Court partially allowed claim declaring village council land use revocation decision legally flawed due to lack of justification.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Court of the Riga District partially dismissed the applicants' request to declare the village council's land revocation decision void. The applicants argued the decision violated land use regulations by failing to account for their prior lease payments and attempts to privatize the land. The court ruled the decision legally flawed because its reasoning did not adequately justify the denial of the applicants' rights, necessitating a finding of illegality without further analysis.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 250. pants; 251. pants; 253. pants: An administrative act is void if its reasoning fails to adequately justify the rights granted, confirmed, or denied to the addressee, and the court may declare it void without examining other aspects of legality due to procedural economy.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42557506
A-2133-07/2
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2007.gada 20.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis M.Mednis,
piedalās pieteicējas L.S. pārstāve N.K. un atbildētāja Riebiņu novada domes
pārstāve Maija Dzene, trešās personas atbildētāja pusē K.Š. pārstāve R.B.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc L.S. un G.G.
pieteikuma par Rušonas pagasta padomes 2004.gada 26.janvāra lēmuma (sēdes
protokols Nr. 1, 3§) atzīšanu par spēkā neesošu, un tiesa konstatēja sekojošo.
Aprakstošā daļa
[1] 2006.gada 19.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.S. un G.G. (turpmāk
kopā arī – līdzpieteicējas) pieteikums par Rušonas pagasta padomes (pašlaik konkrētās
administratīvās teritorijas pašvaldības intereses pārstāv Riebiņu novada dome, turpmāk
arī – atbildētājs) 2004.gada 26.janvāra lēmuma (sēdes protokols Nr. 1, 3§) „Par
atteikšanos no zemes lietošanas tiesībām” (turpmāk arī – Lēmums, lietas 13.lp.)
atzīšanu par spēkā neesošu.
Ar 2006.gada 19.septembra lēmumu Administratīvā apgabaltiesa atjaunoja
nokavēto procesuālo termiņu līdzpieteicēju pieteikuma iesniegšanai par Lēmuma
atzīšanu par spēkā neesošu (lietas 68.lp.).
2006.gada 21.novembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta administratīvā
lieta un K.Š. nolemts pieaicināt lietā kā trešo personu atbildētāja pusē.
[2] Atbilstoši lietas materiāliem, ar 1999.gada 21.aprīļa un 2000.gada 18.februāra
Rušonas pagasta padomes lēmumiem G.G. un L.S. piešķirta zeme nomas lietošanā
Kastīrē katrai 1,3 ha platībā un apstiprināti zemes nomas līgumi.
Ar Lēmumu Rušonas pagasta padome ieskaitīja minēto zemi valsts rezerves
zemēs, pamatojoties uz zemes lietotāju atteikumiem.
[3] Līdzpieteicējas pieteikumā (lietas 6.lp.) norāda:
[3.1] Visus gadus par nomāto zemi tika maksāts.
[3.2] 2004. un 2005.gadā līdzpieteicējas mutiski vērsās pašvaldībā, lai noskaidrotu
iespējas privatizēt iznomāto zemesgabalu. Viņām tika paskaidrots, ka šo jautājumu
varēs risināt pēc zemes nomas līguma beigām.
[3.3] 2006.gada 26.aprīlī līdzpieteicējas saņēma Rušonas pagasta padomes 2004.gada
26.janvāra lēmumu (sēdes protokols Nr. 1, 3§).
[3.4] Līdzpieteicējas uzskata, ka ar Lēmumu Rušonas pagasta padome pārkāpa
Latvijas Republikas Ministru Padomes „Nolikuma par lauku apvidu zemi” 10.panta
otrās daļas noteikumus, kur ir paredzēts, ka valsts rezerves zeme ir visa zeme, kas nav
piešķirta lietotājiem lietošanā vai ilgtermiņa nomā.
[4] 2006.gada 8.jūnijā pieteikuma precizējumā (lietas 24.-25.lp.) līdzpieteicējas
norāda:
[4.1] Rušonas pagasta teritoriālās pārvaldes 2006.gada 26.maija izziņā Nr. 127 ir
norādīts, ka atbildētāja saņemto iesniegumu reģistrācijas žurnālā par 2004.gadu nav
konstatēts ieraksts par atteikumu no zemes nomas lietošanas tiesībām uz zemes daļu, ko
izmantoja zemes vienībā ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, nedz no L.S., nedz
no G.G.
[4.2] 2004.gada 22.martā (sēdes protokols Nr. 3) atbildētājs izskatīja K.B. iesniegumu
un nolēma piešķirt K.B. lietošanā ar izpirkuma tiesībām no valsts rezerves zemes 21,1
ha, t.sk. arī 5,4 ha ar kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/, Rušonas pagasta
Kastīrē.
[4.3] Rušonas pagasta teritoriālās pārvaldes 2006.gada 5.jūnija izziņā Nr. 134 ir
norādīts, ka „Fizisko un juridisko personu iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu
reģistrācijas žurnālā” no 2004.gada 6.janvāra līdz 2004.gada 30.decembrim K.B.
iesniegums nav reģistrēts un lietā nav atrodams.
[5] 2006.gada 8.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja lūgums
pagarināt rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas datumu līdz 2007.gada 15.augustam,
kas apmierināts un ar tiesneša rezolūciju termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai
pagarināts līdz 2006.gada 21.decembrim (lietas 97.lp.).
Tomēr ne līdz 2006.gada 21.decembrim, ne līdz 2007.gada 29.oktobrim
atbildētājs tiesai nav sniedzis nekādus rakstveida paskaidrojumus par pieteikumu.
[6] Tiesas sēdē pieteicējas L.S. pārstāve pieteikumu uzturēja ar pieteikumā
noradītajiem argumentiem.
G.G. uz tiesas sēdi nebija ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu G.G.
pienācīgi paziņots (lietas 102., 104.lp.).
[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina un papildus sniegtajiem
paskaidrojumiem un Lēmumam norādīja, ka nesaprot, kāpēc pieteicēja griezās tiesā ar
prasījumu, ja apstrīdamo Lēmumu varēja apstrīdēt bez tiesas. Atbildētāja pārstāve
nenoliedza, ka uz pieteicējas 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326, kurā
atbilstoši APL 74.panta otrai daļai pieteicēja darīja zināmu par administratīvā akta –
Lēmuma spēkā neesamību, nekāds atbildētāja paziņojums par to, ka atbildētājs
uzskatītu Lēmumu par apstrīdamu, nevis spēkā neesošu, pieteicējai netika izsūtīts.
[8] Trešās personas pārstāve paskaidroja, ka pieteikums ir noraidāms.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši APL 103.panta otrajai daļai objektīvi
noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa secina, ka
pieteikums ir pamatots un apmierināms turpmāk minēto iemeslu dēļ.
[10] Tiesa konstatē, ka lai gan G.G. nav ieradusies uz tiesas sēdi un nav paziņojusi
tiesai savas neierašanās iemeslu, tomēr par tiesas sēdes laiku un vietu G.G. pienācīgi
paziņots (lietas 102., 104.lp.) un nav neviena no APL 268.pantā norādītajiem pamatiem,
kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu.
[11] Tiesa konstatē, ka līdzpieteicējas bija tiesīgas iesniegt pieteikumu, atbilstoši
Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 19.septembra lēmuma 11.punktā norādītajam
„atbildētājai [..] bija pienākums pieteicējām kā zemes gabala nomniecēm paziņot par
statusa noteikšanu nomātajam zemes gabalam”. Tātad, ar Lēmumu līdzpieteicēju
tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas (APL 31.panta otrā
daļa) un līdzpieteicējas ir Lēmumā norādītā zemes gabala nomnieces.
Tāpat tiesa konstatē, ka Lēmumā (lietas 13.lp.) nav piemēroto tiesību normu
uzskaitījuma.
[12] Lietā nav strīda, ka līdzpieteicējas līdz 2007.gada 20.novembrim ir ievērojušas
likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību attiecībā uz
administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu - ar 2006.gada 10.oktobra iesniegumu
līdzpieteicējas paziņoja atbildētājam savas šaubas par Lēmuma spēkā esamību.
Lietā nav strīda, ka uz līdzpieteicēju 2006.gada 10.oktobra iesniegumu līdz tiesas
sēdes dienai 2007.gada 29.oktobrī atbildētājs nebija sniedzis atbildi līdzpieteicējām.
[13] Tomēr 2004.gada 26.janvārī spēkā esošo Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija
noteikumu Nr.154 72.punkts pie nosacījumiem, kad administratīvais akts būtu atzīstams
par spēkā neesošu, neparedzēja gadījumu, kad rakstveidā izdotajā nelabvēlīgajā
administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.
Pie tam, pēc tiesas ieskata, Lēmums nav līdzpieteicējam nelabvēlīgs
administratīvs akts.
[14] Tāpēc tiesa konstatē, ka Lēmums nav atzīstams par spēkā neesošu un prasījums
par Lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir noraidāms.
Lietā nav strīda, ka 2004.gada 22.martā 5,4 ha no valsts rezerves zemes ar
kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/ piešķirtas K.B. lietošanā.
Tāpēc tiesa konstatē, ka Lēmums par attiecīgā zemes gabala ieskaitīšanu valsts
rezerves zemēs ir zaudējis spēku un atbilstoši APL 82.pantam un 253.panta ceturtajai
daļai tiesa var pārbaudīt tikai Lēmuma tiesiskumu.
Lai gan līdzpieteicējas nav lūgušas atzīt Lēmumu par prettiesisku, tomēr pie
konkrētajiem lietas apstākļiem - līdzpieteicējas ar 2006.gada 10.oktobra iesniegumu
paziņoja atbildētājam savas šaubas par Lēmuma spēkā esamību, bet līdz tiesas sēdes
dienai 2007.gada 29.oktobrī atbildētājs nebija sniedzis atbildi līdzpieteicējām – tiesa
secina, ka atbildētāja rīcības dēļ pieteicējām varēja nebūt skaidrs, kādā veidā formulēt
prasījumu, tāpēc tiesa pati objektīvi noskaidro, vai Lēmums atbilst APL noteikumiem
un citām tiesību normām (APL 103.panta otrās daļas 1. un 2.punkts).
[15] Saskaņā ar APL 150.panta pirmo daļu iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā
atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Saskaņā ar APL 150.panta otro daļu,
iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.
[16] Tiesa nodibina, ka atbildētājs nav ievērojis APL 150.panta pirmo daļu un nav
pierādījis apstākļus, kuri minēti Lēmumā (lietas 13.lp.) – nav pierādījis, ka 2004.gada
26.janvārī bija saņemti (iegūti) zemes lietotāju atteikumi, kas attiecas uz zemes gabalu
ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ Kastīrē 7 ha platībā.
[17] Tiesa secina, ka atbildētājs nav pietiekoši noskaidrojis līdzpieteicēju – zemes
lietotāju - viedokli šajā lietā. Līdz ar to tiesa nodibina, ka atbildētājs nav ievērojis APL
62.pantu, kurš paredz: (1) Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt
nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai
trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. (2) Personas viedokļa un argumentu
noskaidrošana nav nepieciešama, ja: 1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un
jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību,
veselību vai mantu; 2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs; 3) no gadījuma būtības izriet,
ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. (3) Ja
administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav
noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.
Lēmuma pamatojumā atbildētājs nav norādījis personas viedokļa un argumentu
nenoskaidrošanas iemeslu.
[18] Tiesa, atbilstoši APL 249.pantam un 250.panta pirmajai un otrajai daļai secina,
ka Lēmums ir prettiesisks, jo tā pamatojums neattaisno līdzpieteicējām noraidītās
tiesības.
[19] Atbilstoši APL 4.panta otrajai daļai iespējams piemērot administratīvajā procesā
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
(turpmāk arī – Senāts) judikatūrā attīstītos vispārējos tiesību principus.
[19.1] Senāta 2006.gada 24.februāra spriedumā lietā Nr.SA-4 [16.punkts] konstatēts, ka
atbilstoši APL 250. pantam tiesa taisa spriedumu, pārbaudot, vai 1) administratīvais
akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais
akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums attaisno
adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.
[..], ja tiesa secina, ka administratīvais akts izdots, pieļaujot tādu [..] pārkāpumu, kura
dēļ administratīvais akts ir atceļams, procesuālās ekonomijas dēļ tā atceļ pārsūdzēto
administratīvo aktu, nepārbaudot citus administratīvā akta tiesiskuma un pamatotības
aspektus.
[19.2] Ievērojot iepriekš teikto un tā kā Lēmumu nevar atcelt, tad tiesai nav
nepieciešams analizēt citus lietas apstākļus, lai atzītu Lēmumu par prettiesisku un tiesa
nodibina, ka Lēmums ir atzīstams par prettiesisku.
[20] Ņemot vērā to, ka citu prasījumu lietā nav, nav nepieciešams atbilstoši APL
253.panta sestajai daļai uzlikt par pienākumu atbildētājam lietā izdot administratīvo
aktu šajā administratīvajā lietā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, 253.panta
pirmo daļu, 32.panta ceturto daļu, 126.panta otro daļu, tiesa
nosprieda:
daļēji apmierināt L.S. un G.G. pieteikumu.
Atzīt par prettiesisku Rušonas pagasta padomes 2004.gada 26.janvāra lēmumu
(sēdes protokols Nr. 1, 3§).
Noraidīt L.S. un G.G. pieteikumu daļā par Rušonas pagasta padomes 2004.gada
26.janvāra lēmuma (sēdes protokols Nr. 1, 3§) atzīšanu par spēkā neesošu.
Piedzīt par labu pieteicējai L.S. no Riebiņu novada pašvaldības viņas samaksāto
valsts nodevu 10 latu apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas.
Spriedums pieņemts attiecībā uz līdzpieteicējām L.S. un G.G. atsevišķi un katra
no līdzpieteicējām savas procesuālās tiesības var izmantot neatkarīgi no pārējām
līdzpieteicējām.
Spriedums sastādīts 2007.gada 20.novembrī.
Tiesnesis (paraksts) M.Mednis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis
Rīgā, 2007.gada 20.novembrī.