Court dismisses administrative penalty for unleashed dog due to insufficient evidence of public danger.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Court of the Riga District Court dismissed the administrative penalty imposed on the plaintiff for leaving his dog unattended in a shared courtyard. The plaintiff argued that the dog was trained, vaccinated, and did not cause disturbances, noting that the only witness testimony was uncorroborated and occurred when the defendant's door was open. The court held that the evidence failed to prove the dog posed a danger to public safety or health, thereby negating the elements of the administrative violation under the Administrative Offences Law.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 106.pants 1.punktā; LAPK 37.pants 1.punkts; LAPK 239.pants 7.punkts: An administrative penalty is invalid if the evidence does not establish that an animal caused harm or danger to public safety, and the proceedings exceed the statutory four-month limitation period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420723510 1-0185-12/2 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2012.gada 24.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Audzere
piedaloties pieteicējam V.B. un pieticēja pilnvarotajam pārstāvim V.Č., atbildētājas Jūrmalas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas pilnvarotajam pārstāvim E.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.B., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 14.jūlija lēmuma Nr.D58/1053 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 28.jūnijā plkst.15.20 Jūrmalā, /adrese/ V.B. (turpmāk – pieteicējs) piederošais suns atradās koplietošanas pagalmā, bez pavadas un bez uzpurņa, tādējādi traucējot un apdraudot citus cilvēkus. Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors 2010.gada 28.jūnijā plkst.17.12 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.608711, kurā konstatēts, ka pieteicējs ar savām darbībām pārkāpa Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās iestādēs, kā arī suņa apmācībai” (turpmāk – Noteikumi Nr.266) 11.punktu.
Par minēto pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 106.panta pirmajā daļā. 2010.gada 14.jūlijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk – Komisija) pieņēma lēmumu Nr.D58/1053 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atzina, ka pieteicējs pārkāpis Noteikumu Nr.266 11.punktu un 51.1.punktu un nolēma sodīt ar naudas sodu 25 latu apmērā. [2] 2010.gada 12.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] 2010.gada 13.februārī dzīvojamās mājas /adrese/, Jūrmalā iedzīvotāji pieņēma lēmumu nodrošināt dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu un apžogotās piemājas teritorijas diennakts sardzi ar suņiem bez pavadas.
Tādējādi dzīvojamās mājas un piemājas sardzei tika izmantots pieteicējam piederošs suns, kurš ir pienācīgā kārtā reģistrēts, vakcinēts un pazīst dzīvojamās mājas iedzīvotājus. [2.2] Lietā trūkst pierādījumu, ka pieteicējs nav ievērojis Noteikumu Nr.266 51.punktu, ka suns pieteicēja klātbūtnē būtu traucējis sabiedrībai un radījis draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. [2.3] Pie dzīvojamās mājas žoga ir piestiprināts brīdinājums, ka teritorijā var atrasties nikns suns, un ir ierīkots zvans, lai sazinātos ar suņa īpašnieku.
Turklāt pieteicēja prombūtnē, suns atrodas dzīvokļa īpašumā un citiem dzīvojamās mājas iedzīvotājiem netraucē. [3] Ar tiesneses 2010.gada 17.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja pieteikuma par Lēmuma atcelšanu. [4] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 22.septembrī saņemts Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojums par pieteikumu. Komisija pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, balstoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [4.1] Pieteicējs pats ir apstiprinājis faktu, ka suns visu diennakti atrodas sētā bez pavadas, bez uzpurņa un bez uzraudzības, tādējādi nenodrošinot, lai suns netraucētu un neuzbruktu citiem koplietošanas pagalma lietotājiem.
Vienlaikus pieteicējs savu vainu neatzīst. [4.2] Atbildētāja, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un citus apstākļus piemērojusi sodu Ls 25 apmērā, lai gan LAPK 106.panta pirmajā daļā, saskaņā ar kuru pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības, paredzētais naudas sods ir Ls 250. [5] 2010.gada 19.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēja pieteikuma papildinājumi. [5.1] Pieteicējs norāda, ka atbildētāja nepamatoti piemērojusi Noteikumu Nr.266 51.1.punktu, jo pieteicēja suns pa dzīvojamās mājas pagalmu pārvietojas cilvēka uzraudzībā.
Šo faktu var apstiprināt aculiecinieks K.B., kas atradās pagalmā un kontrolēja suņa uzvedību. Līdz ar to nav konstatējams administratīvā pārkāpuma objektīvā puse. [5.2] Pieteicējs apstiprina, ka sunim diennaktī ir kakla siksna kā to paredz Noteikumu Nr.266 11.punkts. Arī 2010.gada 28.jūlijā suns pagalmā atradās ar siksnu ap kaklu. Turklāt pieteicēja suns normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav atzīts par bīstamu suni. [6] Tiesas sēdē pieteicējs un tā pārstāvis prasību uzturēja, balstoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.
Papildus pieteicējs paskaidroja, ka mājā /adrese/, Jūrmalā bija zagšanas mēģinājumi. Tad mājas iedzīvotāji sasauca kopsapulci, uzaicināja arī L.L., tomēr viņa neatnāca. Sapulcē 2010.gada 13.februārī apsprieda jautājumu, kā izmantot suni, lai atbaidītu „nelūgtos ciemiņus”. Pieteicējs norādīja, ka suns nemetas virsū cilvēkiem, nekož, ir audzināts. Ja ir kāda uzraudzībā, tad suns vienādi attiecas pret visiem, suns mājā dzīvo no tā laika, kad bija kucēns. Nevienam nebija pretenziju. Arī L.L., kura policijai uzrakstīja iesniegumu, zināja suni, glaudīja un ar viņu rotaļājās. Pieteicējs uzskata, ka iesniegumā uzrakstītais neatbilst patiesībai.
L.L. esot policijai uzrakstījusi iesniegumu pēc tam, kad viņai esot izteikts aizrādījums par nepieciešamību veikt sev piederošās daļas mājas fasādes remontu.
[7] Komisijas pārstāvis pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem.
[8] Tiesas sēdē tika nopratināta lieciniece K.B. Uz tiesas sēdi neieradās lieciniece L.L. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmajai daļai tiesa var sākt lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa nekonstatē pamatu, lai atliktu lietas skatīšanu, un nolemj izskatīt lietu bez liecinieces L.L. klātbūtnes. Motīvu daļa [9] Izvērtējot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms. [10] Komisija, izskatot pieteicēja administratīvo lietu, ir secinājusi, ka pieteicējs nav ievērojis Noteikumu Nr.266 11. un 51.1.punktu. Noteikumu 11.punkts nosaka: ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni. Saskaņā ar Noteikumu Nr.266 51.1.punktu mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. Par izdarīto pārkāpumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 106.panta pirmo daļu. LAPK 106.panta pirmā daļa noteic, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem [..] konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Tātad, lai pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 106.panta pirmo daļu, ir jākonstatē, ka, pirmkārt, suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas bez kaklasiksnas vai cita aksesuāra, piemēram, iemauktiņiem, otrkārt, suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas un ir traucējis sabiedrību un radījis draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai.
[11] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem.
[12] No publiski pieejamās informācijas par Zemesgrāmatā reģistrētajiem datiem redzams, ka pieteicējam nepieder nekustamais īpašums /adrese/, Jūrmalā (dzīvokļa īpašums un kopīpašuma domājamā daļa). Tātad daudzdzīvokļu mājas pagalma teritorija /adrese/, Jūrmalā atbilst tiesību normā norādītajam – teritorija, kas ir ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas.
[13] Vispirms tiesa noskaidros, vai suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas bez kaklasiksnas vai cita aksesuāra, piemēram, iemauktiņiem (Noteikumu Nr.266 11.punkts). Lietas materiālos ir 2010.gada 28.jūnija L.L. iesniegums (lietas 16.lapa ar tulkojumu lietas 24.lapā), kurā viņa norāda, ka suns pieder pirmajā stāvā dzīvojošajai kaimiņienei L.L.. Suns pret mājas /adrese/, Jūrmalā iedzīvotājiem izrāda piesardzību, staigā pa pagalmu bez uzpurņa un pavadas. Turklāt 2010.gada 28.jūlijā L.L. lūgusi suņa saimnieces māti suni nelaist pagalmā, jo L.L. apciemojusi meita ar mazu bērnu.
Vienlaikus L.L. ar ģimeni ierodoties pagalmā, suņa saimnieces durvis bija atvērtas. Lietas materiālos ir 2010.gada 28.jūlija inspektora D.K. dienesta ziņojums (lietas 13.lapa), kurā norādīts, ka, ierodoties /adrese/ kopā ar L.L., ienākot pagalmā no mājas aizmugures, iznāca labradora šķirnes suns bez pavadas un uzpurņa, kuru nekavējoties īpašnieks ieveda dzīvoklī. Suņa īpašniekam V.B. tika izskaidroti Noteikumi Nr.266, kā arī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Lietas materiālos ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektora 2010.gada 28.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.608711 (lietas 14.lapa).
Protokolā norādīts, ka 2010.gada 28.jūnijā plkst. 15.20 V.B. pieļāva, ka viņam piederošais suns atradās /adrese/, koplietošanas pagalmā bez pavadas, bez uzpurņa, nenodrošinot, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus, tādējādi pārkāpjot Noteikumu Nr.266 11.punktu. Apkopojot lietā esošos pierādījumus, jāsecina, ka no 2010.gada 28.jūnija L.L. iesnieguma, policijas inspektora 2010.gada 28.jūnijā sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.608711 un 2010.gada 28.jūlija inspektora D.K. dienesta ziņojuma izriet, ka suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas bez pavadas un bez uzpurņa.
Savukārt Noteikumu Nr.266 11.punkts nosaka, ka, ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem. Par to, ka sunim nav bijusi kaklasiksna vai cits aksesuārs, piemēram, iemauktiņi lietas materiālos pierādījumi nav. Tiesas ieskatā L.L. un policijas darbinieka norādītais par to, ka sunim nav pavada un uzpurnis, ir saistāms ar otra – Noteikumu Nr.266 51.1.punkta – pārkāpumu, proti, suns nedrīkst traucēt sabiedrību un radīt draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai.
Tātad ar lietas materiāliem nav pierādīts, ka suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas bez kaklasiksnas vai cita aksesuāra, piemēram, iemauktiņiem. Tātad nav pierādīts, ka pieteicējs pārkāpis Noteikumu Nr.266 11.punktu.
[14] Otrkārt, tiesa noskaidros, vai suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas un ir traucējis sabiedrību un radījis draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai (Noteikumu Nr.266 51.1.punkts). Lietas materiālos ir 2010.gada 28.jūnija L.L. iesniegums (lietas 16.lapa ar tulkojumu lietas 24.lapā), kurā viņa norāda, ka suns pieder pirmajā stāvā dzīvojošajai kaimiņienei L.L. Suns pret mājas /adrese/, Jūrmalā iedzīvotājiem izrāda piesardzību, staigā pa pagalmu bez uzpurņa un pavadas.
Turklāt 2010.gada 28.jūlijā L.L. lūgusi suņa saimnieces māti suni nelaist pagalmā, jo L.L. apciemojusi meita ar mazu bērnu. Vienlaikus L.L. ar ģimeni ierodoties pagalmā, suņa saimnieces durvis bija atvērtas. Lietas materiālos ir 2010.gada 28.jūlija inspektora D.K. dienesta ziņojums (lietas 13.lapa), kurā norādīts, ka, ierodoties /adrese/ kopā ar L.L., ienākot pagalmā no mājas aizmugures, iznāca labradora šķirnes suns bez pavadas un uzpurņa, kuru nekavējoties īpašnieks ieveda dzīvoklī. Suņa īpašniekam V.B. tika izskaidroti Noteikumi Nr.266, kā arī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektora 2010.gada 28.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.608711 (lietas 14.lapa). Protokolā norādīts, ka 2010.gada 28.jūnijā plkst. 15.20 V.B. pieļāva, ka viņam piederošais suns atradās /adrese/, koplietošanas pagalmā bez pavadas, bez uzpurņa, nenodrošinot, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus, tādējādi pārkāpjot Noteikumu Nr.266 11.punktu. 2012.gada 11.maija tiesas sēdē liecības sniedza lieciniece K.B. Lieciniece paskaidroja, ka tajā dienā atradās pagalmā, kad atnāca L.L.
Viņa esot satikusi suni, to paglaudījusi. L.L. esot bijusi viena pati. Par to, vai ir bijusi līdzi meita un mazs bērns nevarēja paskaidrot. Lieciniece esot L.L. mutiski aizrādījusi par nekārtībām kopīpašumā, ka ikvienam esot jānovāc sniegs un lapas, ikvienam esot jāpiedalās kopīpašuma apsaimniekošanā, jāmaksā par sētnieku. L.L. aizgāja, bet pēc kāda laika atnāca ar policistiem. Suns sāka riet, bet, tā kā suns ir mācīts, klausīja komandai: „K., pie manis!”. Lieciniece paņēmusi suni aiz kakla siksnas un iegājusi mājā.
Policisti iegāja mājā aprunāties ar pieteicēju un tad aizgāja. Pēc tam policisti atnāca otro reizi. Lieciniece norāda, ka nebija apdraudējums cilvēka drošībai un suņa uzvedība nav domstarpību patiesais iemesls. Tiesa secina, ka par faktu, ka suns varētu traucēt sabiedrību un radīt draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai norāda lietas materiālos tikai viens pierādījums - 2010.gada 28.jūnija L.L. iesniegums (lietas 16.lapa ar tulkojumu lietas 24.lapā), kur minēts, ka L.L. lūgusi suņa saimnieces māti suni nelaist pagalmā, jo L.L. apciemojusi meita ar mazu bērnu.
Vienlaikus L.L. ar ģimeni ierodoties pagalmā, suņa saimnieces durvis bija atvērtas. Lietā nav citu pierādījumu, kas apstiprinātu L.L. minēto. Tiesa uzskata, ka tikai viens pieradījums nevar būt par pamatu tam, lai izdarītu secinājumu, ka suns ir apdraudējis cilvēku. Tātad ar lietas materiāliem nav pierādīts, ka suns ir traucējis sabiedrību un radījis draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai.
[15] Tādējādi ar lietas materiāliem nav konstatēts, ka, pirmkārt, suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas bez kaklasiksnas vai cita aksesuāra, piemēram, iemauktiņiem, otrkārt, suns ir atradies ārpus pieteicēja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas un ir traucējis sabiedrību un radījis draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. Līdz ar to nav konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas ļautu personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 106.panta pirmo daļu.
[16] LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu uzliek ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Minētais termiņš administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai ir noilgums, kas ir pamats lietvedības izbeigšanai jebkurā gadījumā (LAPK 239.panta 7.punkts). Tā kā konkrētajā lietā nav savākti pietiekami pierādījumi, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma sastāvu, bet vienlaicīgi ir pagājis četru mēnešu lietas izskatīšanas termiņš, tad šajā lietā lietvedība ir izbeidzama.
[17] Apkopojot augstāk izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisijas 2010.gada 14.jūlija lēmums Nr.D58/1053 ir nepamatots, tādēļ atceļams un lietvedība konkrētajā lietā ir izbeidzama. Līdz ar to V.B. pieteikums ir apmierināms.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda: atcelt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisijas 2010.gada 14.jūlija lēmumu Nr.D58/1053 un izbeigt lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
(paraksts) S.Audzere Tiesnese
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere Rīgā 2012.gada 24.maijā