Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and statutory interest from apartment owner.

Lietas Nr. C30416515

Lietvedības Nr. C4165-15/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece

2015.gada 26.novembrī, rakstveida procesā, Abrenes ielā 3, Rīgā, izskatīja civillietu SIA “Latio Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers.

B/ par parāda piedziņu, un

konstatēja:

2015.gada 7.maijā tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „La o Namsaimnieks” (turpmāk –prasītājs) maza

apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu

izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2010.gada 19.janvāra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

protokola lēmumu, daudzdzīvokļu mājas /adrese/, Rīgā kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no

2010.gada 1.februāra veic SIA „Latio Namsaimnieks”, vienotās reģistrācijas numurs 40003261579.

2010.gada 19.janvārī starp SIA “La o Namsaimnieks” un dzīvokļa īpašniekiem saskaņā ar2010.gada 19.janvāra dzīvojamās mājas

/adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola lēmumu noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr.AL- 2010-371/87

(turpmāk - pārvaldīšanas līgums). Pārvaldīšanas līgumā ir noteik obligā veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, kā

arī ci ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu sais e izdevumi. Kā arī 2012.gada 22.augustā noslēgts ar Atbildētāju arī individuālais

Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2012-371/363.

Prasītājs uzskata, ka Atbildētājs ar savu rīcību ir pārkāpis ne kai pārvaldīšanas līgumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, bet arī

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) normas. Proti, Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka:

1. dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” ir balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv

vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa);

2. dzīvokļu īpašnieka pienākums ir piedalī es dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas

1.punkts);

3. dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķinā es par saņemtajiem pakalpojumiem, kas sais ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, piemēram,

apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts);

4. dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligā veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa);

5. dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

- kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas

izmaksas;

- pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas sais ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (Dzīvokļa īpašuma

likuma 13.panta otrā daļa).

Atbildētājam katru mēnesi ek izraks rēķini par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņem em pakalpojumiem, kas

sais ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Katra mēneša rēķinā ek norādīts tekošais maksājums un parāds par iepriekšējo periodu, tādējādi

regulāri informējot Atbildētāju par parāda lielumu. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanai esai Atbildētājs nav vērsušies pie prasītāja ar

pretenziju par rēķinā norādītām summām, tādējādi piekrītot rēķinā norādītām summām.

2013.gada 26.februārī starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts līgums Nr. 179/LNL/13, atbilstoši kuram Atbildētāja apņēmās maksāt

tekošos rēķinus, kā arī izveidojušos parādu līdz 2013.gada 31.augustam.

2015.gada 16.janvārī starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts līgums Nr. 4/LNL/15 par parādu atmaksu, atbilstoši kuram Atbildētāja

apņēmās maksāt tekošos rēķinus, kā arī izveidojušos parādu līdz 2016.gada 30.jūnijam saskaņā ar grafiku.

Kā redzams no pievienotās grāmatvedības izdrukas, Atbildētāja minētos līgumus pildīja nepienācīgi un parāds ir tikai pieaudzis.

Prasītājs lūdz no Atbildētāja piedzīt parādu par periodu no 2014.gada 1.marta, jo par laika periodu līdz 2014.gada 28.februārim ir divi

tiesas nolēmumi par parāda piedziņu, līdz ar to parāda aprēķina summa nesakrīt ar grāmatvedības izdrukā norādīto summu par EUR 1106,93,

jo par minēto summu ir nodoti izpildei tiesas nolēmumi.

Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu prasītājs lūdz esu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus, kas sais ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, Rīgā, lietošanu laika periodā no

2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.novembrim un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam EUR 764,62 apmērā; nokavējuma

procentus par laika periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 30.novembrim un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam EUR

469,60, kopā EUR 1234,22; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu, kā arī ar lietas izska šanu sais tos

izdevumus; atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

2015.gada 15.maijā atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikuma norakstu nosūtīta

paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 16.jūnijam.

Atbildētāja tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniegusi.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada

10.septembrī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

No lietai pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas esas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas ir redzams, ka atbildētāja,

pamatojo es uz 2012.gada 3.februāra pirkuma līgumu, ir nekustamā īpašuma - dzīvokļa īpašuma Nr.34 un 1931/22773 kopīpašuma

domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas /adrese/, Rīgā, īpašniece.

Pamatojoties uz 2010.gada 19.janvāra dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, 2010.gada 19.janvarī

starp SIA „Latio Namsaimnieks” un dzīvokļa īpašniekiem noslēgts daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2010-371/87.

Bez tam 2012.gada 22.augustā starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts individuālais Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-

2012-371/363.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalī es dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kār bā; norēķinā es par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas sais ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Savukārt 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligā veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ie lpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un a s šanu, veicina

op mālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un a ecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju

nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas un pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Lietā nav strīda, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tiesai ne ka iesnieg

pierādījumi, ka prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu vai atbildētājam ne ktu snieg komunālie pakalpojumi,

vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai ne ka iesnieg pierādījumi, ka

atbildētāja ir izpildījusi savas sais bas pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas izdevumu, komunālo

pakalpojumu parāda par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.novembrim un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

31.martam apmaksu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka esīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grū bas nedod vienai pusei esību atkāp es no līguma. Līdz ar to, tā kā esai ne ka iesnieg

pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas sais bas pret prasītāju, no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds EUR 764,62 apmērā par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014.gada 1.marta l ī dz 2014.gada

30.novembrim un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu; 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu esisku darījumu, vai uz likumu; 1759.pantu (1.punktu) procen

jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu; 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši

jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procen no

simta gadā. Tā kā atbildētājs pielaidis maksājumu samaksas nokavējumu, bet puses nav vienojušās par nokavējuma procentu apmēru no

atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procen , t.i. 6% apmērā gadā no a ecīgajā laikā esošās pamatparāda summas, kas saskaņā

ar prasītāja aprēķinu uz 2015.gada 7.maiju sastāda EUR 469,60 apmērā, nokavējuma procen aprēķinā par laika periodu no 2014.gada

1.jūnija līdz 2014.gada 30.novembrim un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas esības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā

no parāda pamatsummas, tas ir, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma procen EUR 469,60 apmērā par laika periodu no

2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 30.novembrim un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, esa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos esas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 185,13 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 193.,194., 195.pantu, 204.1pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA „La o Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „La o Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, parādu EUR

764,62 par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.novembrim un no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam,

likumiskos nokavējuma procentus EUR 469,60 apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 30.novembrim un no 2015.gada

1.janvāra līdz 2015.gada 31.martam, valsts nodevu EUR 185,13, ar lietas izska šanu sais tos izdevumus EUR 4,70, pavisam kopā piedzenot

EUR 1424,05 (viens tūksto s četri sim divdesmit četri euro 5 cen ), samaksu veicot prasītāja norādītajā kontā: AS “SEB banka”, konta

Nr.LV16UNLA0050016382893.

Noteikt SIA „Latio Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 40003261579, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

pamatparāda EUR 764,62 summas, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

/pers. B/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprā gai

izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /paraksts/ S.Dolniece