Court partially allowed management company's claim against landlord for unpaid fees and interest, adjusting interest calculation periods.

ECLI:LV:DAUT:2018:0507.C33653617.6.S

Civillieta Nr.C33653617

Lietas arhīva Nr.C-1283-18

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2018.gada 7.maijā

Daugavpils tiesa

tiesnese I.Galeja

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu biedrības “Sloka R47” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Biedrība “Sloka R47” 2017.gada 13.decembrī iesniedza Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka biedrība “Sloka R47” ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Prasītāja norāda, ka 2016.gada 12.martā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu prasītāja pārņēma

nekustamā īpašuma /adrese A/ pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības. 2016.gada 1.aprīlī ar nodošanas un pieņemšanas aktu prasītāja pārņēma

nekustamā īpašuma /adrese A/ pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības no SIA “Jūrmalas namsaimnieks”.

Atbildētājai/pers. B/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/.

2017.gada 15.martā prasītāja un atbildētāja noslēdza vienošanos Nr.27 “Par pievienošanos 2017.gada 11.februāra daudzdzīvokļu mājas /adrese/

pārvaldīšanas līgumam”. Saskaņā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas līguma 4.l.punktu atbildētājai ir pienākums savlaicīgi veikt

ikmēneša maksājumus par īpašuma uzturēšanu, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Atbildētājai katru mēnesi tika iesniegti rēķini par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem. Atbildētāja

neveica maksājumus par īpašuma apsaimniekošanu un par ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem no 2016.gada aprīļa.

Prasītāja ir aprēķinājusi parādu par periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 1.decembrim, tostarp pamatparāds 901,84 euro un likumiskie

procenti 54,11 euro, kopā 955,95 euro.

Prasītāja vairākkārt rakstiski atgādināja atbildētājai par parāda esamību.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta otro daļu, 13., 14.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturto daļu, 10.pantu,

11.panta septīto daļu, Civillikuma 1425., 1587., 1775., 1779.pantu, lūdz piedzīt no /pers. B/ par labu biedrībai “Sloka R47” pamatparādu 901,84 euro,

likumiskos procentus 54,11 euro un visus tiesāšanas izdevumus.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2018.gada 15.februāra lēmumu civillieta biedrības

“Sloka R47” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai.

2018.gada 19.martā atbildētāja /pers. B/ iesniedza Daugavpils tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

/adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pieņēma lēmumu par ēkas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu biedrībai “Sloka R47”. Aptaujas rezultātā, ko veica

biedrības valdes loceklis /pers. E/, nolēma rēķinus apmaksāt ar tiešo norēķinu kārtību, tas ir, katrs dzīvokļa īpašnieks pats maksāja par saņemtajiem

pakalpojumiem pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojums tiek piegādāts dzīvojamajai mājai kopumā. Atbildētāja balsoja pret pievienošanos biedrībai

“Sloka R47”. 2016.gada 12.marta kopsapulce notika krievu valodā, balsošana un dienas kārtība bija nenoteikta, lemttiesīgumu nebija iespējams noteikt.

2017.gada 11.februāra kopsapulcē tika apstiprināts pārvaldīšanas līgums. Atbildētāja neizvairās no saistību pildīšanas, apmeklēja kopsapulces.

Atbildētāja bija izmantojusi savas biedra tiesības un sasaukusi kopsapulci savu tiesību aizstāvēšanai. Atbildētāja sniedz juridiskos pakalpojumus savā

īpašumā. Uzskata, ka biedrības valdes locekļi savus pienākumus pilda nepienācīgi. Atbildētāja apšauba savu saistību apmēru. Lūdz prasību noraidīt.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 28.februārim) noteica, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē

saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma

norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

2018.gada 12.martā tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 7.maijā. Prasītājai un atbildētājai ir paziņots datums, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Prasītājas pārstāve nav pieteikusi noraidījumu tiesnesei.

2018.gada 25.aprīlī prasītāja biedrība “Sloka R47” iesniedza tiesā prasības pieteikuma papildinājumu, kurā norāda, ka no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas līdz prasības pieteikuma izskatīšanai tiesā atbildētājas parāds ir palielinājies. Atbildētāja neveica rēķinu samaksu par laiku no

2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.aprīlim 190,85 euro apmērā, kā arī palielinājās likumiskie procenti 11,45 euro apmērā. Prasītāja lūdz piedzīt

no atbildētājas papildus parāda summai 955,95 euro arī parādu, kas radās par laiku no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.aprīlim 202,30 euro.

Atbildētāja/pers. B/ rakstveida paskaidrojumā nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteikusi noraidījumu tiesnesei.

Mo t īvu d a ļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

No Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas redzams, ka dzīvokļa Nr./adrese/

īpašniece ir /pers. B/, pamatojoties uz 2003.gada 15.augusta pirkuma līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā

esošo daļu. Savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrajai daļai vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par (..)

atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un

maksāšanas kārtību. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa

īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Tādējādi atbildētājai ir tiesības piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopības sapulcēs un izvirzīt jautājumus, kas apspriežami dzīvokļu īpašnieku kopības

sapulcēs, tostarp par dzīvojamajai mājai nepieciešamajiem uzlabojumiem, kā arī atbildētājai ir tiesības iepazīties ar finanšu līdzekļu izlietojuma

dokumentiem. Tiesa atzīst, ka, esot iebildumiem pret dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas kārtību, norisi, atbildētājai bija tiesības Dzīvokļa

īpašuma likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā apstrīdēt kopsapulces lēmumu.

No 2016.gada 12.marta dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola Nr.1-2016 redzams, ka dzīvokļu īpašnieki pieņēma

lēmumu, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.pantu, nodot dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesības biedrībai “Sloka R47”;

apstiprināt pārvaldīšanas līgumu starp dzīvokļu īpašnieku kopību un biedrību “Sloka R47”.

2017.gada 11.februārī starp prasītāju un dzīvokļu īpašniekiem noslēgts daudzdzīvokļu mājas /adrese/ pārvaldīšanas līgums, ar kuru kopīpašnieki

uzdeva pārvaldniekam (biedrībai), un biedrība “Sloka R47” apņēmās veikt nekustamā īpašuma, kas atrodas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā,

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu /adrese/.

2017.gada 15.martā starp prasītāju un atbildētāju parakstīta vienošanās Nr.27 par pievienošanos 2017.gada 11.februāra dzīvojamās mājas

/adrese/ pārvaldīšanas līgumam. Saskaņā ar vienošanos atbildētāja realizē visas tiesības un pienākumus saskaņā ar 2017.gada 11.februāra dzīvojamās

mājas /adrese/ daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Atbilstoši 2017.gada 11.februāra pārvaldīšanas līguma 1.2.punktam, slēdzot tiešos līgumus ar sabiedrisko pakalpojumu piegādātajiem, saskaņā ar

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemto lēmumu īpašnieki uztic pilnvarotajai personai /pers. E/ īpašnieku vārdā slēgt līgumus starp kopīpašniekiem un

sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pakalpojumu sniegšanai katram īpašniekam.

Atbilstoši 2017.gada 11.februāra pārvaldīšanas līguma 1.3.punktam, slēdzot kolektīvos līgumus ar sabiedrisko pakalpojumu piegādātajiem,

saskaņā ar pieņemto lēmumu kopīpašnieki pilnvaro pārvaldnieku patstāvīgi noslēgt līgumu starp pārvaldnieku un sabiedrisko pakalpojumu piegādātājiem

par sabiedrisko pakalpojumu piegādi katram īpašniekam.

2017.gada 11.februāra pārvaldīšanas līguma 4.1.punktā paredzēts, ka īpašnieki savlaicīgi un pilnā apjomā maksā pārvaldniekam visus līgumā

paredzētos maksājumus. Savukārt minētā līguma 4.4.punkts noteic, ka īpašnieki sedz pārvaldnieka izdevumus par īpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu saskaņā ar pieņemto lēmumu un tarifu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un citas

pārvaldīšanas darbības. Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ietver cita starp dzīvojamās mājas uzturēšanu (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo

aktu prasībām. Savukārt citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās

mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa

plāna sagatavošanu saistītās darbības. Savukārt atbilstoši minētā likuma 7.pantam citas pārvaldīšanas darbības veicamas, ja pārvaldniekam attiecīgs

uzdevums dots ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, turklāt nodrošinot nepieciešamo finansējumu.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus (..).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai; sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas

nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo

dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā

samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja nodrošina dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, slēdzot līgumus un veicot norēķinus ar

pakalpojumu sniedzējiem. Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka dzīvojamajai mājai tiek nodrošināti pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu,

tostarp atbildētāja nav apstrīdējusi, ka dzīvoklī tiek nodrošināts ūdens un kanalizācija.

Ņemot vērā to, ka Dzīvokļa īpašuma likums paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus prasītājai saskaņā ar Dzīvokļa

īpašuma likuma un 2017.gada 11.februāra līguma noteikumiem.

Tādējādi atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus prasītājai par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par dzīvoklim

nodrošinātajiem pakalpojumiem.

2017.gada 7.aprīlī prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu, kurā norādīja, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, (elektrību koplietošanas telpās, atkritumu izvešanu) /adrese/ ir 301,45 euro, lūdza parādu

samaksāt ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas.

No rēķiniem un paziņojumiem-kvītīm redzams, ka laikā no 2016.gada 1.marta līdz 2018.gada 1.aprīlim atbildētājas parāds par apsaimniekošanu,

atkritumu izvešanu, elektrību koplietošanas telpās ir 686,80 euro, par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem ir 379,07 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu, bet atbildētāja nav pierādījusi savu iebildumu pamatotību. Atbildētāja savam

paskaidrojumam nav pievienojusi nevienu pierādījumu, kas varētu būt par pamatu prasības noraidīšanai. Tiesa atzīst, ka atbildētājas iebildumi pret

apsaimniekošanas darbību veikšanas kvalitāti nav pamats viņu atbrīvot no maksājumu veikšanas. Arī atbildētājai piešķirtais ierēdņa statuss, problēmas ar

kaimiņiem nav pamats prasības noraidīšanai.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen parāds 1065,87 euro.

Iesniedzot prasības summas palielinājumu, prasītāja parāda summā ir iekļāvusi arī līgumsodu 26,82 euro (2018.gada 1.aprīļa rēķins). Taču

prasītāja, ceļot prasību, nebija lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumsodu, arī iesniegumā par prasības summas palielināšanu, prasītāja nav norādījusi, ka lūdz

piedzīt no atbildētājas līgumsodu, kā arī nav norādīts, pamatojoties, uz kādām likuma un līguma normām līgumsods ir aprēķināts.

Civilprocesa likuma 192.pants noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Ņemot vērā to, ka prasība par līgumsoda piedziņu nav celta, tiesa atzīst, ka prasība daļā par 26,82 euro piedziņu, kas iekļauta 2018.gada 1.aprīļa

rēķinā kā līgumsods, ir noraidāma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 65,56 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No prasības pieteikuma un prasības pieteikuma papildinājuma redzams, ka prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 65,56 euro,

taču prasītāja nav norādījusi, par kādu laiku ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus.

Prasības pieteikumā prasītāja aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus 54,11 euro visai parāda summai - 901,84 euro, neņemot vērā, ka šāds

parāda apmērs izveidojās tikai 2017.gada 1.decembrī. Civillikums paredz, ka nokavējuma procenti ir aprēķināti par konkrētas parāda summas samaksas

nokavējumu, t.i., par konkrētu laika periodu. Tādējādi 2016.gada nogalē, konstatējot parāda summu, prasītājai ir tiesības aprēķināt nokavējuma

procentus par periodu, kamēr parāds tiek samaksāts (parāda aprēķinu atsevišķi par katra mēneša nokavējumu prasītāja nav veikusi).

Tiesa konstatē, ka 2016.gada decembrī atbildētājas parāds bija 392,44 euro, attiecīgi likumiskie nokavējuma procenti par laiku no 2017.gada

1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim ir 23,55 euro. Savukārt 2017.gada decembrī atbildētājas parāds bija 901,84 euro, attiecīgi likumiskie

nokavējuma procenti par laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.aprīlim ir 18,04 euro. Tātad kopīgais likumisko nokavējuma procentu apmērs

ir 41,59 euro, nevis 65,56 euro.

Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesneses 2017.gada 21.decembra lēmumu atteikts pieņemt biedrības “Sloka R47” pieteikumu par

prasības nodrošināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

proporcionāli apmierinātai daļai 166,12 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro, kopā 169,42 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 193., 250. pantu tiesa

n o s p r i e d a

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai “Sloka R47”, reģistrācijas Nr.40008246720, parādu par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un pakalpojamiem 1065,87 euro (viens tūkstotis sešdesmit pieci euro, 87 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.aprīlim 41,59 euro (četrdesmit viens euro, 59 centi) un tiesas izdevumus 169,42 euro (viens simts sešdesmit

deviņi euro, 42 centi), kopā 1276,88 euro (viens tūkstotis divi simti septiņdesmit seši euro, 88 centi), ieskaitot kontā LV86HABA0551041589644, AS

“Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 26,82 euro un likumisko nokavējuma procentu 23,97 euro piedziņu no /pers. B/.

Noteikt /pers. B/ termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2018.gada 7.maija Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja