Legislator Case Law & Legislation
A420215223 / A42-00574-24 ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0409.A420215223.6.S AI generated

Administrative court dismissed applicant's request to retry prosecutor selection due to lack of procedural violations.

Case Number A420215223 / A42-00574-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's petition to annul the Prosecutor's Office's decision refusing to reorganize the selection process. The applicant argued for procedural violations and unequal treatment but failed to substantiate claims with evidence, presenting only unsubstantiated assertions. The court determined that no procedural breaches occurred and the applicant's arguments were deemed subjective opinions rather than legally grounded claims.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law articles 246-251; 289-291: The court must evaluate arguments substantiated by evidence; unsubstantiated assertions constitute subjective opinions and do not require detailed rebuttal in the judgment.

Keywords

AI generated
administrative procedure law prosecutor selection process procedural violations substantiated arguments subjective opinions equal treatment principle administrative act annulment

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law articles 246-251
Administrative Procedure Law articles 289-291

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-00574-24/8

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0409.A420215223.6.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 9.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dace Grabovska,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, pieteicēja pilnvarotajai pārstāvei zvērināta advokāta palīdzei Zanei Stafeckai, atbildētājas Latvijas Republikas

pusē pieaicinātās iestādes Ģenerālprokuratūras pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu daļā par Ģenerālprokuratūras 2023.gada

24.augusta lēmuma Nr.N-101-2023-00388 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Ģenerālprokuratūrai tiktu uzdots

atkārtoti organizēt attiecīgo pretendenta atlases kārtu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ 2023.gada 16.jūnijā vērsās ar pieteikumu (lietas 25.-28.lapa), kā arī lūgumu (lietas 29.-31.lapa) Prokuratūrā pretendēt

darbam prokurora amatā.

Pieteicējs sekmīgi nokārtoja prokurora amata kandidātu atlases pirmo kārtu – testu.

Atlases otrajā kārtā veikta pieteicēja pieteikuma un iesniegto dokumentu izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: pretendenta atbilstību

Prokuratūras likumā noteiktajām prasībām prokurora amata kandidātam (izņemot prasību par nevainojamu reputāciju) un noteikto ierobežojumu ieņemt

prokurora amata neesamību.

Atlases trešajā kārtā veikta pieteicēja intervēšana.

Pieteicējs 2023.gada 27.jūlija iesniedza Prokuratūrā pieteikuma papildinājumus (lietas 32.-34.lapa).

Ar Latvijas Republikas Prokuratūras Prokuroru atestācijas komisijas (turpmāk – Komisija) 2023.gada 28.jūlija lēmumu Nr.P-104-670-2023-

00143 (lietas 35.-36.lapa) nolemts pieteicēju neiekļaut prokurora amata kandidātu sarakstā (turpmāk – sākotnējais lēmums).

Izskatot pieteicēja iebildumus par sākotnējo lēmumu (lietas 37.-42.lapa), ar Ģenerālprokuratūras 2023.gada 24.augusta lēmumu Nr.N-101-2023-

00388 (turpmāk – Lēmums) (lietas 16.-19.lapa) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts un noraidīts pieteicēja lūgums atkārtoti organizēt attiecīgo

pretendenta atlases kārtu.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Konkrētajā gadījumā nav konstatēti procesuāli pārkāpumi, tostarp vienlīdzības principa ievērošanas pārkāpumi vai pamatots interešu

konflikts. Izvērtēšanas procedūra bija objektīva, patvaļas aizlieguma un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips netika pārkāpts, procesuālais taisnīgums

tika ievērots, visiem pretendentiem bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā arī visiem pretendentiem novērtējums veikts pēc vieniem un tiem pašiem

kritērijiem.

[1.2] Pretēji iesniegumā norādītajam, Komisijas sastāvs tika nosaukts pašā sēdes sākumā, pieteicējam tika izskaidrotas tiesības pieteikt

noraidījumu Komisijas locekļiem.

Apstāklis, ka Komisijas locekļi, iespējams, ir pazīstami ar pieteicēja bijušo virsprokurori, pats par sevi nevar būt par pamatu apšaubīt Komisijas

sākotnējā lēmuma objektivitāti vai atzīt to par procedūras pārkāpumu.

[1.3] Attiecībā uz neiespējamību pieteikt lūgumus, šāda iespēja faktiski tieši tika dota pēc pārtraukuma, aicinot pieteicēju pašam pateikt jebko

būtisku, kas iepriekš netika izrunāts, tādejādi tika dota iespēja pieteikt arī lūgumus un lūgt pievienot jebkādus materiālus, tai skaitā Disciplinārtiesas

2021.gada 4.oktobra lēmumu.

Vienlaikus par šāda lēmuma esību tika minēts sēdes sākumā, analizējot lietā esošos dokumentus un norādot, ka ar šo lēmumu piemērotais

disciplinārsods atstāts spēkā.

Disciplinārtiesas 2021.gada 4.oktobra lēmums, kā arī pats piemērotais disciplinārsods nebija vērtējamo kritēriju lokā.

[1.4] Neatbilst patiesībai apgalvojums, ka netika dota iespēja brīvi izteikties pirms lēmuma pieņemšanas. Proti, pārtraukums sēdes gaitā tiešām tika

izsludināts, taču tā laikā netika pieņemts lēmums pēc būtības, bet tika izspriests jautājums par tālāko procedūru, kas, sēdei atsākoties, pieteicējam tika

paziņots, savukārt, pirms pārtraukuma pieteicējs tika informēts, ka Komisijai nepieciešams apspriesties.

Pieteicējs iespēju brīvi izteikties izmantoja, atkārtoti analizējot savu reputāciju un atkārtoti norādot apstākļus, kas liecina par atbilstību amatam.

Tas, ka pārtraukuma laikā būtu pieņemts Komisijas lēmums pēc būtības, ir pieteicēja pieņēmums.

Arī Komisijas līdzpriekšsēdētāja pēc pieteicēja noslēguma paskaidrojumiem, izskaidrojot tālāko kārtību, norādīja, ka pēc Komisijas sēdes katrs

loceklis atsevišķi novērtēs definētos kritērijus, pieļaujot, ka vērtējums var būt sekmīgs, un darot zināmu, ka par Komisijas lēmumu pieteicējs tiks

informēts.

[1.5] Kopumā vērtējot pēc Komisijas sēdes iesniegtos pieteikuma papildinājumus, secināms, ka tie nesatur informāciju, ka lietā nebūtu noskaidrota

būtiska objektīvā patiesība.

[1.6] Salīdzinot 2023.gada 26.jūlijā Komisijas sēdē pārējiem diviem pretendentiem uzdotos jautājumus, tie visi atzīstami par uzdotiem ar mērķi

veikt definēto kritēriju novērtēšanu, turklāt atsevišķi Komisijas locekļi visiem pretendentiem uzdeva identiskus jautājumus.

[1.7] Attiecībā par Komisijas sēdes ilgumu Ģenerālprokuratūra norāda, ka pieteicēja gadījumā ievērojams laiks tika veltīts, lai noskaidrotu, kāpēc

netika izpildīta Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma prasība norādīt pēdējo piecu gadu laikā piemērotos administratīvos sodus. Tāpat sēdes gaitā

Komisija vairākkārt pieteicējam aizrādīja uz nepieciešamību atbildēt uz jautājumiem īsi un konkrēti, nenovirzoties no tēmas.

[1.8] Nav korekti pārmetumi, ka Komisija neesot centusies noskaidrot pieteicēja vispusīgās intereses – iespēja norādīt savas ārpusdarba intereses

pieteicējam bija dota, atbildot uz konkrētiem jautājumiem par prokurora erudīciju vai citiem panākumiem un sasniegumiem privātajā dzīvē, ārpus darba,

kā arī savos noslēguma paskaidrojumos.

[1.9] Par atlases kritēriju neesību un neiespējamību pārbaudīt, vai vērtējums nav izdarīts patvaļīgi, vēršama uzmanība, ka Komisijas locekļi savam

vērtējumam ir pievienojuši komentārus, kas dod iespēju atspēkot arī šos pārmetumus, salīdzinot komentāru korektumu ar Komisijas sēdes ierakstu,

tomēr šī analīze jau satur pārvērtēšanas pēc būtības elementus (pārsniedz pārsūdzības robežas).

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu tiesā (lietas 5.-14.lapa). Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Ir vērtēti kritēriji, kuri neatbilst Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma vērtēšanas kritērijiem.

[2.2] Pieteicējs sniedza Komisijai atbildes pēc būtības. Piekrīt, ka, iespējams, novirzījās no skaidras un tiešas atbildes.

[2.3] Pieteicējs uzskata, ka no viņa sniegtajām atbildēm nevar izdarīt secinājumus, ka atbildes nav konstruktīvas un ka tās nebūtu atbilstošas

situācijai un intervijas gaitai, ar ko pieteicējam bija jāskaidro paplašināti savs viedoklis, lai, pirmkārt, skaidrotu pirms tam nepateikto, ņemot vērā, ka

pirms tam virsprokurore sarakstīja tendenciozas lietas par pieteicēju, otrkārt, pieteicējs ir spējīgs sniegt arī plašākas un padziļinātas atbildes. Pieteicējs

norāda, ka apstāklis, ka viņš sniedza izvērstas atbildes, raksturo padziļinātas zināšanas.

[2.4] Pārkāpts objektivitātes princips, patvaļas aizlieguma princips, jo ir vērtēti un secinājumos izteikti kritēriji, kas nebija jāvērtē, piemēram, ir

pārmests tas, ka pieteicējs atbildes meklējis internetā, kas nebija aizliegts, kā arī notikusi ciniska un diskriminējoša rīcība. No videoieraksta ir redzams,

ka pieteicējs sniedza atbildes pārsvarā no galvas. Tāpat pārkāpts patiesības princips.

[2.5] Apgalvojums, ka pieteicējs nespēj būt godīgs, atklāts un objektīvs, ir klaji un ciniski meli.

[2.6] Pieteicējs uzskata, ka vērtējums ir saskaņots starp Komisijas locekļiem, tie ir izdomāti un pārkopēti, tendenciozi, Komisijas secinājumi ir

izdarīti patvaļīgi un apmelojoši.

[2.7] Pieteicējs pieteikumā sniedz skaidrojumu par saviem administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī Disciplinārtiesas lēmumu.

[2.8] Par procesuālajiem pārkāpumiem - lūgumus bija jāļauj izteikt pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, lieta tika izskatīta nelikumīgā sastāvā,

administratīvā akta pamatojumā ir iekļauti pieņēmumi, atlases kritēriju neesība un attiecīgi neiespējamība pārbaudīt, vai vērtējums nav izdarīts patvaļīgi,

proti, nolikumā ir tikai vērtējuma kritēriji, bet nav noteikts, kādai rīcībai jābūt, lai iegūtu noteiktu atzīmi.

[3] Ģenerālprokuratūra tiesai iesniegtajos paskaidrojumos (lietas 66.-68.lapa) pieteicēja pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem

argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

[3.1] Ģenerālprokurors var uzdot atkārtoti organizēt attiecīgo pretendenta atlases kārtu vienīgi tad, ja tiek konstatēti atlases procesa pārkāpumi,

kas varēja ietekmēt atlases rezultātu kopumā.

[3.2] Iebildumu izskatīšanas gaitā tika izvērtēti visi pieteicēja argumenti, ar kuriem pieteicējs apšaubīja atlases procesa tiesiskumu un komisijas

objektivitāti, visi šie argumenti tika atspēkoti.

[3.3] Ģenerālprokuratūra vērš uzmanību, ka pēc būtības un satura prokuroru amata kandidātu atlases trešā kārta ir praktiski identiska tiesneša

amata kandidātu atlases ceturtajai kārtai.

[3.4] Ārējos tiesību aktos nav tieši noteikts, kādus vērtējamos kritērijus ir lietderīgi piemērot prokuroru atlases procesā, tomēr visi izstrādātie un

atlases gaitā izvērtētie kritēriji atzīstami par būtiskiem prokurora amata pildīšanai, to vidū nav tādu kritēriju, kas nebūtu saistīti ar prokurora funkciju

veikšanu; īpaši būtiska nozīme nav piešķirta nevienam atsevišķam kritērijam, vienlaicīgi nav arī pamata uzskatīt, ka kāds no kritērijiem būtu atzīstams par

mazsvarīgu.

[3.5] Pieteicēja pieteikumā norādītie argumenti ir pārāk izplūduši un nekonkrēti, lai uz tiem varētu argumentēti oponēt, bet apgalvojumi, ka

„prokuratūras pārstāvji nesodāmības un nesamērīgi lielas varas koncentrācijas rezultātā „uzfabricē” secinājumus, kas pēc tam tiek ietverti oficiālā valsts

dokumentā” vai „valsts augstākās amatpersonas ir rīkojušās klaji un ciniski patvaļīgi, nodarot vienkāršam puisim reālu kaitējumu un dzīves kvalitātes

samazinājumu vairāku gadu garumā” nav ilustrēti ne ar vienu faktu, kas šos apgalvojumus apstiprinātu, līdz ar ko tie vērtējami kā deklaratīvi.

[3.6] Attiecībā uz pieteikumā citētajiem komisijas locekļu vērtējumiem nepieciešams atgādināt, ka ģenerālprokurora lēmumā tie norādīti, vienīgi

gūstot pārliecību par to, ka vērtējums (salīdzinājumā ar sēdes ierakstu) nav bijis patvaļīgs un bija objektīvs. Pieteicēja secinājumi vai komentāri par

citētajiem vērtējumiem ilustrē tikai viņa paša attieksmi pret tiem, taču tie neietilpst to apstākļu kopumā, kas būtu jāvērtē, pārliecinoties par atlases

tiesiskumu.

[3.7] Jautājumā par pieteicēja reputāciju jāatzīmē, ka ar 2023.gada 25.septembra ģenerālprokurora pavēli stājies spēkā precizēts Prokuroru amata

kandidātu atlases nolikums, kurā noteikts, ka trešajā atlases kārtā pirmām kārtām vērtējama pretendenta reputācija, un gadījumā, ja komisija atzīst, ka

pretendents neatbilst Prokuratūras likumā noteiktajai prasībai par nevainojamu reputāciju, Komisija pieņem motivētu lēmumu neiekļaut pretendentu

prokurora amata kandidātu sarakstā, un atlases trešo kārtu neturpina. Izskatāmajā gadījumā komisija sākotnēji novērtēja pieteicēja kompetences un,

atzīstot vērtējumu par nepietiekamu, pieteicēja reputāciju nemaz nevērtēja.

[3.8] Kritiski vērtējams pieteicēja apgalvojums, ka lūgumus bijis jāļauj izteikt pirms uzsāktas trešās kārtas pārrunas. Kā noskaidrots iepriekš,

iesniedzot iebildumus par Komisijas lēmumu, pieteicējs norādīja, ka šādas iespējas viņam nav bijis vispār, tomēr, konstatējot, ka šāda iespēja tomēr

dota, pieteicējs apgalvo, ka lūgumus ir jāļauj izteikt pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, jo „tas maina visa procesa būtību un uzdoto jautājumu loku”.

Ģenerālprokuratūra vērš uzmanību, ka intervijas gaitā jautājumi tiek uzdoti pretendentam, nevis otrādi, pieteikumā nav arī minēts, kā tieši mainās procesa

būtība.

[3.9] Attiecībā uz pārmetumiem par lietas izskatīšanu nelikumīgā sastāvā, Ģenerālprokuratūra vērš uzmanību, ka pieteicējam tika dota iespēja

pieteikt argumentētu noraidījumu, savukārt tas apstāklis vien, ka prokurori savā starpā ir pazīstami, nerada nedz interešu konfliktu, nedz pats par sevi

atzīstams par šķērsli dalībai komisijā, turklāt komisijas locekļu vērtējumi kopumā bijuši līdzīgi.

[3.10] Jautājumā par Lēmuma pamatojumā iekļautajiem pieņēmumiem pieteicējs nav precizējis, kas ir tie pieņēmumi, kas neatbilst patiesībai, līdz ar

ko nav iespējams šim apsvērumam argumentēti iebilst.

[4] Pieteicējs par Ģenerālprokuratūras paskaidrojumiem iesniedza atsauksmi (lietas 137.-146., 148.-152.lapa).

[4.1] Pieteicējs uzskata, ka Komisijas secinājumi ir balstīti uz kļūdainu iekšējo pārliecību, kas izpaudusies vērtēšanā atbilstoši savai pieredzei, nevis

uz objektīvām, zinātnē balstītām atziņām, neizvērtējot pirmšķietamās loģikas izslēdzošos faktus.

[4.2] Komisija pārsniegusi savu rīcības brīvību. Tā izpaudusies, vērtējot kritērijus, kas nav noteikti Prokurora amata kandidātu atlases nolikumā,

piemēram, par datora izmantošanu, secinājumu izdarīšanā patvaļīgi uz pieņēmumiem par iespējamo nākotni, kā arī secinājumos par pretendenta iekšējo

uztveri.

[4.3] Konkrētajā gadījumā ir noticis atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa pārkāpums, kas izpaudies šādi: Komisijas sastāva nedarīšana zināma

iepriekš, amatpersonu, par kuru objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, piedalīšanās jautājumu izlemšanā, selektīva pierādījumu vākšana,

vērtēšana/secinājumu izdarīšana ārpus pašas Prokuratūras noteiktā kritēriju rāmja, patvaļīgi izdarīti secinājumi pretēji sniegtajām atbildēm, netika ļauts

pienācīgā kārtā izteikt lūgumus.

[4.4] Pieteicējs vērš uzmanību, ka lietā ir strīds par vienlīdzības un privātās dzīves neaizskaramības principu pārkāpumiem.

[4.5] Pieteicējs atkārtoti vērš uzmanību, ka konkrētajā gadījumā pārkāpts procesuālā taisnīguma princips, patvaļas aizlieguma princips.

[4.6] Pat pieņemot, ka Komisija pieteicēja reputāciju nemaz nevērtēja (kas ir absurdi), tad tas pats par sevi ir pietiekams pamats rīkot atkārtotu

atlasi.

[4.7] Šajā administratīvajā lietā nav piemērojamas administratīvajā lietā Nr.A420738110 sniegtās prakses atziņas.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāve uzturēja pieteikumu pilnā apmērā, pamatojoties uz pieteikumā un atsauksmē norādītajiem

argumentiem, papildus tika norādīts, ka pieteicēja ieskatā pret viņu vērsta atšķirīga attieksme, pieteicēja vērtēšana notikusi uz nepamatotiem

pieņēmumiem, pieteicēja iesniegtajos dokumentos esošā informācija varēja ietekmēt lietas iznākumu, pieteicējs uzskata, ka viņam ir tiesības tikt

aizmirstam, Komisijas vērtējumi bija saskaņoti, pieteicējs tika pazemots, tika pārkāpti vērtēšanas kritēriji. Atzina, ka pats runā gari un plaši.

Savukārt atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto

argumentāciju.

Motīvu daļa

[6] Tiesa skaidro, ka tiesa nevar iestādes vietā izdarīt izvēli par konkrētajam amatam piemērotāko pretendentu, jo tiesas funkcija ir kontrolēt valsts

pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā izdarīt lietderības apsvērumus (Senāta 2007.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-136/2007

(A42246805) 17.punkts). Tomēr tiesai, vērtējot iestādes rīkoto amata konkursu, jāpārbauda, vai konkurss bija objektīvs, vai tika ievērots procesuālais

taisnīgums, vai netika pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, tostarp, vai visiem pretendentiem bija vienādas

iespējas un vienādi apstākļi, kā arī, vai novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem pretendentiem (Senāta 2017.gada 14.novembra

sprieduma lietā Nr.SKA-171/2017 (A420231014) 8.punkts).

Neraugoties uz to, ka Ģenerālprokuratūrai nav pienākuma nodrošināt pieteicēju ar prokurora amatu, tai ir pienākums nodrošināt tādu kandidātu

atlases procedūru, kurā tiktu ievēroti iepriekš minētie principi. Savukārt administratīvā tiesa ir kompetenta pārbaudīt, vai konkrētajā konkursā attiecīgie

principi tika ievēroti.

Līdz ar to tiesa turpmāk šajā spriedumā pārbaudīs, vai konkurss bija objektīvs, vai tika ievērots procesuālais taisnīgums, vai netika pārkāpts

patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, tostarp, vai visiem pretendentiem bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā

arī, vai novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem pretendentiem.

[7] Prokuratūras likuma 33.1 panta ceturtā daļa noteic, ka kārtību, kādā veicama prokurora amata kandidātu atlase, nosaka Prokurora amata

kandidātu atlases nolikums.

Atbilstoši Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad pieteicējs pretendēja uz prokurora

amatu https://www.prokuratura.lv/media/Normativie_akti/pav%C4%93le_100_30.09_pielikums.pdf ) 1. un 2.punktam nolikums nosaka kārtību, kādā

tiek veikta prokurora amata kandidātu atlase, lai aizpildītu rajona (pilsētas) prokuratūras prokurora amata vakanci. Atlase notiek atklātā konkursā,

pārbaudot personas, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu (turpmāk – pretendents), vispārējās un prokurora amata pienākumu pildīšanai

nepieciešamās juridiskās zināšanas, izvērtējot pretendenta atbilstību Prokuratūras likumā noteiktajām prokurora amata kandidāta prasībām un prokurora

amatam nepieciešamās kompetences un prasmes.

Atbilstoši Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 41.punktam par Komisijas lēmumu, kas ir bijis par pamatu pretendenta neiekļaušanai

prokurora amata kandidātu sarakstā, pretendents desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas var iesniegt ģenerālprokuroram iebildumus. Ja ģenerālprokurors

konstatē atlases procesa pārkāpumus, kas varēja ietekmēt atlases rezultātu kopumā, viņš var uzdot atkārtoti organizēt attiecīgo pretendenta atlases kārtu.

Ģenerālprokurora atbildi pretendents mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 13.punkts noteic, ka atlase notiek trīs kārtās.

Lietā nav strīda par prokurora amata kandidātu atlases pirmo un otro kārtu.

Lietā ir strīds par prokurora amata kandidātu atlases trešo kārtu, līdz ar to ir izšķirams jautājums par to, vai trešās atlases kārtas laikā tika pieļauti

pārkāpumi, kuri varēja ietekmēt atlases rezultātu kopumā.

[8] Tiesa skaidro, ka valstij ir pienākums nodrošināt pienācīgu tās institūciju darbību, kā arī noteikt tādu regulējumu, lai valsts vara tiktu īstenota

atbilstoši sabiedrības interesēm. Viens no veidiem, kā to sasniegt, ir noteikt kvalifikācijas un objektivitātes prasības personām, kurām uzticēta valstij vai

sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde. Šiem ierobežojumiem ir leģitīms mērķis, un plašākā nozīmē tas skar gan demokrātisko valsts iekārtu, gan

sabiedrības drošību. Lai šo mērķi sasniegtu, normatīvajos aktos attiecīgā amata pretendentam tiek izvirzītas paaugstinātas prasības, noteikta īpaša

iecelšanas kārtība un pamatoti gadījumi, kad iecelto amatpersonu var atstādināt vai atbrīvot no amata. Amata ierobežojumi personām, kuras pilda valstij

nozīmīgas funkcijas (piemēram, tiesneši, prokurori, advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), var būt stingrāki nekā citās jomās. Tostarp var būt noteikti arī

tādi kritēriji amata ieņemšanai, kas saistīti ar amata pretendenta personību (Satversmes tiesas 2006.gada 23. februāra sprieduma lietā Nr.2005-22-01 9.

un 10.2.punkts).

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta pirmo daļu prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu

šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Atbilstoši minētā likuma 5.panta pirmajai daļai prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un

likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

Savukārt likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai

amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam.

Prokuratūras likuma 33.panta pirmajā daļā ir noteiktas prasības prokurora amata kandidātiem – par prokuroru var iecelt personu, kura ir Latvijas

pilsonis, prot valsts valodu augstākajā līmenī, sasniegusi 25 gadu vecumu, ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa

profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu, ir ar nevainojamu reputāciju, stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās

programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.

Papildus tam likuma 37.pants noteic apstākļus, kuri personai liedz būt par prokuroru un prokurora amata kandidātu.

Tātad prokurora amata kandidātiem likums izvirza paaugstinātas prasības.

Senāts ir atzinis, ka, ņemot vērā prokurora veicamos amata pienākumus, sabiedrības interesēs neapšaubāmi ir, lai šo amatu ieņemtu zinošas un

kompetentas personas (Senāta 2007.gada 3.maija sprieduma lietā Nr.SKA-138/2007 (A42178005) 9.2.punkts).

Objektivitāte prokurora amata kandidātu atlasē ir viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina to, ka par prokuroriem kļūst kompetenti juristi,

kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas. Tādējādi no prokurora amata kandidātu atlases objektivitātes ir atkarīga arī turpmākā prokuratūras darbība

– uzraudzība pār likumības ievērošanu, prokuroru darbības neatkarība un viņu lēmumu pamatotība. Tomēr ir svarīgi, lai būtu noteikti ne tikai objektīvi

kritēriji prokurora amata kandidātu atlasei, bet lai arī pati kandidātu atlases un vērtēšanas procedūra būtu objektīva. Proti, viens no prokurora

neatkarības nodrošināšanas veidiem ir arī caurspīdīga atlases kārtība, kas ir balstīta uz objektīviem kritērijiem. Tā ir viena no garantijām tam, ka

prokurors savā darbībā ir neatkarīgs, jo mazina iespēju, ka viņš varētu būt pakļauts tādu personu ietekmei, kurām viņš varētu būt pateicīgs par iecelšanu

amatā. Objektivitāte prokurora amata kandidātu atlasē veicina arī sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai, jo sabiedrības paļaušanās uz to, ka prokuratūra

rīkojas likumīgi, var veidoties vienīgi tad, ja sabiedrībai ir pārliecība, ka atlasē uzvar objektīvi labākie kandidāti. Visbeidzot objektivitāte prokurora amata

kandidātu atlasē ir vērsta arī uz prokurora amata kandidātu Satversmes 91.pantā garantēto tiesību uz vienlīdzīgu attieksmi aizsardzību (Senāta 2017.gada

28.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-193/2017 (A420399012) 7.punkts).

[9] Vērtējot pieteicēja argumentu, ka lieta tika izskatīta nelikumīgā sastāvā, kā arī uzskatu, ka lūgumus bija jāļauj izteikt pirms lietas izskatīšanas pēc

būtības, tiesa norāda turpmāko.

[9.1] Atbilstoši Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 32.punktam atlases trešajā kārtā [..] Komisijas līdzpriekšsēdētājs paziņo Komisijas

sastāvu.

[9.2] Lietas materiālos atrodas Komisijas 2023.gada 26.jūlija sēdes protokols Nr.P-104-671-2023-00027 (lietas 86.lapa), kā arī prokurora

amata pretendenta /pers. A/ atlases ieraksts (26.07.2023. intervēšana) (lietas 78.lapa), no kura konstatējams, ka pieteicējs tika iepazīstināts ar Komisijas

sastāvu, izskaidrots, ka pieteicējam ir tiesības pieteikt noraidījumu kādam no Komisijas locekļiem vai visam sastāvam, kā arī noskaidrots, vai pieteicējam

ir noraidījums Komisijas sastāvam. Gan no sēdes protokola, gan no atlases ieraksta konstatējams, ka pieteicējs nav pieteicis noraidījumu nevienam no

komisijas locekļiem, tātad nav realizējis savas tiesības pieteikt noraidījumu. Vienlaicīgi no atlases ieraksta ir dzirdams, ka pieteicējs ir aicinājis Komisijas

locekļus pašiem izvērtēt, vai viņš ir spējīgs būt objektīvs un neitrāls, gadījumā, ja nav spējīgs būt objektīvs un neitrāls, tad pieteicējs lūdz pašam atstatīties.

Uz jautājumu par to, vai pieteicējam ir pamatoti argumenti, kas radītu šaubas par kāda Komisijas locekļa objektivitāti, pieteicējs sniedz atbildi, ka ir

kolēģi, kas ir strādājuši kopā ar pieteicēja bijušo virsprokurori, bet nevienam konkrētam Komisijas loceklim noraidījumu nepiesaka (01:03 – 2:40 min.).

[9.3] Līdz ar to tiesa konstatē, ka pieteicējs savas tiesības pieteikt noraidījumu kādam konkrētam Komisijas loceklim vai sastāvam kopumā nav

izmantojis. Tiesa piekrīt Lēmumā norādītajam, ka pieteicējam Komisijas sastāvs tika nosaukts pašā sēdes sākumā un pieteicējam tika izskaidrotas

tiesības pieteikt noraidījumu Komisijas locekļiem. Turklāt pieteicējs izteica nekonkrētu lūgumu, adresējot to visiem Komisijas locekļiem, patstāvīgi

izvērtēt savu neitralitāti, bet uz precizējošu jautājumu nosaukt pamatotus argumentus, kas būtu par pamatu atstatīties, tādi netika izteikti no pieteicēja

puses.

[9.4] Vērtējot pieteicēja minēto apstākli, ka Komisijas locekļi, iespējams, ir pazīstami ar pieteicēja bijušo virsprokurori, pats par sevi nevar būt par

pamatu apšaubīt Komisijas sākotnējā lēmuma objektivitāti vai atzīt to par procedūras pārkāpumu, turklāt neviens no Komisijas locekļiem, kā to

paskaidrojumā norādīja Ģenerālprokuratūra, nav tādās subordinācijas attiecībās (pakļauts pieteicēja bijušajai virsprokurorei), lai tas ietekmētu sākotnējo

lēmumu.

[9.5] Pamatojoties uz minēto, pieteicēja arguments, ka Komisijas sastāvs iepriekš netika darīts zināms pieteicējam, nav pamatots.

[9.6] Savukārt attiecībā uz lūgumu izteikšanu tiesa piekrīt Ģenerālprokuratūras paskaidrojumos norādītajam, ka intervijas gaitā jautājumi tiek uzdoti

pretendentam, nevis otrādi, pieteikumā nav arī minēts, kā tieši mainītos procesa būtība gadījumā, ja lūgumus būtu ļauts izteikt pirms intervijas uzsākšanas

pēc būtības. Vienlaikus no intervijas ieraksta konstatējams, ka pieteicējam tika dota iespēja papildus izteikties, pieteicējs šo iespēju arī izmantoja, bet

lūgumus Komisijai nepieteica.

[10] Pieteicējs uzskata, ka Komisija pārsniegusi savu rīcības brīvību, jo vērtējusi kritērijus, kas nav noteikti Prokurora amata kandidātu atlases

nolikumā.

No Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 32. un 33.punkta izriet, ka atlases trešajā kārtā Komisija intervē pretendentu un vērtē viņa

pieteikumā sniegtās izvērstās atbildes uz šī nolikuma 7.1.1.–7.1.5.apakšpunktā ietvertajiem jautājumiem. Intervijā izmanto arī informāciju par

pretendentu, kas iegūta atlases iepriekšējās kārtās, kā arī to informāciju par pretendentu, kas ir pieejama publiski vai tiesiski atrodas prokuratūras rīcībā.

Uzsākot pretendenta interviju, [..] Ievērojot intervijas rezultātus, pretendenta atbildes, izņemot šī nolikuma 7.1.5.apakšpunktā paredzēto, katrs Komisijas

loceklis atsevišķi novērtē pretendentu punktos no 1 līdz 10 un aizpilda Prokurora amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtējumu lapu (1.pielikums),

savu vērtējumu un piezīmes, ja tādas ir, ierakstot pie katra novērtējuma kritērija.

Savukārt Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 7.punkts noteic, ka piesakoties konkursā, pretendents iesniedz tostarp pieteikumu, kurā

pamato atbilstību Prokuratūras likumā noteiktajām prokurora amata kandidāta prasībām un apliecina, ka uz viņu nav attiecināmi Prokuratūras likumā

noteiktie ierobežojumi ieņemt prokurora amatu, un sniedz izvērstas atbildes uz šādiem jautājumiem:

7.1.1.par iepriekšējo darba pieredzi un nozīmīgākajiem profesionālajiem sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā, raksturojot savu lomu to sasniegšanā

un savus ieguvumus, bet, ja iepriekšējas darba pieredzes nav, tad par mācību praksē gūto pieredzi, raksturojot savu lomu patstāvīgā mācību prakses

mērķa sasniegšanā un savus ieguvumus un sniedzot secinājumus par tās iespējamo ietekmi uz prokurora pienākumu pildīšanu;

7.1.2.par vienu svarīgu personīgu panākumu sadzīvē, kur raksturota situācija, sava loma un rīcība, rezultāti, sniegti secinājumi par iegūto pieredzi un

tās tālāko izmantojumu;

7.1.3.par savām īpašībām un prasmēm, kas liecina par piemērotību prokurora amatam, kā arī mērķiem, kurus šajā amatā vēlas sasniegt;

7.1.4.par savu redzējumu par prokurora lomu tiesu sistēmas un valsts attīstībā;

7.1.5.par faktiem, kuri var negatīvi ietekmēt pretendenta reputāciju (par pēdējo piecu gadu laikā piemērotajiem administratīvajiem sodiem,

disciplinārsodiem).

Lietas materiālos atrodas Prokurora amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtējumu lapas (1.pielikums), kuras par pieteicēju aizpildījuši visi

Komisijas locekļi (lietas 79.-84.lapa), no tām redzams, ka katrs Komisijas loceklis sniedzis savu vērtējumu 10 punktu sistēmā, atsevišķās vērtējuma

lapās ierakstītas arī piezīmes, pārsvarā gadījumos, ja vērtējamais kritērijs ir novērtēts ar 4 punktiem vai zemāk.

Tiesa konstatē, ka Komisijas locekļi vērtējuma lapās ir iekļāvuši tikai tādus kritērijus, kas ir paredzēti Prokurora amata kandidātu atlases nolikumā

esošajā 1.pielikumā. Arī intervijā ar pieteicēju tika uzdoti jautājumi atbilstoši konkrētajā pielikumā esošajām prasībām, ievērojot Prokurora amata

kandidātu atlases nolikuma 7.punktu. Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja argumentu, ka Komisija pārsniegusi savu rīcības brīvību, jo

vērtējusi kritērijus, kas nav noteikti Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 7.1.1.-7.1.5.apakšpunktā.

Vienlaicīgi norādāms, ka Komisijas locekļi nevērtēja pieteicējam piemērotos administratīvos sodus pretēji tam, kā to uzskata pieteicējs. No

pieteicēja intervijas izriet, ka Komisija vērtēja un mēģināja noskaidrot apstākļus un iemeslu, kāpēc pieteicējs administratīvos sodus par pēdējo piecu gadu

periodu, pretēji Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 33.punktā noteiktajam, nebija norādījis.

Kā to paredz Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 33.punkts, ievērojot intervijas rezultātus, pretendenta atbildes, izņemot šī nolikuma

7.1.5. apakšpunktā paredzēto, katrs Komisijas loceklis atsevišķi novērtē pretendentu punktos no 1 līdz 10 un aizpilda Prokurora amata kandidātu

atlases trešās kārtas vērtējumu lapu (1.pielikums), savu vērtējumu un piezīmes, ja tādas ir, ierakstot pie katra novērtējuma kritērija. Tātad pieteicējam,

atbilstoši Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 7.1.5.punktam, piesakoties konkursā, bija jāiesniedz pieteikums, tostarp, atbildot uz jautājumu par

faktiem, kuri var negatīvi ietekmēt pretendenta reputāciju (par pēdējo piecu gadu laikā piemērotajiem administratīvajiem sodiem, disciplinārsodiem).

Vienlaikus no pieteicēja atlases ieraksta (26.07.2023. intervēšana) var dzirdēt paša pieteicēja sniegto atbildi uz Komisijas locekļa jautājumu, kāpēc šī

informācija netika norādīta pieteikumā. Proti, pieteicēja sniegtās atbildes Komisijai ir pretrunīgas, pieteicējs informāciju nenorādīja, jo paļāvās, ka viņam

šādu jautājumu neuzdos vai arī, iespējams, nav izpratis pieteikuma aizpildīšanas nosacījumus, kā arī skaidro to, ka šie pārkāpumi nekādā veidā nevar

negatīvi ietekmēt viņa reputāciju.

Tāpat tiesa nekonstatē, ka vērtējums starp Komisijas locekļiem būtu saskaņots, izdomāts vai pārkopēts. Tieši pretēji, no aizpildītajām vērtēšanas

lapām redzams, ka ne visi Komisijas locekļi un ne pie visiem novērtējuma kritērijiem ir snieguši piezīmes, tostarp izliktais vērtējums 10 punktu sistēmā nav

identisks pie katra no novērtējuma kritērija. Vērtējot Komisijas locekļu aizpildītās vērtējuma lapas kopumā, konstatējams, ka Komisijas locekļi snieguši

savas piezīmes tieši par informācijas nesniegšanu Komisijai par pieteicēja pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem un skaidrojuma sniegšanu par

minēto, kā arī par pieteicēja sniegtajām atbildēm uz Komisijas locekļu jautājumiem gan par profesionālo darbību, gan personisko sasniegumu. Turklāt no

pieteicēja atlases ieraksta izriet, ka vairāki komisijas locekļi vairākkārt aicināja pieteicēju sniegt precīzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, nenovirzīties

no jautājuma būtības (26.07.2023. intervēšana). Kaut arī tiesa nevērtē pēc būtības pieteicēja sniegtās atbildes komisijas locekļiem, piemēram, no trešās

kārtas Komisijas locekļu aizpildītajām vērtējuma lapām redzams, ka kritērijā ,,uz jautājumiem ir sniegtas atbildes pēc būtības” četri no sešiem komisijas

locekļiem šo kompetenci ir novērtējuši ar 4 punkti un zemāku vērtējumu, sniedzot skaidrojumu pēc būtības, kāpēc ir šāds vērtējums, kas pilnībā sakrīt ar

intervijas laikā jau norādīto pieteicējam. Turklāt no intervijas redzams, ka pieteicējs vairākkārt novirzās no jautājuma būtības, ka to aizmirst, vēršoties pie

Komisijas, lūdzot uzdoto jautājumu atkārtot.

[11] Attiecībā uz pieteicēja argumentu par datora izmantošanu intervijas laikā, no prokurora amata pretendenta /pers. A/ atlases ieraksta

(26.07.2023. intervēšana), kā arī Komisijas locekles /pers. C/ aizpildītās vērtējumu lapas (lietas 84.lapa) konstatējams, ka pieteicējam intervijas laikā

tika uzdots jautājums par cilvēktiesību garantēšanas un šo tiesību ierobežošanas pieļaujamības pamatprincipiem, proti, jautājums, kas saistīts ar pieteicēja

teorētiskajām zināšanām. Uz minēto jautājumu pieteicējs sākotnēji meklēja atbildi, izmantojot, iespējams, datora palīdzību, ko pieteicējs būtībā atzina,

atbildot uz Komisijas locekles jautājumu par to, vai pieteicējs izmanto palīgmateriālus. Tiesa piekrīt, ka datora izmantošana intervijas laikā nav aizliegta,

vienlaicīgi jautājuma veids un tas, kā pieteicējs sniedza atbildi uz to, bija tieši vērsts uz pieteicēja juridisko zināšanu pārbaudi. Kā pieteikumā, tā tiesas

sēdes laikā un trešās kārtas intervijā pieteicējs īpaši uzsvēra savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī vērsa Komisijas locekļu, tiesas uzmanību uz

to, ka pieteicējs zina tiesību normas no galvas var visu atreferēt. Tiesa skaidro, ka profesionālo zināšanu pārbaudē nav būtiski zināt tiesību normas no

galvas, bet gan spēt tās piemērot, tajā skaitā, sniedzot skaidrojumu Komisijas locekļiem par jautājumiem, kas skar prokuratūras funkcijas, prokurora

profesionālo darbību. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka Komisija būtu pārsniegusi savu rīcības brīvību, kā to norāda pieteicējs. Tāpat tiesa nekonstatē, ka

Komisija būtu vērtējusi tādus kritērijus, kas nav noteikti Prokurora amata kandidātu atlases nolikumā. Turklāt ņemams vērā, ka šāda veida jautājumi tika

uzdoti arī pārējiem prokurora amata kandidātiem, lai pārbaudītu kandidāta teorētiskās zināšanas, kas tieši izriet no atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes

iesniegtajiem abu pārējo konkursa dalībnieku interviju ierakstiem.

[12] Attiecībā uz intervēšanas ilgumu jāpiekrīt Ģenerālprokuratūras norādītajam, ka pieteicēja gadījumā ievērojams laiks tika veltīts, lai

noskaidrotu, kāpēc netika izpildīta Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma prasība norādīt pēdējo piecu gadu laikā piemērotos administratīvos

sodus, turklāt sēdes gaitā Komisija vairākkārt pieteicējam aizrādīja uz nepieciešamību atbildēt uz jautājumiem īsi un konkrēti, nenovirzoties no tēmas vai

jautājuma būtības.

No Komisijas 2023.gada 26.jūlija sēdes protokola Nr.P-104-671-2023-00027 konstatējams, ka pirmajai prokurora amata kandidātei atlases

trešā kārta ilgusi vidēji 50 minūtes, otrajam kandidātam – vidēji 75 minūtes, pieteicējam – 140 minūtes.

Vērtējot pieteicēja atlases ierakstu (26.07.2023. intervēšana) un salīdzinot ar pārējo divu pretendentu atlases ierakstiem (ierobežotas pieejamības

informācija, lietas 135.lapa), konstatējams, ka pieteicējam Komisijas locekļi uzdeva vairākus jautājumus, uz kuriem pieteicējs pats sniedzis vispārīgas,

garas, arī nekonkrētas atbildes, tāpat konstatējams, ka Komisija vairākkārt norādīja uz nepieciešamību atbildēt tieši uz uzdoto jautājumu, turklāt

lakoniski, kā arī uzdeva precizējošus jautājumus un lūdza skaidrojumus, piemēram, par faktiem, kuri var negatīvi ietekmēt pretendenta reputāciju, par

pieteicējam piemērotajiem administratīvajiem sodiem, par pieteicēja attieksmi un redzējumu pret pieteicējam piemērotajiem administratīvajiem sodiem,

par tās informācijas norādīšanu, ko paredz Prokurora amata kandidātu atlases nolikums, paskaidrojošas un izvērstākas atbildes uz nolikuma 7.1.1.–

7.1.5.apakšpunktā ietvertajiem jautājumiem. Tāpat no intervijas konstatējams, ka pieteicējs, sniedzot atbildi, arī aizmirsa uzdoto jautājumu pēc būtības un

lūdza to Komisijas loceklim atkārtot, kā arī pats atkārtoja, ka tagad atbildēs pēc būtības.

Turklāt pieteicējs pieteikumā pats piekrīt, ka, iespējams, novirzījās no skaidras un tiešas atbildes. Arī sēdē pieteicējs atzina, ka runā ,,gari un plaši”.

Vienlaikus pieteicējs arī sniedzis skaidrojumu, kāpēc pieteicējs intervijas laikā sniedza paplašinātas atbildes, proti, lai, pirmkārt, skaidrotu pirms tam

nepateikto, ņemot vērā, ka pirms tam virsprokurore sarakstīja tendenciozas lietas par pieteicēju, otrkārt, pieteicējs ir spējīgs sniegt arī plašākas un

padziļinātas atbildes.

Vērtējot minēto kopumā, tiesa atzīst, ka pieteicēja intervijas ilgums pēc būtības neietekmē trešās kārtas rezultātus. Komisija ir vērtējusi pieteicēja

intervijas saturu un struktūru, kā arī Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 7.1.1.–7.1.5.apakšpunktos noteiktās kompetences.

[13] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka pat pieņemot, ka Komisija pieteicēja reputāciju nemaz nevērtēja (kas ir absurdi), tad tas pats par sevi ir

pietiekams pamats rīkot atkārtotu atlasi.

No Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma izriet, ka prokurora amata kandidāta reputācija netika vērtēta. Proti, minētā nolikuma 13.2.punkts

noteica, ka otrajā kārtā – pieteikuma un iesniegto dokumentu izvērtēšana, pārbauda formālos kritērijus, pretendenta atbilstību Prokuratūras likumā

noteiktajām prasībām prokurora amata kandidātam (izņemot prasību par nevainojamu reputāciju) un noteikto ierobežojumu ieņemt prokurora amatu

neesamību.

No minētās normas izriet, ka pirmajās divās prokuroru amata kandidātu atlasēs nevērtē prasību par nevainojamu reputāciju kandidātam.

Savukārt ar 2023.gada 25.septembra ģenerālprokurora pavēli stājies spēkā precizēts Prokuroru amata kandidātu atlases nolikums (lietas 71.lapas

reverss – 77.lapa, pieejams: https://www.prokuratura.lv/media/Normativie_akti/100pielikums.pdf). Atbilstoši minētā nolikuma 13.3.punktam atlases

trešā kārta notiek šādi – pretendenta pieteikumā iesniegto atbilžu uz šī nolikuma 7.1.1.– 7.1.5.apakšpunktā ietvertajiem jautājumiem vērtēšana un

pretendenta intervēšana, pārliecinoties par viņa kompetencēm atbilstoši kritērijiem (2.pielikums), motivāciju, prasmi to pamatot un iepriekšējo darba un

dzīves pieredzi, kā arī pretendenta atbilstības Prokuratūras likumā noteiktajai prasībai par nevainojamu reputāciju vērtēšana.

Kā to pamatoti norāda Ģenerālprokuratūra, ar grozījumiem tika precizēts Prokuroru amata kandidātu atlases nolikums, kurā noteikts, ka trešajā

atlases kārtā vērtējama pretendenta reputācija, līdz ar to nav pamatots pieteicēja arguments, ka tas, ka pieteicēja reputācija netika vērtēta, pats par sevi

ir pietiekams pamats rīkot atkārtotu atlasi, jo nolikums, kas bija spēkā laikā, kad pieteicējs pretendēja uz prokurora amatu, kā obligātu kritēriju

neizvirzīja nevainojamu reputāciju.

[14] Vērtējot trešās kārtas konkursa norisi, tostarp pieteicēja kandidatūru un pārējo divu amata pretendentu atlasi trešajā kārtā, tiesa konstatē, ka

konkurss bija objektīvs, tika ievērots procesuālais taisnīgums, netika pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips,

visiem pretendentiem bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā arī, pieteicēja novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem

pretendentiem, kas izriet, salīdzinot pieteicēja interviju ar pārējo divu amata kandidātu intervijām.

Tiesa nekonstatē, ka trešās atlases kārtas laikā tika pieļauti pārkāpumi, kuri varēja ietekmēt atlases rezultātu kopumā.

Turklāt, pretēji pieteicēja apgalvojumiem, ka prokuratūra liek šķēršļus viņa profesionālajai darbībai, rīkojas tendenciozi, izsaka apgalvojumu, ka

,,visi zina, ka /pers. C/ un /pers. D/ ietekmēja šo lēmumu”, tiesas sēdē pieteicējs nespēj pamatot, kas ir tie apstākļi, ko visi zina, tajā skaitā tiesa, kādi

šķēršļi tiek radīti pieteicējam no prokuratūras puses pie apstākļa, ka pieteicējs šobrīd veiksmīgi turpina juridisko karjeru Valsts ieņēmumu dienestā.

Turklāt lietas materiāli nepārprotami liecina, ka pieteicējs ir veiksmīgi pārvarējis pirmās divas prokuroru amata kandidātu atlases kārtas, tātad nav

saprotams, kā izpaudās šķēršļu likšana un apzināta nevēlēšanās pieteicēju uzņemt kandidātu sarakstā. Papildus tiesa vērš pieteicēja uzmanību uz to, ka

iekļaušana prokurora amata kandidātu sarakstā vēl negarantē kļūšanu par prokuroru, negarantē amatu. Prokurora amata kandidātam vēl ir jāveic

stažēšanās process, jāaizstāv stažēšanās programma, kā arī jānokārto sekmīgi prokurora kvalifikācijas eksāmens.

Nav pamatota pieteicēja atsauce, ka Komisijas locekļi nebija kompetenti, jo nav eksperti psiholoģijā un pedagoģijā. Tiesa norāda, ka šāda prasība

Komisijas locekļiem nav izvirzīta nevienā tiesību aktā, līdz ar to arguments nav pamatots.

Pieteicējs pieteikumā un tiesas sēdē izsaka ļoti daudz apgalvojumus un pieņēmumus, kas nav faktos un pierādījumos balstīti, tātad nav pārbaudāmi

un vērtējami. Tajā skaitā, tiesa nekonstatē, ka pieteicējs Komisijas sēdē būtu pazemots, turklāt pieteicējs pats nenorāda, kā minētais, viņaprāt, izpaudies.

Tāpat apgalvojums, ka Komisija pret pieteicēju ir negatīvi noskaņota, ar aizspriedumainu attieksmi, ir pieņēmumos balstīts. No pieteikuma izriet, ka

Komisija pieteicēja intervijas laikā ir veikusi taisnīguma iznīcināšanu, patiesības nozagšanu, bet tiesas sēdē pieteicējs nespēja argumentēt, kā tas izpaudies.

Vienlaicīgi no lietas materiāliem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka pieteicējs nepiekrīt Komisijas vērtējumam pēc būtības, ka

vērtēšana notikusi, pamatojoties uz pieņēmumiem, bet procesuālos pārkāpumus norāda formāli, tos nespējot pamatot, paskaidrot sīkāk.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējs iepriekš minētos argumentus nav pamatojis, pierādījumos balstījis, bet izteicis apgalvojuma formā. Līdz ar to

apgalvojumi bez pamatojuma ir atzīstami par pieteicēja subjektīvu viedokli, redzējumu par Komisijas sēdi un nav vērtējami.

Attiecībā uz pieteicēja argumentu par tiesībām tikt aizmirstam, ar ko pieteicējs domā prokuratūras piekļuvi viņa administratīvajiem pārkāpumiem,

tiesa norāda, ka šie ir apstākļi, kuru pārbaude ir noteikta kā viena no prasībām amata kandidātiem, turklāt pašiem šos faktus norādīt savā pieteikumā.

Tiesa konstatē duālu pieteicēja attieksmi šajā jautājumā, konkrēti, nav saprotams, kāpēc tiesības tikt aizmirstam pieteicējs attiecina uz sev, iespējams,

negatīvu apstākli, tas ir, pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem, bet vienlaicīgi ir lūdzis ģenerālprokuroru atbrīvot viņu no testa kārtošanas, uzskatot,

ka pieteicējs vēl gadu atpakaļ ir ieņēmis prokurora amatu, tāpēc nav nepieciešamības veikt viņa zināšanu pārbaudi. Minētais liecina, ka tieši pieteicējs

pats brīžiem sevi vērtē atšķirīgi no citiem kandidātiem, uzskatot, ka viņš ir prioritārākā stāvoklī, kā pats to norāda ,,zina drēbi”.

[15] Tā kā pieteicējs neizpildīja prasības trijos no astoņiem prokurora amata kandidātu atlases trešās kārtās kritērijiem, iegūstot negatīvu

vērtējumu, kā arī tiesa nav konstatējusi procesuālos pārkāpumus Komisijas darbā, veicot pieteicēja intervēšanu atlases trešajā kārtā, tiesa atzīst, ka

Komisijas lēmums neiekļaut pieteicēju prokurora amata kandidātu sarakstā ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteicēja pieteikums nav pamatots, tāpēc ir

noraidāms.

[16] Senāta praksē jau ilgstoši ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesas pienākums argumentēt spriedumu nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz

jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2017.gada 21.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-583/2017 (A420307713) 12.punkts).

Tādējādi tiesa šajā spriedumā neatrunā visus pieteicēja norādītos argumentus, kā vien tos, kam ir būtiska nozīme izskatāmajā lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu daļā par Ģenerālprokuratūras 2023.gada 24.augusta lēmuma Nr.N-101-2023-00388 atzīšanu par prettiesisku un

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Ģenerālprokuratūrai tiktu uzdots atkārtoti organizēt attiecīgo pretendenta atlases kārtu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Grabovska