11310001413 / KA04-0571-13 · Rīgas apgabaltiesa
Legislator summary
AI generatedatklātā tiesas sēdē apelācijas instancē iztiesāja krimināllietu /pers. G/ /personas kods/,apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta, kuru, /pers. G/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības
Legislator headnote
AI generated11310001413 / KA04-0571-13 · Rīgas apgabaltiesa: mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas. /pers.
Keywords
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr.11310001413
Lietvedības Nr.KA04-571-13/9
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2013.gada 21.oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese I.Amoliņa
tiesneši I.Logina un J.Stukāns
ar sekretāri M.Pētersoni,
piedaloties prokuroram A.Lasmanim
aizstāvim S.Kalniņai
atklātā tiesas sēdē apelācijas instancē iztiesāja krimināllietu /pers. G/ /personas kods/,apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta,
sakarā ar Ogres rajona prokuratūras iesniegto apelācijas protestu par Ogres rajona tiesas 2013.gada 20.februāra spriedumu, ar
kuru, /pers. G/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības
atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienots pamatsods un pilnībā
pievienots papildsods, kas nav izciests pēc Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 2.jūlija sprieduma, un galīgais sods /pers. G/
noteikts brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 2
(diviem) mēnešiem 6 (sešām) dienām.
Soda izciešanu /pers. G/ nolemts skaitīt no 2013.gada 20.februāra.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai /pers. G/ kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, apcietinot viņu tiesas zālē 2013.gada
20.februārī.
Iepazinusies ar apelācijas protesta motīviem, pārbaudījusi lietas materiālus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
konstatēja
ka ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. G/atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 312.panta, par to, kaizvairījās no brīvības
atņemšanas soda izciešanas.
Atbilstoši pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajam, noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
2012.gada 2.jūlijā Aizkraukles rajona tiesa atzina par vainīgu un sodīja /pers. G/ pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar brīvības
atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, bez
mantas konfiskācijas. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu noteiktajam sodam daļēji pievienots neizciestais sods pēc
Valmieras rajona tiesas 2010.gada 3.marta sprieduma un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 3 (trīs)
mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas. /pers.
G/ par minēto Aizkraukles rajona tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesai, bet Zemgales
apgabaltiesa atstāja negrozītu Aizkraukles rajona tiesas spriedumu. Nolēmums stājies spēkā 2012.gada 10.septembrī.
/pers. G/ zinādams, ka viņam ar Zemgales apgabaltiesas lēmumu Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 2.jūlija spriedums atstāts
negrozīts un stājās spēkā 2012.gada 10.septembrī, izvairījās no piespriestā brīvības atņemšanas soda izciešanas. /pers. G/ ar
nodomu izvairīties no piespriestā soda izciešanas, apzināti, ilgstoši no 08.10.2012. nedzīvoja ne savā deklarētajā dzīves vietā
/Nosaukums/-/adrese/ pagastā, Ogres novadā, ne zemnieku saimniecībā “Mesors”, /adrese/, bet slēpa savu uzturēšanās vietu un
nedarīja zināmu savu faktisko uzturēšanās vietu policijas amatpersonām, lai tiesas noteiktais brīvības atņemšanas sods nebūtu
jāizcieš.
/pers. G/ neieradās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknī, lai gan 2012.gada 21.septembrī viņam pret parakstu tika
izsniegts paziņojums par to, ka 2012.gada 8.oktobrī viņam ir iespēja labprātīgi ierasties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Ogres iecirknī brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanai, tādējādi viņš apzināti izvairījās no brīvības atņemšanas soda
izciešanas līdz 2013.gada 3.janvārim, kad /pers. G/ aizturēja policijas darbinieki.
Pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja Ogres rajona prokuratūra, iesniedzot apelācijas protestu.
Apelācijas protestā prokurors lūdz atcelt 2013.gada 20.februāra Ogres rajona tiesas spriedumu krimināllietā Nr.11310001413 daļā
par /pers. G/ galīgā soda noteikšanu, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu
Protests pamatots ar šādiem argumentiem.
Pirmās instances tiesas spriedums daļā par /pers. G/ noteikto sodu pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta
pirmo daļu nav likumīgs un šajā daļā ir atceļams, jo no Ogres rajona tiesas 2012.gada 20.februāra sprieduma redzams, ka tiesa,
piemērojot Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, galīgo sodu noteikusi, daļēji pievienojot pamatsodu un pilnībā pievienojot papildsodu,
kas nav izciests pēc Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 2.jūlija sprieduma.
Tiesa nepārliecinājās, ka Valmieras rajona tiesa 2013.gada 31.janvāra spriedumā /pers. G/ nosakot galīgo sodu saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc spriedumu kopības jau ir daļēji saskaitījusi ar Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 2.jūlija
spriedumā noteikto pamatsodu, pilnīgi pieskaitot papildsodus, galīgo sodu /pers. G/ noteikusi brīvības atņemšanu uz vienu gadu 7
mēnešiem, bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem 6
mēnešiem. Spriedums nebija stājies spēkā.
Tādējādi Ogres rajona tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 25.panta nosacījumus par dubultās sodīšanas nepieļaujamību (ne
bis in idem), kur noteikts, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi. Ogres rajona tiesa
nelikumīgi noteikusi galīgo sodu /pers. G/, atkārtoti ņemot vērā jau 2013.gada 31.janvāra Valmieras tiesas spriedumā noteikto sodu
pēc iepriekšējā sprieduma.
Apelācijas instances tiesas sēdē prokurors iesniegto apelācijas protestu uzturēja, pamatojoties uz tajā izteiktajiem argumentiem.
Lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam /pers. G/ noteikto galīgo sodu un nepiemērot Krimināllikuma
51.panta nosacījumus.
Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ un viņa aizstāve prokurora iesniegto apelācijas protestu atzina par pamatotu,
pauda viedokli, ka viņam noteiktais galīgais sods neatbilst likumam.
Krimināllietu tiesu kolēģija, iepazinusies ar iesniegtā apelācijas protesta motīviem, pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi
prokurora, apsūdzētā un viņa aizstāves viedokļus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā par apsūdzētajam /pers. G/
noteikto galīgo sodu nav atzīstams par tiesisku un prokurora protests ir pamatots un apmierināms.
Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu noteiktajam sodam daļēji
pievienots pamatsods un pilnībā pievienots papildsods, kas nav izciests pēc Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 2.jūlija sprieduma
un galīgais sods /pers. G/ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2
gadiem 2 mēnešiem 6 dienām.
Savukārt, no Valmieras rajona tiesas 2013.gada 31.janvāra sprieduma redzams, ka /pers. G/ atbilstoši Krimināllikuma 50.panta
piektās daļas nosacījumiem, pēc spriedumu kopības galīgais sods ir noteikts, daļēji saskaitot piespriesto sodu ar Aizkraukles rajona
tiesas 2012.gada 2.jūlija spriedumu noteikto pamatsodu, pilnībā pieskaitot papildsodus un galīgais sods /pers. G/ noteikts brīvības
atņemšana uz 1 gadu 7 mēnešiem bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz 2 gadiem 6 mēnešiem. Spriedums nebija stājies spēkā.
Kriminālprocesa likuma 25.pantā ir reglamentēts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem – dubultās sodīšanas nepieļaujamība,
kas nosaka, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.
Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa, nepārliecinoties, ka ar Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 2.jūlija
spriedumu /pers. G/ noteiktais sods jau ir ņemts vērā atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem Valmieras rajona
tiesas 2013.gada 31.janvāra spriedumā, bez tiesiska pamata vēlreiz pieskaitījusi šo sodu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
Ogres rajona tiesas 2013.gada 20.februāra spriedumu atcelt daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. G/ saskaņā ar
Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu.
Galīgo sodu /pers. G/ nenoteikt.
Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.
Piedzīt no /pers. G/ par zvērinātas advokātes S.Kalniņas sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā Ls 15 (piecpadsmit
latus) par labu valstij.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu, apsūdzētajam izdevumi par sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā
labprātīgi jāsamaksā 30 dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā
Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.
Motivēts nolēmums pieejams 2013.gada 13.novembrī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) I.Amoliņa
Tiesneši (personiskais paraksts) I.Logina
(personiskais paraksts) J.Stukāns