Court allows unemployment status appeal where income did not exceed minimum threshold for social insurance.

Lietas arhīva Nr. A42-01205-21/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:1103.A420120521.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2021.gada 3.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aiga Putniņa,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Nodarbinātības valsts aģentūras

2020.gada 28.decembra lēmuma Nr.119 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējai /pers. A/ ar 2020.gada 22.septembri piešķirts bezdarbnieka statuss, vienlaikus kā pašnodarbinātai personai izskaidrojot, ka

bezdarbnieka statusa periodā nevar gūt ienākumus.

[2] Ar Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – aģentūra) 2020.gada 28.decembra lēmumu Nr.119 kā galīgo administratīvo aktu nolemts, ka

pieteicēja zaudē bezdarbnieka statusu ar 2020.gada 25.septembri, jo tā ar minēto datumu vairs neatbilda Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta

likuma pārejas noteikumu 23.2.apakšpunktam (pieteicēja pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas norādītajā datumā guva ienākumus no saimnieciskās

darbības).

[3] Pieteicēja aģentūras lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā un tā papildinājumos norādot, ka tās 2020.gada 25.septembrī gūtie ienākumi

275,19 euro nepārsniedza valstī noteiktās minimālās algas apmēru 2020.gadā un attiecīgi nebija valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts

(likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta trešā daļa), tādēļ tie nav uzskatāmi par ienākumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma

pārejas noteikumu 23.2.apakšpunkta izpratnē. Turklāt minētais ienākums ir saistīts ar rēķinu, kas izrakstīts 2020.gada 5.augustā, tādēļ nevar uzskatīt, ka

ienākums gūts bezdarbnieka statusa laikā.

[4] Rakstveida paskaidrojumā tiesai aģentūra pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicēja šādu lūgumu tiesai nav

izteikusi, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir izvērtējams, vai pieteicējai pamatoti anulēts bezdarbnieka statuss par periodu no 2020.gada 22.septembra, kad pieteicējai tika piešķirts

bezdarbnieka statuss, līdz 2020.gada 18.oktobrim, pēc kā pieteicēja ir stājusies darba tiesiskajās attiecībās.

Starp administratīvā procesa dalībniekiem pastāv strīds par to, vai pieteicēja ir guvusi ienākumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma

pārejas noteikumu 23.2.apakšpunkta izpratnē, kas pašnodarbinātai personai liedz pretendēt uz bezdarbnieka statusu.

[7] Kritēriji bezdarbnieka statusa iegūšanai un zaudēšanai ir noteikti Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Saskaņā ar minētā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu tiesības uz bezdarbnieku statusu ir personai, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba

ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”), izņemot šā statusa iegūšanu divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas

kopā nepārsniedz 60 dienas, ja par to paziņots aģentūrai, kā arī izņemot iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Savukārt atbilstoši likuma

12.panta pirmās daļas 1.punktam darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir attiecīgs

pamats bezdarbnieka statusa zaudēšanai.

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 3.punktā ir definēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas jomā par pašnodarbinātu personu ir

uzskatāma persona, kura gūst ienākumus (vai ieņēmumus), tostarp kā fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura

reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja („h” apakšpunkts). Tādējādi, lai personu uzskatītu par pašnodarbināto, kas

var pretendēt uz dalību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā un attiecīgi saņemt ar to saistītos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, būtisks

priekšnoteikums ir nevis saimnieciskās darbības reģistrēšanas fakts kā tāds, bet tieši ienākumu gūšana. Turklāt saskaņā ar šā likuma 5.panta piekto daļu

pašnodarbinātie ir sociāli apdrošināti, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt no 6.panta trešās daļas izriet, ka sociālajai

apdrošināšanai pakļauti pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1478 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo

iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru” (spēkā līdz 2021.gada 19.augustam) 2.punktu pašnodarbinātai personai obligātais iemaksu objekta

minimālais apmērs ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga, kas 2020.gadā bija 430 euro (saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada

24.novembra noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas

tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim).

No minētajām tiesību normām to savstarpējā kopsakarā izriet, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā par pašnodarbinātu personu ir uzskatāma

persona, kas gūst ienākumus vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā. Attiecīgi, ja ienākumi ir zemāki par valstī noteikto obligāto iemaksu objekta

minimālo apmēru, persona nav uzskatāma par pašnodarbināto likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē un attiecīgi tai ir tiesības pretendēt uz

bezdarbnieka statusu.

[8] Šāda tiesību normu interpretācija ir atzīta arī tiesu praksē (Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 5.jūlija spriedums lietā

Nr.A420132321, kas risina identisku tiesisko strīdu un no aģentūras puses nav pārsūdzēts, Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 25.jūnija

sprieduma lietā Nr.A420152217 12.punktā minētā tiesību normu interpretācija).

Arī pašas aģentūras publiskajā mājaslapā, skaidrojot pašnodarbinātas personas tiesības iegūt bezdarbnieka statusu, norādīts: „Pašnodarbinātām

personām ir tiesības iegūt bezdarbnieka statusu, ja ienākumi no saimnieciskās darbības nesasniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas apmēru, un persona atbilst pārējiem bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem” (sk. https://www.nva.gov.lv/lv/bezdarbnieka-statusa-

iegusana, aplūkots 2021.gada 29.oktobrī).

Tiesības pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, kura viens no priekšnoteikumiem ir bezdarbnieka statuss, ir apstiprinājusi arī Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūra pieteicējai sniegtajā konsultācijā (lietas 13.lapa).

[9] No pārsūdzētā lēmuma un tiesai sniegtā paskaidrojuma izriet, ka aģentūra uz šo situāciju sākusi raudzīties citādi, ņemto vērā Bezdarbnieku un

darba meklētāju atbalsta likuma pārejas noteikumos ietverto regulējumu.

Ar 2020.gada 16.aprīļa grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma pārejas noteikumi papildināti ar 23. un 24.punktu šādā

redakcijā:

„23. Līdz 2020.gada 31.decembrim tiesības uz bezdarbnieka statusu papildus šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētajām personām ir personai,

kura zaudējusi darba ņēmēja statusu un šā statusa zaudēšanas dienā ir:

1) mikrouzņēmuma īpašnieks Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē, kura mikrouzņēmumam nav apgrozījuma (tai skaitā pēc bezdarbnieka

statusa iegūšanas);

2) pašnodarbinātais (izņemot fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu), kurš negūst ienākumu (tai skaitā pēc

bezdarbnieka statusa iegūšanas).

24. Līdz 2021.gada 31.decembrim persona nezaudē bezdarbnieka statusu atbilstoši šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktam, ja darba ņēmēja

vai pašnodarbinātā statuss divreiz 12 mēnešu periodā iegūts uz laiku, kas kopā nepārsniedz 120 dienas.”

Šajā sakarā vēršama uzmanība, ka tas ir pagaidu regulējums un tā mērķis ir paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz bezdarbnieka statusu,

nevis to sašaurināt. Uz minēto norāda arī grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādītais, ka likumprojekta mērķis ir mazināt

koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā izraisītās negatīvās sekas nodarbinātības jomā un sniegt attiecīgu atbalstu mikrouzņēmuma darbiniekiem un

pašnodarbinātām personām (pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/2D22B60629775397C225854A0024A8C4?

OpenDocument, aplūkots 2021.gada 29.oktobrī).

Ņemot vērā minēto, tiesa nesaskata, ka šā regulējuma rezultātā būtu pamats citādi raudzīties uz bezdarbnieka statusa piešķiršanu pašnodarbinātām

personām, minēto normu interpretējot tādējādi, ka pašnodarbinātām personām bezdarbnieka statusa periodā vispār nedrīkstētu būt nekādi ienākumi.

Ienākumu gūšanas fakts ir vērtējams kopsakarā ar likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietverto regulējumu (sk. šā sprieduma 7.punktu). Proti, arī

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma pārejas noteikumu 23.2.apakšpunkta izpratnē par ienākumiem nav uzskatāmi tādi ienākumi, kas

nesasniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

No minētā pēc būtības izriet, ka Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma pārejas noteikumu 23.2.apakšpunkts faktiski dublē šā likuma

10.panta pirmās daļas 2.punktā ietverto nosacījumu bezdarbnieka statusa iegūšanai. Iepazīstoties ar minēto grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojumā norādīto, tiesa secina, ka šāda dublēšanās radusies, pašnodarbinātās personas situāciju pielīdzinot mikrouzņēmuma darbinieka situācijai, taču

ziņojumā norādītajam nav rodams pamatojums sociālās apdrošināšanas regulējumā (sk. šā sprieduma 7.punktu, kā arī Administratīvās apgabaltiesas

2018.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.A420152217 12.punktā minēto).

[10] Izskatāmajā gadījumā konstatējams, ka pieteicējas gūtie ienākumi 2020.gada 25.septembrī nepārsniedz valstī noteikto obligāto iemaksu

objekta minimālo apmēru pašnodarbinātai personai. Turklāt tie gūti saistībā ar 2020.gada augustā izrakstītu rēķinu, tādējādi neradot šaubas, ka pieteicēja

bezdarbnieka statusa periodā būtu veikusi pilnvērtīgu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātā persona. Arī lietā esošais pieteicējas bankas konta

pārskats (lietas 50.–55.lapa) par to neliecina.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka aģentūra nepamatoti lēmusi par pieteicējas bezdarbnieka statusa anulēšanu. Attiecīgi pārsūdzētais

lēmums ir atzīstams par prettiesisku un atceļams ar tā pieņemšanas dienu.

Papildus, ņemot vērā pieteicējas izteiktās bažas, tiesa vērš aģentūras uzmanību, ka pēc šā sprieduma spēkā stāšanās aģentūrai bez liekas

vilcināšanās ir jāveic datu labošana Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā, lai pieteicēja tālāk Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūrā varētu risināt jautājumu saistībā ar bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atmaksu.

[11] Tā kā pieteikums ir apmierināms, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu no atbildētājas Latvijas Republikas par labu

pieteicējai piespriežama samaksātā valsts nodeva, kas ir atlīdzināma no atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes – aģentūras – budžeta līdzekļiem. Valsts

nodeva atlīdzināma Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumos Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” noteiktajā kārtībā, vēršoties ar attiecīgu iesniegumu aģentūrā (noteikumu 13.punkts).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.–251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289.–291.pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atcelt Nodarbinātības valsts aģentūras 2020.gada 28.decembra lēmuma Nr.119 ar tā pieņemšanas dienu.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu pieteicējai /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 30 euro, kas

maksājama no atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Putniņa