Court orders joint repayment of loan principal, interest, penalties, and court costs to foreign branch.

ECLI:LV:RLPT:2018:0426.C29502317.4.S

Lieta Nr.C29502317

Lietas arhīva Nr.C-1621-18/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 26.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis U.Apsītis,

rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu ārvalstu komersanta Plus Plus Baltic OU filiāles Latvijā prasībā pret /pers. B/ un

/pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 6.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts ārvalstu komersanta Plus Plus Baltic OU filiāles Latvijā

(turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāji) par naudas piedziņu.

Ar 2017.gada 14.decembra grozījumu Civilprocesa likumā stāšanos spēkā 2018.gada 15.janvārī, civillietas maza apmēra prasībās dēvējamas

par vienkāršotās procedūras lietām.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 23.maijā starp LAS “Latvijas Krājbanka” un /pers. B/ un /pers. C/ noslēgts Patēriņa

kredīta līgums Nr.OG00-07-P-054 (turpmāk arī - Aizdevuma līgums). Saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājiem izsniegts naudas aizdevums 1000,00

LVL apmērā jeb 1422,87 EUR.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem aizdevuma atmaksas termiņš līdz 2011.gada 10.maijam saskaņā ar atmaksas grafiku. Saskaņā ar

Aizdevuma līguma noteikumiem procentu likme 20% gadā. Līgumsods saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem par termiņā neatmaksātu aizdevumu

un/vai nesamaksātiem procentiem 0,5% dienā.

2008.gada 30.maijā LAS ”Latvijas Krājbanka” un SIA “MG Projekts” noslēdza aizdevuma līgumu Nr.RC61-08-A-032, kura saistību

izpildes nodrošināšanai 2008.gada 30.maijā LAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “MG Projekts” noslēdza Komercķīlas līgumu Nr.RC61-08-A-032.

Saskaņā ar Komercķīlas līgumu SIA “MG Projekts” ieķīlāja mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, tai skaitā prasījuma

tiesības. Ņemot vērā, ka SIA “MG Projekts” neveica savu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi pret LAS “Latvijas Krājbanka”, LAS “Latvijas

Krājbanka” 2012.gada 23.jūlijā iesniedza SIA “MG Projekts” un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu.

2012.gada 30.augustā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju, tādējādi LAS

“Latvijas Krājbanka” radās tiesības pārdot no

komercķīlas līguma izrietošo komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.

2012.gada 31.augustā LAS “Latvijas Krājbanka” un LAS “Latvijas Krājbanka” meitas kompānija SIA “Atlantijas nami”, ievērojot Komerclikuma

38.panta un 43.panta noteikumus, noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu saskaņā, ar kuru LAS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA

“Atlantijas nami” SIA “MG Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tai skaitā prasījuma tiesības.

2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas Nami”, (likvidēts 2016.gada 23.novembrī), SIA “Krājinvestīcijas” (likvidēts

2017.gada 3.janvārī) (turpmāk -kreditors, un PlusPlus Baltic OU, noslēgts prasījumu tiesību (Cesijas līgums) Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditors,

cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU un PlusPlus Baltic OU pieņēma no kreditora no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Atbildētāju no līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ kreditors, pamatojoties uz līgumu, 2015.gada 2.decembrī nosūtīja

paziņojumu par parādsaistībām, kurā informēja, ka tiek kavēti no Aizdevuma līguma izrietošie maksājumi, kā arī 2011.gada 10.maijā ir iestājies

Aizdevuma līgumā noteiktais atmaksas termiņš, taču izsniegtais aizdevums kreditoram nav atmaksāts, kā arī nav samaksāts līgumsods un likumiskie

nokavējuma procenti.

2016.gada 3.maijā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par to, ka 2016.gada 5.aprīlī starp

kreditoru un PlusPlus Baltic OU ir noslēgts Cesijas līgums Nr.83/68, saskaņā ar kuru kreditors cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU un PlusPlus Baltic

OU pieņēma no kreditora no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības, kas sastāv no: neatmaksātās pamatsummas 1228,24 EUR,

nesamaksātajiem procentiem 1173,70 EUR un līgumsoda 122,82 EUR, kopā 2524,76 EUR.

Tāpat prasītājs norādīja, ka 2011.gada 10.maijā ir iestājies Aizdevuma līguma pilnīgas apmaksas termiņš, taču aizdevums nav atmaksāts, kā arī nav

samaksāts līgumsods un līgumiskie nokavējuma procenti. Pēdējais maksājums no atbildētājiem saņemts 2008.gada 10.martā.

Prasītājs norāda, ka atbildētāji parāda samaksu nav veikuši un iebildumus nav cēluši. Atbildētāji nav izrādījuši interesi par parādsaistību

dzēšanu un maksājumus parāda dzēšanai nav veikuši. Atbildētāju parāda saistību apjoms pret prasītāju saskaņā ar līgumu uz prasības sagatavošanas brīdi

sastāv no: neatmaksātās pamatsummas 1228,24 EUR, nesamaksātajiem līgumiskajiem procentiem par laika periodu no 2007.gada 23.maija līdz

2011.gada 10.maijam 807,68 EUR apmērā; līgumsoda par laika periodu no 2007.gada 23.maija līdz 2011.gada 10.maijam 122,82 EUR apmērā;

likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2011.gada 10.maija līdz 2017.gada 21.jūlijam 420,56 EUR apmērā, tādējādi kopā 2579,30 EUR.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, ir aprēķinājis likumiskos 6% no Aizdevuma līguma termiņa beigu datuma 2011.gada 10.maijam

līdz prasības sagatavošanai 2017.gada 21.jūlijam 420,56 EUR apmērā, kas aprēķināti no neatmaksātās pamatsummas.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1934., un 1943.pantu, kā arī Civilprocesa likuma 41.,

128., 25019., 25020.pantu.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājiem uz viņu deklarētajām dzīvesvietām 2017.gada 12.septembrī nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma sniegšanai, vienlaicīgi izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālajās tiesības.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāju rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti.

[4] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu

138.punktu), tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2018.gada 12.martā nosūtot informatīvu paziņojumu

uz prasītājas norādīto elektroniskā pasta adresi un atbildētāju deklarēto dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, uzskatāms, ka atbildētājiem tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, bet saskaņā ar minētā panta pirmās daļas 4.punktu prasītājam dokumenti izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas dienas. Tādējādi par

lietas izskatīšanas laiku un vietu lietas dalībniekiem ir paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka nepastāv šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa celto prasību atzīst par pamatotu un apmierināmu.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 23.maijā starp AS “Latvijas Krājbanka” un /pers. B/ un /pers. C/ noslēgts patēriņa kredīta līgums

Nr.OG00-07-P-054, saskaņā ar kuru AS “Latvijas Krājbanka” izsniegusi atbildētājiem aizdevumu 1000,00 LVL, kas atbilst 1422,87 EUR ar atmaksas

termiņu līdz 2011.gada 10.maijam un procentu likmi par aizdevuma izmantošanu 20% (lietas 14.lapa).

Ar savu parakstu uz Patēriņa kredīta līguma atbildētāji apstiprinājuši, ka ir iepazinušies ar Patēriņa kredīta noteikumiem, Vispārējiem darījuma

noteikumiem un Pakalpojumu tarifiem un savas saistības pilnībā apzinās. Līgumā aizņēmēji apliecinājuši, ka par saistību izpildi atbildēs solidāri.

Tiesa atzīst, ka 2007.gada 23.maijā starp pusēm noslēgtais patēriņa kredīta līgums atbilst Civillikuma prasībām, neviena no darījuma pusēm to nav

apstrīdējusi un līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējiem.

Atbilstoši minētā patēriņa kredīta līguma noteikumu 4.2.punktam, puses vienojās, ka banka izsniedz aizņēmējiem patēriņa kredīta summu divu

bankas darba dienu laikā no līguma parakstīšanas brīža, kredīta summu ieskaitot aizņēmēju norēķinu kontā.

Lietā nav strīda, ka aizdevums izsniegts atbildētājiem, ko apliecina lietas materiālos esošais atbildētāja /pers. B/ konta izraksts par periodu no

2007.gada 21.maija līdz 2007.gada 31.maijam, no kura izriet, ka 2007.gada 23.maijā AS “Latvijas Krājbanka” ieskaitījusi atbildētāja kontā piešķirtā

patēriņa kredīta summu 1000,00 LVL (lietas 15.lapa).

Atbilstoši patēriņa kredīta līguma noteikumu 9.1.1. un 9.1.2. punktiem atbildētāji apņēmās atmaksāt saņemto patēriņa kredītu, samaksāt procentus

un pienācīgi izpildīt citas līgumā un noteikumos noteiktās saistības, kā arī nodrošināt, ka katra kalendārā mēneša līgumā norādītajā datumā kontā ir

pietiekošs atlikuma patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu veikšanai.

Lietā nodibināts, ka atbildētāji nav pildījuši savas ar līgumu uzņemtās saistības, t.i. kavējuši kredīta atmaksu un procentu samaksu par izsniegtā

kredīta lietošanu.

Prasītājs ar 2016.gada 3.maija rakstveida paziņojumiem informējis atbildētājus par notikušo cesiju, norādot, ka atbildētāji nav veikuši visus līgumā

paredzētos maksājumus. Līdz ar to prasītājs aicinājis līdz 2016.gada 26.maijam atbildētājus nokārtot saistības kopsummā 2531,76 EUR apmērā, kas

radušās Aizdevuma līguma neizpildes rezultātā (lietas 42.-43.lapa; 44.-45.lapa). Kā redzams no lietas materiāliem, paziņojumi nodoti pastā nosūtīšanai

2016.gada 5.maijā.

Lietā nodibināts, ka paziņojumā norādītais parāds netika dzēsts, kā arī iebildumi saistībā ar saņemto paziņojumu no atbildētājiem netika saņemti.

No lietā esošā parāda aprēķina, kuru atbildētāji nav apstrīdējuši, izriet, ka atbildētāju neatmaksātā aizdevuma pamatparāda summa sastāda

1228,24 EUR (lietas 54.-55.lapa).

Līdz ar to no atbildētājiem prasītāja labā piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 1228,24 EUR apmērā.

[7] No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 5.aprīlī starp LAS ,,Latvijas Krājbanka”, SIA ,,Atlantijas Nami”, SIA ,,Krājinvestīcijas” un

PlusPlus Baltic OU, noslēgts prasījumu tiesību pirkuma (cesijas līgums) Nr. 83/68, saskaņā ar kuru LAS ,,Latvijas Krājbanka”, SIA ,,Atlantijas Nami”

un SIA ,,Krājinvestīcijas” kā pārdevējs un PlusPlus Baltic OU, kā pircējs pieņem kustamās mantas lietu kopību, kas sastāv no prasījuma tiesības pret

debitoriem, kas izriet no dažādām saistībām (lietas 40.lapa).

2016.gada 22.aprīļa pieņemšanas – nodošanas aktā Nr.4 norādīts, ka pārdevējs nodevis pircējam visus dokumentus, kas apliecina kustamās

mantas lietu kopībā ietilpstošo pārdevēja prasījuma tiesību esamību pret /pers. B/ un /pers. C/ (lietas 41.lapa).

Par minētā cesijas līguma noslēgšanu atbildētāji informēti 2016.gada 3.maija paziņojumiem, kas atbildētājiem nosūtīti 2016.gada 5.maijā (lietas 42.-

50.lapa).

Civillikuma 1798.pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp

tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat, ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805.panta noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no 2007.gada 23.maija Patēriņa kredīta

līguma Nr.OG00-07-P-054.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu; 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1759.pantu (1.punktu) procenti jāmaksā arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši

jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbilstoši Civillikuma 1946.pantam procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai parādnieks pielaidis nokavējumu.

Kā izriet no 2007.gada 23.maija patēriņa kredīta līguma noteikumu 5.1. punkta, puses vienojušās par aizdevuma lietošanas procentiem, t.i.

atbildētāji apņēmušies maksāt bankai procentus par patēriņa kredīta izmantošanu līgumā norādītajā apmērā. Līguma 4.5.punktā noteikts, ka banka

izsniedz aizņēmējiem aizdevumu ar procentu likmi par aizdevuma izmantošanu 20 % gadā. Līdz ar to atzīstams, ka starp pusēm panākta līgumiska

vienošanās par procentu samaksu par kredīta lietošanu.

Kā redzams no lietas materiālos esošā parāda aprēķina, prasītājs par patēriņa kredīta izmantošanu laika periodā no 2007.gada 23.maija līdz

2011.gada 10.maijam ir aprēķinājis līgumiskos procentus 807,68 EUR apmērā. Līgumiskos procentus prasītājs pamatoti aprēķinājis līdz 2011.gada

10.maijam, kad iestājies aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš.

Ņemot vērā to, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistības, kas izriet no 2007.gada 23.maija Patēriņa kredīta līguma Nr.OG00-07-P-054, atbildētājiem ir

saistošas, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem prasītāja labā piedzenami procenti par patēriņa kredīta izmantošanu, kas saskaņā ar lietā esošo aprēķinu

sastāda 807,68 EUR apmērā (lietas 54.-55.lapa).

Turklāt kā redzams no lietas materiālos esošā parāda aprēķina, prasītājs par neatmaksātās pamatsummas maksājuma kavējumu laika periodā no

2011.gada 25.aprīļa līdz 2017.gada 12.jūnijam ir aprēķinājis likumiskos procentus 463,54 EUR apmērā, kurus lūdz piedzīt samazinātā (420,56 EUR)

apmērā.

Tiesa atzīst, ka atbildētāji ir pielaiduši nokavējumu un nav atmaksājuši prasītājam parādu, līdz ar ko no atbildētājiem par neatmaksātās

pamatsummas maksājuma kavējumu laika periodā no 2011.gada 10.maija līdz 2017.gada 21.jūlijam prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti

420,56 EUR apmērā.

[9] Civillikuma 1716.pants (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) nosaka, ka līgumsods ir pametums ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (likuma redakcijā līdz

2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Saskaņā ar Civillikuma

1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu

vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Patēriņa kredīta līguma noteikumu 8.punktā puses vienojās, ka par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem

aizņēmējam jāmaksā līgumsods līgumā norādītajā apmērā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Līguma 5.5.punktā līgumsods noteikts 0,5%

procenti dienā.

Kā redzams no lietas materiālos esošā parāda aprēķina (lietas 54.-55.lapa) prasītājs aprēķinājis līgumsodu par maksājumu kavējumu laika periodā

no 2007.gada 23.maija līdz 2011.gada 10.maijam un lūdz to piedzīt no atbildētājiem 122,82 EUR apmērā. Tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais

līgumsods 10 % apmērā no galvenā parāda summas ir samērīgs attiecībā pret galveno parādu.

Tā kā atbildētāji ir pieļāvuši līgumsaistību nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats no atbildētājiem par labu

prasītājam piedzīt līgumsodu par laika periodu no 2007.gada 23.maija līdz 2011.gada 10.maijam 122,82 EUR apmērā.

[10] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāju kopējā parāda summas apmēru, jo atbildētāji pret to nav iebilduši, kā arī nav pamata

apšaubīt parāda esamību, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Iebildumus vai

paskaidrojumus par celto prasību atbildētāji nav snieguši.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt parādu no atbildētājiem solidāri.

Civillikuma 1672.pantā noteikts, ka solidāru saistību nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Tiesa konstatē, ka konkrētā gadījumā solidāra

atbildība ir nodibināta ar līgumu. Tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka nedalīta jeb solidāra atbildība ir tāda atbildība, kuru izpildīt pilnā apjomā ir

pienākums katram no vairākiem kopparādniekiem, bet tikai vienu reizi (Civillikuma Komentāri, ceturtā daļa, saistību tiesības, autoru kolektīvs

prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga, mans īpašums, 2000., 164.lapa).

Ar 2007.gada 23.maija patēriņa kredīta līgumu atbildētāji uzņēmušies solidāru saistību. Ņemot vērā minēto, no atbildētājiem solidāri par labu

prasītājam piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 1228,24 EUR, līgumiskie procenti par laika periodu no 2007.gada 23.maija līdz

2011.gada 10.maijam 807,68 EUR apmērā, līgumsods par laika periodu no 2007.gada 23.maija līdz 2011.gada 10.maijam 122,82 EUR apmērā,

likumiskie procenti par laika periodu no 2011.gada 10.maija līdz 2017.gada 21.jūlijam 420,56 EUR, kopā 2579,30 EUR.

[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda summas 1228,24 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par

to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksājis valsts nodevu 337,91 EUR apmērā (lietas

12.lapa) un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR apmērā (lietas 13.lapa).

Tiesa konstatē, ka Civilprocesa likums neparedz valsts nodevu solidāru piedziņu no atbildētājiem.

Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 41.pantu, samaksāta valsts nodeva 337,91 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

5,47 EUR apmērā par labu prasītājam no atbildētājiem piedzenami vienādās daļās. Līdz ar to no katra atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts

nodevu 168,96 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,74 EUR apmērā. Tādējādi no katra atbildētāja par labu prasītājam piedzenami

tiesas izdevumi 171,70 EUR apmērā.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 41.pantu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 204.1pantu, kā arī

Civilprocesa likuma 250.25, 250.27pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam, saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu

138.punktu), tiesa

nosprieda :

Prasību apmierināt.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu OU “PlusPlus Baltic”,

reģistrācijas Nr.12273105, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 1228,24 EUR apmērā, līgumiskos procentus par laika periodu no 2007.gada 23.maija

līdz 2011.gada 10.maijam 807,68 EUR apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2007.gada 23.maija līdz 2011.gada 10.maijam 122,82 EUR apmērā,

likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada 10.maija līdz 2017.gada 21.jūlijam 420,56 EUR, kopā piedzenot 2579,30 EUR (divi tūkstoši

pieci simti septiņdesmit deviņi euro un 30 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu OU “PlusPlus Baltic”, reģistrācijas Nr.12273105, tiesas izdevumus 171,70 EUR

(viens simts septiņdesmit viens euro un 70 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu OU “PlusPlus Baltic”, reģistrācijas Nr.12273105, tiesas izdevumus 171,70 EUR

(viens simts septiņdesmit viens euro un 70 centi).

Parāda samaksa veicama prasītāja ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā norādītajā kontā: “Swedbank” AS, konta

Nr.LV76HABA0551041569842.

Atzīt OU “PlusPlus Baltic”, reģistrācijas Nr.12273105, tiesības saņemt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda pamatsummas (1228,24 EUR

apmērā) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt atbildētājiem /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 26.aprīļa, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis U.Apsītis