Court partially allowed claim declaring village council land use revocation decision legally flawed due to lack of justification.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42557506

A-2133-07/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 20.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Mednis,

piedalās pieteicējas L.S. pārstāve N.K. un atbildētāja Riebiņu novada domes

pārstāve Maija Dzene, trešās personas atbildētāja pusē K.Š. pārstāve R.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc L.S. un G.G.

pieteikuma par Rušonas pagasta padomes 2004.gada 26.janvāra lēmuma (sēdes

protokols Nr. 1, 3§) atzīšanu par spēkā neesošu, un tiesa konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 19.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.S. un G.G. (turpmāk

kopā arī – līdzpieteicējas) pieteikums par Rušonas pagasta padomes (pašlaik konkrētās

administratīvās teritorijas pašvaldības intereses pārstāv Riebiņu novada dome, turpmāk

arī – atbildētājs) 2004.gada 26.janvāra lēmuma (sēdes protokols Nr. 1, 3§) „Par

atteikšanos no zemes lietošanas tiesībām” (turpmāk arī – Lēmums, lietas 13.lp.)

atzīšanu par spēkā neesošu.

Ar 2006.gada 19.septembra lēmumu Administratīvā apgabaltiesa atjaunoja

nokavēto procesuālo termiņu līdzpieteicēju pieteikuma iesniegšanai par Lēmuma

atzīšanu par spēkā neesošu (lietas 68.lp.).

2006.gada 21.novembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta administratīvā

lieta un K.Š. nolemts pieaicināt lietā kā trešo personu atbildētāja pusē.

[2] Atbilstoši lietas materiāliem, ar 1999.gada 21.aprīļa un 2000.gada 18.februāra

Rušonas pagasta padomes lēmumiem G.G. un L.S. piešķirta zeme nomas lietošanā

Kastīrē katrai 1,3 ha platībā un apstiprināti zemes nomas līgumi.

Ar Lēmumu Rušonas pagasta padome ieskaitīja minēto zemi valsts rezerves

zemēs, pamatojoties uz zemes lietotāju atteikumiem.

[3] Līdzpieteicējas pieteikumā (lietas 6.lp.) norāda:

[3.1] Visus gadus par nomāto zemi tika maksāts.

[3.2] 2004. un 2005.gadā līdzpieteicējas mutiski vērsās pašvaldībā, lai noskaidrotu

iespējas privatizēt iznomāto zemesgabalu. Viņām tika paskaidrots, ka šo jautājumu

varēs risināt pēc zemes nomas līguma beigām.

[3.3] 2006.gada 26.aprīlī līdzpieteicējas saņēma Rušonas pagasta padomes 2004.gada

26.janvāra lēmumu (sēdes protokols Nr. 1, 3§).

[3.4] Līdzpieteicējas uzskata, ka ar Lēmumu Rušonas pagasta padome pārkāpa

Latvijas Republikas Ministru Padomes „Nolikuma par lauku apvidu zemi” 10.panta

otrās daļas noteikumus, kur ir paredzēts, ka valsts rezerves zeme ir visa zeme, kas nav

piešķirta lietotājiem lietošanā vai ilgtermiņa nomā.

[4] 2006.gada 8.jūnijā pieteikuma precizējumā (lietas 24.-25.lp.) līdzpieteicējas

norāda:

[4.1] Rušonas pagasta teritoriālās pārvaldes 2006.gada 26.maija izziņā Nr. 127 ir

norādīts, ka atbildētāja saņemto iesniegumu reģistrācijas žurnālā par 2004.gadu nav

konstatēts ieraksts par atteikumu no zemes nomas lietošanas tiesībām uz zemes daļu, ko

izmantoja zemes vienībā ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/, nedz no L.S., nedz

no G.G.

[4.2] 2004.gada 22.martā (sēdes protokols Nr. 3) atbildētājs izskatīja K.B. iesniegumu

un nolēma piešķirt K.B. lietošanā ar izpirkuma tiesībām no valsts rezerves zemes 21,1

ha, t.sk. arī 5,4 ha ar kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/, Rušonas pagasta

Kastīrē.

[4.3] Rušonas pagasta teritoriālās pārvaldes 2006.gada 5.jūnija izziņā Nr. 134 ir

norādīts, ka „Fizisko un juridisko personu iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu

reģistrācijas žurnālā” no 2004.gada 6.janvāra līdz 2004.gada 30.decembrim K.B.

iesniegums nav reģistrēts un lietā nav atrodams.

[5] 2006.gada 8.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja lūgums

pagarināt rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas datumu līdz 2007.gada 15.augustam,

kas apmierināts un ar tiesneša rezolūciju termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai

pagarināts līdz 2006.gada 21.decembrim (lietas 97.lp.).

Tomēr ne līdz 2006.gada 21.decembrim, ne līdz 2007.gada 29.oktobrim

atbildētājs tiesai nav sniedzis nekādus rakstveida paskaidrojumus par pieteikumu.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas L.S. pārstāve pieteikumu uzturēja ar pieteikumā

noradītajiem argumentiem.

G.G. uz tiesas sēdi nebija ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu G.G.

pienācīgi paziņots (lietas 102., 104.lp.).

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina un papildus sniegtajiem

paskaidrojumiem un Lēmumam norādīja, ka nesaprot, kāpēc pieteicēja griezās tiesā ar

prasījumu, ja apstrīdamo Lēmumu varēja apstrīdēt bez tiesas. Atbildētāja pārstāve

nenoliedza, ka uz pieteicējas 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326, kurā

atbilstoši APL 74.panta otrai daļai pieteicēja darīja zināmu par administratīvā akta –

Lēmuma spēkā neesamību, nekāds atbildētāja paziņojums par to, ka atbildētājs

uzskatītu Lēmumu par apstrīdamu, nevis spēkā neesošu, pieteicējai netika izsūtīts.

[8] Trešās personas pārstāve paskaidroja, ka pieteikums ir noraidāms.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši APL 103.panta otrajai daļai objektīvi

noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa secina, ka

pieteikums ir pamatots un apmierināms turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[10] Tiesa konstatē, ka lai gan G.G. nav ieradusies uz tiesas sēdi un nav paziņojusi

tiesai savas neierašanās iemeslu, tomēr par tiesas sēdes laiku un vietu G.G. pienācīgi

paziņots (lietas 102., 104.lp.) un nav neviena no APL 268.pantā norādītajiem pamatiem,

kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu.

[11] Tiesa konstatē, ka līdzpieteicējas bija tiesīgas iesniegt pieteikumu, atbilstoši

Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 19.septembra lēmuma 11.punktā norādītajam

„atbildētājai [..] bija pienākums pieteicējām kā zemes gabala nomniecēm paziņot par

statusa noteikšanu nomātajam zemes gabalam”. Tātad, ar Lēmumu līdzpieteicēju

tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas (APL 31.panta otrā

daļa) un līdzpieteicējas ir Lēmumā norādītā zemes gabala nomnieces.

Tāpat tiesa konstatē, ka Lēmumā (lietas 13.lp.) nav piemēroto tiesību normu

uzskaitījuma.

[12] Lietā nav strīda, ka līdzpieteicējas līdz 2007.gada 20.novembrim ir ievērojušas

likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību attiecībā uz

administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu - ar 2006.gada 10.oktobra iesniegumu

līdzpieteicējas paziņoja atbildētājam savas šaubas par Lēmuma spēkā esamību.

Lietā nav strīda, ka uz līdzpieteicēju 2006.gada 10.oktobra iesniegumu līdz tiesas

sēdes dienai 2007.gada 29.oktobrī atbildētājs nebija sniedzis atbildi līdzpieteicējām.

[13] Tomēr 2004.gada 26.janvārī spēkā esošo Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija

noteikumu Nr.154 72.punkts pie nosacījumiem, kad administratīvais akts būtu atzīstams

par spēkā neesošu, neparedzēja gadījumu, kad rakstveidā izdotajā nelabvēlīgajā

administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.

Pie tam, pēc tiesas ieskata, Lēmums nav līdzpieteicējam nelabvēlīgs

administratīvs akts.

[14] Tāpēc tiesa konstatē, ka Lēmums nav atzīstams par spēkā neesošu un prasījums

par Lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir noraidāms.

Lietā nav strīda, ka 2004.gada 22.martā 5,4 ha no valsts rezerves zemes ar

kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/ piešķirtas K.B. lietošanā.

Tāpēc tiesa konstatē, ka Lēmums par attiecīgā zemes gabala ieskaitīšanu valsts

rezerves zemēs ir zaudējis spēku un atbilstoši APL 82.pantam un 253.panta ceturtajai

daļai tiesa var pārbaudīt tikai Lēmuma tiesiskumu.

Lai gan līdzpieteicējas nav lūgušas atzīt Lēmumu par prettiesisku, tomēr pie

konkrētajiem lietas apstākļiem - līdzpieteicējas ar 2006.gada 10.oktobra iesniegumu

paziņoja atbildētājam savas šaubas par Lēmuma spēkā esamību, bet līdz tiesas sēdes

dienai 2007.gada 29.oktobrī atbildētājs nebija sniedzis atbildi līdzpieteicējām – tiesa

secina, ka atbildētāja rīcības dēļ pieteicējām varēja nebūt skaidrs, kādā veidā formulēt

prasījumu, tāpēc tiesa pati objektīvi noskaidro, vai Lēmums atbilst APL noteikumiem

un citām tiesību normām (APL 103.panta otrās daļas 1. un 2.punkts).

[15] Saskaņā ar APL 150.panta pirmo daļu iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā

atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Saskaņā ar APL 150.panta otro daļu,

iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.

[16] Tiesa nodibina, ka atbildētājs nav ievērojis APL 150.panta pirmo daļu un nav

pierādījis apstākļus, kuri minēti Lēmumā (lietas 13.lp.) – nav pierādījis, ka 2004.gada

26.janvārī bija saņemti (iegūti) zemes lietotāju atteikumi, kas attiecas uz zemes gabalu

ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ Kastīrē 7 ha platībā.

[17] Tiesa secina, ka atbildētājs nav pietiekoši noskaidrojis līdzpieteicēju – zemes

lietotāju - viedokli šajā lietā. Līdz ar to tiesa nodibina, ka atbildētājs nav ievērojis APL

62.pantu, kurš paredz: (1) Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt

nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai

trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. (2) Personas viedokļa un argumentu

noskaidrošana nav nepieciešama, ja: 1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un

jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību,

veselību vai mantu; 2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs; 3) no gadījuma būtības izriet,

ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. (3) Ja

administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav

noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

Lēmuma pamatojumā atbildētājs nav norādījis personas viedokļa un argumentu

nenoskaidrošanas iemeslu.

[18] Tiesa, atbilstoši APL 249.pantam un 250.panta pirmajai un otrajai daļai secina,

ka Lēmums ir prettiesisks, jo tā pamatojums neattaisno līdzpieteicējām noraidītās

tiesības.

[19] Atbilstoši APL 4.panta otrajai daļai iespējams piemērot administratīvajā procesā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

(turpmāk arī – Senāts) judikatūrā attīstītos vispārējos tiesību principus.

[19.1] Senāta 2006.gada 24.februāra spriedumā lietā Nr.SA-4 [16.punkts] konstatēts, ka

atbilstoši APL 250. pantam tiesa taisa spriedumu, pārbaudot, vai 1) administratīvais

akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais

akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums attaisno

adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

[..], ja tiesa secina, ka administratīvais akts izdots, pieļaujot tādu [..] pārkāpumu, kura

dēļ administratīvais akts ir atceļams, procesuālās ekonomijas dēļ tā atceļ pārsūdzēto

administratīvo aktu, nepārbaudot citus administratīvā akta tiesiskuma un pamatotības

aspektus.

[19.2] Ievērojot iepriekš teikto un tā kā Lēmumu nevar atcelt, tad tiesai nav

nepieciešams analizēt citus lietas apstākļus, lai atzītu Lēmumu par prettiesisku un tiesa

nodibina, ka Lēmums ir atzīstams par prettiesisku.

[20] Ņemot vērā to, ka citu prasījumu lietā nav, nav nepieciešams atbilstoši APL

253.panta sestajai daļai uzlikt par pienākumu atbildētājam lietā izdot administratīvo

aktu šajā administratīvajā lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, 253.panta

pirmo daļu, 32.panta ceturto daļu, 126.panta otro daļu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt L.S. un G.G. pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Rušonas pagasta padomes 2004.gada 26.janvāra lēmumu

(sēdes protokols Nr. 1, 3§).

Noraidīt L.S. un G.G. pieteikumu daļā par Rušonas pagasta padomes 2004.gada

26.janvāra lēmuma (sēdes protokols Nr. 1, 3§) atzīšanu par spēkā neesošu.

Piedzīt par labu pieteicējai L.S. no Riebiņu novada pašvaldības viņas samaksāto

valsts nodevu 10 latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas.

Spriedums pieņemts attiecībā uz līdzpieteicējām L.S. un G.G. atsevišķi un katra

no līdzpieteicējām savas procesuālās tiesības var izmantot neatkarīgi no pārējām

līdzpieteicējām.

Spriedums sastādīts 2007.gada 20.novembrī.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis

Rīgā, 2007.gada 20.novembrī.