Court dismisses claim for invalid dismissal due to missed one-month statute of limitations under Labor Law.

Lietas Nr. C15243413

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2013. gada 09.decembrī

Jelgavas tiesa

šāda sastāvā: tiesnese I.Dzerkale

ar tiesas sēžu sekretāri K.Arbidāni,

piedaloties prasītājai /pers. C/ un atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/,

izskatīja atklātā tiesas sēdēcivillietu /pers. C/ prasībā pret SIA „Baltijas Starptautiskā akadēmija” par uzteikuma atzīšanu par spēkā

neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas piedziņu

Aprakstošā daļa

2013. gada 26.augustā Jelgavas tiesā saņemts /pers. C/ prasības pieteikums un 01.10.2013. prasības pieteikuma papildinājumi,

kurā lūdz atzīt SIA „Baltijas starptautiskās akadēmijas” uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot iepriekšējā amatā, piedzīt vidējo

izpeļņu par katru nenostrādāto mēnesi Ls 186.85.

Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka 20.12.2010. uzsākusi darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju un, pamatojoties uz darba

līgumu tika pieņemta darbā par ēkas dežuranti. No 03.06.2013. atradusies kārtējā atvaļinājumā, bet no 03.07.2013. viņai saslima

deviņus gadus vecais dēls, līdz ar ko atradās darba nespējā līdz 2013. gada 14.jūlijam. Darbā ieradusies 2013. gada 15.jūlijā un

uzzinājusi, ka viņai uz darbu tika atsūtīts rīkojums Nr.28.06.2013. Brīdinājums par darba attiecību izbeigšanu . Atbildētājs nav izpildījis

Darba likuma 109.panta 3.daļas noteikumus, jo darbu nevar uzteikt darba nespējas laikā, kā arī laikā , kad darbinieks ir atvaļinājumā.

Līdz ar to uzskata, kas viņas pēdējā darbadiena ir 2013. gada 28. jūlijs. Pamatojoties uz Darba likuma 122.panta otro teikumu

darbinieks var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas. Prasības pieteikuma

papildinājumos prasītāja papildus aprēķinājusi vidējo izpeļņu par piespiedu darba kavējumu Ls 186.85 par katru nenostrādāto

mēnesi. Prasītāja uzskata, ka darba devējam ir jāņem vērā, ka uzteikuma termiņš ir viens mēnesis. Ievērojot, ka uzteikumu saņēmusi

2013. gada 15. jūlijā, darba devējam bija jāļauj strādāt līdz 15.augustam. Līdz ar to norāda apstākli, ka darba devējs nav ievērojis

uzteikuma procesuālo kārtību un ir pamats prasīt uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu mēneša laikā no pēdējās darba dienas.

Prasību pamato uz Darba likuma 103.panta 1.daļas 3.punktu, 30., 31., 122., 123., 124., 127.pantu.

Atbildētājs iesniedzis rakstveida paskaidrojumus (lietas 23.-24.lapa), kuros lūdz prasību noraidīt. Norāda, ka /pers. C/ ar brīdinājumu

par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tika iepazīstināta 28.06.2013., taču viņa atteicās par to parakstīties, par ko tika sastādīts akts

Nr.01/13. Līdz ar ko uzteikums /pers. C/ ir pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai. Viena mēneša prasības

celšanas termiņš uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu /pers. C/ beidzies 28.07.2013. Tā kā prasība celta 26.08.2013. ir pārkāpts

Darba likuma 122.pantā noteiktais termiņš, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. C/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un lūdza prasību apmierināt. Norādīja,

ka atbildētāja iesniegtie dokumenti neatbilst patiesībai. 28.06.2013. nav atradusies darbā un nav bijusi pat Latvijā, bet ciemojusies

Lietuvā pie radiem. Līdz 2013. gada 03. jūlijam viņai bija piešķirts atvaļinājums. Minēto pierāda apstāklis, ka viņas vietā strādājis cits

dežurants, ko var pārliecināties pēc darba grafikiem. Uzskata, ka termiņš prasības celšanai skaitāms no pēdējās darba dienas, jo

darba devējs ir pārkāpis atlaišanas procedūru.

Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis lūdza tiesu prasību noraidīt uz paskaidrojumā minētiem motīviem. Piebilda, ka pēc viņa rīcībā

esošajiem rīkojumiem /pers. C/ atvaļinājums bija beidzies 27.06.2013. un 28.06.2013. viņai bija jābūt darbā. Par to, ka 28.06.2013.

/pers. C/ bija uzrādīts brīdinājums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu liecina sastādītais akts. Pārsūdzot lēmumu par naudas

soda uzlikšanu, Darba inspekcija pārskatījusi šo lietu un atzinusi, ka nav pieļauti pārkāpumi darba tiesiskās attiecību izbeigšanā ar

/pers. C/. Lūdz noraidīt prasību, jo iestājies noilgums prasības celšanai.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem , noklausījusies lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumu , tiesa atzīst, ka

prasība ir nepamatota un noraidāma zemāk minēto iemeslu dēļ.

Atbilstoši Darba likuma 122. pantam darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena

mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Pārējos gadījumos darbinieks var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena

mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Lietā atrodas Baltijas Starptautiskās akadēmijas rīkojums Nr.28.06.13/7 , kas datēts ar 28.06.2013., kurā norādīts, ka sakarā ar

darbinieku skaita samazināšanu /pers. C/ brīdināta, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar 2013. gada 29.jūliju.

Kā savā prasības pieteikumā un paskaidrojumos tiesas sēdē norāda /pers. C/, rīkojumu viņa saņēmusi 15.07.2013., savukārt ,

atbildētājs iesniedzis 28.06.2013. sastādītu aktu Nr.01/13, par to , ka /pers. C/ ir saņēmusi rīkojumu Nr.28-06-13/7 „Brīdinājums par

darba tiesisko attiecību izbeigšanu 2013. gada 28.jūnijā.

Tiesa secina, ka prasības pieteikumu /pers. C/ iesniegusi 2013. gada 26.augustā t.i. pārkāpjot Darba likuma 122.pantā noteikto

termiņu prasības celšanai.

Tiesa pievienojās tiesu judikatūrā paustajām atziņām, tai skaitā Augstākās tiesas Senāta 2004. gada 19. maija spriedumā lietā Nr.

SKC-229, ka Darba likuma 122. pantā noteiktais termiņš ir prekluzīvs termiņš, kura iestāšanās un prasības celšanas tiesību

neizmantošana šajā laika periodā, rada minētās tiesības zudumu. Tiesa ņem vērā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

2004. gada 3. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-591 norādīto viedokli, ka prasības termiņa nokavējums atzīstams par absolūtu

materiāltiesisku šķērsli attiecīgās prasības apmierināšanai un uzskatāms par patstāvīgu pamatu celtās prasības noraidīšanai.

Pie apstākļiem, kad pati prasītāja atzīst, ka uzteikumu saņēmusi 15.07.2013., bet prasību cēlusi tikai 26.08.2013., tiesas ieskatā nav

nozīmes apstāklim, vai prasītāja uzteikumu saņēmusi 15.07.2013., vai 28.06.2013., jo prasības noilgums ir iestājies abos gadījumos.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa pierādījumus šajā aspektā nevērtē.

Tiesa nepiekrīt prasītājai, ka prasības celšanas termiņš skaitāms no pēdējās darba dienas. Tiesa uzskata, ka no Darba likuma

122.panta satura ir secināms , kuros gadījumos termiņš skaitāms no uzteikuma saņemšanas dienas , bet kuros no pēdējās darba

dienas. Pretēji prasītājas viedoklim, tiesa uzskata, ka termiņa skaitīšanas sākums nav saistāms ar to ir vai nav pārkāpta darba

tiesisko attiecību izbeigšanas procedūra. Tiesas ieskatā, darbinieka tiesības celt prasību mēneša laikā no pēdējās darbadienas ir

gadījumos, kad darba devējs nav izsniedzis darbiniekam uzteikumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu vai uzteikums vispār nav

bijis , līdz ar ko prasība var tikt celta vienīgi par atjaunošanu darbā. Dotajā gadījumā darba devējs ir izsniedzis prasītājai uzteikumu

par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, prasītājas atjaunošana iepriekšējā amatā iespējama, tikai atzīstot darba devēja uzteikumu

par spēka neesošu, līdz ar ko nav pamata prasības celšanas termiņu skaitīt no atlaišanas dienas.

Darba likuma 123. panta pirmā daļa paredz, ka ja darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ nokavējis Darba likuma 122. pantā paredzēto

prasības celšanas termiņu, tad tiesa to var atjaunot, pamatojoties uz darbinieka pieteikumu.

Konkrētajā gadījumā prasītāja šādu pieteikumu nav iesniegusi, lai gan tiesnese 02.09.2013. lēmumā par prasības pieteikuma

atstāšanu bezvirzības prasītājai bija skaidrojusi viņas tiesības sniegt pieteikumu par nokavētā prasības termiņa atjaunošanu.

Novērtējot minēto, tiesa secina, ka prasījumam par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošanu iepriekšējā

amatā ir iestājies noilgums, kas ir pamats prasības noraidīšanai, nevērtējot darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesiskumu . Tā kā

prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā ir noraidāma, nav pamata lemt par vidējās izpeļņas

piedziņu .

Tā kā prasība ir noraidāma, tiesas izdevumi no atbildētāja nav piedzenami un tiesas izdevumi jāuzņemas valstij, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 42.panta ceturto daļu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar civilprocesa likuma 8., 97.pantiem, tiesa

nosprieda

/pers. C/prasību pret SIA „Baltijas Starptautiskā akadēmija” par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās

izpeļņas piedziņu

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese I.Dzerkale