Legislator Case Law & Legislation
11096127215 / K28-0292-16 AI generated

Court convicts two defendants of aggravated assault and battery, sentencing them to prison terms with probation.

Case Number 11096127215 / K28-0292-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted two defendants, B and C, of aggravated assault and battery, sentencing them to prison terms ranging from six months to one year and six months. The prosecution alleged that the defendants, under the influence of alcohol, confined the victim in their apartment and inflicted severe physical injuries including facial lacerations and tooth extraction. The court found the evidence sufficient to establish guilt and applied the Criminal Law provisions regarding aggravated assault and battery.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 130. panta 2. un 3. punkts; 152. panta 2. daļa; 180. panta 1. daļa; 50. panta 1. un 5. daļa: The court established that acts of confinement, physical violence, and humiliation constitute aggravated assault and battery, warranting imprisonment and partial offset of prior sentences.

Keywords

AI generated
aggravated assault battery charges confinement physical violence prison sentence probation order criminal liability

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 130, Paragraph 3, Subsections 2 and 3
Criminal Law Article 152, Paragraph 2
Criminal Law Article 180, Paragraph 1
Criminal Law Article 50, Paragraph 1
Criminal Law Article 50, Paragraph 5

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11096127215

Lietas arhīva Nr. K28-0292-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2016.gada 15.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova,

piedaloties prokurorei Madarai Griķei,

aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem Petrai Janulei un Haraldam Narbutam,

izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2.,

3.punkta un 152.panta otrās daļas, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2., 3.punkta,

152.panta otrās daļas un 180.panta pirmās daļas,

k o n s t a t ē j a:

/pers. B/ un /pers. C/ personu grupā tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus, kuru nodarīšanai bijis spīdzināšanas raksturs, šādos apstākļos:

2015.gada 9.jūnijā ap plkst.21.00, pēc kopīgas alkohola lietošanas /pers. B/, alkohola ietekmē, un /pers. C/, atrodoties savā dzīvesvietā /adrese/,

pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet laika posmā no 2015.gada 9.jūnija plkst.21.00 līdz 2015.gada 10.jūnija plkst.4.30 no rīta,

nodarīja personu grupā /pers. D/ vieglus miesas bojājumus. /pers. C/ aizslēdza dzīvokļa ārdurvis un izņēma atslēgu, lai neviens nevarētu izkļūt no

dzīvokļa, tad /pers. B/ piegāja pie /pers. D/ un iesita vismaz trīs pļaukas pa seju /pers. D/ un kliedza uz viņu, pēc tam /pers. B/ paņēma koka stampu un

ar to ne mazāk kā trīs reizes iesita /pers. D/ pa galvas mataino daļu pakauša rajonā, un turpināja izteikt apvainojumus /pers. D/, tad pēc tam /pers. B/

paņēma korķa viļķi, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu durošu priekšmetu, un sadūra /pers. D/ sejas un galvas matainajā daļā, izdarot ne

mazāk kā 5 dūrienus, /pers. D/ visa seja bija asinīs, tāpēc /pers. D/ /pers. B/ lika nomazgāt seju. Tad pēc tam, kad pie durvīm kāds klauvēja, lai /pers. D/

nesauktu palīgā, un, lai viņa nekliegtu, /pers. C/ ar dvieli /pers. D/ aizspieda muti un žņaudza. Tad pēc kāda laika /pers. D/ lūdzās /pers. B/ un /pers. C/,

lai viņu palaiž projām, uz šādu lūgumu /pers. B/ atbildēja, ka logs ir vaļā, un ja gribot, viņa varot izlēkt no 5.stāva loga. Pēc tam /pers. D/ turpināja

vairākkārt lūgties, lai viņu atbrīvo, uz ko /pers. B/ piedāvāja, ka viņu palaidīs projām ar nosacījumu, ja viņa atļaus nogriezt galvas matus vai izraut zobu.

/pers. D/ piekrita, ka viņai izraus zobu, un tad /pers. B/ lika /pers. C/ izraut zobu. /pers. C/ paņēma manikīra šķēres un izrāva /pers. D/ apakšējo pirmo

zobu kreisajā pusē, tad /pers. D/ 2015.gada 10.jūnijā ap plkst.4.30 no rīta izlaida no dzīvokļa Nr.188, Stūres ielā 2.

/pers. B/ un /pers. C/ darbību rezultātā /pers. D/ nodarīti šādi miesas bojājumi - brūces galvā un sejā, sejas sasitums ar zemādas asins izplūdumiem

un ādas nobrāzumu. Kakla sasitums ar ādas nobrāzumiem un zemādas asins izplūdumiem, apakšžokļa kreisās puses pirmā zoba traumatisks zaudējums.

Apakšžokļa kreisās puses pirmā zoba zaudējums izsauc vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu 5% apmērā, pārējie miesas bojājumi pieskaitāmi

viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai. Nodarītie miesas bojājumi ir cēloniskā sakarā ar /pers. B/

un /pers. C/ veiktajām darbībām.

Ar savām darbībām /pers. B/ un /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2.un 3.punktā.

Bez tam, /pers. B/ un /pers. C/ izdarīja prettiesisku darbību, atņemot personai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu (nelikumīga brīvības

atņemšana), ja nav valsts amatpersonas noziedzīga nodarījuma pazīmju, un kas saistīta ar fizisku ciešanu nodarīšanu cietušajam, un ja tās izdarījusi

personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, šādos apstākļos:

2015.gada 9.jūnijā ap plkst.21.00, /pers. B/ un /pers. C/, atrodoties savā dzīvesvietā /adrese/, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā,

bet laika posmā no 2015.gada 9.jūnija plkst.21.00 līdz 2015.gada 10.jūnija plkst.4.30 no rīta, personu grupā vienojās, ka neļaus /pers. D/ aiziet no

dzīvokļa telpām, lai viņa neizsauktu policiju. /pers. B/ un /pers. C/ neļāva /pers. D/ noteikt savu atrašanās vietu. /pers. C/ aizslēdza dzīvokļa ārdurvis un

izņēma atslēgu, lai neviens nevarētu izkļūt no dzīvokļa, tad /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā nodarīja fiziskas ciešanas un vieglus miesas bojājumus

/pers. D/, uz /pers. D/ lūgumiem viņu palaist projām no dzīvokļa, /pers. B/ atbildēja, ka logs ir vaļā, un ja gribot, viņa varot izlēkt no 5.stāva loga, bet

/pers. C/ durvis neatvēra. Pēc tam, kad /pers. D/ izrāva zobu, viņu 2015.gada 10.junijā ap plkst.4.30 no rīta, pēc ilgstošas fizisku ciešanu nodarīšanas,

no dzīvokļa izlaida.

Tādējādi /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās /pers. D/ nelikumīgi atņēma brīvību, kas saistīts ar fizisku ciešanu

nodarīšanu cietušajai.

Ar savām darbībām /pers. B/ un /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 152.panta otrajā daļā.

Bez tam, /pers. C/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:

2015.gada 9.jūnijā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, pēc plkst.21.00, bet drīz pēc tam, kad /pers. D/ ienāca dzīvoklī Nr.188,

/adrese/, /pers. C/, mantkārīgu motīvu vadīts, norāva /pers. D/ no pleca somu “Prada” 50 EUR vērtībā, norāva somas rokturi, un tajā laikā, kad /pers. B/

sita /pers. D/, /pers. C/ zādzības nolūkā pārmeklēja /pers. D/ pleca somu un pēc izvēles paņēma šādas mantas: cigaretes, bez materiālās vērtības, mobilo

telefonu “Nokia 945” 35 EUR vērtībā, ar SIM karti bez materiālās vērtības, un naudu 17 EUR, kopumā paņemot /pers. D/ mantas EUR 52 vērtībā.

Iegūtas mantas izmantoja savām vajadzībām, bet mobilo telefonu palūdza citai personai nodot lombardā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ atkārtoti neieradās neattaisnojoša iemesla dēļ.

Kriminālprocesa likuma 464.pants nosaka, ka krimināllietu par mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja

apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

Ievērojot to, ka apsūdzētais /pers. C/ atkārtoti nav ieradies tiesas sēdē bez attaisnojoša iemesla un tiesa ir nodrošinājusi aizstāvja piedalīšanos

tiesas sēdē, tiesa iztiesāja krimināllietu bez apsūdzētā /pers. C/ piedalīšanās.

Tiesas sēdē 2016.gada 29.jūlijā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu, nolasīja /pers. C/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

2015.gada 15.jūnijā apsūdzētais, būdams nopratināts kā aizturētais, liecināja, ka viņš dzīvo /adrese A/ kopā ar civilsievu /pers. B/. Ap plkst.18.00

pie viņiem ciemos ienāca paziņas /pers. E/ un /pers. F/. Viņi dzēra alu. Ap plkst.19.00 pie viņiem ciemos atnāca viņa sievas paziņa Anastasija, viņa atnesa

līdzi apmēram 2 l degvīna vienā pudelē. /pers. D/ lietoja alkoholu kopā ar viņiem. /pers. D/ dzēra degvīnu, bet viņi turpināja dzert alu. Ap plkst.21.00

/pers. D/ palūdza /pers. B/ uzcienāt viņu klonazepāma tableti. /pers. B/ atrodas psihoneiroloģiska centra uzskaitē un viņai periodiski tiek izrakstīti šie

preparāti. /pers. B/ atteicās uzcienāt viņu ar tableti un tas /pers. B/ un /pers. D/ starpā izcēlās konflikts. Konflikta gaitā /pers. D/ izvilka no somiņas korķu

viļķim līdzīgu priekšmetu. /pers. B/ ieraudzīja un izrāva to no /pers. D/ rokām, tad nogāza /pers. D/ uz krēsla, kurš stāvēja pie loga, un sāka izdarīt

sitienus /pers. D/ ar šo priekšmetu sejas un galvas apvidū. /pers. D/ sāka skaļi kliegt. Kad /pers. B/ pārstāja /pers. D/ sist, tad /pers. B/ jautāja /pers. D/,

ko tālāk ar viņu darīt, vai pilnīgi apgriezt matus, vai izraut zobu. /pers. D/ piekrita zoba izraušanai. /pers. B/ teica viņam, lai izrauj /pers. D/ zobu. Viņš

paņēma manikīra šķēres, uzķēra ar tām kādu no priekšējiem apakšējiem zobiem un izspieda to ar pirkstu, kad tas sāka kustēties smaganās. Precizē, ka

/pers. B/ arī ar kādu nūju dažas reizes iesita /pers. D/ pa seju, pēc kā izmeta šo nūju pa logu. Tad viņi pārbaudīja /pers. D/ somu, paņēma no turienes

telefonu. Telefonu un SIM karti viņi saplēsa, lai /pers. D/ neizsauktu policiju un izmeta to pa logu. Tad viņš atnesa bļodu ar ūdeni un /pers. D/

nomazgājās. Pēc tam /pers. E/, /pers. F/ un /pers. D/ aizgāja prom, tas bija ap plkst.03.00 vai plkst.04.00. /pers. D/ līdzi somiņā bija ap 5-10 euro, ko

viņi atstāja sev. Ap plkst.09.00 viņš iztērēja šo naudu veikalā, lai nopirktu alu un cigaretes, kurus viņi izlietoja kopā ar /pers. B/. /pers. D/ piekaušanas

iniciatore bija /pers. B/. Viņš nespēja izdarīt neko, jo baidās no /pers. B/, no /pers. B/ psihiskā stāvokļa. Viņš arī ir psihoneiroloģiskā centra uzskaitē.

Viņam ar /pers. B/ ir divi kopēji bērni (1.sējums, lietas lapas 83-84).

2015.gada 16.jūnijā /pers. C/, nopratināts kā aizdomās turētais, liecināja, ka apstiprina visas savas liecības, kas sniegtas 2015.gada 15.jūnijā

(1.sējums, lietas lapa 93).

2015.gada 17.jūnijā /pers. C/ konfrontēšanas laikā ar /pers. B/ liecināja, ka /pers. B/ ir viņa civilsieva. /pers. B/ liecināja, ka pazīst /pers. C/, jo

viņš ir viņas draugs, kurš dzīvoja pie /pers. B/, jo viņam nebija, kur dzīvot. /pers. C/ liecināja, ka 2015.gada 09.jūnijā pie viņas ciemos bija /pers. D/,

kurai līdz bija degvīna pudele. /pers. D/ sāka lūgt /pers. B/ tabletes (klonazepāmu), /pers. D/ sāka brukt virsū /pers. B/. /pers. B/ pagrūda /pers. D/ uz

krēsla, bet /pers. D/ izvilka no somas attaisāmo, gribēja iesist /pers. B/, bet viņš izrāvu šo attaisāmo. /pers. B/ izrāva no viņa rokām šo attaisāmo un

izdarīja dažus sitienus /pers. D/ ar attaisāmo pa seju un galvu. /pers. D/ sāka kliegt. Viņš izrāva no /pers. D/ rokām somiņu, kuras saturu viņi izbēra uz

gultas. Viņš paņēma telefonu, saplēsa SIM karti. Tajā laikā /pers. B/ turpināja /pers. D/ sist. Telefonu viņš izmeta pa logu. /pers. B/ piedāvāja /pers. D/,

vai nu izraut /pers. D/ zobu, vai nu pilnībā nogriezt matus. /pers. D/ piekrita zoba izraušanai. /pers. B/ teica viņam, lai izrauj /pers. D/ zobu. Viņš paņēma

manikīra šķēres, pienāca pie /pers. D/ un ar šķērēm izrāva /pers. D/ zobu. Tad /pers. D/ palūdza ieliet degvīnu un iedot cigareti. Viņi ielēja /pers. D/

degvīnu un iedeva uzsmēķēt. /pers. D/ iedzēra, savukārt viņš ielēja bļodā ūdeni, lai /pers. D/ nomazgātos. /pers. D/ nomazgājās, vēlreiz uzsmēķēja un

aizgāja.

/pers. B/ neapstiprināja /pers. C/ teikto, liecināja, ka dienu iepriekš, proti, 2015.gada 08.jūnija vakarā, atradās mājās, kad atnāca /pers. C/, viņam

bija balts mobilais telefons Samsung, it kā nestrādājošs. /pers. C/ teica, ka šo telefonu iedeva /pers. D/. 2015.gada 09.jūnijā no rīta /pers. C/ paziņoja,

ka telefonu nevar nodot lombardā, jo tas nestrādā. Nedaudz vēlāk atnāca /pers. E/ un jautāja, vai /pers. E/ telefons nav pie viņiem. Viņa teica, ka balts

telefons Samsungs ir pie viņiem, ka to /pers. C/ iedeva /pers. D/. Vakarā atnāca /pers. D/ ar alus pudeli, /pers. E/ ar /pers. F/ jau bija pie viņiem. Viņi

dzēra alu. Kad atnāca /pers. D/, /pers. E/ sāka uz /pers. D/ kliegt un apvainot, starp /pers. E/ un /pers. D/ sākās kautiņš. /pers. E/ sita /pers. D/ ar rokām

un kājām. /pers. B/ mēģināja izšķirt viņas, kādā momentā viņa ieraudzīja dokumentus un atdeva tos /pers. D/. Kādā momentā /pers. C/ paņēma /pers. D/

somiņu, to mirkli /pers. B/ neredzēja. Viņa palūdza /pers. C/ apklusināt viņas, uz ko /pers. C/ uzvilka cimdus, ar kuriem /pers. B/ mazgā traukus, paņēma

kaut kādu priekšmetu un, pienākot pie /pers. D/, izrāva /pers. D/ zobu. Šo momentu viņa neredzēja. Tad /pers. D/ atļāva nomazgāties. /pers. F/ nesita

/pers. D/, viņš mēģināja viņas izšķirt. /pers. D/ nomazgājās, palūdza iedzert, viņi iedzēra un /pers. E/ ar /pers. D/ aizgāja. /pers. F/ aizgāja prom līdz tam.

Nākamajā dienā /pers. B/, /pers. F/ un /pers. C/ aizgāja uz lombardu Āgenskalnā un ieķīlāja /pers. D/ telefonu. Telefonu ieķīlāja /pers. F/ uz sava vārda.

Saņēma par telefonu 10 euro, kurus iztērēja turpat Āgenskalnā bārā (1.sējums, lietas lapas 103-104).

2016.gada 21.aprīlī /pers. C/, nopratināts kā apsūdzētais sniedza liecības, ka apsūdzība viņam ir saprotama un viņš apstiprina liecības, kuras

sniedza policijā. Vainu atzina daļēji, atzīstot, ka izrāva zobu /pers. D/, un kopā ar /pers. F/ paņēma somu, no kuras paņēma mobilo telefonu un naudu. Uz

lombardu viņš nav gājis (2.sējums, lietas lapas 5-7).

Liecību pārbaudes uz vietas laikā 2015.gada 15.jūnijā apsūdzētais norādījis krēslu, kur sēdējusi cietusī, kad /pers. C/ rāvis viņai zobu un nodarījis

miesas bojājumus, bet /pers. B/ cietušo turējusi un arī situsi. Paskaidrojis, ka pa logu tika izmesta nūja, ar ko cietušajai tika nodarīti miesas bojājumi, un

“kastete”. Apsūdzētais norādījis uz sarkanbrūniem traipiem dzīvoklī un paskaidrojis, ka traipi ir cietušās asinis, norādījis uz manikīra šķērītēm, kas atradās

dzīvoklī, un paskaidrojis, ka ar tām izrāvis zobu cietušajai (1.sējums, lietas lapas 86-91).

Apsūdzētā/pers. G/ savu vainu viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 152.panta otrās daļas, neatzina,

vainu pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2.punkta atzina daļēji, pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3.punkta neatzina un liecināja , ka

atceras, ka 2015.gada 09.jūnijā apmēram plkst.20.00. pie viņas ieradās /pers. E/ un /pers. F/, kurš atnesa priekšmetu, ar kuru tiek taisīts kartupeļu

biezenis. /pers. E/ viņai jautāja, vai tā nav atstājusi pie viņas nestrādājošu baltu Samsung telefonu. Viņa uzrādīja telefonu, kuru /pers. E/ atzina par savējo.

Tāpat pie viņas atradās arī /pers. D/, /pers. C/ un /pers. E/. /pers. C/ teica, ka šo telefonu viņam iedevusi /pers. D/. Aptuveni plkst.21.00 atnāca /pers. D/

ar šņabja pudeli, apsēdās krēslā. Viņi dzēra alu, bet /pers. D/ šņabi. /pers. D/ daudz nedzēra, varbūt vienu glāzīti. /pers. E/ un /pers. D/ starpā izcēlās

konflikts par to, ka /pers. D/ apvainojusi /pers. E/ vecmāmiņu. /pers. E/ iespēra ar kāju /pers. D/ pa galvu divas vai trīs reizes. /pers. D/ sāka tecēt asinis.

/pers. E/ kājās bija balti džinsi, kuri tika nosmērēti ar asinīm. /pers. E/ paprasīja /pers. F/ atnest tīras bikses. /pers. F/ atnesa /pers. E/ tīras bikses, kuras

/pers. E/ uzvilka un ar to konflikts beidzās.

/pers. D/ sēdēja uz krēsla, bet viņa uz dīvāna. Viņa izdzirdēja troksni, pagriežoties pret /pers. D/, redzēja, ka /pers. D/ bija izņēmusi korķu viļķi.

Šajā mirklī /pers. C/ izsita no /pers. D/ rokām korķu viļķi. Viņa paņēma korķu viļķi un iesita /pers. D/ pieres apvidū. /pers. F/ un /pers. C/ nopietni

pievērsās /pers. D/, sāka viņu sist. Pirmo sitienu izdarīja /pers. F/ ar korķu viļķi /pers. D/ pa galvu. Pēc tam šo korķa viļķi paņēma /pers. C/ un arī sita

/pers. D/. Viņa arī iesita pļauku un trīs vai četras reizes iesita pa galvu, ne ar korķu viļķi, bet ar roku. Redzēja, ka /pers. C/ izmeta korķa viļķi caur logu

no 5 stāva, jo logs bija atvērts. Viņa pateica, lai /pers. D/ izvēlas, vai /pers. B/ /pers. D/ nogriež visus matus, vai izrauj zobu. /pers. D/ teica, lai izrauj

zobu. /pers. B/ nevienam nepavēlēja, kā arī nepavēlēja /pers. C/ izraut zobu /pers. D/. Viņa pat nezināja, ka tas tika izdarīts ar manikīra šķērītēm. /pers.

C/ gāja virtuves virzienā, līdz ar to viņa domāja, ka /pers. C/ to izdarīja ar mazo karotīti. Neatceras, vai viņa vai /pers. C/ pavēlēja /pers. D/ nomazgāties.

/pers. D/ nomazgājās un viņi visi turpināja dzert un pīpēt. Viņai atslēgas nebija, jo durvis vienmēr atvēra /pers. C/, tāpat, kad atnāca /pers. F/ un /pers. E/.

Viņai un /pers. C/ bija divi atslēgu dublikāti, bet viņai atslēgu nebija. Izlaida no dzīvokļa arī viņus /pers. C/. Pie durvīm klauvēja, jo acīmredzot, kaimiņi

bija izsaukuši policiju. Viņa piegāja pie durvīm un jautāja, ka tur ir, un viņai atbildēja, ka policija. Viņa pateica, ka durvis nevar atvērt, kamēr šajā mirklī

/pers. F/ turēja /pers. D/ ciet muti. Tāpat, šajā laikā /pers. C/ paņēma vai nu jaku vai dvieli un sāka žņaugt /pers. D/. Apsūdzētā sāka raudāt un teica

/pers. C/, ka viņš /pers. D/ nogalināšot. Atslēgas bija /pers. C/ un no dzīvokļa viņus izlaida /pers. C/.

/pers. F/ atnāca pie viņas uz dzīvokli ar šo koka priekšmetu, kopā ar /pers. E/. Koka stampu atnesa /pers. F/. Bikses /pers. F/ atnesa no /pers. E/

un viņa mājām. Durvis /pers. F/ atvēra /pers. C/. Viņa izdarīja /pers. D/ trīs sitienus pa seju kā pļaukas. Atceras, ka ar korķu viļķi /pers. D/ izdarīja vienu

sitienu, bet tas arī nebija viņas priekšmets. Sitienus ar koka priekšmetu neizdarīja, jo pat to neņēma rokās. Pēc /pers. F/ /pers. C/ bija otrais, kurš sita un

pēc tam personīgi izmeta šo koka priekšmetu par logu. Bija ļoti daudz asiņu, /pers. C/ to visu vāca, mazgāja. Durvis bija aizslēgtas, /pers. C/ teica, ka no

turienes neviens neaizies, respektīvi, arī viņa nevarēja aiziet. Durvis /pers. C/ atslēdza ar viņas atslēgām, jo principā savas /pers. H/ neizmantoja. /pers. C/

nav viņas vīrs. Viņam nebija, kur dzīvot, jo nebija nokārtoti kaut kādi dokumenti, savukārt patversmē dzīvot viņš negribēja. Dažreiz /pers. C/ pie viņas

palika, bet viņiem nekādu attiecību nebija.

Nevarēja atbildēt, kāpēc piedāvāja /pers. D/ izvēlēties matus vai zobu. Nekādas īpaši negatīvas attieksmes pret /pers. D/ tajā dienā viņa nebija.

Viņām vienmēr bija normālas attiecības, sliktas attiecības nebija. /pers. D/ lūdza, lai viņu atlaiž. Viņa neko neatbildēja. Viņi dzēra alu, apmēram pa visiem

kopā izdzēra divas 2l alus pudeles. /pers. C/ nedzēra alkoholu, bet dzēra kafiju ar pienu. Sist viņu sāka, varbūt tāpēc, ka viņu uzkurināja /pers. E/. /pers.

D/ vairākas reizes lūdza, lai viņu izlaiž. Viņai liekas, ka /pers. D/ viņas dzīvoklī neatradās līdz plkst.04.00 no rīta. /pers. D/ varēja atrasties, pēc viņas

ieskatiem, dzīvoklī aptuveni trīs stundas. Vienu sitienu ar korķu viļķi izdarīja viņa varbūt, korķu viļķis bija arī pie /pers. C/. Ja viņa būtu situsi ar tik daudz

ar korķu viļķi, cilvēku bija iespējams nogalināt. Kad /pers. C/ visu savāca, korķa viļķa nebija. Ja viņai būtu bijusi atslēga, viņa būtu izlaidusi /pers. D/.

Vai /pers. D/ atnāca ar somu, viņa neredzēja, viņa redzēja, kā /pers. C/ šo somas saturu izbēra. Somā bija /pers. D/ pase, viņa atņēma /pers. C/

pasi un atdeva to /pers. D/. /pers. C/ paņēma telefonu, nosaukumu viņa nezina. /pers. C/ pateica, ka viņš šo telefonu izmetis pa logu. Telefonu viņa

redzēja nākamajā dienā, kad viņa un /pers. F/, pēc /pers. C/ pavēles, ieķīlāja šo telefonu lombardā. /pers. F/ ieķīlāja telefonu, kamēr viņa stāvēja un

skatījās. Viņas interese telefona pārdošanā bija alus pirkšana.

Policija arī bija atbraukusi, bet viņa pateica, ka viņa nevar atvērt durvis. Policija neko nedarīja un aizgāja. Kamēr bija policija pie durvīm /pers. F/

turēja /pers. D/ ciet muti, lai viņa nevarētu kliegt. Žņaugšana notika pēc tam, kad turēja muti ciet. Viņa neatceras un nevar saprast /pers. C/ darbību

iemeslus. Kur atrodas /pers. C/ viņa nezina, dzirdējusi, ka /pers. C/ atrodas cietumā.

Liecību pārbaudes uz vietas laikā 2015.gada 17.jūnijā apsūdzētā norādījusi krēslu, kur sēdējusi cietusī, kad /pers. C/ rāvis viņai zobu un viņai

nodarīti miesas bojājumi (1.sējums, lietas lapas 73,74,75-76).

Novērtējusi apsūdzēto liecības un pārbaudījusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka apsūdzētajiem celtā apsūdzība ir apstiprinājusies.

Cietusī/pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka atradās dzīvoklī Nr.90, kur dzēra alu un spirtu. Pēc tam redzēja, ka pa trepēm gāja /pers. E/ un /pers. F/.

Viņa gāja ar viņiem augšā un dzīvokli Nr.188. Sākumā viss bija normāli, bet pēc tam /pers. C/ aizvēra durvis. Savukārt starp viņu un /pers. B/ izcēlās

konflikts. Viņai no sākuma iesita /pers. B/, bet pēc tam /pers. E/. Pēc tam situācija kļuva mierīga. Pēc tam atkal viss sākās. Viņai ir problēmas ar galvu un

viņa slikti atceras notikumus. Pēc tam viņa neko vairs neatceras. Vēlāk viņu izlaida un viņa gāja lejā, kur uz Dzirciema ielas izsauca ātro palīdzību. Viņai

tika izrauta soma, zobs. Zobu un somu izrāva /pers. C/. Uz dzīvokli viņi aizgāja trijatā, bet nebija sarunāts, ka viņi uz turieni ies. No sākuma viņa domāja,

ka varēs paprasīt atdot parādu, bet pēc tam viss tika pagriezts tā, ka viņa ir kaut ko parādā. /pers. B/ bija viņai parādā 4,60 euro. Viņa kaut kad bija

aizņēmusies naudu no /pers. B/. Agrāk viņām bija normālas attiecības un viņas bieži sazinājās. Viņai liekas, ka /pers. C/ nelietoja alkoholu, bet īsti

neatceras. Dzīvoklī atradās aptuveni 9 stundas. Viņi dzēra, par viņu ņirgājās /pers. B/, /pers. C/ un /pers. E/. Pret /pers. E/ viņai pretenziju nav. Somu

/pers. C/ viņai izrāva, neko nepaskaidrojot, plkst.19.00 vai plkst.20.00. Viņa palika dzīvoklī, jo viņai neļāva iziet. Viņa lūdza, lai izlaižot, bet /pers. E/

teica, lai ārā nelaiž, savukārt /pers. C/ vispār nezināja, kur atrodas atslēgas. Visas deviņas stundas viņa tur tika turēta pret savu gribu, kā arī viņi norādīja,

ja viņa gribot iziet, lai lecot no piektā stāva ārā pa logu. Viņa nemelo, bet neatceras, kurš teica, lai viņa izlec pa logu. Zobu viņai izrāva /pers. C/, lai gan

/pers. B/ piedāvāja, vai nu nogriezt viņai matus pilnībā vai izraut zobu. Nezināja, kā kaut ko tādu varēja piedāvāt izvēlēties. Viņa izvēlējas, lai izrauj zobu.

Zobu izrāva /pers. C/ ar šķērēm. Lai gan /pers. C/ nebija piedzēries, viņa no /pers. C/ baidījās. Viņa nepretojās zoba izraušanai. Tur bija ļoti daudz asiņu,

/pers. E/ iedeva viņai ar kaut ko nomazgāties. Pēc zoba raušanas viņu izlaida, tas bija ap plkst.04.00 vai plkst.05.00 no rīta.

Precizēja, ka pēc viņas ierašanās konflikts sākas aptuveni pēc 5 minūtēm. /pers. B/ iesita viņai ar roku pa seju, /pers. E/ sita spēra pa galvu ar kāju.

Viņa sēdēja uz krēsla. Viņa bija iedzērusi, bet nebija piedzērusies. Ejot ciemos viņa bija paņēmusi līdzi šņabi. Šņabi viņa dzīvoklī nedzēra, bet dzēra alu,

kuru viņai ielēja mazā glāzītē kā sunim.

Situācija kļuva mierīga uz neilgu laiku. Laiks viņai toreiz ritēja lēni. Viņa neatceras, kas un cik reizes iesita ar korķa viļķi. Viņa atceras, ka sita,

turklāt lasīja liecības. Atceras, ka sita ar mīklas rulli, turklāt /pers. C/ viņu žņaudza. /pers. B/ lūdza /pers. C/ pārtraukt viņu žņaugt. Neatceras, vai

žņaugšana bija pēc sišanas ar korķa viļķi, vai otrādi.

No dzīvokļa kopā izgāja viņa, /pers. E/ un /pers. F/. Viņa piezvanīja ātrajai palīdzības, lai viņu savāc. No dzīvokļa viņu izlaida /pers. C/, /pers. B/

atslēgu nebija.

Viņa lūdza visiem, lai viņu izlaiž no dzīvokļa. Pēc tam, kad viņai sašuva seju, viņa konstatēja, ka viņai trūkst mantas, tajā skaitā, nedaudz naudas.

No viņas somas tika paņemta nauda, telefons, cigaretes un telefona SIM karte. Telefona vērtība bija 33 euro un nauda bija 17 euro. Pieteiktā kaitējuma

kompensāciju uztur, kā arī pieteiktā morālā kaitējuma kompensāciju no /pers. C/ prasa vairāk, jo /pers. C/ izrāva viņai zobu, turklāt aptuveni tāda summa

nepieciešama, lai ieliktu zobu.

Viņai ir radušās psihiska rakstura problēmas, lai gan tādas nelielas bija arī pirms notikuma, tomēr pēc šī notikuma tās ir palielinājušās.

Medikamentus notikuma dienā nelietoja. /pers. B/ tajā dienā bija uzvilkti svārki, līdz ar to nebija, kur ielikt atslēgas. /pers. B/ arī nebija fiziska iespēja

izlaist viņu no dzīvokļa. Kurš konkrēti viņu sita ar korķa viļķi vai stampu, viņa neatceras. Pirms šī notikuma viņa no /pers. C/ nebaidījās. Viņa nezināja,

kāpēc šajā dienā bija tāda agresija no /pers. C/ puses.

Viņa domāja, ka viņai makā ir divas 50 euro banknotes, kopā 100 euro, 2 euro sīknaudā, telefons Nokia, ierakstīja, ka telefons Samsung kļūdas

dēļ. Policists bija pie viņas mājās, spriedzes dēļ viņa nebija spējīga nekur braukt. /pers. C/ viņu sita. Kad /pers. C/ viņu žņaudza, /pers. B/ viņu gan sita ar

nūju, gan arī turēja. Kad /pers. C/ viņu žņaudza, /pers. B/ pagāja nost un lika pārtraukt. Viņa atceras, ka viņu nesita ar nūju /pers. F/ un /pers. E/. /pers.

C/ nedzēra, līdz ar to, šajā daļā viņa savas iepriekš sniegtās liecības neapstiprina.

No sākuma liecībās nenorādīja faktu, ka notikumā bija iesaistīts arī /pers. F/ un /pers. E/, jo nevēlējās, lai lieta būtu tik liela. Par šo situāciju tik un

tā uzzinātu, līdz ar to norādīja, ka dzīvoklī bija arī /pers. F/ un /pers. E/. Līdz liecību sniegšanai ne ar vienu no personām, kuras bija dzīvoklī, viņa

nekontaktējās. Zoba raušana bija viņas iniciatīva. Viņa nevar atcerēties pilnībā, bet /pers. B/ pateica un zobs tika izrauts.

Dzīvoklī viņa ieradās kopā ar /pers. E/ un /pers. F/. /pers. E/ sita viņu ar roku.

Viņa vispār nevēlējas vērsties policijā, un neviens viņu nepiespieda vērsties policijā. Cik viņa domāja, tik arī norādīja naudas daudzumu makā.

Summu, kas atradās makā, viņai norādīja izmeklētājs.

Kad sniedza liecības 2016.gada 13.janvārī, tās bija detalizētākas, turklāt viņa sasprindzināja atmiņu un centās visu pēc iespējas vairāk atcerēties.

Pirmās liecības viņa neatceras. Ar koka vāli viņu sita visi, izņemot /pers. E/ un /pers. F/. /pers. C/ iesita viņai ar koka vāli vienu vai divas reizes, pēc tam

to koku paņēma /pers. B/, kura to koku izmeta pa logu. Kur to koku dabūja, vai kas viņu atnesa, viņa nezina.

Naudas daudzumu makā viņa pati mēģināja atcerēties, bet pēc tam viņai kāds pateica naudas daudzumu makā, kad tika veikta pratināšana.

Izrādījās, ka viņai bija mazāk nauda makā. Cik atceras, tad makā bija ap 20 euro. Konflikts sākas ar /pers. E/, jo viņa kaut ko esot pateikusi par /pers.

E/ vecmāmiņu, savukārt ieejot dzīvokli /pers. C/ uzreiz norāva somu. Viņa nevarēja aiziet, jo neviens viņu nelaida. Pēc tam viņai lika aizvērties. Viņai kaut

kas bija somā, vai tas bija alkohols neatceras.

Viņa atceras, ka viņai nebija līdzi alkohola, to viņa zina no /pers. F/ liecībām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesa nolasīja cietušās liecības, kas tika sniegtas pirmstiesas kriminālprocesā.

2015.gada 10.jūnijā cietusī, nopratināta kā lieciniece, liecinājusi, ka 2014.gada 09.jūnijā ap plkst.19.00 vakarā, viņa atnāca pie savas paziņas

/pers. B/, kura dzīvo kopā ar vīru /pers. C/ adresē /adrese B/, ar nolūku paņemt no /pers. B/ aizdoto naudu (20 euro). Kad viņa atnāca pie /pers. B/ un

/pers. C/, /pers. B/ piedāvāja iedzert, viņa piekrita un viņi kopā gāja uz veikalu, kur viņa nopirka divas 2 l alus pudeles. Atnākot uz /pers. B/ un /pers. C/

dzīvokli, viņi sāka dzert alu, viņa izdzēra pāris glāzes. /pers. B/ un /pers. C/ izdzēra vairāk, cik precīzi viņa nezina. Kad viņa atnāca pie /pers. B/ un /pers.

C/, viņi jau atradās alkohola reibuma stāvoklī. Viņa taisījās mājās ap plkst.21.00, lai paspētu mājās līdz plkst.22.00, tad /pers. C/ sāka uzvesties agresīvi.

/pers. C/ aizslēdza ieejas durvis un nelaida viņu ārā. Tad /pers. C/ saķēra nūju un sāka sist viņa pa galvu, pēc tam sāka sist viņu ar dūrēm pa seju, pēc kā

saķēra šķēres un izrāva viņai apakšējo zobu. Kad /pers. C/ rāva viņai zobu, /pers. B/ viņu turēja. Pirms piekaušanas, /pers. C/ saķēra viņas somu,

paņēma no turienes cigaretes, mobilo telefonu „Samsung”, ar Tele 2 SIM karti, paņēma no maka naudu ap 100 euro. 2015.gada 10.jūnijā ap

plkst.05.00. no rīta viņai izdevās izkļūt no dzīvokļa, viņa palūdza nepazīstamu cilvēku izsaukt ātro palīdzību, kas viņu nogādāja Stradiņa slimnīcas Sejas

un žokļu ķirurģijas centrā. /pers. B/ viņa pazīst ne sevišķi ilgi, /pers. B/ vīrs /pers. C/ nesen tika atbrīvots no cietuma (2.sējums, lietas lapas 5-6).

2015.gada 15.jūnijā, nopratināta kā cietusī, cietusī liecināja, ka ap plkst.19.00. viņa atnāca pēc parāda pie paziņas /pers. B/, kura dzīvo /adrese

C/. Pie /pers. B/ dzīvo viņas vīrs vārdā /vārds/. Viņi sāka dzert alu. Ap plkst.21.00. /pers. B/ bez iemesla palika greizsirdīga uz viņu /pers. C/ dēļ, un

/pers. B/ teica, ka sakropļos viņas seju. /pers. C/ paķēra koka nūju un apmēram 5-10 reizes iesita viņai ar nūju pa galvu, kā arī apmēram piecas reizes

iesita ar dūri pa seju. Kad /pers. C/ viņu sita, /pers. B/ viņu turēja, saķēra ar rokām no aizmugures. Pēc tam /pers. C/ paņēma šķēres un izrāva viņai

apakšējo zobu. Piekaušanas laikā /pers. C/ paņēma no viņas somiņas mobilo telefonu Samsung ar Tele2 SIM karti Zelta Zivtiņa, naudu 102 euro (divas

banknotes pa 50 euro un sīknaudā 2 euro). Telefona vērtība 34 euro. Šobrīd viņai nodarīts materiālais kaitējums 106 euro. Pēc piekaušanas /pers. C/

un /pers. B/ nelaida viņu ārā. Viņai izdevās no viņiem aizbēgt ap plkst.5.00, kad viņi novērsās. Uz ielas viņa palūdza garāmgājējam izsaukt ātro

medicīnisko palīdzību, kas viņu aizveda uz slimnīcu, kur tika sniegta medicīniskā palīdzība. Tiesu medicīniskajā ekspertīzē eksperts konstatēja viņai uz

kakla žņaugšanas pēdas. Piekaušanu viņa neatceras, jo atradās šoka stāvoklī. Pēc piekaušanas /pers. C/ izmeta nūju ārā pa logu (1.sējums, lietas lapas

16-17).

2015.gada 15.jūnijā cietusī papildus liecināja, ka dienu pēc piekaušanas viņa atjēdzās un atcerējās, ka piekaušanas laikā naktī no 2015.gada

09.jūnija līdz 2015.gada 10.jūnijam adresē /adrese A/, dzīvoklī, izņemot viņu, /pers. B/ un /pers. C/, atradās /pers. E/ un /pers. F/, kuri arī dzīvo šajā

mājā. Attiecībā pret /pers. E/ un /pers. F/ viņai pretenziju nav, viņi nav viņu situši un nav paņēmuši viņas mantas. /pers. F/ mēģināja nomierināt /pers. B/

un /pers. C/. Viņu esot situši /pers. B/ un /pers. C/. Zobu viņai izrāva /pers. C/ pēc /pers. B/ pieprasījuma. Mantas no somas paņēma /pers. C/. /pers. C/

izrāva viņai zobu ar mazām manikīra šķērītēm (1.sējums, lietas lapa 19).

2015.gada 25.jūnijā cietusī liecināja, ka viņa aizgāja ciemos pie /pers. B/ 2015.gada 09.jūnijā ap plkst.21.00 vakarā. Viņa neatceras, kurš viņai

atvēra durvis. Viņa ienāca istabā un apsēdās krēslā, kas stāvēja pie loga, un apmēram pēc piecām minūtēm /pers. C/, kurš dzīvo kopā ar /pers. B/,

piegāja pie durvīm un aizslēdza durvis ar atslēgu. Kur /pers. C/ nolika atslēgu, viņa nezina. Tajā laikā /pers. B/ un /pers. E/ uzsāka ar viņu konfliktu. Viņa

neatceras, kādēļ konflikts izcēlās. Tajā laikā /pers. C/ pienāca pie viņas klāt un izrāva no viņas rokām somiņu, un izbēra tās saturu uz dīvāna. /pers. C/

paņēma somas viņai piederošo melnas krāsas mobilo telefonu „Nokia” un naudu no maka (divas banknotes pa 50 euro, kopā 100 euro) un sīknaudā

apmēram 2 euro. Pēc tam /pers. C/ uzsāka piekaušanu. /pers. E/ iesita viņai apmēram divas reizes ar roku pa galvu. Attiecībā pret /pers. E/ viņai

pretenziju nav. Viņa vairākkārtīgi lūdza /pers. B/ palaist viņu vaļā, bet /pers. B/ teica, ka viņa piezvanīšot policijai. Ap plkst.05.00. no rīta /pers. B/ atvēra

durvis un viņa kopā ar /pers. F/ un /pers. E/ aizgāja no turienes prom. Kad viņa atnāca pie /pers. B/ uz mājām, tur jau atradās /pers. E/, /pers. F/, /pers.

B/ un /pers. C/. /pers. F/ vispār viņu nesita, bet, kur /pers. C/ lika viņas telefonu, viņa nezin. Pirms viņa aizgāja prom, /pers. B/ teica, ja viņa paziņos

policijai, /pers. B/ viņu nogalināšot. Viņa baidās no /pers. B/ un /pers. C/. Par ārstēšanu viņa samaksāja 23,82 euro. Laupīšanas rezultātā viņai tika

nodarīts materiālais zaudējums 125,82 euro apmērā. Šo summu viņa piesaka kā materiālā kaitējuma kompensāciju. Tā kā mobilais telefons viņai tika

atgriezts, par to materiālu pretenziju viņai nav. Ievērojot to, ka viņa tika piekauta, viņa slikti atceras, kurš un cik reizes viņu sita. No dzīvokļa viņu nelaida

ārā līdz plkst.05.00. rītā. Mobilo telefonu, kuru /pers. C/ paņēma, bija viņai līdzi bez lādētāja (1.sējums, lietas lapas 25-26).

2016.gada 13.janvārī cietusī liecināja, ka viņa bija ciemos adresē /adrese D/, un tur dzēra alu un spirtu. Dzēra kopā ar Ivonnu un Vadimu. Kad tur

beidzās alkohols, viņa gribēja iet mājās. Apmēram plkst.21.40. viņa izgāja no dzīvokļa kāpņu telpā un tur satika /pers. E/ ar /pers. F/, kuri kāpa augšā ar

paketi, kurā bija apmēram 2-3 2 litru pudeles alus. /pers. E/ ar /pers. F/ viņu pasauca augšā, pateica, ka dodas pie /pers. B/ uz 188.dzīvokli. Viņa aizgāja

kopā ar /pers. E/ ar /pers. F/ augšā. Viņa nezvanīja ne /pers. B/, ne /pers. C/, jo viņai nebija telefona numura. Viņa aizgāja ar /pers. E/ ar /pers. F/ uz

188.dzīvokli ar mērķi vēl iedzert, jo bija jau iedzērusi, un domāja, varbūt /pers. B/ atdos viņai parādu 4,60 eiro, ko /pers. B/ teicās atdot. /pers. B/ bija

viņai parādā par to, ka viņa /pers. B/ iedeva 5 eiro, jo /pers. B/ nebija, ko ēst. /pers. B/ viņai atdeva 40 centus, tāpēc /pers. B/ bija parādā vēl 4,60 eiro.

/pers. B/ viņa pazīst apmēram pusgadu pirms šī notikuma, jo viņa arī dzīvo Stūres ielā 2 un viņas komunicēja un dzēra. Attiecības bija normālas. Viņa

nebija /pers. B/ parādā, /pers. B/ pastāvīgi ņēma no viņas naudu. Viņas komunicēja pietiekami bieži. Viņa atnāca uz /pers. B/ dzīvokli apmēram plkst.

21.40 un viņa neko neatnesa - ne alu, ne degvīnu. Viņai nekas nebija, jo nebija naudas. Viņi vairāk nekur negāja, jo alkohols bija. Kad iegāja dzīvoklī,

durvis bija atvērtas, bet pēc tam tās aizvēra /pers. C/ un viņa nezin, kur palika atslēga, bet durvīs viņa atslēgas neredzēja. Kad viņa iegāja dzīvoklī, tad

apsēdās klubā, kas stāvēja blakus dīvānam, loga pusē. Šis dzīvoklis ir viena istaba, bez virtuves, bez tualetes. Viņi smēķēja turpat uz vietas dzīvoklī,

atceras, ka logs bija atvērts pilnībā, nevis uz vēdināšanu. Viņa atceras, ka sākumā /pers. C/ stāvēja tuvāk izejai. Kur atsēdās pārējie, neatceras,

iespējams, uz dīvāna. Viņa pat nepaspēja iedzert alkoholu, kā pēc piecām minūtēm izcēlās konflikts. /pers. E/ apgalvoja, ka viņa it kā aizvainoja /pers. E/

vecomāti, un vēl sāka runāt, ka viņa nozaga viņas telefonu- baltu „Samsung”, kuru, ieejot dzīvoklī, redzēja /pers. C/ rokās. Viņa pateica /pers. E/, ka

neņēma telefonu, pēc kā /pers. E/ stipri saniknojās un pienāca pie viņas, un sāka spert ar kāju no sāna, un no kreisā sāna iesita tieši pa galvu, kā

minimums 3 reizes. Pēc tam viņa lūdza, lai viņu nesit, ka viņa labāk dos naudu. Tad /pers. E/ nomierinājās un turpmāk viņai nesita. Bet /pers. B/ tajā brīdī

vēl kaut ko kliedza, gribēja, lai /pers. E/ viņai vēl iesit, bet /pers. E/ to nedarīja. Tad visi nomierinājās apmēram uz 30 minūtēm, bet pēc tam /pers. B/

sāka teikt par viņu, ka viņa it kā pateikusi visiem, ka /pers. B/ pārgulēja ar kādu vīrieti, un ka /pers. B/ tādēļ gandrīz šķīrās no /pers. C/, bet viņa to

tiešām nevienam nestāstīja. Viņa /pers. B/ pateica, ka neko tādu nav teikusi, un pēc tam /pers. B/ paņēma kaut kādu priekšmetu, kas, viņasprāt,

izskatījās kā korķa viļķis, un ar šo priekšmetu /pers. B/ sita viņai pa galvu. Viņa atceras, kāds korķa viļķis bija, jo pirms tam viņa pati to nopirka /pers. B/

un /pers. C/ kopā ar vīna pudeli. Viņa atrada internetā tāda paša korķa viļķa attēlu, bet tas bija tumši-zaļā krāsā, un viņa pievieno šo attēlu pie

krimināllietas materiāliem. /pers. B/ paņēma korķa viļķi dūrē un ar dūri sāka sist viņai par galvu, pieres apvidū pie kreisajiem deniņiem, labajā pusē pa

vaigu un labajā pusē pa uzaci, pēc tam viņai tur uzlika šuves slimnīcā. Viņa mēģināja aizklāt ar rokām seju, bet /pers. B/ vienalga trāpīja pa galvu un seju.

/pers. B/ ar korķa viļķi izdarīja apmēram septiņus sitienus un viņa atceras, ka apmēram četri sitieni bija tikai pa deniņiem. Pēc sitieniem ar korķa viļķi,

viņai stipri sāka tecēt asinis. Pēc tam /pers. B/ uz kādu neilgu laiku nomierinājās, un pēc tam paņēma citu priekšmetu, cik viņa atceras, koka vangali,

apmēram 4 cm biezuma. Un /pers. B/ ar šo vangali sāka sist viņai tieši pa galvu, pakauša apvidū (tieši pa galvaskausa apmatojuma daļu, nevis pa seju).

Neatceras, cik reizes viņa iesita ar vangali, bet kā minimums 2-3 reizes. Kad /pers. B/ viņu piekāva, cik viņa atceras, /pers. C/ stāvēja nomalē un viņu

neaiztika. /pers. F/ arī stāvēja malā, pie durvīm un /pers. E/ arī kaut kur malā stāvēja. Viņai somā nebija ne naža, ne korķa viļķa, šis korķu viļķis bija pie

/pers. B/ dzīvoklī uz galda. Tā nebija, ka viņa /pers. B/ un /pers. C/ draudēju ar nazi. Viņa bija nobijusies un šokā, turklāt gribēja ātrāk no turienes aiziet.

Visu to laiku, kad viņa tika sista, viņa visu laiku sēdēja tajā pašā krēslā, kurā sākumā apsēdās. Neviens viņu speciāli negrieza un nedūra, brūces vienkārši

bija no piekaušanas ar korķa viļķi, bet ne ar aso galu. Cik atceras, neviens nemēģināja viņu aizstāvēt un neviens nemēģināja nošķirt /pers. B/ no viņas.

Somu viņai izrāva /pers. C/ brīdī, kad viņa tikko iegāja dzīvoklī. Viņai soma toreiz bija pārlikta pār plecu, un /pers. C/ to norāva, atrāva siksnu un visu to

laiku soma atradās pie /pers. C/. Viņa redzēja, ka /pers. C/ ar somu pie ieejas durvīm iegāja aiz tāda kā aizkara un tur izvandīja viņas somu. Pēc tam

/pers. C/ sāka izmētāt viņas kartiņas no maka uz grīdas un maku nometa. Un, kad visu somu izvandīja, /pers. C/ arī somu nometa uz grīdas.

Viņa atceras, ka sākumā pati vāca atpakaļ visu, kas tur palika, un neviens viņai nepalīdzēja, un turpmāk, kad apsēdās tajā krēslā, somu viņu turēju

pie sevis. Par mantas pazušanu no somas viņa uzzināju, kad izgāja no dzīvokļa, jo dzīvoklī viņai nebūtu ļāvuši apskatīt somu. Viņai pateica sēdēt krēslā un

klusēt, un viņa tā arī darīja, jo baidījās. Pēc tam viņa uzzināja, ka no somas /pers. C/ paņēma naudu no maka, tur bija monētās 2 eiro, bet no somas

paņēma naudu 15 eiro banknotēs (viena banknote 10 eiro un otra 5 eiro). Pirms tam viņa teica, ka tur bija apmēram 100 eiro, bet tā nav, jo viņa no

pārdzīvojuma vienkārši apjuka. No somas pazuda arī telefons „NOKIA”, kura vērtība 35 eiro, un viņa redzēja, kā /pers. C/ paņēma rokās telefonu,

izvilka viņas SIM karti „Zelta zivtiņa” un salauza to. Telefonu neatgrieza. SIM karte bija bez vērtības. Viņas mantas aiztika tikai /pers. C/ un /pers. C/

paņēma viņas mantas, un neviens /pers. C/ to nenorādīja darīt, to /pers. C/ darīja pēc paša gribas.

Atceras, ka no somas /pers. C/ vēl paņēma viņas cigaretes, bet tur nebija daudz, tāpēc viņa uzskata, ka tās ir bez vērtības. Paskaidroja, ka nauda,

kas viņai bija, bija drauga nauda. Draugs viņu uztur un apmaksā visus stomatoloģijas izdevumus, bet čeku viņai nav. Pretenzijas par saplēsto somu nav,

jo soma bija jau veca. Viņa pat nezina, kāpēc sākumā teica, ka tas bija telefons „Samsung”, nevis „Nokia”. Laikam tāpēc, ka vēl jutās ļoti slikti un varēja

nosaukumu sajaukt. Viņa atceras, ka SIM karti patiešām salauza un tas bija līdz piekaušanai. Kad viņa biju dzīvoklī, viņa tiešām neko nerakstīja un

nezvanīja, kā arī nepamanīja, ka kāds cits zvanīja vai rakstīja no viņas telefona. Viņa nezina, kam pieder telefona numurs 28982439, un nevar to

pārbaudīt. Ārstēšanās klīnikā izmaksāja 23,82 eiro, to naudu toreiz viņai deva viņas draugs Igors, bet viņa pēc tam viņam šo naudu atdeva. Kur palika

SIM karte, viņa nepamanīja. Zādzības rezultātā nodarīts materiālais zaudējums ir 38,82 eiro, jo telefonu viņai atdeva, un par šo summu viņa pieteica

materiālā zaudējuma kompensāciju. Piekaušanas un ņirgāšanās process turpinājās no plkst.22.00 līdz plkst.05.00 no rīta. Atceras, ka vienu reizi viena no

Taņām iedeva viņai ūdeni nomazgāties un atceras, ka palīdzēja ar lupatu noslaucīt seju, bet viņa precīzi neatceras, visticamāk, tā bija /pers. E/. Viņa

domāja, ka tas bija /pers. C/, kam bija visu laiku atslēga, jo atceras, ka aiziešanas brīdī redzēja, ka /pers. C/ no savu šortu kabatas izvilka atslēgu, atvēra

durvis un pateica, lai viņi iet projām. Viņa neredzēja, no kurienes /pers. B/ paņēma koka vangali, šis priekšmets, cik atceras, bija līdzīgs virtuves vangalei,

ar ko mīca kartupeļus. Pēc piekaušanas šo vangali /pers. B/ demonstratīvi izmeta pa logu, kas bija atvērts pilnībā. Apstiprināja, ka viņa atpazina savu

telefonu uzreiz, jo tas bija jauns, melnā krāsā, parasts, un atceras, ka tur iekšā vēl saglabājās viņas personiskās īsziņas, tāpēc viņa varēja uzreiz atpazīt šo

telefonu kā savu. Pēc notikuma viņa neārstējās pie ģimenes ārsta, tāpēc papildus materiālo zaudējumu viņai nav. Attiecībā pret /pers. E/ un /pers. F/ viņai

pretenziju vispār nav (1.sējums, lietas lapas 28-32).

2016.gada 23.martā cietusī liecināja, ka saplēstā soma bija melnā krāsā, līdzīga vīriešu modelim, no ādas. Somu viņai uzdāvināja draugs /pers. K/,

soma bija ar uzrakstu „Prada”, 50 euro vērtībā. Somai bija saplēsta siksna, iespējams, to varētu salabot, bet somu viņa izmeta, jo viņai uzdāvināja jaunu

somu. Viņai nodarīts materiālais zaudējums 88,82 euro apmērā (1.sējums, lietas lapa 38).

2016.gada 12.maijā cietusī liecināja, ka 2015.gada 10.jūnijā bija ciemos, kur iedzēra. Satika /pers. E/ un /pers. F/. Iegāja dzīvoklī /adrese E/.

/pers. C/ aizslēdza durvis, /pers. B/ sēdēja uz dīvāna. /pers. E/ un /pers. F/ stāvēja pretējā pusē. /pers. E/ sāka konfliktu, sakot, ka viņa aizvainojusi viņas

vecmāmiņu. /pers. E/ iespēra viņai trīs reizes, lai gan viņai sāpēja, citas sekas neiestājās. Kad /pers. E/ viņu sita, /pers. B/ paņēma no galda korķa viļķi un

iesita ar korķa viļķi viņai vismaz piecas reizes, precīzi, cik reizes iesita, neatceras. Atceras, ka bija vismaz piecas brūces galvas pakauša daļā un deniņu

rajonā. /pers. F/ neko nedarīja. Iespējams, /pers. F/ deva koka stampu, bet tieši, kurš sita ar koka stampu, viņa neatceras. Tuvumā bija /pers. B/ un

/pers. E/. Ar stampu viņai iesita pirms korķa viļķa dūrieniem. Atceras, ka kāds klauvēja pie durvīm. Pēc tam viņa lūdza /pers. C/ un /pers. B/, lai viņu

atbrīvo, par ko piedāvāja viņiem naudu. Viņu nelaida, jo /pers. B/ un /pers. C/ baidījās, ka viņa izsauks policiju. /pers. E/ iedeva viņai bļodu ar ūdeni un

lupatu, lai viņa varētu nomazgāt seju. Somu un mantu paņēma tikai /pers. C/, kā arī izrāva somu, bet draudus neizteica. /pers. C/ aizgāja aiz aizkariem un

pārmeklēja somu, paņēma telefonu un saplēsa SIM karti. /pers. E/ un /pers. B/ viņu visu laiku apvainoja. Atceras, ka kādā brīdī /pers. C/ viņu žņaudza,

savukārt /pers. B/ teica, lai pārtrauc. Beigās /pers. C/ viņai izrāva zobu. Pēc tam visi turpināja dzert un smēķēja viņas cigaretes. Apmēram pēc stundas

viņu izlaida un viņa aizgāja. Ātro palīdzību izsauca /pers. E/ otrajā stāvā. /pers. F/ neko nedarīja, bet pret /pers. E/ viņai nav pretenziju.

Cietusī 2015.gada 15.jūnijā atpazinusi /pers. B/ kā personu, kura piedalījās laupīšanā 2015.gada 10.jūnijā, /adrese/ (1.sējums, lietas lapas 14-15).

Cietusī 2015.gada 15.jūnijā atpazinusi /pers. C/ kā persona, kura naktī uz 2015.gada 10.jūniju /adrese/ kopā ar /pers. B/ piekāva viņu un pēc

/pers. B/ pieprasījuma izrāva viņai zobu un paņēma mantas (1.sējums, lietas lapas 21-23).

Lieciniece/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ ir viņas kaimiņiene. Attiecības ar /pers. B/ ir labas, draudzīgas. /pers. C/ pazīst nedaudz,

vasarā visi kopā izklaidējās. Notikumus atceras daļēji, jo pagājis daudz laika. No sākuma viņa bija uz ielas ar /pers. B/ un /pers. C/, dzēra alu. Pēc tam

atnāca /pers. F/. Neilgu laiku vēl pasēdēja uz ielas un pēc tam devās pie /pers. B/ uz dzīvokli. Sēdēja un dzēra alu. Pēc tam ciemos atnāca /pers. D/ ar

pudeli šņabja. Visi sēdēja mierīgi, /pers. D/ tabletēm uzdzēra šņabi. /pers. D/ sēdēja, pēc tam bija saruna un viss sākās. No sākuma viņas sāka lamāties

vai nu telefona vai cilvēka dēļ. Strīdējās no sākuma /pers. B/ un /pers. D/, bet tad viņa un /pers. D/ strīdējās. Viņa neklausījās, par ko strīdējās /pers. B/

ar /pers. D/, jo viņa kontaktējās ar /pers. F/. Viņa strīdējās ar /pers. D/, jo tā nozaga viņas telefonu un pēc tam vēl viņas vecmāmiņu apvainoja. Viņa

iesita /pers. D/ aptuveni piecas reizes. Varbūt vairāk, varbūt mazāk. Nezina, pa kurām vietām sita. Seju neaiztika. Sita pa kājām, zemāk, bet nesita pa

seju. Pēc tam atkal ielēja alkoholu, un, kad pagriezās, /pers. D/ seja bija asinīs, sagriezta laikam ar korķu viļķi. Kāds viņai iesita ar stampu. Viņa te

pagriezās pret /pers. D/, te aizgriezās no /pers. D/. Kāds bija izsaucis pašvaldības policiju, jo bija dzirdami trokšņi, tas viss jau notika naktī, bet precīzu

laiku viņa neatceras. /pers. C/ bija aizslēdzis durvis, citam nevienam atslēgu nebija, pretējā gadījumā atvērtu durvis policijai. Policija pieklauvēja un pēc

tam aizbrauca. /pers. C/ sāka žņaugt /pers. D/ vai nu ar dvieli vai lupatu. /pers. B/ teica, lai nežņaudz, savādāk vēl nožņaugs /pers. D/, un /pers. C/ atlaida

/pers. D/. Pēc tam atkal visi dzēra. /pers. D/ dzēra šņabi. /pers. D/ paprasīja, vai var iziet. /pers. B/ teica /pers. D/, ka ir jāizvēlas, vai viņai nogriež matus

vai izrauj zobu. /pers. D/ izvēlējas, lai viņai izrauj zobu. /pers. C/ /pers. D/ izrāva zobu. Tas izskatījās briesmīgi, pat šausmīgi, zobu izrāva ar manikīra

šķērēm. /pers. D/ pa to laiku sēdēja un klusēja, nepretojās nekādā veidā. /pers. C/ nav zobārsts, bet viņi neiejaucās, jo baidījās par savu dzīvību. Viņus

neviens neapdraudēja, bet viņi baidījās. No kā baidījās, nezina. Notiekošais nebija normāli, bet policijai “pa kluso” nevarēja piezvanīt, jo visi atradās

vienā dzīvoklī. Viņai līdz nebija telefona, jo, kad viņa iet dzert, telefonu atstāj mājās. Pēc zoba izraušanas /pers. D/ nekādi nereaģēja. Zoba izraušana

notika ļoti ātri, pat nebija vajadzīga minūte. Tālāk visi kopā sēdēja un dzēra. /pers. D/ iedevu bļodu, kur nomazgāties, /pers. D/ nomazgājās, un pēc tam

sēdēja tālāk un dzēra. Ap plkst.04.00 no rītā /pers. D/, /pers. F/ un viņa izgāja no dzīvokļa. Viņa no sava telefona piezvanīja ātrai palīdzībai. Sauca ātro

palīdzību, jo /pers. D/ seja bija asinīs. Atbrauca ātrā palīdzība, viņa un /pers. F/ aizgāja mājās. /pers. B/ un /pers. C/ palika mājās. /pers. D/ līdzi bija

melna soma. Nezina, vai /pers. D/ bija telefons un, kas bija somā.

Viņa stāvēja pie loga kopā ar /pers. F/, netālu no galdiņa. Neatceras, cik ilgu laiku pavadīja dzīvoklī. Redzēja, ka /pers. C/ izrāva /pers. D/ somu.

Kas somu izkratīja, viņa neredzēja, jo neskatījās vai lēja alu. Neatceras, kurā brīdī /pers. C/ izrāva /pers. D/ somu.

/pers. D/ bija līdz alkohols, viņa iedzēra šņabi kopā ar tabletēm. Nezina, kādas tabletes dzēra. Varbūt tās bija narkotiskas vielas, nepaskaidroja,

kas tās par tabletēm. /pers. B/ vienu reizi iesita ar korķu viļķi, bet, kas /pers. D/ iesita ar stampu viņa nezina. Redzēja, ka /pers. C/ žņaudza /pers. D/.

Neredzēja, ka /pers. B/ ar korķa viļķi nodarīja miesas bojājumus /pers. D/, jo bija aizgriezusies un visiem salēja alu. Pēc vārdiem visi saka, ka /pers. D/

miesas bojājumus nodarīja ar korķa viļķi, ar kuru /pers. D/ pati bija atnākusi. Citu griezošu un asu priekšmetu nebija. Šķēres dzeltenā krāsā tur nebija.

Nezina, kāpēc /pers. D/ izturējās tik mierīgi, kad rāva zobu, iespējams dēļ tabletēm. Citu bez tām tabletēm un šņabi nelietoja. /pers. F/ pāris reizes /pers.

D/ iesita pa galvu ar stampu. Nezinu iemeslu, kāpēc sita. /pers. D/ prasīja, lai viņu izlaiž no dzīvokļa. Tas notika, kad /pers. D/ sita un pēc tam. Durvis

bija aizslēgtas un /pers. C/ atslēgas bija paslēpis, lai pašvaldības policija netiktu iekšā. /pers. D/ griezās pie visiem, bet neatceras, vai un ko kāds

atbildēja. Neviens nezināja, kur atradās atslēgas. /pers. C/ nelaida ārā no dzīvokļa, iemeslu viņa nezina. Iesniegumu policija par šo situāciju nerakstīja.

/pers. C/ teica /pers. D/, ja /pers. D/ grib iziet, lai lec pa logu. Neatceras, kurā brīdi /pers. D/ /pers. C/ norāva somu. Soma bija uz gultas ar visu tās

saturu, viņa neredzēja, kad tas notika, jo bija aizgriezusies. /pers. D/ nežēlojās, ka viņai kaut kas būtu pazudis. /pers. B/, viņa un /pers. F/ dzēra alu,

/pers. C/ dzēra kafiju ar pienu, savukārt /pers. D/ dzēra šņabi. Nezina iemeslu, kādēļ /pers. D/ pie viņiem atnāca, neviens viņu neaicināja.

Kad /pers. D/ nelaida ārā no dzīvokļa, nezināja, ka /pers. C/ atslēgu ir noslēpis, viņai to pēc tam pateica /pers. B/. /pers. B/ nezināja, kur ir

atslēgas. /pers. C/ piedāvāja /pers. D/ iziet pa logu.

/pers. F/ arī pāris reizes sita /pers. D/ ar koka priekšmetu. /pers. B/ arī sita /pers. D/ pāris reizes ar koka priekšmetu.

/pers. C/ izkratīja somas saturu, jo viņa redzēja /pers. C/ roku. Abi pie somas nebija.

Lūdza /pers. B/ izlaist viņu no dzīvokļa, jo uzskatīja, ka /pers. B/ bija iespēja izlaist viņu no dzīvokļa. Pēc tam /pers. B/ pateica, ka viņai atslēgas

nav, jo /pers. C/ bija paslēpis atslēgu. Pie zoba raušanas /pers. B/ nepiedalījās. /pers. B/ bija idejas autore, jo piedāvāja /pers. D/ nogriezt matus vai

izraut zobu. Tas nebija pavēles tonī. /pers. B/ deva izvēli. /pers. C/ pats izrāva zobu, būdams pilnīgi skaidrā.

Pagājis ilgs laiks, kaut ko aizmirst un kaut ko atceras. Somas ņemšanas faktu atceras, tāpat atceras, ka tās rokas piederēja vīrietim, kas paņēma

somu. Neatceras, vai somu kratīja /pers. F/, iespējams, ka jā, daudz laika pagājis. Neatceras, ka /pers. F/ izrāva /pers. B/ no rokām korķu viļķi.

/pers. B/ nezināja, kur ir atslēgas un savas atslēgas nevarēja atrast. /pers. B/ nebija iespējams izlaist no dzīvokļa, jo nebija atslēgu. /pers. B/

neblefoja, kad teica, ka izlaidīs /pers. D/ no dzīvokļa, ja /pers. B/ būtu atslēga.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieces liecības, ko viņa sniedza pirmstiesas kriminālprocesā.

2015.gada 15.jūnijā lieciniece, nopratināta kā aizturētā, liecināja, ka 2015.gada 09.jūnijā vakarā viņa atnāca ciemos pie kaimiņienes /pers. B/, kura

dzīvo 188. dzīvoklī kopā ar civilvīru /pers. C/ ar iesauku „Kisa”. Tur vēl atradās viņu kaimiņš /pers. M/ no 130.dzīvokļa. Viņi sāka dzert alu. Alus

lietošanas laikā /pers. B/ sāka noskaņot viņu negatīvi pret kopējo paziņu /pers. D/. /pers. B/ sāka runāt, ka /pers. D/ drīz jāatnāk un ka viņa slikti

atsaucās par viņas vecmāti un viņas suni. Ap plkst.20.00. ciemos atnāca /pers. D/ ar degvīna pudeli. Viņi piecatā sāka lietot alkoholu. /pers. B/ sāka

jautāt /pers. D/, kādēļ viņa esot slikti runājusi par viņas vecmāti, un iesita /pers. D/ ar roku pa seju. /pers. B/ teica viņai, ka tagad ir viņas kārta. Viņa

apmēram piecas reizes iesita /pers. D/ ķermeņa apvidū. Vēlāk viņa vairs nesita /pers. D/. Pēc tā /pers. B/ paņēma koka nūju un sāka sist ar to /pers. D/

pa galvu. Iesita viņa apmēram sešas reizes pa galvu. Kādā momentā viņa pagāja malā iedzert alu. Kad atgriezās pie /pers. B/ un /pers. D/, ieraudzīja, ka

/pers. D/ ir sagriezta seja un no brūcēm tek asinis. /pers. B/ rokās atradās nazim vai korķu viļķim līdzīgs priekšmets. Viņa neredzēja, kad /pers. B/

sagrieza /pers. D/ seju, jo viņa aizgāja prom. Kad /pers. B/ sita /pers. D/, /pers. D/ lūdza viņu palaist vaļā. /pers. B/ teica /pers. D/, ka durvis ir aizslēgtas,

ka /pers. D/ var iziet ārā pa logu no piektā stāva. Kad /pers. B/ pārtrauca sist /pers. D/, tad /pers. B/ jautāja /pers. D/ - apgriezt viņai matus, vai izraut

vienu zobu. /pers. D/ teica, lai izrauj zobu. Pēc tā /pers. B/ teica /pers. C/ „/vārds/, es nespēju, lūdzu, izrauj zobu pats. Tev tas sanāks labāk.” /pers. C/

paņēma no trimo mazas manikīra šķēres un ar tām izrāva /pers. D/ zobu. /pers. F/ /pers. D/ neaiztika. Kad lieciniece un /pers. F/ palūdza palaist viņus

vaļā, /pers. B/ atbildēja viņiem, ka neviens neizies ārā no šejienes, kamēr viss nebeigsies, bet viss beigsies, kad /pers. B/ teiks. Pēc tā, kad /pers. C/

izrāva /pers. D/ zobu, /pers. B/ noņēma no /pers. D/ pleca somu un izpurināja mantas no somas uz gultas. Pēc kā, viņa redzēja, ka /pers. B/ paņēma no

/pers. D/ mantām melnas krāsās mobilo telefonu Nokia. Vai viņa paņēma naudu, viņa neredzēja. No /pers. D/ vārdiem viņa zina, ka /pers. D/ līdzi somā

bija nauda apmēram 15-20 euro. Pēc tā ap plkst.03.30-04.00 no rīta /pers. B/ izdzina visus no mājas. 2015.gada 10.jūnijā ap plkst.11.30 viņa atkal

ienāca pie /pers. B/ un jautāja, vai viņi atdeva /pers. D/ telefonu. /pers. B/ atbildēja, kāda viņai starpība. /pers. B/ un /pers. C/ to ieķīlāja lombardā. Kad

/pers. D/ gāja prom no /pers. B/, /pers. B/ teica viņai, ja tā griezīsies policijā ar iesniegumu, tad viņa nedzīvos (1.sējums, lietas lapa 107).

Nopratināta kā aizdomās turētā, lieciniece 2015.gada jūnijā (bez datuma) liecināja, ka atzīst vainu, ka iesita /pers. D/ apmēram piecas reizes,

izdarīto nožēlo. Papildināja, ka /pers. C/ žņaudza /pers. D/ ar kaut kādu lupatu, lai viņa nekliegtu (1.sējums, lietas lapa 113).

Nopratināta papildus kā aizdomās turētā, lieciniece 2015.gada 16.decembrī liecinājusi, ka 2015.gada 09.jūnijā dienā viņa atnāca pie /pers. B/, lai

iedzertu. Pirms tam viņa jau bija dzērusi un bija apreibusi. Uz ielas viņa, /pers. B/, /pers. C/ dzēra alu, kur viņiem pievienojās /pers. F/. Pēc tam viņi ap

plkst. 21.00 aizgāja uz /pers. B/ dzīvokli, kur turpināja dzert alu. Pēc pusotras stundas atnāca /pers. D/, kurai, liekas, bija līdzi degvīna pudele. /pers. C/

aizslēdza durvis, durvis dzīvoklī vienmēr tika slēgtas ciet, tā kā bija salauztas. No sākuma visi iedzēra /pers. N/ atnesto degvīnu, pēc tam lieciniece un

/pers. F/ turpināja dzert alu, bet /pers. C/ vispār nedzēra. Ap plkst.01.00 naktī sākās konflikts starp /pers. B/ un /pers. D/. /pers. B/ kliedza uz /pers. D/,

ka viņai būs jāatbild “par tirgu”, izteica pārmetumus. Pēc tam /pers. B/ iesita A.jermakovai pļauku. A.jermakova jautāja, par ko viņai iesita, uz ko /pers.

B/ atbildēja, kka par visu. Pēc tam /pers. B/ turpināja kliegt uz /pers. D/ un iesita viņai ar plaukstu pļaukas. /pers. D/ teica, lai viņa pārtrauc. Pēc tam

lieciniece sadusmojās par to, ka /pers. D/ bija izteikusies par viņas vecomāti, un gribēja viņu pārmācīt. Viņa piegāja pie /pers. D/, ar kāju 5-6 reizes iesita

pa ķermeni un, iespējams, arī ar roku. Tad /pers. O/ atvainojās viņai, /pers. F/ liecinieci nomierināja un viņa vairāk /pers. D/ neaiztika. Pēc tam /pers. B/

ar vāli iesita /pers. D/ pa galvu vismaz 2-3 reizes. /pers. C/ tai brīdī bija blakus, bet neaizkavēja /pers. B/. Lieciniece un /pers. F/ stāvēja pie loga un arī

neapturēja /pers. B/, jo baidījās, ka iesitīs arī viņiem. No sitieniem /pers. D/ tecēja asinis. Viņa lūdza, lai viņu atlaiž, raudāja, bet /pers. B/ pateica, ka

aiziet viņa var caur 5.stāva logu. Lieciniece bija aizgriezusies un sarunājās ar /pers. F/, pēc tam pagriezās un ieraudzīja, ka /pers. D/ ir griezumi uz sejas-

pieres, vaiga, uzacs, zoda. /pers. B/ rokās bija kāds priekšmets, līdzīgs korķu viļķim, ko viņa pirms tam atņēma /pers. D/, lai tā no mugurpuses neiesistu

lieciniecei. /pers. D/ lūdza liecinieci viņu izlaist. Lieciniece atbildēja, ka tas nav iespējams, ka nav atslēgas, un, ja viņa izlaidīs /pers. D/, tad visi var izlidot

pa logu, kā to teica /pers. B/. Atceras, ka bija atbraukusi policija un /pers. C/ ar dvieli aiztaisīja /pers. D/ muti, lai viņa nekliedz. Atceras, ka arī /pers. F/

ar roku centās aizvērt viņai muti. Pēc tam /pers. C/ ar šo dvieli žņaudza /pers. D/ kaklu, bet neilgi, jo /pers. B/ viņam pateica to nedarīt. Pēc tam /pers. B/

apsēdās pie /pers. D/ un pateica, ja viņa vēlas iziet no dzīvokļa, viņai jāizvēlas-vai nu nodzīt matus “pa pliko” vai izraut zobu. /pers. D/ raudāja un lūdza

matus neaiztikt, teica, lai labāk rauj zobu. /pers. B/ prasīja /pers. C/, lai viņš palīdz viņai. Šķēres redzēja /pers. C/ rokās. /pers. C/ uzvilka gumijas

cimdus, pieturēja /pers. D/ galvu un izrāva viņai zobu. Pēc tam /pers. B/ iedeva /pers. D/ bļodu ar ūdeni, lai viņa nomazgājas. /pers. D/ piecēlās no krēsla,

lai aizietu, paņēma savu somu, /pers. B/ viņai izrāva somu no rokām, noraujot rokturi. Lieciniece redzēja, ka /pers. B/ rakās somā vai somas saturu

izmeta uz dīvāna. Starp /pers. D/ mantām bija telefons, nauda un kosmētika. Viņa neredzēja,. Vai kāds ņēma /pers. D/ mantas. Atceras, ka /pers. B/

paņēma /pers. D/ telefonu. Pēc tam /pers. C/ atvēra durvis un viņa, /pers. F/ un /pers. D/ aizgāja. Tas bija ap plkst. 04.00. Lieciniece izsauca /pers. D/

“ātro palīdzību” (1.sējums, lietas lapas 214-218).

2016.gada 18.martā, nopratināta kā lieciniece, /pers. E/ apstiprināja savas agrāk sniegtās liecības, jo stāstīja pilnīgi visu taisnību, cik varēja

atcerēties par šo gadījumu (1.sējums, lietas lapa 235).

2016.gada 03.maijā lieciniece liecināja, ka notikums bija 19.jūnijā vai jūlijā, viņa jauc šos mēnešus. Tajā dienā lietoja alu kompānijā ar /pers. B/,

/pers. C/ un /pers. F/. Pievakarē, kad jau krēsloja, gāja dzert pie /pers. B/ dzīvoklī. /pers. D/ ieradās pie /pers. B/ ap plkst.22.00 ar pudeli šņabja, vēl

viņa bija melna soma. Visi bija dzēruši, izņemot /pers. C/, jo viņš dzēra tikai kafiju ar pienu. Kad /pers. D/ atnāca, viss bija mierīgi kādu pusstundu vai

stundu, konkrēti neatceras, jo bija diezgan iedzērusi. Atceras, ka /pers. D/ paņēma no savas somas tabletes un iedzēra tās, uzdzerot šņabi. Konflikta

laikā viņa stāvēja pie galdiņa. Kad visi bija dzīvoklī, durvis aizslēdza /pers. C/, jo durvis neturējās ciet, atslēga bija gan /pers. C/, gan /pers. B/. Strīds

sākās ar /pers. D/, jo /pers. D/ pirms pāris dienām viņai bija nozagusi mobilo telefonu SAMSUNG, prasīja, kad atdos. Atceras, ka /pers. B/ vienu reizi

iesita pļauku, un tad viņa sāka sist, tas ir, pāris reizes iespēra, bet viņa nebija spējīga stipri iesist. Iesita 4 vai 5 reizes un gāja tālāk saliet alu un /pers. D/

vairs nesita. Atceras, ka salēja alu un redzēja, ka /pers. D/ seja sagriezta vairākās vietās. Pirms tam redzēja, ka /pers. D/ bija rokās korķu viļķis. /pers.

B/ viņai uzbļāva, lai uzmanās, ka /pers. D/ viņai var trāpīt ar korķu viļķi. Tad /pers. F/ atņēma viņai korķu viļķi. Momentu, ka /pers. D/ sagrieza seju, viņa

neredzēja. Tad atbrauca pašvaldības policija un, lai /pers. D/ nekliegtu, /pers. F/ turēja /pers. D/ ciet muti, bet /pers. C/ viņu sāka žņaugt ar dvieli. Kurš,

konkrēti neatceras, /pers. C/ vai /pers. B/, lika klusēt. Policija klauvēja, kādas trīs reizes, lika atvērt durvis, durvis neļāva atvērt /pers. C/. /pers. C/

nevienam atslēgas nedeva, /pers. B/ savas atslēgas atrast nevarēja. Vēl pēc tam, kad /pers. D/ bija sadurstīta seja, redzēja, ka vienu reizi ar koka

stampiņu /pers. F/ iesita pa galvu, bet vāji. Tad /pers. C/ sita /pers. D/ ar koka stampu, konkrēti cik reizes nevarēja pateikt, bet noteikti vairākas reizes.

Kad policija aizbrauca, visu nomierinājās, /pers. D/ sāka ar viņiem dzert, bet /pers. B/ piedāvāja viņai nomazgāties. Tad /pers. D/ sāka prasīt, lai /pers.

B/ viņu izlaiž, jo pārējiem nebija atslēgu. Viņa ar /pers. F/ arī lūdza, lai izlaiž, bet viņiem teica, ka jāpagaida, kamēr aizbrauks policija. Tad /pers. B/

piedāvāja /pers. D/, ka palaidīs, ja ļaus nogriezt matus vai izraut zobu. /pers. D/ piekrita, ka izrauj zobu. Redzēja, ka /pers. C/ uzvilka cimdus, paņēma

manikīra šķēres un izrāva zobu. Pašu brīdi, kad izrāva zobu viņa neskatījās, jo bija pretīgi. Kad izrāva zobu, pabeidza dzert alu un visus trīs izlaida. Viņa

palīdzēja /pers. D/ izsaukt policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Viņa nejaucās, jo bija bail. Atceras, ka /pers. B/ aizrādīja /pers. C/, lai pārtrauc

žņaugt /pers. D/, savādāk viņu nožņaugšot, un /pers. C/ pārtrauca žņaugt /pers. D/. Samaņu /pers. D/ pēc žņaugšanas nezaudēja. Atceras, ka somu

paņēma un tās saturu gultā izbēra /pers. F/, bet, kurš ņēma mantas un kādas, viņa neatceras. Viņai tas bija vienalga. Kad /pers. D/ gāja projām no

dzīvokļa, soma /pers. D/ bija līdzi, somai bija sarauta lence. Kurā brīdī paņēma somu, viņa neatceras, bet /pers. D/ bija jau piekauta, bet zobs vēl nebija

izrauts (2.sējums, lietas lapas 20-22).

Liecinieks/pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīst /pers. B/. Viņa un /pers. B/ attiecības ir draudzīgas. /pers. C/ uz to laiku pazina aptuveni trīs

mēnešus. /pers. D/ pazīst aptuveni pusgadu vai gadu uz notikuma laiku. Attiecības bija kā paziņām. Viņš sēdēja un iedzēra kopā /pers. B/, /pers. E/ un

/pers. C/. Tas notika adresē /adrese F/. Iedzēra, sēdēja un runāja. /pers. D/ ieradās, kad jau bija tumšs, /pers. D/ pieklauvēja pie durvīm. Neatceras,

kurš /pers. D/ ielaida dzīvoklī. /pers. D/ ienāca, runāja ar /pers. B/. Visi iedzēra un tad sākās strīdi. /pers. D/ un /pers. B/ sāka strīdēties, par ko-

nedzirdēja. /pers. D/ un /pers. B/ lamājās, bet viņi neiejaucās. /pers. B/ iesita pļauku /pers. D/. Pēc tam atkal bija lamāšanās un pāris pļaukas iesita /pers.

D/. Neatceras sīkāk, jo pagājis jau gads. Pēc pusgada prokuratūrā jau gandrīz neko neatcerējās. Redzēja, ka /pers. D/ bija asinis, bija kaut kur

sagriezta. /pers. C/ /pers. D/ žņaudza, /pers. D/ gribēja aiziet. Durvju atslēgas nebija, /pers. C/ teica, ja /pers. D/ grib aiziet, lai iet pa logu. Pēc tam viņš

un /pers. E/ arī gribēja aiziet, savukārt /pers. C/ viņiem teica, ka arī viņi var aiziet pa logu. /pers. D/ kliedza, raudāja. Bija atbraukusi policija, divas vai trīs

reizes klauvēja pie durvīm. Visi sēdēja klusi, jo /pers. C/ teica, lai neviens neko nesaka. Viņš domāja, ka labāk ir neko neteikt, jo baidījās no /pers. C/.

Pēc klauvēšanas policija aizbrauca. Viss nomierinājās. /pers. D/ lūdza, lai viņu laiž vaļā. /pers. B/ tad piedāvāja /pers. D/ izvēlēties, vai nu nogriežam

matus vai izraujam zobu. /pers. D/ kliedza, raudāja, teica, ka nevajag. Nezina, vai bija asinis. Pēc tam /pers. D/ pateica, ka matus nevajag griezt, labāk,

lai izrauj zobu. /pers. C/ ar manikīra šķērēm izrāva priekšējo zobu /pers. D/. Viņš nevēroja, jo viņam bija pretīgi. /pers. D/ raudāja. /pers. D/ teica, lai

rauj zobu, jo nevēlas, lai tiktu nogriezti mati. Kad /pers. C/ sāka raut zobu, /pers. D/ teica, ka nevajag raut. /pers. C/ zobu izrāva. Pēc kāda laika viss it

kā atrisinājās, kliedzienu un kautiņa vairs nebija. Kāds /pers. D/ piedāvāja nomazgāties. /pers. D/ nomazgājās, viss nomierinājās, visi atkal iedzēra. Pēc

tam /pers. C/ atvēra durvis, viņš, /pers. E/ un /pers. D/ izgāja no dzīvokļa. Viņš gāja uz mājām. /pers. E/ ar /pers. D/ gāja tālāk lejā. /pers. D/ soma bija,

kurš konkrēti izrāva somu, viņš nezina. Pēc kāda laika redzēja, ka /pers. C/ izkratīja somas saturu. Soma tika izkratīta līdz zoba raušanai, pirms

iepļaukāšanas. Neredzēja, ka no somas kaut ko ņēma. Somai varbūt pieskārās, bet iekšā neskatījās.

Viņš mēģina atcerēties, kas notika un kaut kā salikt kopā ar liecināto. Redzēja, ka somā bija kosmētikas maks. /pers. C/ netālu no durvīm somu

izkratīja, liecinieks palīdzēja savākt somas saturu, kad gāja prom. Redzēja /pers. D/ asinis uz sejas. Priekšmetus, kas nosmērēti ar asinīm, neredzēja.

Kamēr tas viss notika, pats iedzēra, jo nevēlējās skatīties, turklāt viņš neko izdarīt nevarēja. Viņš baidījās no /pers. C/. Pēc nostāstiem viņam bija zināms,

ka /pers. C/ labi kaujas, līdz ar to baidījās no fiziskas vardarbības no /pers. C/ puses. No sākuma, kad iedzēra, visi bija normāli un neviens nebija

galvenais. Viņam šķiet, ka visās darbībās, kas tika veiktas pret /pers. D/, galvenais bija /pers. C/. Nezina iemeslus, kāpēc /pers. C/ tā rīkojās.

/pers. C/ žņaudza /pers. D/ pirms zoba izraušanas, ar lupatu vai dvieli, laikā, kad klauvēja policija pie durvīm. Žņaudza, lai /pers. D/ nekliegtu.

Žņaugt pārtrauca, jo policija aizgāja. /pers. D/ kliedza, lai policija atnāk, domāja, ka gribēja, lai policija atnāk, jo /pers. C/ viņu žņaudza. Kad bija vērsta

vardarbība pret /pers. D/, ieradās policija.

Redzēja, ka /pers. B/ iesita pļaukas /pers. D/, savukārt /pers. E/ iesita ar kājām un rokām /pers. D/ piecas līdz septiņas reizes.

Kad viņi gāja mājās, it kā durvis atvēra /pers. C/, bet skaidri neatceras.

Neredzēja, ka /pers. E/ konkrēti spertu /pers. D/ pa seju. Spēra un sita, kur varēja. Tajā laikā /pers. D/ sēdēja uz krēsla. Abas reizē /pers. B/ un

/pers. E/ neko nedarīja.

/pers. E/ un /pers. B/ bija konflikts ar /pers. D/. Kurai pirmajai no viņām bija konflikts, viņš neatceras. Sitieni trāpīja, kur pagadās. Neredzēja

sitienus ar koka nūju pa galvu

Pēc /pers. E/ sitieniem varbūt bija skrāpējumi, bet asinis nebija redzamas. Neredzēja, pēc kura sitieniem un kad parādījās asinis.

Prasīja /pers. B/ un /pers. C/, lai izlaiž no dzīvokļa. Acīmredzot, /pers. B/ atslēgu nebija, jo viņa nevarēja tās atrast. /pers. C/ izlaida no dzīvokļa.

Neatceras, vai /pers. B/ vai /pers. C/ izlaida no dzīvokļa. Visas atmiņas ir sajaukušās, viņš visu ļoti ātri aizmirst. /pers. E/ ar kāju trāpīja gan pa seju, gan

pa citurieni. /pers. E/ mēģināja mierināt, bet /pers. E/ viņu pagrūda. Tekstu par iziešanu pa logu teica /pers. C/, viņam un /pers. E/ to teica. Manikīra

šķēres paņēma pats /pers. C/, nevis tās viņai iedeva /pers. B/. Par zoba raušanu pateica /pers. B/, bet nepavēlēja. /pers. B/ to jautāja tikai /pers. D/. Pats

miesas bojājumus /pers. D/ nenodarīja.

Kad atnāca /pers. D/ varēja būt ap plkst.21.00-22.00, bija jau tumšs. Konflikts sākās pēc kāda laika, bet nebija pagājusi pat stunda. Konflikts

risinājās aptuveni stundu. Nezina, cikos, viņus izlaida no dzīvokļa, bet bija jau nakts. /pers. C/ žņaudza /pers. D/, bet viņš atradās pie sekcijas.

Nereaģēja, redzēja, ka žņaudz, bet /pers. C/ nevarēja apturēt. Korķa viļķi no kabatas izvilka /pers. D/, bet viņš korķa viļķi neaiztika. Neatceras, ka

ņemtu nost /pers. E/ korķa viļķi. Viņš neatceras, ka būtu sitis /pers. D/ ar koka vāli. Bija izdzēris ļoti daudz alkohola, bet nevar atcerēties cik bija izdzēris.

Aizejot mājās aizgāja gulēt. Varēja būt iedzēris, ka ir radušies atmiņas zudumi, bet dzērumā viņš nekļūst agresīvs. Viņš nevienu nav sitis, laikam viņu

aprunā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesa nolasīja liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

2015.gada 18.jūnijā liecinieks, nopratināts kā aizturētais, liecināja, ka 2015.gada 09.jūnija vakarā viņš atradās ciemos pie /pers. R//adrese/.

Izņemot viņu, tur vēl atradās /pers. B/ civilvīrs /pers. C/ ar iesauku „Kisa” un /pers. E/ ar iesauku „Mazā”. Vakarā pie viņiem ienāca meitene vārdā

„Nastja” (/pers. D/). Viņi lietoja alkoholu. Alkohola lietošanas laikā starp mazo /pers. B/ un /pers. D/ izcēlās konflikts. Konflikta laikā mazā /pers. B/

iesita /pers. D/ ar kāju sejā. /pers. D/ izvilka no kabatas mazam nazim ar korķu viļķi līdzīgo priekšmetu. Šo nazi /pers. D/ no rokām izrāva /pers. B/ un

sāka sist ar to /pers. D/ sejas un galvas apvidū. /pers. E/ iesita /pers. D/ apmēram 7-10 reizes ar kāju sejas apvidū. /pers. B/ iesita /pers. D/ ar šo nazi

vairākas reizes sejas apvidū un apmēram 2-3 sitienus ar koka nūju pa galvu. Pēc tā /pers. B/ jautāja /pers. D/, vai /pers. D/ apgriezt matus, vai izraut

zobu. /pers. D/ teica, izrauj zobu. /pers. D/ zobu izrāva /pers. C/ ar manikīra šķērēm. 2015.gada 10.jūnijā no rīta /pers. F/ atkal ienāca pie /pers. B/

mājās un /pers. B/ ar /pers. C/ palūdza viņu ieķīlāt mobilo telefonu lombardā. Viņš piekrita. Kā telefons tas bija, viņš nezina. Šo melnās krāsās telefonu

Nokia viņi trijatā ieķīlāja no viņa vārda „E-Lats” lombardā pie Āgenskalna tirgus par 10 euro. Naudu iztērēja alum. Viņš neredzēja, ka kāds paņēma

/pers. D/ mantas (1.sējums, lietas lapas 117-118).

2015.gada 19.jūnijā liecinieks, nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja, ka naktī no 2015.gada 09.jūnija uz 2015.gada

10.jūniju pie /pers. B/ mājās /adrese/, /pers. D/ esot piekāvusi /pers. B/ un /pers. E/. /pers. B/ civilvīrs /pers. C/ pēc /pers. B/ lūguma izrāva zobu ar

manikīra šķērēm. Kurš paņēma /pers. D/ mantas, viņš neredzēja. Pēc piekaušanas, /pers. D/ palūdza palaist viņu vaļā. /pers. B/ atbildēja uz to,

piedāvājot, pilnībā apgriezt /pers. D/ matus, vai izraut zobu. Tad tikai palaida vaļā. /pers. D/ nespēja iziet ārā no dzīvokļa un aizskriet prom, jo ieejas

durvis bija aizslēgtas un atslēgas slēdzenē nebija. Viena atslēga atradās pie /pers. B/, bet otra atradās pie /pers. C/. Viņš neatceras, kurš pēdējais

aizslēdza durvis. Viņi palaida vaļā /pers. D/ tikai tad, kad /pers. C/ izrāva viņai zobu. (1.sējums, lietas lapas 121-122).

2015.gada 19.jūnijā liecinieks liecību pārbaudes uz vietas laikā parādīja notikuma vietu un lombardu, kur nodeva mobilo telefonu (l1.sējums, lietas

lapas 124-129).

2015.gada 14.decembrī liecinieks, kā aizdomās turētais, liecināja, ka 2015.gada 09.jūnijā /pers. B/ un /pers. C/ uzaicināja viņu iziet pastaigāt,

iedzert alu un viņi tajā dienā, apmēram plkst.16.00 satikās uz ielas pie mājas un dzēra alu. Šajā kompānijā bija viņš, /pers. E/, /pers. B/ un /pers. C/. Viņi

sēdēja uz ielas pie mājas un dzēra alu. Kopā uz ielas izdzēra apmēram 2 alus pudeles, 2 litru tilpumā. Pēc tam pa starpai no plkst.18.00-20.00. viņi visi

četri aizgāja uz /pers. B/ dzīvokli /adrese E/ un tad vēl /pers. C/ aizgāja pēc alus un atnesa vēl 2 pudeles, 2 litru tilpumā un viņi turpināja dzert alu. Kad

gāja uz dzīvokli, /pers. E/, /pers. B/ un /pers. C/ nebija pavisam apreibuši, bet pietiekami iedzēruši. Kad viņi sēdēja dzīvoklī pie /pers. B/, aptuveni laikā

no plkst.21.00-22.00 atnāca /pers. D/ un atnesa vienu 0,7 litru degvīna pudeli un viņš redzēja, kā /pers. D/ un /pers. B/ dzēra kopā degvīnu. Viņš

nedzēra degvīnu, bet /pers. D/ un /pers. B/ abas dzēra degvīnu taisni no pudeles kakliņa un sarunājās savā starpā par kaut kādu parādu. Viņš tā saprata,

ka /pers. D/ jau bija parādā /pers. B/ un prasīja vēl naudu aizdot, pēc kā, /pers. B/ sāka kliegt uz /pers. D/, ka /pers. D/ vēl nav atdevusi veco parādu.

Šajā laikā viņš sēdēja kopā ar /pers. C/, /pers. E/ un viņi visi dzēra alu un arī savā starpā sarunājās. Precizēja, kad atnāca /pers. D/, viņa bija ļoti spēcīgi

iedzērusi. Viņš nedzirdēja, ka /pers. D/ kāds zvanītu līdz atnākšanai pa telefonu, /pers. D/ vienkārši pieklauvēja pie durvīm un viņu vai nu /pers. C/ vai

/pers. B/ ielaida dzīvoklī. /pers. C/, viņš un /pers. E/ sēdēja istabā - uz dīvāna, /pers. D/ sēdēja uz krēsla blakus dīvānam, bet /pers. B/ sēdēja uz dīvāna

malas, blakus krēslam. Dzīvoklī ir viena istaba, bez virtuves, bez tualetes. Viņi smēķēja turpat uz vietas. Pēc apmēram stundas /pers. B/ sāka kliegt uz

/pers. D/ par parādu. Tad /pers. B/ piecēlās kājās un iesita ar plaukstu /pers. D/ pļauku, bet neatceras, pa kādu pusi. Pēc tam /pers. D/ pateica /pers. B/,

ka nevajag un vēl raudāja. /pers. B/ vēl spēcīgāk sāka uz /pers. D/ kliegt un, iespējams, vēl pāris reizes iesita, bet viņš to precīzi neatceras. Tad /pers. E/

piegāja pie /pers. D/ un kliedza uz /pers. D/ arī par kaut kādu vecu aizvainojumu, ka kaut kad /pers. D/ apvainoja /pers. B/ veco māti. Pēc tam /pers. E/

izdarīja /pers. D/ pāris sitienu ar kāju un ar dūri. /pers. E/ ar kāju no sāna iespēra /pers. D/ tieši pa seju. Tas notika ļoti ātri, bet /pers. E/ izdarīja /pers. D/

kā minimums 5-7 sitienus. Laikā, kad /pers. E/ sita /pers. D/, /pers. B/ arī skaļi kliedza uz /pers. D/, bet nesita. Nebija tā, ka /pers. E/ un /pers. B/

vienlaicīgi sistu. /pers. D/ kliedza, lai viņu atlaiž un ka viņa vispār aizies. Kad /pers. E/ sita /pers. D/, viņš arī piecēlās, jo gribēja atraut /pers. E/, bet tas

neizdevās, jo /pers. E/ grūstījās un bija nikna.

/pers. B/ paņēma no kaut kurienes, iespējams no palodzes, vienu koka vāli (kartupeļu biezeņa pagatavošanai) un ar šo vāli iesita /pers. D/ pa galvu

apmēram trīs reizes. /pers. D/ turpināja sēdēt uz krēsla, nenokrita un sāka vēl spēcīgāk raudāt, viņai uz galvas no kreisās puses nāca asinis. Tad /pers. E/

tā kā pagāja malā pie viņa, bet /pers. C/ stāvēja un neapturēja /pers. B/. /pers. D/ nevarēja draudēt ar nazi vai korķu viļķi /pers. B/, tā kā viņš redzēja, ka

/pers. D/ visu laiku sēdēja nobijusies uz krēsla, raudāja, nepretojās un tikai lūdza, lai viņu atlaiž. Viņš nezina, vai bija tādi priekšmeti dzīvoklī, bet viņš tādu

nazi un korķu viļķi neredzēja. Tā kā /pers. D/ lūdzās, lai viņu atlaiž, tad /pers. B/ pateica /pers. D/, vai nu mēs izraujam tev zobu, vai noskujam “uz pliko”,

vai arī neatlaiž. Tad /pers. D/ pateica, lai /pers. B/ tā nedara, lai /pers. D/ tāpat vienkārši atlaiž, bet /pers. B/ nepiekrita un beigās /pers. D/ caur asarām

pateica, ka zobu. Precizēja, ka durvis bija aizslēgtas uzreiz pēc tā, kā /pers. D/ sākumā ielaida dzīvoklī, tā kā durvis vienkārši tāpat nevērās ciet un

slēdzeni izņēma no durvīm un ielika kabatā vai nu /pers. C/ vai /pers. B/, jo uz palodzes vai uz sekcijas slēdzenes nebija.

Cik atceras, neviens /pers. D/ nežņaudza. Kad /pers. D/ sākumā atteicās no zoba izraušanas un prasīja, lai viņu atlaiž vienkārši tāpat, /pers. B/

pateica /pers. D/, ka durvis ir aizslēgtas un /pers. D/ var iziet pa logu. Pēc tam /pers. B/ paņēma no sekcijas kaut kādas mazas manikīra šķēres un iedeva

/pers. C/ un pateica, lai izrauj /pers. D/ zobu. /pers. C/ paņēma šķēres, ar vienu roku turēja /pers. D/ galvu un /pers. D/ atvēra muti, pēc kā, /pers. C/

izrāva vienu augšējo priekšējo zobu. Kur lika zobu un šķēres, viņš nezina. Kad bija izrauts zobs, pagāja minūtes piecas, /pers. D/ nomierinājās un tad

/pers. B/ atvēra durvis. Viņi trijatā izgāja no dzīvokļa. Ja nekļūdās, tad /pers. D/ paņēma līdzi somu, bet, kas bija somā, viņš nezina. Līdz tam viņš

redzēja, ka /pers. D/ soma mētājās uz istabas grīdas pa vidu un blakus mētājas telefons. Viņš redzēja, ka līdz zoba izraušanai, /pers. C/ izmeta somas

saturu uz grīdas un tur šīs mantas gulēja, neredzēja, ka kāds ņemtu šīs mantas. Viņš jau beigās nepievērsa uzmanību, tā kā gribēja ātrāk iziet no turienes.

Viņam tad nebija telefona. Precizēja, ka līdz tam, kad /pers. D/ izrāva zobu, pie durvīm klauvēja policija, bet /pers. C/ un /pers. B/ pateica, lai visi klusē,

tādēļ viņi neviens pēc palīdzības nesauca. Turklāt durvis bija aizslēgtas un, ja viņš kādu pasauktu, viņš domāja, ka /pers. S/ un /pers. B/ arī sistu viņu.

Viņš baidījās, tādēļ nevienu nesauca. /pers. C/ /pers. D/ nesita, /pers. C/ tikai izrāva zobu. No kurienes viņš paņēma šo somu, kuru izpurināja, viņš

neieraudzīja, redzēja tikai kā /pers. C/ izpurināja visas mantas no turienes.

Precizēja, ka viņaprāt neviens negrieza /pers. D/, viņš redzēja, ka attiecībā pret /pers. D/ /pers. C/ un /pers. B/ pielietoja šķēres un koka vāli. /pers.

D/ lūdza viņu atlaist jau no paša sākuma, kad /pers. B/ iesita /pers. D/ pļauku, /pers. B/ pateica, ka nepalaidīs /pers. D/. Cik viņš atceras, mantas no

somas /pers. C/ izbēra brīdī, kad vēl nebija izrauts zobs, līdz tam, kad /pers. B/ kliedza uz /pers. D/. Viņš neredzēja, kurš palīdzēja /pers. D/ salasīt

mantas atpakaļ somā. Un no dzīvokļa, cik atceras, izgāja visi trīs kopā - viņš, /pers. E/ un /pers. D/. Kad viņš izgāja no dzīvokļa, viņš nokāpa uz 4.stāvu

un aizgāja uz dzīvokli, bet /pers. E/ ar /pers. D/ aizgāja kopā, nezina uz kurieni. Viņš neredzēja, ka no loga kāds mestu kādas mantas un, cik atceras, logs

bija augšā atvērts. Domāja, ka /pers. B/ sita /pers. D/ parādu dēļ, bet ne tādēļ, lai paņemtu kaut kādas mantas, domāja, ka /pers. B/ gribēja /pers. D/

pāraudzināt. /pers. D/ neviens neaizstāvēja, tā kā /pers. C/ ir lielāks un stiprāks. Savukārt no /pers. B/ viņš baidījās jo viņa ir traka. Kurš izsauca ātro

palīdzību, viņš nezina, un viņš nekādi nevarēja palīdzēt /pers. D/, jo viņam nebija telefona (1.sējums, lietas lapas 205-209).

2016.gada 23.martā, nopratināts kā liecinieks, liecinieks liecinājis, ka uztur savas iepriekš sniegtās liecības (1.sējums, lietas lapa 239).

2016.gada 29.aprīlī liecinieks liecināja, ka 2015.gada jūnijā, precīzi neatceras laiku, lietoja alkoholu /adrese/ pie /pers. B/ un /pers. C/. Tur bija arī

/pers. E/ un /pers. D/. Apmēram stundu-pusotru viss bija mierīgi. Tad /pers. B/ sāka konfliktu ar /pers. D/, /pers. B/ vismaz trīs reizes iesita ar plaukstu

/pers. D/ pa vaigu. Tad /pers. E/ vairākas reizes iesita /pers. D/ ar rokām un iespēra, cik reizes un pa kurieni, viņš precīzi neredzēja, bet bija vismaz pieci

sitieni. /pers. E/ bija diezgan piedzērusies, tāpat kā viņš. Pēc tam /pers. B/ piedāvāja /pers. D/, vai nu nogriezt matus vai izraut zobu. Kādas 15 minūtes

/pers. D/ raudāja un tad piekrita, ka izrauj zobu. /pers. C/ paķēra mazas šķērītes un piegāja pie /pers. D/, kura sēdēja krēslā, un izrāva zobu. Vēl 15

minūtes viņi sēdēja, tad /pers. C/ atvēra durvis un viņi visi trīs aizgāja. Konflikts ilga apmēra 40 minūtes līdz stundai, precīzi nevar pateikt, jo bija daudz

dzēris. /pers. D/ lūdza viņu palaist prom vismaz trīs reizes, bet /pers. D/ tika atteikts. Kā arī viņš lūdza /pers. B/ viņu izlaist, jo gribēja iet mājās. /pers. B/

teica, lai viņš sēž un gaida, jo visi ies prom reizē. Kad sākās konflikti, tad /pers. C/ vai /pers. B/ aizslēdza durvis, neatceras kurš tieši, jo katram no viņiem

bija atslēga. Bija gadījums, kad policija klauvēja pie durvīm un /pers. C/ ar /pers. B/ lika klusēt. Redzēja, ka /pers. C/ paņēma /pers. D/ somu un izgāza

uz grīdas, paņēma cigaretes un vēl kaut ko. Viņš neredzēja, ka tiek paņemts telefons, savādāk nākamajā rīta nebūtu to nedevis lombardā. Naudu atdeva

/pers. B/ un trijatā uzreiz aizgāja uz bāru un nopirka alkoholu. Kad gāja projām no dzīvokļa, bija tumšs. /pers. E/ nākamajā dienā izstāstīja, ka viņa

izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. To, ka kāds sistu ar kādu priekšmetu /pers. D/, viņš neredzēja. Konkrēti, kādas liecības sniedza policijā, viņš

neatceras, bet zina, ka stāstīja visu, ko zināja. Domā, ka viņam ir slikta atmiņa, bieži aizmirst kādus faktus (2.sējums, lietas lapas 18-19).

Saskaņā ar tiesu medicīniskās ekspertīzes 2015.gada 27.augusta atzinumu Nr.18-1712, cietusī ekspertam paskaidrojusi, ka bijusi ciemos pie

pazīstama vīrieša, kur bijusi arī šī vīrieša sieva, dzēruši alu. Tad abi sākuši cietušo sist-ar nūju pa galvu, ar dūrēm pa seju, ar šķērēm bijis trieciens mutē,

izsitot zobu; ar metālisku priekšmetu sita pa seju, esot žņaugta. Cietušajai konstatēti miesas bojājumi: brūces galvā un sejā, sejas sasitums ar zemādas

asins izplūdumiem un ādas nobrāzumu. Kakla sasitums ar ādas nobrāzumiem un zemādas asins izplūdumiem, apakšžokļa kreisās puses pirmā zoba

traumatisks zaudējums. Brūces varēja rasties asa-duroša priekšmeta iedarbības rezultātā. Pārējie miesas bojājumi varēja rasties trulu cietu priekšmetu

iedarbības rezultātā. Apakšžokļa kreisās puses pirmā zoba zaudējums izsauc vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu 5% apmērā, pārējie miesas

bojājumi pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai. Nav izslēgts, ka kāds no minētajiem

miesas bojājumiem radies, krītot no sava auguma augstuma (1.sējums, lietas lapas 9-10).

No dzīvokļa /adrese G/ apskates protokola redzams, ka tas apskatīts 2015.gada 15.jūnijā. Dzīvoklī ir konstatētas sarkanbrūnas vielas pēdas.

Apskates laikā izņemtas manikīra šķērītes (1.sējums, lietas lapas 40-41).

2015.gada 17.jūnijā lombardā “E-Lats” Nometņu ielā 64, Rīgā, izņemts mobilais telefons “Nokia” un aizdevuma līgums pret ķīlu (1.sējums, lietas

lapa 43).

No aizdevuma līguma pret ķīlu Nr.PR5894-02518 redzams, ka 2015.gada 10.jūnijā liecinieks /pers. F/ pret aizdevumu 10 euro ieķīlājis mobilo

telefonu “Nokia 945” IMEI357140064785093 (1.sējums, lietas lapa 44).

Izņemtais telefons apskatīts un konstatēts, ka tā IMEI kods ir 357140/06/478509/3, kopā ar telefonu apskatīts arī lādētājs (1.sējums, lietas lapa

45).

Cietusī saņēmusi savu telefonu (1.sējums, lietas lapa 49).

2015.gada 25.jūnijā apskatītas manikīra šķēres, konstatēts, ka to gals ir atlocīts (1.sējums, lietas lapas 46-48).

Krimināllikuma 1.panta pirmā daļa nosaka, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes.

Kā atzīts krimināltiesību teorijā, noziedzīga nodarījuma sastāvam ir četras sastāvdaļas: subjekts, objekts, subjektīvā puse un objektīvā puse.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka abi apsūdzētie ir visu viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu subjekti, jo ir pilngadīgas un pieskaitāmas

personas.

Ar tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem ir konstatēts, ka tikušas aizskartas cietušās mantiskās intereses un nodarīts kaitējums viņas veselībai un

brīvībai.

Subjektīvo pusi tiesa atzīst par pierādītu un apsvērumi par šādu atzinumu tiek izteikti tālāk spriedumā.

Lai konstatētu objektīvo pusi, kas ir nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju kopums, kas tiek realizēts kā prettiesiska uzvedība darbības vai

bezdarbības veidā, un nodara kaitējumu ar Krimināllikuma aizsargātām interesēm, tiesai ir jākonstatē katra apsūdzētā prettiesiskās darbības.

Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

No liecinieku liecībām ir redzams, ka visas notikušajā iesaistītās personas, izņemot /pers. C/, bija lietojušas alkoholu. Ar alkohola ietekmi tiesa

izskaidro to, kāpēc apsūdzētās /pers. B/, cietušās un abu liecinieku liecības ir atšķirīgas un dažviet pat pretrunīgas.

Ievērojot to, cik detalizēti iesaistītās personas kriminālprocesa laikā ir pratinātas, tiesa secina, ka no 2015.gada decembra cietušajai un lieciniekiem

tika sniegta iespēja sniegt detalizētas liecības un jautājumi uzdoti, ievērojot citu personu sniegtās liecības.

Līdz ar to tiesa, lai noskaidrotu noziedzīgo nodarījumu objektīvo pusi, vērtēs visas sniegtās liecības, arī tās, ko liecinieki /pers. E/ un /pers. F/ ir

snieguši, nopratināti kā personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 131.panta trešo daļu, tāpat vērtēs, cik vienotas

notikušo notikumu izklāstā ir procesā iesaistītās personas.

Kriminālprocesa likuma 131.panta trešā daļa nosaka, ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona

par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība vērtējama kā pierādījums.

Kā redzams no liecinieku /pers. E/ un /pers. F/ liecībām, kuras viņi snieguši kā personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, viņi pirms nopratināšanām

ir tikuši informēti par savām tiesībām atteikties liecināt, traču nav šīs tiesības izmantojuši, bet ir liecinājuši.

Pārbaudot, vai ir pamatota apsūdzība pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2.un 3.punkta, tiesa secina, ka apsūdzība ir apstiprinājusies

sekojošu iemeslu dēļ.

No cietušās un liecinieku liecībām, kas savstarpēji sakrīt, izriet, ka apsūdzētā /pers. B/ ir situsi cietušajai pļaukas, situsi cietušajai ar priekšmetiem-

koka stampu un korķu viļķi. Lai arī apsūdzētā neatzīst, ka izdarījusi visas apsūdzībā norādītās darbības, tiesa secina, ka apsūdzētā, iespējams alkohola

ietekmes dēl, precīzi neatceras notikušo, vai arī mēģina izvairīties no kriminālatbildības par izdarīto. Kā redzams no eksperta atzinuma, cietušajai ir

konstatēti miesas bojājumi- brūces galvā un sejā, sejas sasitums. Līdz ar to tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. B/ darbības ir tiešā cēloniskā sakarā ar

cietušajai konstatētajiem miesas bojājumiem. Tā kā šie miesas bojājumi ir nodarīti tīši, par ko liecināja gan cietusī, gan liecinieki, apsūdzētā /pers. B/ par

to izdarīšanu ir sodāma.

No visu iesaistīto personu liecībām izriet, ka apsūdzētais /pers. C/ žņaudza cietušo un izrāva viņai zobu.

Kā redzams no eksperta atzinuma, cietušajai ir konstatēti miesas bojājumi- kakla sasitums un zoba zaudējums. Līdz ar to tiesa atzīst, ka apsūdzētā

/pers. C/ darbības ir tiešā cēloniskā sakarā ar cietušajai konstatētajiem miesas bojājumiem. Tā kā šie miesas bojājumi ir nodarīti tīši, par ko liecināja gan

cietusī, gan liecinieki, apsūdzētais /pers. C/ par to izdarīšanu ir sodāms.

Kā redzams no iesaistīto personu liecībām, abi apsūdzētie miesas bojājumu nodarīšanā cietušajai darbojās kopīgi, ar vienotu nodomu nodarīt

cietušajai miesas bojājumus, tāpēc viņu darbības ir pareizi kvalificētas kā miesas bojājumu nodarīšana personu grupā.

No pierādījumiem izriet, ka cietusī iegāja apsūdzēto dzīvoklī 2015.gada 09.jūnija vakarā un iznāca no tā 2015.gada 10.jūnijā ap plkst. 04.30.

Miesas bojājumi viņai tika nodarīti šajā laika posmā, tas ir, ilgstoši iedarbojoties uz cietušo, apdraudot viņas veselību. No liecinieku liecībām izriet, ka

cietusī raudāja un lūdzās, lai viņai nenodara miesas bojājumus, taču apsūdzētie uz to nekādā veidā nereaģēja, bet turpināja cietušajai nodarīt miesas

bojājumus, tas ir izrādīja savu nežēlību attiecībā pret cietušo. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzēto darbības ir pamatoti kvalificētas kā miesas

bojājumu nodarīšana ar spīdzināšanas raksturu.

Tāpēc tiesa atzīst, ka abi apsūdzētie ir izdarījuši viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 130.panta trešās

daļas 2.un 3.punkta.

Apsūdzētajiem ir inkriminēta noziedzīga nodarījuma izdarīšana pēc Krimināllikuma 152.panta otrās daļas.

Apsūdzētā /pers. B/ tiesas sēdē noliedza, ka viņa ir atņēmusi cietušajai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu, norādot uz to, ka atslēgas atradās

pie /pers. C/ un viņš bija tā persona, kas neatļāva nevienam iziet no dzīvokļa.

No cietušās un liecinieku liecībām tieši redzams, ka viņi visi trīs lūdza abiem apsūdzētajiem viņus izlaist no dzīvokļa, taču no dzīvokļa viņi netika

izlaisti, un ka no dzīvokļa viņus pēc tam, kad cietusī piekrita izraut zobu, izlaida /pers. C/.

Tā kā gan no cietušās, gan no liecinieku liecībām izriet, ka /pers. B/ bija tā persona, kura rosināja izlaist no dzīvokļa cietušo tikai pēc tam, kad viņa

izvēlēsies, kādu miesas bojājumu viņa atļauj sev nodarīt, kā arī piedāvāja cietušajai izkāpt pa 5.stāva logu, tiesa secina, ka /pers. B/ bija spējīga ietekmēt

personu ieiešanu un iziešanu no dzīvokļa un tādējādi viņa realizēja savu noziedzīgo nodomu liegt cietušajai brīvi noteikt savu atrašanos vietu, kamēr pret

viņu netiks izdarīts cits noziedzīgs nodarījums.

Tāpēc tiesa atzīst, ka /pers. B/ pēc šī panta celtā apsūdzība ir apstiprinājusies.

Tiesa atzīst, ka /pers. C/ vaina šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar cietušās un liecinieku liecībām, kā arī ar līdzapsūdzētās liecībām

par to, ka dzīvokļa ārdurvju atslēga atradās pie viņa, un viņš, ierodoties policijai, pēc savas iniciatīvas neatvēra durvis, kā arī visu nakti nepaklausīja

cietušās lūgumiem izlaist viņu no dzīvokļa, kaut gan viņam bija tāda iespēja, tādējādi aizskarot cietušas tiesības brīvi noteikt savu atrašanās vietu.

Apsūdzētajam /pers. C/ ir inkriminēta noziedzīga nodarījuma izdarīšana pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Apsūdzētais nekad nav noliedzis, ka ir izdarījis šo noziedzīgo nodarījumu, viņa liecības par notikušo tiesa atzīst par pierādījumu lietā. Apsūdzētā

liecības tiek apstiprinātas ar cietušās un liecinieku liecībām, tāpēc tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir izdarījis viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu un tas ir

kvalificēts pareizi.

Nesakritības cietušās liecībās par naudas summas apmēru viņas somā tiesa izskaidro ar to, ka cietušajai bija spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi gan

noziedzīgo nodarījumu īstenošanas laikā, gan liecību sniegšanas laikā. Tiesa ņem vērā arī apsūdzētā /pers. C/ liecības, kurš liecināja, ka paņēma no

cietušās somas naudu un viņa norādītā naudas summa lielā mērā neatšķiras no cietušās norādītās naudas summas.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Noziedzīgs nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2.un 3.punkta ir izdarīts pret personas veselību.

Noziedzīgs nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 152.panta otrās daļas ir izdarīts pret personas brīvību.

Noziedzīgs nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir izdarīts pret īpašumu.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītais kaitējums nav atlīdzināts.

Pārbaudot apsūdzētās /pers. B/ personību, noskaidrots, ka viņa agrāk nav sodīta, ir saukta pie administratīvās atbildības (1.sējums, lietas lapas

67,68), dzīvo un deklarēta /adrese/, uz kurieni regulāri saukta policija sakarā ar apsūdzētās apzagšanu, miesas bojājumu nodarīšanu viņai, prostitūciju un

sadzīves konfliktiem (1.sējums, lietas lapas 66,69-72)., ir 2.grupas invalīde (2.sējums, lietas lapas 15,77), viņai nepieciešami asistenta pakalpojumi

(2.sējums, lietas lapa 76)

Saskaņā ar stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu Nr.775-2015, /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā ar psihisku slimību

nav slimojusi, viņai ir bijuši citi psihiski traucējumi-jaukti personības traucējumi histēriskas un emocionāli nestabilas personības veidā, kas neliedz viņai

saprast savu darbību un vadīt to, tāpēc viņa ir pieskaitāma (1.sējums, lietas lapas 191-199).

Tiesas sēdē apsūdzētā paskaidroja, ka nestrādā veselības stāvokļa dēl, saņem pensiju.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. C/ personību, noskaidrots, ka viņš agrāk ir sodīts un ir saukts pie administratīvās atbildības (1.sējums, lietas lapas 101-

102, 224-227, 2.sējums, lietas lapas 16-17), Latvijā viņam nav deklarētas dzīvesvietas (1.sējums, lietas lapa 100). No Ogres rajona tiesas 2016.gada

11.aprīļa sprieduma izriet, ka apsūdzētais ir 2.grupas invalīds.

Saskaņā ar stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu Nr.729-2015, /pers. C/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā ar psihisku slimību

nav slimojis, viņam ir bijuši citi psihiski traucējumi-specifiski personības traucējumi asociālas personības veidā un viegla garīga atpalicība ar uzvedības

traucējumiem, kas neliedz viņam saprast savu darbību un vadīt to, tāpēc viņš ir pieskaitāms (1.sējums, lietas lapas 181-189

Izvēloties soda veidu abiem apsūdzētajiem par Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2.un 3.punktā un Krimināllikuma 152.panta otrajā daļā

paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa ņem vērā, ka tas izdarīts ilgstošā laika posmā, neievērojot cietušās pārdzīvojumus un lūgumus ļaut aiziet

no notikuma vietas. Tiesa secina, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu, ievērojot abu apsūdzēto personības, ir piespriežams brīvības atņemšanas sods.

Apsūdzētiem par Krimināllikuma 152.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespriežams papildsods- probācijas uzraudzība, jo tiesa

uzskata, ka apsūdzēto uzvedību ir nepieciešams kontrolēt arī pēc soda izciešanas, ievērojot viņu personību negatīvo raksturojumu.

Izvēloties soda veidu /pers. C/ par Krimināllikuma 180.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais jau

iepriekš ticis sodīts, viņam piemērotie sodi nav panākuši, ka viņš ir labojies, nav panākuši viņa resocializāciju, tāpēc tiesa atzīst, ka, lai panāktu soda

mērķi, ir piespriežams brīvības atņemšanas sods.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa nekonstatē abu apsūdzēto atbildību mīkstinošus apstākļus.

Apsūdzētās/pers. G/ atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu ir noziedzīgo nodarījumu

izdarīšana alkohola ietekmē.

Apsūdzētā/pers. T/ atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu ir recidīvs.

Ievērojot apsūdzētās /pers. B/ veselības stāvokli, faktu, ka viņa pēc atbrīvošanas no apcietinājuma netiek turēta aizdomās par citu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu, un to, ka pastāv viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tiesa uzskata, ka apsūdzētajai par Krimināllikuma trešās daļas 2.un

3.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespriežams sods brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem, bet par Krimināllikuma 152.panta otrajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespriežams sods brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem. Galīgais sods apsūdzētajai nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta pirmo daļu, vieglāko sodu iekļaujot smagākajā, ņemot vērā viņas lomu notikušajos noziedzīgajos nodarījumos.

/pers. B/ aizturēts 2015.gada 15.jūnijā (1.sējums, lietas lapa 77).

2015.gada 17.jūnijā viņai piemērots drošības līdzeklis-apcietinājums (1.sējums, lietas lapas 63-64), kas 2015.gada 16.decembrī grozīts uz

nodošanu policijas uzraudzībā (1.sējums, lietas lapa 203).

Brīvības atņemšanas sodā kā izciesta ieskaitāma aizturēšanu un apcietinājums no 2015.gada 15.jūnija līdz 2015.gada 16.decembrim (1.sējums,

lietas lapas 51,204).

Ievērojot apsūdzētā /pers. C/ personību, to, ka pastāv viens atbildību pastiprinošs apstāklis, ievērojot viņa darbības noziedzīgajā nodarījumā, tiesa

uzskata, ka apsūdzētajam par Krimināllikuma trešās daļas 2.un 3.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespriežams sods brīvības atņemšana uz 1

gadu, par Krimināllikuma 152.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespriežams sods brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem, par

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespriežams sods brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem.

Sods apsūdzētajam nosakāms, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, piespriestos sodus daļēji saskaitot. Tiesa izvēlas daļēju sodu

saskaitīšanu, ievērojot to, ka iepriekšējās sodāmības nav atturējušas apsūdzēto no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Pēdējo reizi apsūdzētais /pers. C/ sodīts Ogres rajona tiesā 2016.gada 11.aprīlī pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu 2013.gada 21.novembrī, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada

15.septembra spriedumu, ar ko apsūdzētais notiesāts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas par smaga nozieguma izdarīšanu līdz 2014.gada

29.novembrim. Ar spriedumu noteikts galīgais sods brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem, pēc soda izciešanas atbrīvots 2016.gada 25.maijā.

Ievērojot minēto, galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto, pirmo un trešo daļu, sodus daļēji saskaitot.

/pers. C/ aizturēts 2015.gada 15.jūnijā (1.sējums, lietas lapa 51).

2015.gada 17.jūnijā viņam piemērots drošības līdzeklis-apcietinājums (1.sējums, lietas lapas 97-98), kas 2015.gada 16.decembrī grozīts uz

nodošanu policijas uzraudzībā (1.sējums, lietas lapa 203). Drošības līdzekli apsūdzētais neievēro un nepilda (2.sējums, lietas lapas 61062).

Brīvības atņemšanas sodā kā izciests ieskaitāma aizturēšana un apcietinājums no 2015.gada 15.jūnija līdz 2015.gada 16.decembrim (1.sējums,

lietas 77,203), kā arī ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 11.aprīļa spriedumu noteiktais sods brīvības atņemšana 7 mēneši.

Abiem apsūdzētajiem piemērotie drošības līdzekļi atstājami negrozīti, līdz spriedums stājas spēkā.

Ievērojot to, ka apsūdzētais /pers. C/ kriminālprocesā ir veicis pretdarbību, nepildot drošības līdzekli un neierodoties tiesā, un pastāv iespēja, ka

apsūdzētais var izvairīties no sprieduma izpildes, spriedumā nosakāms, ka tā izpildes nodrošināšanai ir izsludināma viņa meklēšana.

Cietusī ir pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju 88,82 euro un morālā kaitējuma kompensāciju 900 euro, prasot no T.,Koroļovas 3030

euro, bet no /pers. C/ 600 euro.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Cietusī samaksājusi:

-2015.gada 12.jūnijā par iebraukšanu ārstniecības iestādē 3 euro,

-2015.gada 12.jūnijā pacienta iemaksu 4,27 euro,

-2015.gada 12.jūnijā aptiekā par medikamentiem 12,28 euro,

-2015.gada 19.septembrī pacienta iemaksu 4,27 euro (lietas lapa 24).

Kā redzams no cietušās liecībām, /pers. C/ nozagtā soma maksājusi 50 euro, somā bijusi nauda 17 euro, kopā 67 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību ir nodarījis.

Ar spriedumu tiek atzīts, ka apsūdzētie ir vainojami miesas bojājumu nodarīšanā cietušajai un apsūdzētais /pers. C/ tiek atzīst par vainīgu cietušās

mantas zādzībā.

Tiesa atzīst, ka abu apsūdzēto darbības kopsakarā ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajai nodarītajiem miesas bojājumiem un līdz ar to par

zaudējumiem, kas radušies ārstējoties, līdz ar ko viņiem ir pienākums atlīdzināt cietušajai nodarītos zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. C/ darbības, izdarot zādzību, ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajai nodarīto mantisko kaitējumu, līdz ar ko viņam ir

pienākums atlīdzināt cietušajai nodarītos zaudējumus.

Saskaitot kopā 23,82 un 67 ir 90,82, bet, tā kā cietusī prasa 88,82 euro, tad no abiem apsūdzētajiem solidāri piedzenami ārstēšanās izdevumi,

bet no apsūdzētā /pers. C/ piedzenama mantu vērtība 65 euro.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot

fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā

neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret

ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums

cietušajam jāpierāda.

Tā kā cietušajai apsūdzētā neatļautas darbības rezultātā ir nodarīti viegli miesas bojājumi, tiesa atzīst, ka cietušajai ir nodarīts morālais kaitējums.

Izvērtējusi cietušās pieteikto kompensācijas apmēru, tiesa atzīst, ka tas ir samērīgs ar cietušajai nodarīto kaitējumu, noziedzīgo nodarījumu, kā arī

atbilst tiesu prakse par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu.

Ievērojot katra apsūdzētā darbības, to novērtējumu un cietušās attieksmi pret abu apsūdzēto darbībām, tiesa atzīst, ka cietušajai ir pamats uzskatīt,

katra apsūdzētā darbības ir radījušas viņai atšķirīgas ciešanas un atlīdzība par katra apsūdzētā radīto kaitējumu var būt atkarīga no cietušās vērtējuma.

Tāpēc tiesa atzīst, ka cietusī ir pamatojusi morālā kaitējuma kompensācijas apmēru pret katru no abiem apsūdzētajiem un no apsūdzētās /pers. B/

par labu cietušajai ir piedzenama morālā kaitējuma kompensācija 300 euro, bet no apsūdzētā /pers. C/-600 euro.

Zvērināts advokāts Haralds Narbuts iesniedzis tiesā paziņojumus, ka samaksas apmērs par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. B/ lietā ir

473,80 euro (2.sējums, lietas lapas 29,60,74,81,88).

Ievērojot to, ka apsūdzētā ir invalīde, kurai nepieciešams asistents, viņa sava veselības stāvokļa dēl nevar strādāt, tiesa secina, ka viņa nav spējīga

samaksāt procesuālos izdevumus, līdz ar to viņai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.pantu ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja

palīdzību. Līdz ar to izdevumi par advokāta palīdzību 473,80 euro no viņas nav piedzenami.

Zvērināta advokāte Petra Janule iesniegusi tiesā paziņojumus, ka samaksas apmērs par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. U/ lietā ir

539,14 euro (2.sējums, lietas lapas 38,73).

Ievērojot to, ka apsūdzētais ir invalīds, viņam ir veselības problēmas, viņam nav konstatēta manta, tiesa secina, ka viņš nav spējīgas samaksāt

procesuālos izdevumus, līdz ar to viņam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.pantu ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību. Līdz

ar to izdevumi par advokāta palīdzību 539,14 euro no viņa nav piedzenami.

Lietiskais pierādījums: šķēres, kas glabājas pie kriminālprocesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu iznīcināmas

kā apsūdzētajam piederošs noziedzīga nodarījuma rīks, kam nav vērtības.

Mobilā telefona lādētājs, kas glabājas pie kriminālprocesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu iznīcināms kā lieta,

kurai nav vērtības.

Aizdevuma līgums pret ķīlu, kas iešūts kriminālprocesa materiālos (1.sējums, lietas lapa 44), kā rakstveida pierādījums atstājams kriminālprocesā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.pantu, tiesa

n o s :p r i e d a

atzīt par vainīgu /pers. B/ mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2. un 3.punktā, izdarīšanā un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem.

Atzīt par vainīgu /pers. B/ mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 152.panta otrajā daļā, izdarīšanā, un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, vieglāko sodu ietvert smagākajā un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem.

Ieskaitīt sodā kā izciestu aizturēšanu un apcietinājumu no 2015.gada 15.jūnija līdz 2015.gada 16.decembrim, un atzīst, ka /pers. B/ sodu ir

izcietusi.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli-nodošanu policijas uzraudzībā- atcelt ar sprieduma spēkā stāšanos.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. D/ morālā kaitējuma kompensāciju 300 euro.

/pers. V/ no procesuālajiem izdevumiem 473,80 euro par advokāta palīdzību.

Atzīt par vainīgu /pers. C/ mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 2. un 3.punktā, izdarīšanā un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Atzīt par vainīgu /pers. C/ mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 152.panta otrajā daļā, izdarīšanā, un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 8 mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu.

Atzīt par vainīgu /pers. C/ mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā, un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodus daļēji saskaitīt un noteikt brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu piespriesto sodu pilnībā saskaitīt ar sodu, kas noteikts ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 11.aprīļa

spriedumu un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 1 mēnesi un ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu.

Ieskaitīt sodā kā izciestu ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 11.aprīļa spriedumu noteikto sodu brīvības atņemšanu 7 mēnešus.

Ieskaitīt sodā kā izciestu aizturēšanu un apcietinājumu no 2015.gada 15.jūnija līdz 2015.gada 16.decembrim.

Drošības līdzekli-nodošanu policijas uzraudzībā – atcelt ar sprieduma spēkā stāšanos.

/pers. C/ neierašanās gadījumā brīvības atņemšanas soda izciešanai, šī sprieduma izpildes nodrošināšanai izsludināt /pers. C/ meklēšanu.

Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. D/ morālā kaitējuma kompensāciju 900 euro.

Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. D/ materiālā kaitējuma kompensāciju 65 euro.

/pers. Z/ no procesuālajiem izdevumiem 539,14 euro par advokāta palīdzību.

Piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu /pers. D/ materiālā kaitējuma kompensāciju 23,82 euro.

Šķēres un mobilā telefona lādētāju iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Aizdevuma līgumu pret ķīlu glabāt pie kriminālprocesa kā rakstveida pierādījumu.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena tiek noteikta 2016.gada 29.septembrī.

Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2016.gada 03.oktobrī.

Sprieduma tulkojuma pieejamības diena tiek noteikta 2016.gada 13.oktobrī.

Tiesnese G.Sokolova