Court orders employer to pay unpaid wages, travel expenses, and state tax debt to employee.

Lietas Nr.C32317416

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 24.martā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Valsts amatpersona

ar tiesas sēžu sekretāri J.S.

piedaloties prasītājai /pers. A/, prasītājas pārstāvim /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “EvroOfis” par darba algas, komandējuma naudas un sociālā nodokļa piedziņu.

Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā celta /pers. A/ prasība pret SIA „EvroOfis” par darba algas, komandējuma naudas un sociālā nodokļa piedziņu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas neizmaksāto darba algu par laika periodu no 2014.gada novembra līdz 2016.gada septembrim EUR

28369,99 apmērā, neizmaksāto komandējuma nauda EUR 1590,11 EUR apmērā, piedzīt valsts budžetā sociālā nodokļa parādu EUR 10497,18 EUR

apmērā un piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja norāda, ka darba attiecības ar atbildētāju uzsāka 2008.gadā. Prasītājas darba alga saskaņā ar vienošanos tika noteikta 1855,58

EUR pirms nodokļu nomaksas mēnesī, bet netto saņemamā alga bija 1280,16 EUR apmērā. Prasītāja uzskata, ka vienošanos par šādu darba algas

apmēru pierāda viņas konta izdrukas par 2014.gadu. Atbildētājas pārskaitījumos norādītais atbilst rakstveidā noslēgtā darba līguma nosacījumiem un ar

konta izdruku pierādīts, ka šāda darba alga tika noteikta un arī maksāta pa daļām līdz pat 2016.gada 21.aprīlim.

Norāda, ka prasītājas pienākumos bija Latvijas biroja administrēšana, ārvalstu klientu koordinācija un darba devēja produkcijas

pārdošanas apmācības koordinēšana Krievijā, Uzbekistānā, Kirgistānā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Baltkrievijā, Igaunijā un Lietuvā.

Norāda, ka papildus darba pienākumus un nodarbinātību pierāda komandējuma naudas, kuras tika izmaksātas prasītājai laika posmā no

2014.gada janvāra līdz 2015.gada maijam.

Norāda, ka 2016.gada 10.maijā paziņoja atbildētājai par grūtniecību un lūdza pārskaitīt neizmaksāto darba algu. Atbildētājas vadības

pārstāve solīja, ka darba algu samaksās pa daļām, gan pilnā apmērā. Prasītāja ticēja darba devēja solījumiem un turpināja darba attiecības un pildīja

darba pienākumus līdz 2016.gada 10.maijam, tas ir, līdz grūtniecības paziņošanas brīdim, kad darba devējs vairs nekontaktējās ar prasītāju un pārtrauca

jebkādu saziņu. Prasītāja ticēja solījumiem, jo bija ilgstoši personīgi pazīstama ar atbildētājas īpašnieci un viņas uzņēmumos strādāja vairāk kā 15 gadus.

Prasītāja norāda, ka 2013.gada decembrī parakstīto darba līgumu ar algas apmēru 1855,58 EUR pirms nodokļu nomaksas viņa glabāja

darba vietā kopā ar citiem dokumentiem un personīgajām mantām. 2016.gada aprīlī prasītāja no atbildētājas vadības uzzināja, ka ir likvidētas biroja

telpas un tā kā no 2016.gada janvāra pēc darba devēja norādījuma prasītāja turpināja strādāt no mājām, tad darba devējs savā birojā likvidējis

prasītājas darba vietu.

Prasītājai atbildēja, ka viņas personīgās mantas un dokumenti ir izmesti, likvidējot darba devēja biroja telpas un pārvācoties no biroja

telpām uz noliktavas telpām.

Prasītāja norāda, ka 2014.gada janvāra, februāra alga 1280,16 EUR apmērā tika pārskaitīta laicīgi, bet sākot no 2014.gada marta, darba

alga netika maksāta saskaņā ar darba līguma un likuma nosacījumiem. No konta izdrukas redzams, ka 2014.gada marta darba alga tika izmaksāta laika

periodā no 2014.gada 23.maija līdz 2.jūnijam, bet aprīļa darba alga 1280,16 EUR apmērā pārskaitīta 2014.gada 7.augustā.

2014.gada 9.oktobrī prasītāja saņēma darba algu 1280,16 EUR par 2014.gada maiju, jūnija algu saņēma 2014.gada 5.decembrī. Pēdējo

pilno darba algu prasītāja saņēmusi par 2014.gada oktobri 1280,16 EUR apmērā, bet par 2014.gada novembri daļēji 800 EUR apmērā, ko atbildētāja

pārskaitīja 2016.gada 21.aprīlī.

Kopš 2016.gada 21.aprīļa darba algas maksājumus prasītāja nav saņēmusi ne daļā par 2014.gada decembri, ne par 2015. un 2016.gadu

līdz prasības iesniegšanas dienai.

Norāda, ka darba algas parāds par 2014.gadu ir par novembri (darba alga 1280,16 EUR – 800 EUR (samaksātā daļa)= parāds 480,16

EUR par novembri un 1280,16 EUR par decembri nesamaksātā darba alga, kopā par 2014.gadu neizmaksātās darba algas parāds 1760,32 EUR.

Darba algas parāds saskaņā ar aprēķinu par 2015.gadu ir 1280,16 EUR x 12 mēneši = 15361,92 EUR.

Darba algas parāds saskaņā ar aprēķinu par 2016.gadu ir 1280,16 EUR x 8 mēneši un 17 dienas līdz grūtniecības atvaļinājumam =

nesamaksātā darba alga 11 247,75 EUR.

Norāda, ka 2014. un 2015.gadā darba devējs prasītāju bija nosūtījis darba komandējumos uz darba devēja produkcijas pārdošanas

apmācības koordinēšanu konkrētās valstīs – Krievijā, Uzbekistānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Baltkrievijā un Kazakstānā, Igaunijā un Lietuvā. Prasītāja

norāda, ka atbildētājas grāmatvedes e-pasts un darba devēja sastādītā un prasītājai nosūtītā komandējuma atskaite apstiprina, ka nav izmaksāta

komandējuma nauda 1590,11 EUR apmērā.

Norāda, ka prasītāja ar darba devēju darba attiecības nodibināja ar darba līguma noslēgšanu atbilstoši Darba likuma 28.panta pirmajai

daļai. Uzskata, ka atbildētāja pārkāpj 29.panta trešajā daļā noteiktos diskriminācijas aizliegumus, jo pēc 2016.gada 10.maija, tas ir, pēc paziņošanas par

grūtniecību, neceļ vairs telefonu un sazinās ar prasītāju tikai ar īsziņu vai Skype starpniecību un izvairās no konkrētas sarunas.

Norāda, ka rakstveidā noslēgtais darba līgums faktiski pildīts, ko pierāda atbildētājas pārskaitījumi no 2014.gada janvāra līdz pat

2016.gada 21.aprīlim.

Norāda, ka gadījumā, ja darba devējs ir iznīcinājis līguma eksemplārus, tad saskaņā ar Darba likuma 41.pantu, rakstveida formai

neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas sekas kā rakstveidā izteiktam līgumam. Prasītāja norāda, ka, ņemot vērā viņas ilgstošo nodarbinātību pirms

grūtniecības, kā arī grūtniecības laikā, nav šaubu, ka darba līgums ir uz nenoteiktu laiku, kas arī bija norādīts prasītājas darba līgumā.

Darba pienākumus prasītāja ir veikusi atbilstoši uzdotajam darbam un faktu, ka viņa ir bijusi laba darbiniece pierāda tas, ka darba devējam

nav bijušas ne sūdzības, ne pretenzijas pret viņas veikto darbu un tādu nav arī līdz šim.

Attiecībā uz darba apmaksu prasītāja norāda, ka Darba likuma 59.pants paredz, ka viņai pienākas gan darba alga, gan neizmaksātā

komandējuma nauda, gan sociālais nodoklis, kas liedz viņai izmantot sociālās garantijas grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma laikā, kas darba

devējam bija izmaksājama saskaņā ar Darba likuma 69.pantu.

Prasība pamatota ar Satversmes 92., 107.pantu, likuma “Par sociālo apdrošināšanu” 3., 5.pantu, likuma “Par maternitātes un slimības

apdrošināšanu” 5.panta pirmo daļu, Darba likuma 14., 28., 29., 31., 39., 41., 44., 59., 69.pantu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi.

Tiesas sēdē prasītāja un viņas pārstāvis uzturēja prasību daļā par darba algas un komandējuma naudas piedziņu, lūdza prasību šajā daļā

apmierināt pilnībā, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un motīviem. Prasītāja daļā par sociālā nodokļa piedziņu atteicās no

prasības.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Neierašanās iemeslus tiesa atzina par neattaisnojošiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes

tiesas sēdē.

Tiesa, noklausījusies prasītāju un viņas pārstāvi, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par

veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Saskaņā ar Darba likuma 40.panta pirmo daļu darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas.

Prasītāja norāda, ka viņas rīcībā nav ar atbildētāju noslēgtais rakstveidā darba līgums, jo atbildētāja to iznīcinājusi.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājai ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju. Atbildētāja neapstrīd šo apstākli.

Atbilstoši Darba likuma 41.panta regulējuma jēgai darbiniekam ir tiesības pierādīt darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, izmantojot

jebkādus pierādījumus, kas var apliecināt darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, to ilgumu un saturu.

Tiesa atzīst, ka, neskatoties uz rakstveidā noslēgtā darba līguma neesamību lietas materiālos, prasītāja ir pierādījusi darba tiesisko attiecību

pastāvēšanu ar atbildētāju.

Tā, no prasītājas konta izdrukas par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 2.septembrim redzams, ka atbildētāja ir

pārskaitījusi prasītājai darba algu, komandējuma naudu.

No VSAA izziņām izriet, ka atbildētāja ir sniegusi ziņas valsts iestādēm par darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar prasītāju no 2008.gada

3.marta, par viņas ienākumiem, aprēķinātajiem nodokļiem.

Prasītājas iesniegtās pases kopijas, konta izdrukas, e-pasta sarakste ar atbildētājas grāmatvedi un šajā e-pasta sarakstē pievienotie

dokumenti (komandējuma atskaite) apliecina prasītājas nosūtīšanu komandējumā un komandējuma naudas neizmaksāšanu pilnā apmērā.

No izraksta no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes redzams, ka prasītājai ir dekrēta atvaļinājums no 2016.gada 26.septembra.

Dokumentāli nostiprinātās ziņas par faktiem apstiprina liecinieku /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ liecības. No liecinieku liecībām izriet ziņas

par faktiem, ka prasītāja ir veikusi darbu pie atbildētājas. Lieciniece/pers. C/ apliecināja prasītājas norādīto darba algas apmēru un, ka ar visiem

darbiniekiem tika slēgti darba līgumi, tostarp ar prasītāju /pers. A/.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja SIA “EvroOfis” nav izmaksājusi viņai darba algu par laika periodu no 2014.gada novembra līdz 2016.gada

septembrim 28 369,99 EUR apmērā un komandējuma naudu 1590,11 EUR apmērā.

Saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai

un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba likuma 59.pants nosaka, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un

normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 69.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā

divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka komandējuma nauda ir izdevumu atlīdzināšana darbiniekam saistībā ar komandējumu atbilstoši Ministru kabineta

2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.

Atbilstoši Civillikuma 2187.pantam darba devējam ir jāsamaksā darbiniekam par darbu attiecīgā atlīdzība. Savukārt atbilstoši Civillikuma

1838.panta pirmajai daļai, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētāja tiesā nav iesniegusi dokumentus, kas pierādītu, ka tā ir veikusi prasītājai samaksu, kā arī nav apstrīdējusi prasītājas

norādīto darba algas apmēru, komandējuma naudas apmēru, prasītājas veikto aprēķinu, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķināto neizmaksāto

darba algu un komandējuma naudu. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu to, ka prasītājas darba algas apmērs ir bijis grozīts Darba

likumā noteiktajā kārtībā, noslēdzot vienošanos par darba līguma noteikumu grozīšanu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju un prasījums par darba samaksas piedziņu 29 960,10 EUR

apmērā, kas sastāv no neizmaksātās darba algas par laika periodu no 2014.gada novembra līdz 2016.gada septembrim 28 369,99 EUR un

komandējuma naudas 1590,11 EUR, no atbildētājas ir pamatots un apmierināms.

Izpildot spriedumu par darba samaksas izmaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī attiecīgos nodokļu maksājumus.

Šis pienākums noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā un

otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam.

Tādejādi tiesa norāda, ka šādi nodokļi darba devējam ir jāaprēķina no prasītājas bruto algas 1855,58 EUR mēnesī par laika periodu no

2014.gada novembra līdz decembrim un 1857,59 EUR mēnesī par laika periodu no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada septembrim.

Ievērojot to, ka prasītāja atteicās no prasības daļā par sociālā nodokļa piedziņu, atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktam

tiesvedība šajā daļā ir izbeidzama.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādejādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma

pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā (sk. sal. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada

13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC-166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631.panta pirmā

daļa).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus

procentus no simta gadā, no nesamaksātās piedzenamās summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos,

atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu un 42.panta pirmajai daļai no atbildētājas par labu valstij piedzenama

prasītājas nesamaksātā valsts nodeva EUR 1226,33 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tas ir, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 10,98 apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums

labprātīgi izpildāms 5 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.-97., 189.-193., 194., 195. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “EvroOfis”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, neizmaksāto darba

algu par laika periodu no 2014.gada novembra līdz 2016.gada septembrim EUR 28 369,99 (divdesmit astoņi tūkstoši trīs simti sešdesmit deviņi euro 99

centi), komandējuma naudu EUR 1590,11 (viens tūkstotis pieci simti deviņdesmit euro 11 centi), kopā piedzenot EUR 29 960,10 (divdesmit deviņi

tūkstoši deviņi simti sešdesmit euro 10 centi).

Noteikt, ka piedzenamā summa ir pārskaitāma uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, kontu AS Swedbank, konta Nr./konta

numurs/.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda summas EUR 29 960,10 (divdesmit

deviņi tūkstoši deviņi simti sešdesmit euro 10 centi) līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no SIA “EvroOfis”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 1226,33

(viens tūkstotis divi simti divdesmit seši euro 33 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 10,98 (desmit euro 98 centi), kancelejas nodevu par

liecinieku uzaicināšanu EUR 12,81 (divpadsmit euro 81 cents), kopā piedzenot EUR 1250,12 (viens tūkstotis divi simti piecdesmit euro 12 centi).

Noteikt SIA “EvroOfis”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 5 (piecas) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par sociālā nodokļa piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 7.aprīlī.

Tiesnesis Valsts amatpersona