Appeal court reduces sentence for drunk driving without license due to new sentencing discretion.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court overturned the first-instance judgment regarding the defendant's sentence while upholding the conviction for driving under the influence without a license. The defendant argued the original four-month term was too harsh and requested consideration of his poor health and prior ten convictions. The court found no additional mitigating circumstances in the record and determined the defendant's health status and defense arguments did not warrant a reduction.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 563. panta 1. daļa 2. punkts: The court may reduce a sentence on appeal if new facts or circumstances warrant it, but the defendant's health condition or general defense arguments regarding sentencing policy do not constitute valid grounds for mitigation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Krimināllieta Nr.11520005916
KA04-0294-17/23
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 11.janvārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesnesis G.Stūris, tiesneses D.Kalniņa un L.Poļakova
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu, kurā apsūdzētais /pers. A/, personas kods /personas kods/, iesniedzis apelācijas sūdzību par
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 31.oktobra spriedumu, ar kuru par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma
262.panta pirmajā daļā, izdarīšanā atzīts /pers. A/.
Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un krimināllietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
k o ns t a t ē j a
ar pirmās instances tiesas spriedumu (lietas 82.-84.lpp.) apsūdzētais atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma
262.panta pirmajā daļā, izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz pieciem gadiem.
Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi soda izciešanu skaitīt no 2016.gada 31.oktobra un /pers. A/ piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.
Pirmās instances tiesa apsūdzēto atzinusi par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā,
izdarīšanā, jo apsūdzētais vadījis transportlīdzekli atrodoties narkotisko vielu ietekmē un bez tiesībām vadīt transportlīdzekļus – 2016.gada 28. janvārī ap
plkst. 15.10 /pers. A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2. punkta un 28.panta pirmās daļas 4. punkta prasības ( Ceļu satiksmes
likums spēkā no 01.01.2016), atrodoties narkotisko vielu ietekmē, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, proti, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
noteiktā kārtībā nav iegūtas, Rīgā, pa Maskavas ielu no Višķu ielas puses Krustpils ielas virzienā vadījis transportlīdzekli – automašīnu /TL marka/ ar
valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/.
Pirmās instances tiesā apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir atzinis pilnībā un paziņojis, ka uztur iepriekš
izteikto lūgumu iztiesāšanā nepārbaudīt pierādījumus, ka saprot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtību un procesuālās sekas (lietas 76., 77.,
79.lpp.).
Pirmās instances tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēmusi neizdarīt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu
vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, jo pēc lietu materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu (lietas 79.lpp.).
Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ iesniedzis apelācijas sūdzību (lietas 94., 95., 103.-105.lpp.), kurā lūdz
apelācijas instances tiesu mīkstināt viņam noteikto sodu, jo piespriesto sodu uzskata par pārāk bargu.
Apsūdzētais /pers. A/ norāda, ka pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, neņēma vērā viņa slikto veselības stāvokli. Šobrīd Rīgas Centrālcietuma
medicīniskā daļa nevar sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli, tādēļ ka slimības vēsture atrodas Valsts kriminālās ekspertīzes centrā, kur pēc Rīgas
rajona tiesas pieprasījuma viņam ir norīkota medicīniskā ekspertīze.
Apsūdzētais /pers. A/ apelācijas sūdzībā izteicis lūgumus par advokāta pieaicināšanu uz viņa apelācijas sūdzības izskatīšanas laiku, par sūdzības
izskatīšanu rakstveida procesā vai videokonferences režīmā viņa sliktā veselības stāvokļa dēļ.
Apsūdzētais /pers. A/ apelācijas sūdzībā nav izteicis lūgumu par konkrētu lietas materiālu pārbaudi.
2016.gada 14.septembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis nolēma lietu iztiesāt rakstveida procesā (lietas 108., 109.lpp.).
Par apelācijas sūdzību /pers. A/ aizstāvis zvērināta advokāta palīgs G.Gailis rakstveidā izteicis un apelācijas instances tiesai iesniedzis savu viedokli
(lietas 118.-120.lpp.), kurā norāda, ka /pers. A/ sūdzību uzskata par pamatotu un lūdz to apmierināt, mīkstinot viņam noteikto sodu, aizstājot piespriesto
brīvības atņemšanu ar piespiedu darbu, kā arī par vienu gadu samazinot piespriestā papildsoda termiņu. Pamatojot savu viedokli par nepieciešamību
apsūdzētajam mīkstināt piespriesto pamatsodu un papildsodu, aizstāvis norāda uz krimināllietas iztiesāšanas laikā nodibinātajām ziņām, kas raksturo
apsūdzēto, kā arī sniedz plašu ieskatu par savu viedokli, kādai, aizstāvjaprāt, būtu jābūt sodu politikai Latvijas Republikā.
Izskatījusi rakstveida procesā lietas materiālus, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
2016.gada 31.oktobra spriedums ir atceļams daļā par /pers. A/ sodīšanu par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā
daļā, izdarīšanu un šajā daļā taisāms jauns spriedums.
Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ likumīgi un pamatoti atzīts par vainīgu
viņam inkriminētajās darbībās un tās pareizi kvalificētas saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu, jo viņš vadījis transportlīdzekli atrodoties
narkotisko vielu ietekmē un bez tiesībām vadīt transportlīdzekļus. Ievērojot krimināllietas materiālos atrodamās ziņas par faktiem un iztiesāšanas laikā
pastāvošos apstākļus, pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā pirmās instances tiesā pamatoti nav tikusi izdarīta, jo kriminālprocesā pastāv visi
Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, kuru dēļ iespējams nepārbaudīt pierādījumus lietas iztiesāšanas laikā – apsūdzētais
atzinis savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, piekritis nepārbaudīt pierādījumus un krimināllietas materiālos atrodami pieļaujami, ticami un pietiekoši
pierādījumi šīs personas vainai. Pirmās instances tiesa, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499.panta
otrajā daļā noteikto kārtību.
Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās
instances tiesa, lemjot par apsūdzētā sodīšanu, balstījusies uz tādām ziņām, kas nav iekļautas krimināllietas materiālos, uz informāciju, kas nostiprināma,
pievienojot krimināllietas materiāliem ziņas no attiecīgiem reģistriem vai attiecīgi apliecinātus un spēkā stājušos tiesu nolēmumus. Krimināllietu tiesas
kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā norādījusi, ka apsūdzētais /pers. A/ iepriekš ir desmit reizes tiesāts, pēdējo reizi 2016.gada
10.oktobrī ar Ogres rajona tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, 185.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem,
sodāmība nav dzēsta (lietas 83.lpp.). Nolēmumā tiesa atsaukusies uz lietas materiāliem, kas atrodas no 35. līdz 42.lapai. Pārbaudot pirmās instances
tiesas norādītos materiālus, Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā no 35. līdz 42.lapai atrodas ziņas no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra,
kas datētas ar 2016.gada 25.martu. Tāpat Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā norādījusi, ka apsūdzētais
/pers. A/ ir sodāms ar brīvības atņemšanu, jo turpinot izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus – 2016.gada 30.jūlijā ticis ierosināts jauns kriminālprocess
pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 2016.gada 1.septembrī vēl viens kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253.1panta pirmās daļas.
Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka krimināllietas materiāli neapstiprina pirmās instances tiesas minētos faktus, turklāt kriminālprocesu uzsākšana
neapliecina, ka kāda persona jau tiek vai var tikt uzskatīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Ievērojot minēto, Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, lemjot par apsūdzētā /pers. A/ sodīšanu ir rupji
pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 19.pantā nostiprināto kriminālprocesa pamatprincipu, tās taisītais spriedums, daļā par personas sodīšanu, neatbilst
Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasībām un nevar tikt atzīts par pamatotu un tiesisku.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/m sodu, apelācijas instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, ziņas par apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli apelācijas instances tiesa atzīst to, ka apsūdzētais
vaļsirdīgi atzinies izdarītajā un to nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli apelācijas instances tiesa atzīst to, ka
izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu, apelācijas instances tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma
21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar tiesu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko
attiecību taisnīgu noregulējumu.
Lemjot par apsūdzētā sodīšanu, apelācijas instances tiesa ņem vērā tālāk norādītās kriminālprocesā noskaidrotās apsūdzētā /pers. A/ personību
raksturojošās ziņas – apsūdzētais iepriekš ir vairākkārt sodīts, sodāmība nav dzēsta, apsūdzētais ir neprecējies, viņa apgādībā nav citu personu, iepriekš
apsūdzētais ir bijis nodarbināts, viņam ir deklarēta dzīves vieta.
Lemjot par apsūdzētā /pers. A/ sodīšanu, apelācijas instances tiesa, piemērojot soda noteikšanas individualizācijas, samērīguma un pietiekamības
principus, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, faktu, ka apsūdzētā darbībās
konstatējams gan atbildību mīkstinošs apstāklis, gan atbildību pastiprinošs apstāklis, ka konstatējama apsūdzētā sadarbība ar tiesu, izvēloties vienkāršāku
lietas iztiesāšanas veidu, samērojot apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu ar sabiedrības interesēm, nepieciešamību atjaunot
taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tāpat resocializēt sodāmo personu. Ievērojot izklāstītos faktus un apstākļus, apelācijas
instances tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. A/ ir sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/
izolēšana no sabiedrības, nosakot samērīgu soda termiņu, ir vienīgais veids, kā viņu sodīt un turpmākajā nākotnē atturēt no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas, tādējādi pasargājot sabiedrību no viņa prettiesiskās rīcības un tās sekām.
Ievērojot apsūdzēto /pers. A/ raksturojošās ziņas, apsūdzētā vieglprātīgo attieksmi pret nepieciešamību ievērot Ceļu satiksmes noteikums, lai
nodrošinātu, ka apsūdzētais ar savu rīcību neapdraud pārējo ceļu satiksmes dalībnieku drošību un dzīvību, /pers. A/ ir sodāms ar Krimināllikuma
262.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto obligāti piemērojamo papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz noteiktu laiku, kas
izpaužas kā liegums iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Tāpat apelācijas instances tiesa secina, ka lietā, sodot apsūdzēto, nav piemērojams papildsods – mantas konfiskācija.
Izlemjot apsūdzēto /pers. A/ sodīt iepriekš norādītajā veidā, apelācijas instances tiesa neatrod vēl citas ziņas vai apstākļus, kas vēl papildus
būtu ņemami vērā un kalpotu par pamatu soda tālākai mīkstināšanai. Papildus apelācijas instances tiesa norāda, ka pamats noteiktā soda mīkstināšanai
nevar būt apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzībā norādītais, ka pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, neesot ņēmusi vērā viņa slikto veselības stāvokli.
Tāpat par iemeslu apsūdzētajam piespriestā pamatsoda un papildsoda mīkstināšanai nevar kalpot apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja rakstveidā sagatavotajā
un apelācijas instances tiesai iesniegtajā viedoklī ietvertais pamatojums, jo apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, apsūdzētā attieksme pret izdarīto,
apsūdzētā sadarbība jau tika vērtēta, lemjot par apsūdzētā /pers. A/ sodīšanu, jo aizstāvja prātojumi par sodu politiku valstī netiek sasaistīti ar personību
spilgti raksturojošo faktu, ka viņa aizstāvamais iepriekš ir desmit reizes tiesāts.
Ievērojot /pers. A/ lūgumu, izteikt savu viedokli rakstveida procesā tika pieaicināts zvērināta advokāta palīgs G.Gailis, kuram, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, no valsts līdzekļiem izmaksājami 70 euro par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem un
rakstveida viedokļa iesniegšanu krimināllietā /pers. A/ apsūdzībā. Gadījumā, ja apsūdzētais 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža labprātīgi
neiemaksā Valsts kases kontā naudas līdzekļus minētajā apmērā, šie procesuālie izdevumi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu,
piedzenami valsts labā no /pers. A/.
Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās ar indeksu viens daļas 2.punktu Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģija
no s p r ie d a
atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 31.oktobra spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu.
/pers. A/ par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, izdarīšanu sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3
(trim) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.
Pārējā daļā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 31.oktobra spriedumu atstāt negrozītu.
Noteikt procesuālo izdevumu, kas /pers. A/ nomaksājami sakarā ar zvērināta advokāta palīga darba samaksu 70 (septiņdesmit) euro
apmērā labprātīgai nomaksai Valsts kases, BIC kods TRELLV22, NMR 90000050138, PVN Reģ.Nr.LV90001672316, kontā
Nr.LV68TREL1060001239300, maksājumu veikšanas fakta apliecinošus dokumentus iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā,
termiņu - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža, procesuālo izdevumu nenomaksas gadījumā – piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos
izdevumus 70 (septiņdesmit) euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā paredzētajos gadījumos desmit dienu laikā kasācijas kārtībā
Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā, iesniedzot kasācijas protestu vai sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnesis: (personiskais paraksts) G.Stūris
Tiesnese: (personiskais paraksts) D.Kalniņa
Tiesnese: (personiskais paraksts) L.Poļakova
NORAKSTS PAREIZS
Rīgā 2017.gada 11.janvārī
Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis G.Stūris