Court partially allows child support enforcement claim for arrears and monthly payments against non-compliant parent.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's request for full arrears but ordered monthly child support payments and enforcement of previous interim orders. The plaintiff argued that the agreed sum was insufficient for the children's extracurricular activities and development, while the defendant failed to appear. The court established a new monthly payment rate and confirmed the debt for unpaid amounts from the interim ruling.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 42., 43., 93., 96., 97., 193., 194., 204.1, 206., 208.1-208.4 pants: The court may partially grant a claim for child support enforcement by setting a new monthly payment rate and ordering collection of arrears from a previous interim decision when the defendant fails to comply with an existing agreement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33602317
ECLI:LV:RIRT:2018:0301.C33602317.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 1.martā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese N.Zavadska,
ar tiesas sēžu sekretāri A.Zdanovsku,
piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 2.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. B/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 17.novembrī pie zvērinātas notāres tika šķirta prasītājas un atbildētāja laulība. 2015.gada 16.oktobrī
starp pusēm tika parakstīta vienošanās, saskaņā ar kuru puses vienojās par bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Saskaņā ar
vienošanās noteikumu 1. un 2.punktu atbildētājs apņēmās abu bērnu uzturam maksāt uzturlīdzekļus 198 euro apmērā ik mēnesi. Atbildētājs nav pildījis ar
vienošanos uzņemtās saistības un veicis tikai vienu maksājumu 140 euro apmērā. Bērni dzīvo kopā ar prasītāju un prasītāja uztur bērnus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka parāds par meitu /pers. D/ sastāda 2574 euro un par dēlu /pers. E/ 2390 euro, kas kopā sastāda 4824 euro.
Ņemot vērā, ka atbildētājs nemaksā uzturlīdzekļus saskaņā ar noslēgto vienošanos prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus abu bērnu
uzturam 300 euro mēnesī.
Prasītāja norāda, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs nav pietiekošs, lai uzturētu divus augošus bērnus, kam nepieciešams pirkt drēbes, pārtiku,
medikamentus, izklaides pasākumus un dāvanas. Meita papildus skolas nodarbībām apmeklē Ķekavas mākslas skolu, “hiphop” deju nodarbības un vēlas
apmeklēt jātnieku klubu “Telfas”. Dēls apmēklē futbola nodarbības un vēlas apmeklēt peldēšanas treniņus. Prasītāja finansiāli nevar apmierināt bērnu
vēlmi, kas negatīvi ietekmē bērnu garīgo un fizisko attīstību salīdzinājumā ar citiem bērniem.
Pamatojoties uz Civillikuma 70., 71., 72., 73., 74., 179., 1587.pantu prasītāja lūdz:
- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļu parādu meitas /pers. D/ un dēla /pers. E/ uzturam 4824 euro;
- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. D/ un dēla /pers. E/ uzturam 300 euro mēnesī.
Paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis.
Ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 22.novembrī lēmumu apmierināts daļēji pieteikums par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu un no atbildētāja piedzīti
par labu prasītājai pagaidu uzturlīdzekļi meitas /pers. D/ un /pers. E/ katra bērna uzturam 120 euro apmērā mēnesī.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. A/ uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Paskaidroja, ka bērni papildus
apmeklē ārpusskolas nodarbības. Atbildētājs pēc Rīgas rajona tiesas 2017.gada 22.novembrī lēmumu, ar kuru piedzīti pagaidu uzturlīdzekļi veicis
maksājumus 140 euro apmērā septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī. Prasītāja pēc laulības šķiršanas noformējusi kredītu, lai iegādātos dzīvokli un
veic ikmēneša maksājumus 300 euro apmērā.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par savas neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas
sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti pasta sūtījumā uz atbildētāja
deklarēto dzīvesvietu.
Ņemot vērā, ka atbildētājs uz tiesas sēdi tika aicināts likumā noteiktajā kārtībā un tiesa nav konstatējusi Civilprocesa likuma 209.pantā vai
210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu
bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju Nr.AC0269278 un Nr.AC0274128, apstiprinājumu gūst fakts, ka nepilngadīgās
/pers. D/, dzimušas /datums/un nepilngadīgā /pers. E/ dzimuša /datums/, vecāki ir /pers. B/ un /pers. C/ (lietas 7.-8.lapa).
Puses 2015.gada 16.oktobrī noslēdza vienošanos (lietas 57.lapa) par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērnu
uzturlīdzekļiem, kopīgo mantu (turpmāk – Vienošanās).
Saskaņā ar Vienošanās 1.punktu atbildētājs meitas uzturēšanai ik mēnesi nodrošina uzturlīdzekļus 108 euro apmērā, bet ne mazāk par
normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu summu līdz meitas pilngadības sasniegšanai.
Saskaņā ar Vienošanās 2.punktu atbildētājs dēla uzturēšanai ik mēnesi nodrošina uzturlīdzekļus 90 euro apmērā, bet ne mazāk par
normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu summu līdz dēla pilngadības sasniegšanai.
Saskaņā ar Vienošanās 3.punktu atbildētājs apņēmās līdz katra mēneša 2.datumam pārskaitīt uzturlīdzekļus uz prasītājas bankas kontu.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns varēs pats sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo
kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1431.pantā ir noteikts, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par
piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas
tiesība.
Tiesa atzīst, ka atbildētājs, parakstot Vienošanos ir uzņēmies Vienošanās 1.un 2. punktā noteiktās saistības pret prasītāju par uzturlīdzekļu
samaksu.
No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs kopš vienošanās noslēgšanas brīža ir veicis vienu maksājumu 140 euro apmērā, kas ir
nepietiekamā apmērā, uz laika periodā no 2015.gada novembra līdz 2017.gada septembrim izveidojies uzturlīdzekļu parāds par meitas uzturu 2574 euro
apmērā un par dēla uzturu 2390 euro apmērā, kas kopā sastāda 4824 euro.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis
iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu veikta uzturlīdzekļu
parāda samaksa.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto uzturlīdzekļu parāda summu par laika periodu no 2015.gada novembra
līdz 2017.gada septembrim, līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenams uzturlīdzekļu parāds 4824 euro apmērā.
Ņemot vērā to, ka atbildētājs nepilda noslēgto vienošanos, kā arī to, ka uzturlīdzekļu apmērs saskaņā ar noslēgto vienošanos (valstī
noteiktais minimālais apmērs) nav pietiekams, lai uzturētu divus augošus bērnus, prasītāja lūdz ar tiesas spriedumu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus
katra bērna uzturam 150 euro mēnesī.
Civillikuma 177.pants uzliek par pienākumu abiem vecākiem rūpēties par saviem bērniem un tos aprūpēt, nodrošinot viņa uzturēšanu, t.i.
ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērnu kopšanu un viņu izglītošanu un audzināšanu. Savukārt šā likuma 179. pants noteic
vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi
apgādāt un neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
No lietā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta izziņas izriet, ka prasītājas ienākumi laika posmā no
2017.gada janvāra līdz 2017.gada septembrim bija darba alga, kas vidēji sastādīja 1480,55 euro mēnesī, ģimenes valsts pabalsts un slimības pabalsts
592,64 euro.
No lietā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas redzams, ka atbildētāja ienākumi laika posmā no 2017.gada janvāra līdz
2017.gada septembrim bija darba alga, kas vidēji sastādīja 695,80 euro mēnesī, slimības pabalsts 663,69 euro. No Valsts ieņēmumu dienesta izziņas
izriet, ka atbildētājs guvis ienākumus laika posmā no 2017.gada janvāra līdz 2017.gada 31.maijam SIA “LDZ APSARDZE” 3357,77 euro apmērā,
laika posmā no 2017.gada janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim SIA “MEGA SARGS” 1758,82 euro, laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz
2017.gada 30.septembrim SIA “SKY PORT” 4174,80 euro, 2017.gada 2.septembrī SIA “D GUARD” 24,88 euro. No valsts budžeta saņemta
ienākuma nodokļu pārmaksa 181,37 euro apmērā.
No Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem redzams, ka prasītājai īpašumā ir automašīna Volvo S60
2004.gada izlaiduma, savukārt no Valsts vienotās datorizētas zemesgrāmatas datiem izriet, ka prasītājai pieder nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums
/adrese/.
No Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem redzams, ka atbildētājam ir īpašumā automašīna Peugeot 407,
2007.gada izlaiduma, savukārt no Valsts vienotās datorizētas zemesgrāmatas datiem izriet, ka atbildētājam nepieder nekustamie īpašumi.
Saskaņā ar Augstākas tiesas Senāta civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumu lietā Nr. SKC-863/2011 tiesa var atbrīvot lietas
dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu,
mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai
secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās patiesības kā loģiska slēdziena locekļus
(sk. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933., 333.–336.lpp.) (Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa).
Prasītāja lūdz piedzīt no /pers. C/ uzturlīdzekļus katra bērns uzturam 150 euro mēnesī, kuros iekļauti izdevumi par apģērbu iegādi, pārtiku,
medikamentu, izklaides pasākumu un dāvanas un pulciņu apmeklējumu un citi ikdienas izdevumi.
Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa noteic, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.
Vispārzināms fakts ir fizioloģiskie augšanas procesi, līdz ar to apstāklis par nepieciešamību pēc apģērba, apaviem, pārtiku un veselības aprūpi nav
apšaubāmi. Turklāt tiesa ņem vērā, ka visus izdevumus nav iespējams iekļaut aprēķinā, pēc dzīvē gūtiem novērojumiem tie var pieaugt un mainīties līdz ar
bērna noteikta vecuma sasniegšanu.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte, bet minētā likuma 6.panta
pirmā daļas noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Tiesa ņem vērā, ka nosakot uzturlīdzekļu apmēru bērnu intereses ir primāras, tāpēc vecākiem jārēķinās, ka vecāku tiesības un intereses ir
samērojami ar bērna tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību.
Lietā nav konstatēts, ka atbildētājam būtu piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas vai ģimenes statuss, kā arī nav konstatēts, ka atbildētājs
būtu maksātnespējīga persona.
Atbildētājs ir darbaspējīgā vecumā, un lietā nav konstatēts, ka atbildētāja veselības stāvoklis liedz viņam iespēju strādāt un gūt ienākumus. Uz šī
pamata tiesa secina, ka atbildētājam nav izslēgtas iespējas pilnvērtīgi strādāt, līdz ar ko viņš ir spējīgs sniegt materiālu atbalstu savu bērnu.
Tādejādi, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi nepilngadīgā meitas /pers. D/ un /pers. E/ katra uzturam 135 euro
mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo daļu uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērnu pilngadībai, t.i., kamēr bērni ir vecāku aizgādībā.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr.SKC-556 sniegto
tulkojumu Satversmes 92.pantam un Civilprocesa likuma 1.pantam savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām
attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā
persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.
Ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 22.novembra lēmumu no atbildētāja piedzīti pagaidu
uzturlīdzekļi meitas /pers. D/ un dēla /pers. E/ katra bērna uzturam 120 euro, sākot no 2017.gada 2.oktobra. Ar spriedumu tiek pārtraukta
uzturlīdzekļu piedziņa pēc minēta lēmuma, sprieduma izpildē ieskaitot visas atbildētāja samaksātās uzturlīdzekļu summas saskaņā ar minēto lēmumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu
piedziņu. Savukārt, Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ja prasītājs bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu no atbildētāja valsts
labā piedzenami tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 786,28 (427,70 + 358,58) euro apmērā.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķina - (lietas 2.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu ir 5,62 euro, kas piedzenami no atbildētāja valsts labā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42., 43., 93., 96., 97., 193., 194., 204.1, 206., 208.1- 208.4pantu, tiesa
nosprieda
/pers. B/ prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. D/, personas
kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, katra uzturam ik mēnesi 135 euro apmērā, bet ne mazāk bet ne mazāk kā Ministru
kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, sākot no 2017.gada 19.aprīļa, līdz bērnu 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļu parādu 4 824 euro (četri
tūkstoši astoņi simti divdesmit četri euro).
Atzīt par spēku zaudējušu Rīgas rajona tiesas 2017.gada 22.novembra lēmumu par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu, sprieduma izpildē ieskaitot visas
/pers. C/, personas kods /personas kods/, samaksātās uzturlīdzekļu summas saskaņā ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 22.novembra lēmumu.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 786,28 euro (septiņi simti astoņdesmit seši euro un 28 centi).
Samaksa veicama kontā: saņēmējs - Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde – Valsts kase, BIC
kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā Nr.C33602317.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,62 euro (pieci euro un 62 centi).
Samaksa veicama kontā: saņēmējs Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde - Valsts kase
BIC kods TRELLV22, ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C33602317.
Maksājumus apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanas izdevumu piedziņu noteikt termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese N.Zavadska