Court dismissed defendant's objections and allowed small claims for apartment management fees and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and allowed the plaintiff's small claims for apartment management fees and legal costs. The defendant owned an apartment but did not contest the debt or provide evidence of payment, violating procedural obligations. Consequently, the court ruled the debt valid and ordered the defendant to pay the total amount including court fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa: If a party fails to contest facts or present evidence of payment, the court may deem their objections unfounded and rule in favor of the plaintiff.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C17092015 Nr. C-0920-15/06 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2015.gada 30.jūnijā
Jūrmalas pilsētas tiesa tiesnese G.Lapiņa, rakstveida procesā izskatīja civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “LASIS 1357” (turpmāk – DzĪKS “LASIS 1357”) maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, tiesa
konstatēja Aprakstošā daļa
2015.gada 10.martā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts DzĪKS “LASIS 1357” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Prasītājs, pamatojoties uz Dzīvokļu īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.panta 2., 3., 4.punktu, 13.panta pirmo daļu; Civillikuma 1069., 1071., 1428., 1432., 1587., 1651., 1652.panta 3.punktu; Civilprocesa likuma 1., 74., 128., 129.pantu, lūdz 1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam kopējo parādu 1176,20 EUR, kas sastāv no galvenā parāda 1045,39 EUR par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu, par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un aprēķinātā līgumsoda 130,81 EUR;
2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus ar tiesvedību saistītos izdevumus. Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka 2001.gada 20.jūnijā tika reģistrēta DzĪKS “LASIS 1357”, kuras mērķis ir nodrošināt tās apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemes gabala sanitāro kopšanu un labiekārtošanu, nodrošināt dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas tehnisko apkopi, kārtējos remontdarbus, nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumus un nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošanu.
Prasītājs norāda, ka atbildētājam pieder dzīvoklis Nr./adrese/. Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 2., 3., 4.punktu, dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli 2002.gada 19.aprīlī ir reģistrētas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, ko apliecina ieraksts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs B/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs 2003.gada maijā noslēdza ar pārvaldnieku Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu un saņēma pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, ūdens uzsildīšana, kanalizācija, atkritumu izvešana, koplietošanas elektrība u.c.). Līguma 4.2.2.punkts uzliek par pienākumu atbildētājam norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un maksas pakalpojumiem saskaņā ar līgumu. Prasītājs norāda, ka atbildētājam no 2012.gada 1.jūnija ir izveidojies parāds pārvaldniekam par viņa sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar izrakstītajiem un izsniegtajiem rēķiniem, kā rezultātā uz 2015.gada 28.februāri atbildētāja parāds pārvaldniekam ir 1176,20 EUR (pamatparāds 1045,39 EUR un līgumsods 130,81 EUR).
Maksimālais līgumsoda apmērs 130,81 ir 2015.gada februāra rēķinā par neapmaksāto 2015.gada janvāra pamatparādu 1308,14 EUR. Par izveidojušos parādu atbildētājs ir informēts, uzaicinot risināt jautājumu par parāda nomaksu, tomēr parāds joprojām nav samaksāts. Prasītājs norāda, ka atbildētāja bezdarbība liecina par nevēlēšanos labprātīgi pildīt saistības. Atbildētājs nav apstrīdējis pārvaldnieka iesniegtos rēķinus, tādā veidā atbildētājs ir apliecinājis savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt parādu 1176,20 EUR (pamatparāds 1045,39 EUR un līgumsods 130,81 EUR) apmērā. 2015.gada 26.maijā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts prasības pieteikuma papildinājums par prasījuma apmēru (lietas lapa 33), kurā prasītājs pamatojoties uz Civilprocesa likuma 36., 74.pantu lūdz 1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu, un par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1455,08 EUR, kas sastāv no pamatparāda 1337,22 EUR un līgumsoda 117,86 EUR;
2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus ar tiesvedību saistītos izdevumus. Prasītājs norāda, ka 2015.gada 9.martā iesniedza prasības pieteikumu Jūrmalas pilsētas tiesā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Prasītājs norāda, ka līdz šim brīdim atbildētājs parādu par dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanas izdevumiem un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav dzēsis. Apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu rēķinus atbildētājs nav apstrīdējis. Prasītājs norāda, ka uz 2015.gada 25.maiju kopējā parāda summa ir 1455,08 EUR, ko veido pamatparāds 1337,22 EUR un aprēķinātais līgumsods 117,86 EUR par laika periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 30.aprīlim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2015.gada 17.martā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojumu veidlapa, izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas lapa 29) un 2015.gada 29.maijā nosūtīts prasības pieteikuma papildinājums par prasījuma apmēru (lietas lapa 38). Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību nav iesniedzis, kā arī nav pieteicis lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2015.gada 5.maijā pasta sūtījumā (lietas lapa 32) uz prasītāja juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma sekojošu apstākļu dēļ: Ieskatoties Tiesu informācijas sistēmā sadaļā “Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata” tiesa konstatē, ka nekustamā īpašuma pēc adreses /adrese/, īpašnieks ir atbildētājs /pers. A/. No Tiesu informācijas sistēmas Uzņēmumu reģistra datiem redzams, ka prasītāja DzĪKS “LASIS 1357” vēsturiskais nosaukums līdz 2005.gada 1.jūlijam bija Bezpeļņas organizācija dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “LASIS 1357”. 2002.gada 2.maiā starp prasītāju kā mājas pārvaldnieku un atbildētāju, kā dzīvokļa /numurs/ īpašnieku, kas atrodas /adrese/. noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma /līguma numurs/ (lietas lapās 16-18).
Līguma 2.1.punkts noteic, ka līgums stājas spēkā ar 2002.gada 11.aprīli un ir spēkā līdz dzīvokļa īpašnieku maiņai. No lietas materiālos esošā izraksta no DzĪKS “LASIS 1357” dibināšanas līguma (lietas lapa 21) 1.2.punkta izriet, ka sabiedrības mērķis ir panākt daudzīvokļu māju pārvaldīšanu un kopīpašuma pienācīgu apsaimniekošanu, nodrošināt māju uzturēšanai paredzēto dzīvokļu īpašnieku un īrnieku iemaksu, kā arī sabiedrības rezerves kapitāla efektīvu izlietošanu māju un tām piesaistītās teritorijas uzturēšanas interesēs. Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 1.1.punktu mājas pārvaldnieks apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju un tai pieguļošo teritoriju, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas segt mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli izdevumu daļai, kas atbilst viņa dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī faktiski dzīvojošo īrnieku skaitam (siltais, aukstais ūdens, kanalizācija), pamatojoties uz kopsapulcē apstiprinātiem tarifiem.
Parakstot līgumu, atbildētājs apliecināja, ka ir iepazīstināts ar dzīvojamās mājas, pagrabtelpu un piemājas teritorijas uzturēšanas, kā arī tehniskās ekspluatācijas un ugunsdrošības noteikumiem un informēts, ka par šo noteikumu neievērošanu iestājas administratīvā, kriminālā vai civiltiesiskā atbildība. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar līguma 4.2.2.punktu dzīvokļa īpašniekam savlaicīgi jāveic ikmēneša maksājumi mājas kopīpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, kā arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un citus šajā līgumā paredzētos maksājumus. No prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādītā, redzams, ka atbildētāja pamatparāds 1337,22 EUR izveidojies laika posmā no 2012.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 30.aprīlim, kas redzams, arī no prasības pieteikuma pievienotā parāda aprēķina (lietas lapās 36-37). Atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis, kā redzams, no parāda aprēķina, maksājumus veicis neregulāri un maksājumus nav veicis pilnā apmērā, līdz ar to uzkrājies pamatparāds 1337,22 EUR apmērā. 2015.gada 9.februārī prasītājs atbildētājam nosūtījis Brīdinājumu (lietas lapa 24; 25), norādot, ka uz 2015.gada 9.februārī atbildētājam izveidojies dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas parāds 1014,25 EUR apmērā par atbildētāja īpašumā esošos dzīvokli /adrese/.
Prasītājs lūdza veikt labprātīgu parādsaistību izbildi līdz 2015.gada 28.februārim. Kā arī brīdinājumā norādīts, ka atbildētājs var ierasties, lai risinātu jautājumu par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāda nomaksas grafiku. Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs parādu nav samaksājis. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja pamatparāda summas aprēķinu, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst prasību par galvenā parāda 1337,22 EUR piedziņu par pierādītu. Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.01.2014.).
Savukārt, līdz 2014.gada 1.janvāra grozījumiem minētā panta redakcija noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līguma 3.8.punkts noteic, ka jebkura maksājuma, kas izriet no šī līguma, kavējuma gadījumā vainīgā puse maksā otrai pusei līgumsodu 0,1 % apmērā no kopējā parāda summas par katru nokavēto dienu. Līgumsoda apmēru noteikuši paši līdzēji, un atbildētājs pielīgtajam līgumsoda apmēram ir piekritis.
Prasītājs, saskaņā ar līguma 3.8.punktu aprēķināja līgumsodu par laiku periodu no
2012.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 30.aprīlim 117,86 EUR apmērā. Tiesa nekonstatē, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods būtu nesamērīgs ar atbildētāja pieļautā nokavējuma ilgumu, atbildētājs pieļāva samaksas kavējumu, ilgstoši neveicot maksājumus, tādēļ prasītājs pamatoti aprēķināja atbildētājam līgumsodu un līgumsoda apmērs ir samērīgs ar pamatparāda apmēru. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījuma tiesību ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, sakarā ar ko no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds 1455,08 EUR apmērā, kas sastāv no pamatparāda 1337,22 EUR un līgumsoda 117,86 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis ne atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi 222,96 EUR , kas sastāv no samaksātās valsts nodevas 218,26 EUR (lietas lapa 9; 34), ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 EUR (lietas lapa 10). Bez tam no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - starpība, kuru nav sedzis prasītājs, samaksājot par tiesas pavēsti un dokumentu nosūtīšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam – 2,12 EUR.
Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204. 1 panta pirmās daļas nosacījumiem. Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.pantu, 41.pantu, 93.pantu, 97.pantu, 192.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa nosprieda prasību apmierināt. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS “LASIS 1357”, reģistrācijas Nr.50003550781, - 1678,04 EUR (viens tūkstotis seši simti septiņdesmit astoņi euro un četri centi), kas sastāv no pamatparāda 1337,22 EUR, līgumsoda 117,86 EUR un tiesas izdevumiem 222,96 EUR. Samaksa veicama: DzĪKS “LASIS 1357”, reģistrācijas Nr.50003550781, norēķinu kontā: LV07HABA0551032485676, AS “Swedbank”, bankas kods HABALV22. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,12 EUR (divi euro un divpadsmit centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr.LV90001672316, Saņēmēja iestāde; Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ekonomiskās klasifikācijas kods-21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu lietā Nr.C17092015, C-0920-15/06. Kvīts, kas apliecina apmaksu iesniedzama Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā. Spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2015.gada 30.jūnija, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese G.Lapiņa