Court convicts defendant of petty theft for stealing a tractor and imposes 50 hours of compulsory labor.

Lieta Nr.11130047914

Lietvedības Nr.K39-0405/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2014.gada 17.oktobrī

Valmieras rajona tiesa:

tiesnesis A.Melbergs

ar tiesas sēdes sekretāri S.Smirnovu,

piedaloties prokurorei D.Langinai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un

ko nstatēja:

Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja piesavināšanos nelielā apmērā.

Proti, apsūdzētais /pers. A/ 2012.gada vasarā, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, atrodoties Kocēnu novada Dikļu pagasta

/Nosaukums A/, aizņēmās zemes apkopšanai no /pers. C/ viņai piederošo pīķu pļaujmašīnu EUR 100 vērtībā, ko līdz 2014.gada 23.jūnijam kā

/pers. C/ viņam uzticētu mantu glabāja savā dzīvesvietā, Kocēnu novada Dikļu pagasta /Nosaukums A/, un /pers. C/ neatdeva.

Apsūdzētais/pers. A/ minēto pļaujmašīnu 2014.gada 23.jūnijā plkst.10.30, atrodoties Kocēnu novada Dikļu pagasta /Nosaukums A/,

piesavinājās, rīkojoties ar to kā ar sev piederošu, to atsavināja bez īpašnieces /pers. C/ piekrišanas, neinformējot viņu, proti, uzdāvināja to

personai, kura neapzinājās, ka iegādājas /pers. A/ nepiederošu mantu. Tādējādi apsūdzētais /pers. A/, mantkārīgu tieksmju pamudināts,

piesavinājās /pers. C/ piederošo pīķu pļaujmašīnu, nodarot /pers. C/ materiālos zaudējumus EUR 100.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā atzina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 180.panta pirmo daļu, jo apsūdzētais

prettiesiski ieguva svešu mantu nelielā apmērā, būdams persona, kurai šī manta uzticēta, proti, izdarīja piesavināšanos nelielā apmērā.

Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta.

Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu – atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais ir izdarījis tīšu, mazāk smagu noziegumu.

Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika aizskartas cietušās mantiskās intereses. Tāpat ar to cietušajai tika nodarīti materiālie

zaudējumi EUR 100.

Tiesa ņem vērā arī to, ka ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais mantiskais kaitējums ir novērsts, jo cietusī ir atguvusi

apsūdzētā piesavināto mantu.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais agrāk nav sodīts, jo iepriekšējās sodāmības ir

likumā noteiktajā kārtībā dzēstas (lietas 15.-16.lapas). Apsūdzētajam pašlaik ir četrdesmit četri gadi. Apsūdzētais strādā algotu darbu (lietas

18.lapa). Apsūdzētais ir trešās grupas invalīds (lietas 54.lapa). No krimināllietā esošās SIA ,,Vidzemes slimnīca” izziņas ir redzams, ka

apsūdzētais neatrodas ne psihiatra, ne narkologa uzskaitē (lietas 37.lapa).

Atbildību mīkstinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu – tas, ka apsūdzētais ir

labprātīgi novērsis cietušajai ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos

un izdarītā nožēlošanu.

Atbildību pastiprinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu,

piespiedu darbu vai naudas sodu.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar piespiedu darbu.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitējumu un ziņas par apsūdzētā personību, secina, ka piespiedu

darbs šajā gadījumā ir vispiemērotākais soda veids, lai taisnīgi sodītu apsūdzēto.

Tiesa secina, ka apsūdzētajam noteiktā trešās grupas invaliditāte konkrētajā gadījumā neliedz tiesai noteikt apsūdzētajam kā sodu piespiedu

darbu. Tiesa šajā sakarā ņem vērā to, ka no krimināllietā esošās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Valmieras nodaļas

2014.gada 21.augusta lēmuma kopijas izriet, ka apsūdzētajam ir mēreni organisma funkcionāli traucējumi. Apsūdzētajam darba spējas ir

mēreni ierobežotas (lietas 54.lapa). Turklāt tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais, neskatoties uz invaliditāti, strādā algotu darbu. Tāpat tiesa ņem

vērā apsūdzētā tiesai norādīto par to, ka viņš varēs izpildīt piespiedu darbu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmās daļas otro teikumu piespiedu darbu var noteikt no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit

stundām.

Tiesa, ievērojot divus atbildību mīkstinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā, un to, ka atbildību pastiprinoši apstākļi apsūdzētā rīcībā netika

konstatēti, secina, ka apsūdzētajam piespiedu darbs ir nosakāms uz piecdesmit stundām.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs un pietiekams, lai šā kriminālprocesa ietvaros panāktu

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana ir pabeigta, un apsūdzētajam tiek noteikts sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu,

atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā ir atceļams.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514.pantu, 520.panta pirmo daļu, 523., 527., 528., 529.pantu un

530.panta pirmo un otro daļu,

no sprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar piespiedu darbu uz

piecdesmit (50) stundām.

Atcelt /pers.A/kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā

pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns spriedums, apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu) Valmieras rajona

tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības laiks – 2014.gada 31.oktobris.

Tiesnesis A.MELBERGS