Court convicts defendant of drunk driving without evidence trial, sentencing to forced labor and license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of drunk driving without conducting an evidence trial because the accused admitted guilt. The defendant drove an Audi 80 under the influence of alcohol (2.41‰) without a license, while the prosecutor argued no evidence trial was necessary under Criminal Procedure Law Article 499. The court accepted the admission of guilt, found the legal qualification correct, and imposed a sentence of 140 hours of forced labor and a four-year license revocation, noting the vehicle was not the defendant's property so confiscation was denied.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A court may convict and sentence a defendant without an evidence trial if the accused admits guilt and the court finds no reasonable doubt regarding the crime and legal qualification.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 21210040615
Lietas arhīva Nr. K16-0227/15
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2015. gada 22.maijā
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis V.Trušels
ar tiesas sēžu sekretāri /pers. B/,
piedaloties: prokuroram R.Uļjanovai,
apsūdzētajam /pers. D/
izskatīja atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma
262. panta otrās daļas.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa
konstatēja:
/pers. D/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteikta kārtībā nav iegūtas), atrodoties
alkohola ietekmē:
2015.gada 11.aprīlī ap plkst.20.30 /pers. D/, Krustpils novadā, Variēšu pagastā pa pievedceļu no ceļa Madona - Ļaudona - Jēkabpils uz mājām
"Alunāni". 2. kilometrā, vadīja automašīnu Audi 80 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ , pretrunā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteikumu Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk CSN) 39.4.p. prasībām, bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, jo
tādas noteiktā kārtībā nebija ieguvis, pretrunā ar CSN 39.1.1.p. prasībām, būdams alkohola ietekmē, Jēkabpils reģionālās slimnīcas klīniskajā
laboratorijā 2015.gada 12.aprīlī pīkst. 03,30 veicot analīzes, alkohola koncentrāciju asinīs uzrādīja 2,41 promiles.
Ar to //pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā.
Apsūdzētais /pers. D/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams izdarīt pierādījumu pārbaudi, jo ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie
apstākļi.
Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu
un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un
sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka tiesā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļu, pierādījumu analīze un to
uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu
Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos
apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags
noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīstama savas vainas atzīšana, izdarītā
nožēlošana.
Apstākļi, kuri saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta būtu atzīstami par atbildību pastiprinošiem, netika konstatēti.
/pers. D/, LR pilsonis, dzīvojošs /adrese A/, nestrādā, agrāk nesodīts, precējies, apgādājamo personu nav.
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa attieksmes pret
izdarīto, ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Krimināllikuma 262.panta 2.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 1 (vienam) gadam vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem, konfiscējot mantu
vai bez mantas konfiskācijas.
Ņemot vērā, ka lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, nodarījuma rezultātā nav iestājušās smagas neatgriezeniskas sekas, tiesa
uzskata, ka apsūdzētajam nav nepieciešams piemērot panta sankcijā paredzēto bargāko sodu, tas ir, brīvības atņemšanu, bet sodu iespējams noteikt
piespiedu darbu veidā. Apsūdzētais nenorādīja uz tādiem apstākļiem, kas ierobežotu viņa iespējas izciest šādu sodu. Naudas sods nav piemērojams, jo
šāda soda piemērošanas iespēju faktiski izslēdz apsūdzētā materiālais stāvoklis, jo viņa darba alga nepārsniedz Latvijā noteikto minimālo darba algu.
Tā kā lietā konstatēts viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, nav atbildību pastiprinošu apstākļu, sodu piespiedu darbu veidā iespējams
noteikt zemāku par likumā paredzēto maksimālo sankcijas robežu.
/pers. D/ piemērojams likumā paredzētais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Attiecībā uz Krimināllikuma 262.panta 2.daļā sankcijā minēto mantas konfiskāciju, tiesa uzskata, ka tā nav piemērojama, ņemot vērā, ka
Krimināllikuma 42.panta 1.daļa nosaka, ka konfiscēt var tikai apsūdzētā īpašumā esošu mantu vai tās daļu, taču transportlīdzeklis, kuru vadīja /pers. D/,
nav reģistrēts kā viņa īpašums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa
no s pri e da :
atzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un sodīt ar
piespiedu darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4(gadiem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
/pers. D/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas
dienesta Jēkabpils teritoriālajā struktūrvienībā, Jēkabpilī, Draudzības alejā 9, piespiedu darbu soda izciešanai
Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Jēkabpils rajona tiesai.
/pers. D/, personas kods /personas kods/, piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies
likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 dienu laikā, apelācijas sūdzību vai protestu
iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.
Pārsūdzības termiņu skaitīt no pilna sprieduma pieejamības dienas.
Pilna sprieduma pieejamības diena– 2015.gada 22.maijs.
Tiesnesis: V.Trušels