.2.7.).

Lūdz tiesu izprasīt dokumentus no prasītājas, pamatojoties uz kuriem banka ir izvērtējusi un atzinusi atbildētājas kredītspēju šādas

kredīta summas atmaksā, ja galvenais parādnieks /pers. C/ nevarēs izpildīt uzņemtās saistības un kā šajā gadījumā ķīla nenosedz

visas saistības. Bez tam, atbildētāja lūdz tiesai izprasīt pierādījumus par to, kādas darbības prasītāja ir veikusi, lai sākotnēji atgūtu

parādu no galvenā parādnieka. Lūdz noslēgt prasītājai ar atbildētāju /pers. B/ atcēlēju līgumu, un parādu Ls 15 167,56, valsts nodevu

Ls 690,36, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,50 piedzīt no galvenā parādnieka - atbildētāja /pers. C/.

Paskaidrojums pamatots uz Civillikuma 1431., 1440., 1441., 1445., 1459., 1703., 1862., 1863. pantu, Kredītiestāžu likuma 52. pantu

un saistošajiem noteikumiem.

Atbildētājs /pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma

56.panta noteikumiem, nosūtot pavēsti uz viņa deklarēto dzīvesvietu ierakstītā pasta sūtījumā 2013.gada 11.decembrī. Līdz ar to,

atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktam ir prezumējams, ka atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu ir

paziņots 2013.gada 18.decembrī.

Atbildētājs nav ziņojis tiesai par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lieta tika izskatīta bez lietas atbildētāja /pers. C/ piedalīšanās, jo tiesa

nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasībā norādītā pamata un paskaidrojumus sniedza pēc prasībā norādītajiem

motīviem.

Atbildētāja /pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina, un papildus rakstveida paskaidrojumos norādītajam paskaidroja, ka neuzskata, ka

no prasītājas puses slēdzot Galvojuma līgumu būtu maldinātā vai ka prasītāja būtu ar viltu piedabūta noslēgt Galvojuma līgumu.

Atbildētāja norādīja, ka viltus un viņas maldināšana esot bijusi no atbildētāja /pers. C/ puses. Atbildētāja tiesas sēdē apliecināja, ka

Galvojuma līgumu viņa ir parakstījusi. Taču atbildētāja uzskata, ka viņa no saistību izpildes ir atbrīvojama, jo prasītāja piešķirot kredītu

atbildētājam /pers. C/, kā arī pieņemot galvojumu no atbildētājas, neesot pārliecinājusies par atbildētāju spēju atmaksāt izsniegto

kredītu.

Iepazinusies ar prasības pieteikumā norādīto un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

2006.gada 26.oktobra Kredīta līgums Nr. 4.4.-06/665 (lietas 10.-15.lapa) apliecina, ka prasītāja un atbildētājs /pers. C/ ir noslēguši

kredīta līgumu par aizdevuma EUR 65000 piešķiršanu. Rīkojums Nr.FA 016628 (lietas 17. lapa) apliecina, ka prasītāja atbildētājam

/pers. C/ ir izmaksājusi pušu nolīgto aizdevuma summu EUR 65000 apmērā.

Šādos apstākļos tiesa secina, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ izveidojās tiesiskas līguma attiecības, no kurām abām pusēm

rodas tiesības un pienākumi.

Saskaņā ar Kredīta līguma 1.5.3.punktu, atbildētājs /pers. C/ apņēmies kredīta pamatsummas atmaksu uzsākt ar 2008.gada

15.novembri.

Saskaņā ar Kredīta līguma 1.5.punktu, atbildētājs /pers. C/ apņēmies katra kalendārā mēneša 15.datumā veikt procentu, par kredīta

izmantošanu par iepriekšējo kalendāro mēnesi, kas tiek aprēķināti par laika periodu no 15.datuma līdz kārtējā kalendārā mēneša

14.datumam, bet no 2008.gada 15.novembra katra kalendārā mēneša 15.datumā veikt arī kredīta maksājumus saskaņā ar prasītājas

sastādīto maksājumu grafiku (lietas 10.lapa).

Parāda aprēķins (lietas 5.-6.lapa) apliecina, ka atbildētājs /pers. C/ nav uzsācis aizdevuma pamatsummas atmaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu (konkrētajā

gadījumā to paredz līgums).

Atbilstoši Kredīta līguma 1.4.punkta nosacījumiem, atbildētājam /pers. C/ ir pielīgts pienākums par saņemto kredītu maksāt procentus,

kas sastāv no nemainīgās likmes 3% gadā un mainīgās Latvijas starpbanku naudas tirgū noteiktās 6 mēnešu LIBOR likmes.

Prasītājas paskaidrojumi, parāda aprēķins (lietas 5.lapa) apliecina, ka atbildētājs /pers. C/ neveica Kredīta līgumā noteiktos procentu,

par aizdevuma izmantošanu laika posmā no 2007.gada 15.oktobra līdz 2008.gada 31.martam, maksājumus EUR 2265,78 (Ls

1592,40) apmērā. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasītājas aprēķināto līgumisko procentu Ls 1592,40 parādu par iepriekš

norādīto laika periodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, un saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot

katram līgumam, un ar to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots

ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar kredīta līguma 6.2.punktu, atbildētājam /pers. C/ pielīgts pienākums par jebkura Kredīta līgumā noteiktā maksājuma

kavējumu maksāt līgumsodu 0,25% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru maksājuma kavējuma dienu.

Parāda aprēķins (lietas 5.lapa) apliecina, ka atbildētājs /pers. C/ laika posmā no 2007.gada 15.novembra līdz 2008.gada 15.martam

nav veicis ar kredīta līgumu noteiktos procentu maksājumus, tādējādi pieļaujot Kredīta līgumā noteikto maksājumu kavējumus.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt no Kredīta līguma izrietošā līgumsoda samaksu no atbildētāja /pers. C/.

Vienlaikus, tiesa atzīst, ka, ievērojot aizdevuma izmantošanas mērķi, tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju un

atbildētāju /pers. C/ uz 2006.gada 26.oktobra aizdevuma līguma pamata, atbildētājs ir uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, prasītāja - par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē, bet šo

personu noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa paredz, ka „tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,

pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.” No minētās normas izriet, ka tiesai ir

kā tiesības, tā arī pienākums pat bez patērētāja prasības vai lūguma izvērtēt līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un

vispārējiem tiesību principiem, tostarp, izvērtēt līgumsoda proporcionalitāti.

Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods 0,25 % apmērā no savlaicīgi neveiktā maksājuma dienā, ir atzīstams par samērīgu

un nav pretrunā labticīguma un samērīguma principiem. Tādēļ, pastāvot apstāklim, ka atbildētājs /pers. C/ ir pieļāvis pušu noslēgtajos

līgumos noteikto maksājumu termiņu nokavējumus, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas aprēķināto līgumsodu par laika periodu no

2007.gada 15.novembra līdz 2008.gada 15.martam EUR 406,06 (Ls 285,38) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad [...] kad tāda tiesība bijusi noteikti

pielīgta.

Saskaņā ar Kredīta līguma 6.1.punktu, prasītājai pielīgta tiesība vienpusēji atkāpties no līguma, nosūtot par to paziņojumu ne mazāk

kā 7 dienas iepriekš, un prasīt no kredītņēmēja pilnīgu līguma saistību pirmstermiņa izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk kā 20 dienas neveic

ikmēneša maksājumus.

Līdz ar to, tiesa secina, ka puses ir vienojušās par prasītājas tiesību vienpusēji atkāpties no līguma. Parāda aprēķins (lietas 5.lapa)

apliecina, ka no 2007.gada 15.oktobra līdz 2008.gada 31.martam atbildētājs /pers. C/ nav veicis maksājumus Kredīta līgumā

noteiktajā apmērā un termiņā, un tādējādi pieļaujot saistību neizpildi. 2008.gada 18.marta paziņojums (lietas 18.lapa) apliecina, ka

prasītāja atbilstoši Kredīta līguma 6.1.punktam ir paziņojusi atbildētājiem par vienpusēju atkāpšanos no līguma.

Tādējādi tiesa atzīst prasītājas vienpusējo atkāpšanos no līguma un visu līgumā paredzēto saistību izpildes pieprasījumu no

atbildētājiem par atbilstošu pušu noslēgtajam līgumam, jo atbildētājs ir pielaidis līgumā noteikto maksājumu kavējumu. Bez tam, lai

gan uz brīdi, kad prasītāja vienpusēji atkāpās no pušu noslēgtā līguma, vēl nebija spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

8.1panta pirmās daļas 3.punkts kas nosaka, ka kredīta devējam, kura kredīta atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku,

nav tiesību pieprasīt patērētājam, kas nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, izsniegtā kredīta pirmstermiņa atmaksu un šī panta

ceturtā daļa, kurā noteikts, ka par būtisku līguma pārkāpumu šā likuma izpratnē uzskatāma kredīta atmaksas vai procentu maksājumu

kavēšana ilgāk kā par 60 dienām, tiesa atzīst, ka arī no šo jauno tiesību normu viedokļa atbildētāja /pers. C/ Kredīta līguma

pārkāpums ir atzīstams par būtisku, un līdz ar to prasītājas vienpusējā atkāpšanās no līguma nav atzīstama par atbildētāju kā

patērētāju tiesību aizskārumu.

Kurzemes apgabaltiesas 2009.gada 9.janvāra lēmums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (lietas 21.-

24.lapa) apliecina, ka nekustamais īpašums, kas atrodas Priekules ielā 7A, Liepājā, un kurš saskaņā ar Kredīta līguma 1.7.punktu

kalpoja par nodrošinājumu prasītājas un atbildētāja /pers. C/ no Kredīta līguma izrietošajai saistībai, 2008.gada 15.septembrī ir

pārdots izsolē. Tiesu izpildītājas aprēķins (lietas 25.lapa) apliecina, ka prasītājas kā hipotekārā kreditora prasījuma dzēšanai ir

ieskaitīti Ls 34570,97.

Parāda aprēķins (lietas 6.lapa) apliecina, ka no izsoles rezultātā iegūtajiem līdzekļiem prasītāja Ls 173,70 ir novirzījusi

aprēķinātā līgumsoda nomaksai, Ls 1592,40 līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu nomaksai. Ņemot vērā iepriekš

spriedumā norādīto, to, ka tiesa prasītājas aprēķinātos nenomaksātos procentus, par aizdevuma izmantošanu, un līgumsodu, par

savlaicīgi neveiktajiem maksājumiem, ir atzinusi par pamatotiem, tiesa arī šo summu iekļaušanu aprēķinātajā atbildētāja parāda

summā uz 2009.gada 20.janvāri atzīst par pamatotu.

Ls 2200,25 no izsoles rezultātā iegūtajiem līdzekļiem prasītāja ir novirzījusi likumisko procentu, par laika periodu no 2008.gada

2.aprila līdz 2009.gada 20.janvārim nomaksai.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt saskaņā

ar Civillikuma 1765.pantu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz citētajām tiesību normām, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas veikto likumisko nokavējuma procentu aprēķinu par

laika periodu no 2008.gada 2.aprila līdz 2009.gada 20.janvārim Ls 2200,25 (EUR 65000 x 6% : 365 dienas x 293 dienas x

0,702804) un iekļaušanu aprēķinātajā atbildētāja parāda summā uz 2009.gada 20.janvāri.

Ls 89,92 no izsoles rezultātā iegūtajiem līdzekļiem prasītāja ir novirzījusi atbildētāja neatmaksātās apdrošināšanas prēmijas parāda

atmaksai.

Saskaņā ar Kredīta līguma 5.1.3.punktu, atbildētājs /pers. C/ ir apņēmies visā kredīta līguma darbības laikā uzturēt spēkā

nodrošinājuma priekšmeta apdrošināšanu. Savukārt saskaņā ar Kredīta līguma 5.3.punktu, ja atbildētājs savlaicīgi neizpilda Kredīta

līguma 5.1.3.punkta prasības, prasītājai ir tiesības pašai veikt nodrošinājuma priekšmeta apdrošināšanu.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka gadījumā, ja atbildētājs nav izpildījis Kredīta līguma 5.1.3.punktā noteiktās saistības, un prasītāja

nodrošinājuma priekšmeta – nekustamā īpašuma, kas atrodas Liepājā, Priekules ielā 7A, apdrošināšanu ir veikusi par saviem

līdzekļiem, prasītājai ir tiesības uz šo izdevumu piedziņu no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu, pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību,

kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka prasītāja ir veikusi apdrošināšanas prēmijas, par nekustamā īpašuma – Liepājā,

Priekules ielā 7A, samaksu. Lietā nav iesniegts neviens rakstveida pierādījums, kas apstiprinātu prasībā norādīto apdrošināšanas

maksājumu veikšanu. Līdz ar to, tiesa atzīst, par nepamatotu apdrošināšanas prēmijas Ls 89,92 iekļaušanu aprēķinātajā atbildētāja

parāda summā, un līdz ar to parāda daļā, kas tiek segts no nekustamā īpašuma izsoles rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1696.pantu, galvinieka saistība vispār atbilst galvenā parādnieka saistībai un tādēļ nevar ne attiekties uz

augstāku summu[...].

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu, galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka

vainas dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu

atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Galvojuma līgums Nr.4.4.-06/665-GL2 (lietas 16.lapa) apliecina, ka prasītāja un atbildētāja /pers. B/ 2006.gada 26.oktobrī noslēgušas

Galvojuma līgumu, ar kuru atbildētāja /pers. B/ uzņēmies pienākumu atbildēt kreditoram par atbildētāja /pers. C/ maksājuma saistību,

kas izriet no 2006.gada 26.oktobra Kredīta līguma Nr. 4.4.-06/665, un saskaņā ar Galvojuma līguma 1.punktu, atbildētāja /pers. B/ šo

saistību uzņemas kā pats parādnieks. Galvojuma līgums nav apstrīdēts un ir spēkā esošs.

Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu prasītājas prasījumu par parāda piedziņu no atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/.

Par nepamatotiem tiesa atzīst atbildētājas /pers. B/ iebildumus par to, ka viņa nav zinājusi par darījuma būtību, un ka Galvojuma

līgums būtu noslēgts ar viltu, nesniedzot informāciju par darījumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantā noteikto akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu,

uzskatāma par piekrišanu šim aktam[..]. Bet atbilstoši 1440.pantā noteiktajam, lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien,

ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1458.pantā noteikto maldība jāpierāda tam, kas uz tās pamata prasa [..] atzīt darījumu par spēkā neesošu.

Atbilstoši Civillikuma 1459.pantā noteiktajam viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas

interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās. Saskaņā ar Civillikuma 1460.pantu tas, kas viltu viegli varējis noskārst, tiesiskā nozīmē

nav atzīstams par pieviltu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikto katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus.[..] Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā

daļā noteiktajam pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi,

atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Pārbaudot un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu novērtējot pierādījumus, tiesa secina, ka atbildētājas apgalvojumus par to, ka

Galvojuma līgums noslēgts maldības vai viltus ietekmē atbildētāja vispirms nav pierādījusi, jo šādi apgalvojumi neapstiprinās ne ar

kādiem citiem pierādījumiem. Bez tam, kā paskaidroja tiesas sēdē atbildētāja, tad viltus un maldi esot bijuši nevis no prasītājas, bet

gan no atbildētāja /pers. C/ puses. Līdz ar to, faktiski strīds pastāv starp abiem atbildētājiem, kas nav izšķirams izskatāmas lietas

ietvaros.

Par nepamatotiem tiesa atzīst arī atbildētājas iebildumus par to, ka prasītājai, neievērojot Kredītiestāžu likumā un 2001.gada

2.novembra Kredītrisku pārvaldīšanas noteikumos noteikto pienākumu izvērtēt trešās personas, kura galvo par izsniedzamo kredītu,

kredītspēju, atbildētāja ir atbrīvojama no galvinieka saistību izpildes.

Tiesa atzīst, ka gan Kredītiestāžu likuma 52.pants, gan Finansu un kapitāla tirgus 2001.gada 2.novembra lēmumā Nr.17/6 „Par

kredītriska pārvaldīšanas ieteikumu apstiprināšanu”, paredz kredītiestādes pienākumu izvērtēt kredītņēmēju spēju atmaksāt izsniegto

kredītu. Vienlaikus tiesa atzīst, ka šāds pienākums kredītiestādēm tiek uzlikts ar mērķi nodrošināt kopējās finanšu sistēmas

stabilitāti.

Izsniedzot kredītu, kredīta devējs uzņemas kredītrisku, jo kredīta ņēmējs var nepildīt savas saistības attiecībā pret kreditoru: atteikties

maksāt procentus un (vai) neatdot saņemto kredīta parādu, kas pienākas kreditoram. Līdz ar to pirms kredīta piešķiršanas tiek

pārbaudīta kredīta ņēmēja kredītuzticamība un noteikta kredīta ņēmēja maksātspēja. Tādējādi kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks

gadījumā, ja iestādes aizņēmējs (parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret iestādi

atbilstoši līguma noteikumiem.

Līdz ar to, kredītriska pārvaldīšanas sistēmu veido pati banka atbilstoši savai darbībai un atbildība par neveikta vai nepietiekami

veikta kredītriska izvērtēšanu kredītiestādei iestājas brīdī, kad kredītiestāde nespēj izpildīt savas saistības. Tādējādi kredītiestādes

neveikts parādnieka kredītriska izvērtējums vai tā nepietiekams izvērtējums nav pamats kredīta atmaksas grūtībās nonākuša

parādnieka prasībai atbrīvot viņu no uzņemtajām kredītsaistībām.

Izskatāmajā lietā ir konstatēts, ka prasītāja(kredītiestāde) no savas puses saistības pret atbildētājiem ir izpildījusi un izsniegusi

pieprasīto kredītu. Līdz ar to apstāklis, ka atbildētāji nespēj atmaksāt izsniegto aizdevumu nav pamats atbildētājas atbrīvošanai no ar

Galvojuma līgumu uzņemtajām saistībām.

Tiesa atzīst, ka nav juridiskas nozīmes apstāklim, kādas darbības parādu piedziņas procesā ir veiktas pret galveno parādnieku /pers.

C/, jo galvinieka pienākums atbildētājam par galvenā parādnieka saistībām ir neatkarīgi no tā, kādu motīvu dēļ galvenais parādnieks

neveic saistību izpildi.

Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma tiesisko institūtu (1692.-1715.pants), paredz divu veidu galvojumus – pirmais,

neekspromisoriskais galvojums (kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie

galvinieka), otrais, ekspromisoriskais galvojums (kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks

atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā

parādnieka).

Kā norādīts judikatūrā (Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 27.aprīļa spriedums lietā SKC-86/2011),

ievērojot ekspromisoriska galvojuma būtību, kreditoram nav pienākuma vērst savu prasību pret galveno parādnieku un viņš,

iestājoties saistību izpildes termiņam, ir tiesīgs uzreiz vērsties pie galvinieka, nemaz nevēršoties pret galveno parādnieku. Līdz ar to

apstākļi, vai kreditors ir vērsies pie galvenā parādnieka un kādas darbības šajā sakarā ir veiktas, lai panāktu saistības izpildījumu,

neietekmē ekspromisoriskā galvinieka saistības.

Ņemot vērā judikatūrā norādīto, un to, ka galviniece /pers. B/ ir uzņēmies saistību kā pats parādnieks atbildēt par atbildētāja /pers. C/

saistībām, tiesa atzīst, ka prasītājas veiktajām darbībām parāda piedziņā no galvenā parādnieka, nav juridiskas nozīmes un šis

apstāklis nevar būt par pamatu prasības, daļā pret atbildētāju /pers. B/, noraidīšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu, solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Saskaņā ar civillikuma 1670.pantu, par solidāru saistība ir atzīstama tad, kad no vairākiem parādniekiem, katram ir pienākums visu

izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai vienu reizi. Tādā gadījumā parādniekus sauc par kopparādniekiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1683.pantu, kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no visiem [...] kopparādniekiem

[...].

No atbildētājas /pers. B/ ar prasītāju noslēgtā Galvojuma līguma (lietas 16.lapa), un konkrēti tā 3.punktā noteiktā izriet, ka galviniece ar

aizdevēju ir vienojusies solidāri ar galveno parādnieku atbildēt aizdevējam par parāda samaksu. Tātad ar līgumu ir nodibinātas

solidāras saistības.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā, atbilstoši Civillikuma 1672.pantā noteiktajam, ir pamatots prasītājas prasījumu par

parāda un tiesas izdevumu solidāru piedziņu no atbildētājiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētāji nav apstrīdējuši

kredīta izsniegšanas faktu un nav iesnieguši tiesai jebkādus pierādījumus par to, ka parāda atmaksa ir veikta lielākā apmērā, nekā

norāda prasītājs. Tādēļ, ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība par parāda piedziņu ir apmierināma daļēji, no

kopējās parāda summas, kuru par pierādītu tiesa ir atzinusi Ls 49648,61 apmērā, un kuru veido aizdevuma pamatsumma Ls

45682,26 (EUR 65000), nesamaksātie procenti par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2007.gada 15.oktobra līdz

2008.gada 31.martam Ls 1592,40 (EUR 2265,78), līgumsods par laika periodu n 2007.gada 15.novembra līdz 2008.gada 15.martam

Ls 173,70 (EUR 247,15), likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2009.gada 20.janvārim Ls

2200,25(EUR 3130,68), atņemot par saistību nodrošinājumu kalpojošā nekustamā īpašuma Liepājā, Priekules ielā 7A, pārdošanas

rezultātā iegūtos līdzekļus Ls 34570,97, tādējādi piedzenot solidāri no atbildētājiem parādu Ls 15077,64 apmērā.

Prasītāja ceļot prasību pret atbildētājiem ir samaksājusi valsts nodevu Ls 690,36 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

par tiesas pavēstu un citu dokumentu piegādi Ls 5,50, kurus prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.pantam no atbildētājiem solidāri par labu prasītājai ir

piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva Ls 687,48 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,50.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā

norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Līdz ar to, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – 6 %

gadā. Vienlaikus tiesa atzīst, ka prasītāja tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus nav saistāmas ar laiku no 2009.gada

21.janvāra, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, šādas tiesības tiek noteiktas tikai ar tiesas sprieduma pasludināšanas brīdi.

Savukārt visas naudas summas, kuras prasītājs vēlas no atbildētāja saņemt, un kuru samaksas pienākums atbildētājam ir iestājies

līdz sprieduma taisīšanai lietā, ir norādāmas prasībā, piesakot attiecīgu prasījumu un atbilstoši konkrētam prasījuma apmēram,

nomaksājot valsts nodevu. Prasītāja nav lietā pieteikusi prasījumu par kādu noteiktu laika periodu piedzīt no atbildētājas likumiskos

nokavējuma procentus un secīgi nav arī nomaksājusi valsts nodevu par šādu prasījumu. Līdz ar to, prasītājas tiesības saņemt no

atbildētājiem likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei, ir nosakāmas no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu, atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā

pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto

maiņas kursu. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu

konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no

konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta

kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu.

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un finanšu lietu padomes (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlija lēmumu par Latvijas pilntiesīgu dalību

Ekonomikas un monetārajā savienībā no 2014.gada 1. janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo „atliktās dalības” statusu lata kurss

attiecībā pret euro – 0.702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz euro (Padomes noteiktais maiņas kurss).

Līdz ar to, nosakot piedzenamo naudas summu apmēru, ir veicams latu pārrēķins uz euro, ievērojot neatsaucami fiksēto euro maiņas

kursu 0,702804, un dalot ar šo skaitli latos noteiktās piedzenamās summas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 56.pantu, 189.pantu - 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, tiesa

no sp ri e d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. C/, /personas kods/, un /pers. B/, /personas kods/, par labu AS „Reverta”, reģistrācijas Nr.40003074590,

aizdevuma pamatsummu EUR 21453,55 (divdesmit viens tūkstotis četri simti piecdesmit trīs euro un 55 centi) (Ls 15077,64) un

tiesas izdevumus EUR 986,02 (deviņi simti astoņdesmit seši euro un 02 centi) Ls 692,98.

Noteikt AS „Reverta”, reģistrācijas Nr.40003074590, tiesības saņemt solidāri no /pers. C/, /personas kods/, un /pers. B/, /personas

kods/, par laiku līdz sprieduma izpildei procentus – 6 % apmērā gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas – EUR 21453,55.

Samaksa veicama norēķinu kontā Nr. LV17PARX/konta numurs/, kas atvērts AS „Citadele banka”.

Noteikt, ka atbildētāji spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, sūdzību iesniedzot

Liepājas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Jansone