Court dismisses customs duty exemption request and terminates proceedings for VAT and excise tax claims.

Lietas Nr. A420210924

A42-00568-25/25

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0430.A420210924.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 30.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Markovs

piedaloties pieteicējas /Nosaukums A/ pārstāvim /Persona A/, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta pēc pieteicējas /Nosaukums A/ pieteikuma (reģ.Nr.27629) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru /Nosaukums A/ tiktu atbrīvota no tai Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 21.oktobra lēmumā

Nr.30.1/22.9/10271 papildu nomaksai budžetā noteiktā ievedmuitas nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās

vērtības nodokļa, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas samaksas.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Muitas pārvaldes (turpmāk – pārvalde) amatpersonas no

2021.gada 29.jūlija līdz 2021.gada 5.augustam veica ar 2018.gada 6.februāra muitas deklarāciju

Nr.18IM00020700192927 pieteicējas muitas noliktavas uzskaitē ņemto preču pārbaudi. Pēc pārbaudes veikšanas ar

pārvaldes 2021.gada 17.augusta lēmumu Nr.P004-13/27.21.3/10687 pieteicējai papildu nomaksai budžetā tika

noteikts ievedmuitas nodoklis 203 086,08 euro un nokavējuma nauda 155,79 euro, akcīzes nodoklis 1 258 918 euro

un nokavējuma nauda 7553,51 euro, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) 381 062,66 euro un

nokavējuma nauda 2286,38 euro.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja dienesta ģenerāldirektoram, kurš ar 2021.gada

21.oktobra lēmumu Nr.30.1/22.9/10271 (turpmāk – 2021.gada oktobra lēmums) to atstāja negrozītu.

Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot 2021.gada oktobra lēmumu atcelt, taču ar Administratīvās rajona tiesas

2022.gada 14.jūlija spriedumu un Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 27.aprīļa spriedumu lietā

Nr.A420279521 pieteicējas pieteikums tika noraidīts. Tāpat Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot

pieteicējas kasācijas sūdzību, ar 2023.gada 7.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-769/2023 nolēma atteikt ierosināt

kasācijas tiesvedību minēto apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja 2024.gada 15.februārī dienestā iesniedza lūgumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un

Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk –

Muitas kodekss), 120.pantu, atbrīvot pieteicēju no 2021.gada oktobra lēmumā noteiktā ievedmuitas nodokļa

samaksas pienākuma, kā arī atbrīvot no PVN, akcīzes nodokļa un ar to saistītās nokavējuma naudas samaksas.

Ar pārvaldes direktora vietnieka 2024.gada 7.jūnija lēmumu Nr.P042-4/27.21.3/6751 (turpmāk –

sākotnējais lēmums) lūgums tika noraidīts. Pieteicēja lēmumam nepiekrita un apstrīdēja to dienesta

ģenerāldirektoram. Ar dienesta ģenerāldirektora 2024.gada 8.augusta lēmumu Nr.30.1/22.9/2488 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Muitas kodeksā ietvertais strīdus nodokļa atmaksas vai atlaišanas mehānisms ir vispārīga taisnīguma

klauzula, kas ir paredzēta īpašām situācijām, ja ievedmuitas nodokļa parāds radies īpašos apstākļos, kuros

parādniekam nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne acīmredzamu nolaidību. Īpašie apstākļi pastāv, ja parādnieks ir īpašā

situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmējiem, kas veic tādu pašu saimniecisko darbību. Par īpašām nav uzskatāmas

tādas situācijas, ja muitas uzraudzībai pakļautas preces nelikumīgi pazudušas, pat tad, ja galvenais atbildīgais

rīkojies labticīgi.

[1.2] Apstrīdēšanas iesniegumā minētā cigarešu pieņemšanas un muitas noliktavas uzskaites kārtība, muitas

amatpersonu veiktās kontroles, kuru rezultātā netika konstatētas neatbilstības, kā arī konteinera plombas

neatbilstība konosamentā norādītajam, nav uzskatāmas par īpašām situācijām Muitas kodeksa 120.panta izpratnē.

Ikviens uzņēmējs, kas darbojas šajā nozarē, ir pakļauts trešo personu nelikumīgu darbību izdarīšanas riskam.

[1.3] Muitas kodeksa regulējums attiecas tikai uz ievedmuitas, izvedmuitas un tam pielīdzināmiem

maksājumiem. Pievienotās vērtības nodokļa likumā un likumā “Par akcīzes nodokli” nav iekļauts nosacījums, ka

PVN un akcīzes nodoklis nav iekasējams, ja tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nomaksas

taisnīguma dēļ. Tādējādi, ja PVN un akcīzes nodoklis par Latvijas ekonomiskajā apritē laistām precēm ir kļuvis

iekasējams, tas jāmaksā arī gadījumā, kad tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nomaksas taisnīguma

dēļ. Ņemot vērā, ka 2021.gada oktobra lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, pārvalde pamatoti nav

vērtējusi iesniedzējas lūgumu atbrīvot no PVN un akcīzes nodokļa samaksas pienākuma.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā

akta izdošanu. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Dienests nav izskatījis visus apstrīdēšanas iesniegumā izteiktos lūgumus, proti, par atbrīvošanu gan no

ievedmuitas nodokļa 203 262,34 euro apmērā, gan no PVN uz robežas 381 062,66 euro apmērā, gan no akcīzes

nodokļa 1 258 918,00 euro apmērā samaksas. Sašaurinot izskatāmo lūgumu apjomu, iestāde rīkojusies pretēji

normatīvo aktu prasībām un administratīvā procesa principiem.

[2.2] Ievedmuitas nodoklis, PVN un akcīzes nodoklis tika aprēķināti par tabaku nesaturošu preci – cigarešu

paciņas saturēja filtrus, bet ne tabaku. Ievērojot šo apstākli, PVN aprēķināšana ir nepamatota.

[2.3] Atbrīvošanai no nodokļu un citu obligāto maksājumu nomaksas ir nepieciešami divi priekšnoteikumi:

1) īpašas situācijas pastāvēšana; 2) acīmredzamas nolaidības vai krāpšanas neesība no pieteicējas puses. Konkrētajā

gadījumā ir konstatējami abi priekšnoteikumi. Minētais izriet no preču pārbaudes gaitas un no fakta, ka pret

pieteicējas valdes priekšsēdētāju uzsāktais kriminālprocess Nr.15840047821 tika izbeigts.

[3] Dienests rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt, pamatojoties

uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem un papildus paskaidrojot, ka izskatāmajā lietā tika konstatēts,

ka nelikumīgi izņemtas cigaretes tika laistas Latvijas ekonomiskajā apritē. Tādējādi, dienesta ieskatā, tieši

pieteicēja kā muitas noliktavas atļaujas turētāja un īpašās muitas procedūras izmantotāja ir atbildīga par strīdus

preču izņemšanu no muitas uzraudzības un secīgi – par ievedmuitas nodokļa, PVN un akcīzes nodokļa samaksu.

Tāpat dienests atkārtoti uzsver, ja PVN un akcīzes nodoklis par Latvijas ekonomiskajā apritē laistām precēm ir

kļuvis iekasējams, tas jāmaksā arī gadījumā, kad tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nomaksas

taisnīguma dēļ.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem

argumentiem. Papildus paskaidroja turpmāk minēto. Konteiners ar preci iepriekš ticis pārbaudīts arī Nīderlandes

muitā. Normatīvie akti neatļauj muitas noliktavai veikt tādu pārbaudi, kurā prece tiek bojāta. Atvērt preču

iepakojumu ir tiesības tikai muitai, pieteicējai nebija objektīvas iespējas atklāt pārkāpumu. Muitas kodeksa

120.pants ir vispārīgs, tāpēc nav saprotams, kādos gadījumos var piemērot atbrīvojumu.

Dienesta pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā, kā arī

paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem. Papildus paskaidroja turpmāk minēto. Pieteicējas gadījums nav īpaša

situācija vai izņēmuma gadījums, tāpēc nav pamata atbrīvot pieteicēju no ievedmuitas nodokļa maksājuma. Lietā

Nr.A420279521 jau konstatēts, ka pieteicēja ir atbildīga par to, lai preces netiek izņemtas no muitas uzraudzības.

Jebkura muitas noliktava var nonākt situācijā, kurā mēģina izņemt cigaretes no muitas uzraudzības.

Motīvu daļa

[5] Pieteicēja uzskata, ka tā ir atbrīvojama no ievedmuitas nodokļa maksājuma, kas tai noteikts ar 2021.gada

oktobra lēmumu, jo tā nav vainojama cigarešu (tabakas) pazušanā. Pieteicējas ieskatā šajā situācijā ir piemērojams

Muitas kodeksa 120.pants.

[6] Saskaņā ar Muitas kodeksa 120.pantu gadījumos, kas nav minēti 116.panta 1.punkta otrajā daļā un 117.,

118. un 119.pantā, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās taisnīguma dēļ, ja

muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne acīmredzamu

nolaidību.

Tātad atbilstoši šai normai parādniekam jābūt īpašā situācijā salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kas veic

tādu pašu saimniecisko darbību (Senāta 2020.gada 30.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-735/2020,

ECLI:LV:AT:2020:0330.

A420257817.10.L, 6.punkts).

Eiropas Komisijas informatīvā dokumentā “Atmaksāšanas un atbrīvojuma pamatnostādnes” norādīts, lai

tiktu piemērots Muitas kodeksa 120.pants, jāizpildās diviem nosacījumiem – īpašas situācijas pastāvēšana un

acīmredzamas nolaidības vai krāpšanas neesība no parādnieka puses. Īpaša situācija pastāv, ja no apstākļiem ir

skaidrs, ka parādnieks atrodas izņēmuma situācijā salīdzinājumā ar citiem operatoriem, kas veic tādu pašu

saimniecisko darbību, un, ja nebūtu šādu īpašu apstākļu, tas nekļūtu par muitas parādnieku. Īpašu apstākļu piemēri

ir sekojoši: 1) kompetento iestāžu vai Eiropas Komisijas būtiskas kļūdas, kas noveda pie pārkāpumiem; 2)

izmeklēšanas interešu nodrošināšanai muitas iestādes neinformē parādnieku par pārkāpumiem; 3) fakts, ka

pārkāpumu cēlonis ir muitas dienestu slepeno aģentu darbībās (pieejams: https://taxation-

customs.ec.europa.eu/document/download/2077cc34-cb0c-42cd-9e32-7

67e155a934d_en, aplūkots 22.04.2025.)

No minētā izriet, ka Muitas kodeksa 120.panta 1.punktā minēto īpašo apstākļu esību nosaka tad, ja no lietas

apstākļiem ir skaidrs, ka parādnieks ir īpašā situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmējiem, kas veic tādu pašu

saimniecisko darbību, un ka gadījumā, ja šādu apstākļu nepastāvētu, parādnieks nebūtu nelabvēlīgākā situācijā

ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas iekasēšanas dēļ. Šī vispārējā taisnīguma klauzula nozīmē, ka ir

jāatlaiž ievedmuitas nodoklis, ja ir izpildīti divi nosacījumi, proti, pastāv īpaša situācija un nodokļa maksātājs nav

pieļāvis acīmredzamu nolaidību vai izdarījis krāpšanu. Par īpašiem apstākļiem nevar uzskatīt situācijas, ar kurām

katrs komersants, veicot komercdarbību, parasti saskaras.

[7] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja ar 2017.gada 14.novembra pagaidu uzglabāšanas

deklarāciju Nr.17LV000207001575U5 pieņēma pagaidu uzglabāšanā zīmola “Brand Richman” cigarešu 1050

iepakojumus (lietas 1.sējuma 79.lapa) un ar 2018.gada 6.februāra muitas deklarāciju Nr.18IM00020700192927

uzglabāšanai muitas noliktavā reģistrēja 10 500 000 gab. ārpussavienības preču statusa “Brand Richman” zīmola

cigaretes (1050 iepakojumi) (lietas 1.sējuma 67.lapa reverss).

2021.gada 29.jūlijā ar reeksporta muitas deklarāciju Nr.21LV00020721393232 minēto cigarešu 1000

iepakojumi no muitas noliktavas nosūtīti uz Gruziju (lietas 1.sējuma 219.lapa).

No lietā esošajiem muitas apskates aktiem redzams, ka izvešanas muitas iestādē dzelzceļa stacijā /adrese F/,

veicot ar reeksporta muitas deklarāciju deklarētās kravas pārbaudi, tika konstatētas 10 000 gab. “Brand Richman”

zīmola cigaretes, proti, viens iepakojums, kurā atradās 50 bloki ar 10 cigarešu paciņām katrā. Pārējos 999

iepakojumos atbilstoši muitas pārbaudes aktos konstatētajam atradās “Brand Richman” zīmola cigarešu paciņās

ievietoti cigarešu filtri bez tabakas. Veicot pārbaudi muitas noliktavā atlikušajiem 50 iepakojumiem, kuros būtu

jāatrodas 500 000 gab. “Brand Richman” zīmola cigaretēm, konstatēts, ka faktiski muitas noliktavā esošajās 12

kastēs (iepakojumos) atrodas 120 000 gab. cigarešu, savukārt pārējās 38 kastēs (iepakojumos) cigaretes aizvietotas

ar cigarešu filtriem un cigarešu bloka izmērā sagrieztām kartona loksnēm (lietas 1.sējuma 113. – 212.lapa).

Tādējādi pārbaudē muitas kontroles punktā konstatēts 9 990000 gab. cigarešu iztrūkums un muitas noliktavā

veiktajā pārbaudē 380 000 gab. cigarešu iztrūkums.

Pieteicēja pieteikumā norāda, ka muitas noliktava, veicot pārbaudi savas kompetences ietvaros, nevarēja

atklāt, ka cigarešu paciņās neatrodas cigaretes un ka muitas noliktavai nav tiesības, pārbaudes veikšanai sabojāt

preci. Pieteicēja uzskata, ka tas ir pamats piemērot Muitas kodeksa 120.pantu.

[8] Pieteicējas arguments par ierobežotajām tiesībām veikt preču pārbaudi vērtēts arī administratīvajā lietā

Nr.A420279521, izskatot pieteicējas pieteikumu par 2021.gada oktobra lēmuma atcelšanu. Administratīvā rajona

tiesa 2022.gada 14.jūlija spriedumā, kura argumentiem pievienojusies arī Administratīvā apgabaltiesa 2023.gada

27.aprīļa spriedumā, norādījusi, ka atbilstoši Muitas kodeksa 134.panta 2.punktam muitas uzraudzībā esošu preču

valdītājs ar muitas dienestu atļauju var jebkurā laikā preces pārbaudīt vai ņemt paraugus, jo īpaši, lai noteiktu šo

preču tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu un ka preces rūpnieciskā iepakojuma esība nav

apstāklis, kas liegtu veikt preču pārbaudi un pārliecināties, vai muitas noliktavā glabāšanā novietotajos

iepakojumos tik tiešām atrodas deklarētā prece.

Tiesa piekrīt iepriekš minētajam novērtējumam. Papildus tiesa norāda, ka saskaņā ar Muitas kodeksa

220.pantam preces, kurām piemērota muitas noliktavas procedūra, var pakļaut parastiem apstrādes veidiem, kas

paredzēti šo preču saglabāšanai, izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai lai sagatavotu tās izplatīšanai

vai atkalpārdošanai. Savukārt no Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas Nr.2015/2446, ar ko papildina

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz

dažiem Muitas kodeksa noteikumiem, 71-03.pielikuma “Atļautie parastie apstrādes veidi” (kodeksa 220.pants) 3.

un 18.punkta satura izriet, ka muitas noliktavas turētājam ir tiesības veikt preču inventarizāciju, paraugu ņemšanu,

šķirošanu, svēršanu, saiņošanu, izsaiņošanu, iepakojuma maiņu, marķējuma, plombu, etiķešu, cenu zīmju un citu

līdzīgu atšķirības zīmju pielikšanu, noņemšanu vai precizēšanu.

No minētā izriet, ka pieteicēja pati bija tiesīga veikt preču padziļinātu pārbaudi, proti, cigarešu iepakojumu

atvēršanu un pārbaudi, tādējādi pārliecinoties par glabāšanā pieņemto preču atbilstību deklarācijā norādītajam.

Pieteicējas veiktās preču pārbaudes apjoms, proti, pieņemšana pēc iepakojumu skaita, nav pamats Muitas kodeksa

120.panta piemērošanai.

[9] Pieteicēja atsaucas uz Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta noteikumu Nr.500 “Muitas noliktavu,

pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.500) regulējumu.

Saskaņā ar noteikumu Nr.500 53.punktu, ja, novietojot muitas noliktavā preces, muitas noliktavas atļaujas

turētājs konstatē atšķirības starp preču pavaddokumentos norādīto un faktisko daudzumu vai cita veida atšķirības,

tas nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, izmantojot EDS, informē dienestu par konstatētajām

atšķirībām (redakcijā, kas bija spēkā preču pieņemšana laikā). Minēto noteikumu 62.punkts noteic, ja pagaidu

uzglabāšanas vietā pēc preču ņemšanas uzskaitē, tai skaitā pēc to pārvietošanas starp pagaidu uzglabāšanas vietām,

tiek konstatētas atšķirības starp pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto un faktisko preču daudzumu vai svaru

vai cita veida atšķirības, pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas

darbdienas laikā informē uzraudzības muitas iestādi, izmantojot EDS, un 14 dienu laikā no neatbilstību

konstatēšanas dienas nosūta no kravas īpašnieka vai nosūtītāja saņemtu dokumentāri apstiprinātu informāciju par

neatbilstības iemesliem.

Minētās normas noteic kārtību, kādā jārīkojas muitas noliktavas turētājam, konstatējot neatbilstības.

Minētās normas neierobežo Muitas kodeksā noteiktās tiesības veikt preču pārbaudi kā to norāda pieteicēja.

[10] Pieteicēja norāda, ka arī muitas darbinieki ostā un muitas noliktavā, veicot pārbaudi, nekonstatēja

neatbilstības.

Pirms strīdus preču izvešanas no Rīgas brīvostas 2017.gada 9., 10., 13 .novembrī Rīgas brīvostas muitas

kontrolpunkta amatpersonas veica kravas muitas kontroli ar padziļinātu pārbaudi (lietas 1.sējuma 68. – 78., 80. –

86.lapa).

Saskaņā ar pārvaldes 2018.gada 24.aprīlī veiktajā pārbaudē konstatēto muitas noliktavā atradās ar

2018.gada 6.februāra muitas deklarāciju uzskaitē ņemtie 1050 iepakojumi ar “Brand Richman” cigaretēm (lietas

1.sējuma 88. – 92.lapa).

Muitas kodeksa 15.panta 2.punkts noteic, kad persona muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju,

pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju,

reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, vai pieteikumu atļaujas vai jebkura cita lēmuma saņemšanai,

attiecīgā persona kļūst atbildīga par visu turpmāk norādīto: a) deklarācijā, paziņojumā vai pieteikumā sniegtās

informācijas pareizību un pilnīgumu; b) visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato

deklarāciju, paziņojumu vai pieteikumu; c) attiecīgajā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās

muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.

No minētā secināms, ka, iesniedzot muitas deklarāciju, tās iesniedzējs kļūst atbildīgs par deklarācijā

norādītās informācijas pareizību un pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu.

No 2018.gada 6.februāra muitas deklarācijas Nr.18IM00020700192927 satura konstatējams, ka uzņēmuma

HARDROOTS GENERAL TRADING LLC nosūtītās caur uzņēmumu FRIGO BALTIC uzņēmumam

ROOKKAFORTE LP kravas saņēmēja bija pieteicēja. Pieteicēja ir norādīta arī kā kravā esošo preču ar kodu

24022090 deklarētāja muitas procedūrai “uzglabāšana muitas noliktavā” (procedūras kods 7100 atbilst procedūrai

uzglabāšana muitas noliktavā, savukārt kods 24022090 atbilst cigaretēm, kas satur tabaku) (lietas 1.sējuma 67.lapa

reverss). Tāpat arī pieteicējas pārstāvji 2017.gada 10.novembrī parakstījuši CMR LV-0711/2, apliecinot preces

saņemšanu (lietas 1.sējuma 66.lapa).

No minētā izriet, ka, iesniedzot minēto deklarāciju un parakstot CMR, pati pieteicēja apliecināja, ka

uzglabāšanai muitas noliktavā ir pieņēmusi deklarācijā norādītās preces –cigaretes “Brand Richman”, kas ievietotas

1050 iepakojumu kastēs. Līdz ar tieši pieteicēja kļuva atbildīga par visu pienākumu izpildi saistībā ar muitas

procedūras “uzglabāšana muitas noliktavā” piemērošanu deklarācijā norādītajām precēm, tostarp par pienākuma –

nodrošināt, lai deklarētā prece netiktu izņemtas no muitas uzraudzības – izpildi. Apstāklis, ka muitas amatpersonas

ir veikušas kravas un preču pārbaudi, nav pamats pieteicējas atbrīvošanai no atbildības un nerada pieteicējai

tiesisko paļāvību, ka pārkāpumi nevar tikt konstatēti citā preces pārvietošanas posmā.

Ņemot vērā muitas noliktavas turētāja darbības veidu, tieši pieteicējai ir noteikta atbildība par nodokļu

samaksu, proti, uzņēmuma atbildība ir ievērojami paplašināta. Pieteicējai saglabājas atbildība par nodokļu samaksu,

ja preces faktiski netiks izvestas no valsts. Tāpēc pieteicējai ir pienākums rūpīgi sekot un kontrolēt preces kustības

procesu. Pieteicējas atbildības pamatā ir nevis pierādīta vai prezumēta muitas noliktavas turētāja vaina, bet viņa

dalība saimnieciskajā darbībā.

[11] Pieteicēja norāda, ka pirms preču nogādāšanas Rīgas ostā, konteiners ar preci atradās Nīderlandē, kur

veikta pārbaude un konteineram nomainīta plomba.

Pirms strīdus preču izvešanas no Rīgas brīvostas, 2017.gada 9.novembrī veiktajā pārbaudē tika konstatēta

kravas plombas neatbilstība ar jūras konosamentā Nr.960975756 uzrādīto numuru. Uz kontroles brīdi no kravas

konteinera noņemts Nīderlandes muitas nodrošinājums Nr.R7172, kas nav norādīts nevienā no iesniegtajiem strīdus

preču pavaddokumentiem (lietas 1.sējuma 68. – 77.lapa).

Tas, ka Nīderlandes muitas amatpersonas veikušas kravas pārbaudi nerada tiesisko paļāvību, ka arī Latvijā

muitas iestādes neveiks kontroles pasākumus. Savukārt, ja pieteicējai šaubas radīja apstāklis, ka kravas

pavaddokumentos nav norādītas ziņas par plombas maiņu, pieteicējai bija iespēja veikt kravas pārbaudi vai

pieprasīt papildu informāciju par kravu nosūtītājam vai pārvadātājam līdz ar pārbaudes veikšanu. Tiesai nav pamata

apšaubīt, ka pieteicējai par šo apstākli bija zināms kopš 2017.gada 9.novembra, jo pieteicējas pārstāvis (deklarētāja

pārstāvis) ir piedalījies kravas pārbaudē.

[12] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka pārbaudes laikā kastēs tika atrasta izsekošanas ierīce, kas bija paslēpta

cigarešu blokā, kas norāda, ka preču pārvietošana tika uzraudzīta un nepastāvēja risks, ka preces var tikt aizstātas.

Savukārt no tiesas sēdē sniegtā pārstāvja paskaidrojuma secināms, ka pieteicējauzskata, ka, iespējams, muitas

iestādes ir ievietojušas raidītāju, lai izsekotu kravu.

2021.gada 5.augustā veiktajā pārbaudē muitas amatpersonas konstatēja, ka starp blokiem kastes vidū

atradās ierīce, kas sastāv no divām daļām, kas savstarpēji savienotas ar kabeli (lietas 1.sējuma 203. – 212.lapa).

Līdz ar to noskaidrojams, vai minētās ierīces atrašana ir pamats Muitas kodeksa 120.panta piemērošanai.

[12.1] To, ka izmeklēšanas noslēpums un tās intereses kopsakarā ar parādnieka neinformēšanu par

potenciālajiem pārkāpumiem un muitas parāda rašanās risku ir atzīstamas par īpašu apstākli, kura dēļ parādnieks ir

nostādīts nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar pārējiem uzņēmējiem, kas veic identisku saimniecisko darbību,

apstiprina arī Eiropas Savienības Tiesa. Tā norādīja, ka muitas iestāžu vai policijas veiktās izmeklēšanas vajadzības

veido īpašu situāciju Regulas Nr.1430/79 13.panta 1.punkta (atbilst Muitas kodeksa 120.pantam) izpratnē, ja

atbildīgā persona nav pieļāvusi krāpšanu vai nolaidību un ja šī persona nav informēta par izmeklēšanas veikšanu un

muitas parāda rašanās risku. Lai gan var būt likumīgi, ka valsts iestādes, lai labāk izjauktu tīklu, identificētu

krāpniekus un iegūtu vai apkopotu pierādījumus, apzināti pieļauj pārkāpumus vai nelikumības, uzlikt atbildīgajai

personai muitas parāda slogu, kas izriet no izvēlēm saistībā ar kriminālvajāšanu par pārkāpumiem, ir pretrunā

taisnīguma mērķim, kas ir Regulas Nr.2454/93 905.panta 1.punkta pamatā, jo tas nostāda šo personu īpašā situācijā

salīdzinājumā ar citiem operatoriem, kas iesaistīti tādā pašā komercdarbībā (Eiropas Savienības Tiesas 1999.gada

7.septembra sprieduma lietā De Haan Beheer BV v Inspecteur der Invoerrechten en Accijnzen te Rotterdam, C-

61/98 53.punkts).

[12.2] Dienests lietā sniedzis paskaidrojumu, ka tā rīcībā nav informācijas par atrasto ierīci (lietas 1.sējums

218.lapa). Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju jautājums par atrastās ierīces izcelsmi

risināts arī administratīvajā lietā Nr.A420279521 un 2022.gada 16.jūnija tiesas sēdē noraidīts pieteicējas lūgums

par ekspertīzes veikšanu tās izcelsmes noskaidrošanai. Savukārt administratīvajā lietā Nr.A420133823

Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 19.decembra sprieduma [8] punktā apkopota dienesta un Nodokļu un

muitas policijas pārvaldes sniegtā informācija par atrasto ierīci un secināts, ka Nodokļu un muitas policijas

pārvalde nav apstiprinājusi kontrolētās piegādes piemērošanu strīdus precēm. Administratīvā apgabaltiesa

2025.gada 7.marta spriedumā minētajā lietā pievienojusies Administratīvās rajona tiesa secinājumam par ierīci un

norādījusi, ka pieteicējas pieņēmums par kontrolētās piegādes piemērošanu strīdus precēm nav apstiprinājies

(Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr.A420133823 11.punkts, stājies spēkā).

[12.3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 153.panta trešo daļu fakts, kurš nodibināts ar spēkā

stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši

procesa dalībnieki. Minētā norma ir saistīta ar res judicata principu, kura saistošais spēks attiecas ne tikai uz tiesas

nolēmumu rezolutīvo daļu, bet arī uz motīviem, kas veido rezolutīvās daļas nepieciešamo pamatojumu un kas tāpēc

nav no tās atdalāmi. Arī judikatūrā jau atzīts: ja vieniem un tiem pašiem procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja

savstarpējā tiesas procesā aizstāvēt katram savas intereses, izmantojot iespējas iesniegt pierādījumus un izteikt

argumentus par otra procesa dalībnieka iesniegtajiem pierādījumiem, tad konkrēti strīdīgi fakti starp procesa

dalībniekiem vienreiz jau ir noskaidroti un nodibināti ar spēkā stājušos spriedumu (Senāta 2019.gada 22.novembra

sprieduma lietā Nr.SKA-248/2019, ECLI:LV:AT:2019:1122.A420240915.2.S, 8.punkts).

Ievērojot minēto un to, ka gan lietā Nr.A420279521 gan lietā Nr.A420133823 bija tie paši dalībnieki, šajā

lietā ir pamats ņemt vērā faktus, kuri nodibināti ar spēkā stājušos spriedumu, proti, ka 2021.gada 5.augustā atrastā

ierīce nav saistīta ar muitas iestāžu kontrolētu piegādi.

Tas nozīmē, ka nav pamata lietā piemērot Muitas kodeksa 120.pantā paredzēto izņēmuma gadījumu.

[13] Pieteicēja norāda, ka ir izbeigts kriminālprocess, kas ticis uzsākts saistībā ar šīs lietas faktiskajiem

apstākļiem.

Pieteicēja iesniegusi 2023.gada 30.augusta dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vecākā

izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa Nr.1580047821 izbeigšanu daļā pret pieteicējas /amats/ /Persona C/ (lietas

1.sējuma 58. – 60.lapa). Minētais sakrīt arī ar Tiesu informācijas sistēmas sadaļā Uzziņa par personas

kriminālprocesu SR pieejamo informāciju.

Tiesa uzskata, ka muitas jomas pakalpojumu sniedzēju atbildība saglabājas arī tad, ja to pienākumu

neizpilde ir radusies krāpšanas, kurā tie nav piedalījušies, rezultātā. Līdzīgā lietā, vērtējot, vai nelikumīga Kopienas

tranzītpārvadājuma seku attiecināšana uz muitas brokeri ir pretrunā samērīguma principam, Eiropas Savienības

Tiesa atzina, ka fakts, ka principāls ir darbojies labā ticībā un Kopienas ārējā tranzīta procedūras pārkāpums ir

radies krāpšanas, kurā tas nav piedalījies, rezultātā, tāpat nevar pārkāpt samērīguma principu. Ja tas tā būtu,

galvenais atbildīgais vairs nebūtu tik ļoti ieinteresēts nodrošināt atbilstošu tranzītpārvadājumu norisi. Līdz ar to

izskatāmajā lietā muitas parāda samaksas pienākums izriet no pašas pieteicējas kā principāla atbildības (Eiropas

Savienības Tiesas 2008.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Militzer & Münch, C-230/06 48. – 49.punkts).

Līdzīgi arī izskatāmajā lietā muitas parāda samaksas pienākums izriet no pašas pieteicējas kā muitas

noliktavas turētājas atbildības, nevis tās amatpersonas atbildības. Konkrētajā gadījumā nozīme ir faktam, ka

Latvijas Republikā ievestās cigaretes nav sasniegušas galamērķa muitas iestādi, un pieteicēja par to ir atbildīga.

Proti, nav nepieciešams pierādīt, ka pieteicējas amatpersonas vai darbinieki ir bijuši iesaistīti krāpšanā. Izskatāmajā

lietā nozīme ir tam, vai pieteicēja ir nodrošinājusi deklarācijā uzrādītās kravas neskartu saglabāšanu atbilstošā

muitas procedūrā. Kriminālprocesa izbeigšana pret pieteicējas /amats/ nav uzskatāma par tiesisku pamatu Muitas

kodeksa 120.panta piemērošanai.

[14] Pieteicēja pieteikumā atsaucas uz privātpersonas tiesību ievērošanas principu un norāda, ka šaubas

tulkojamas par labu privātpersonai.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 5. pantā nostiprinātajam privātpersonas tiesību ievērošanas

procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina

privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. No Administratīvā procesa likuma 5.pantā noteiktā nav

izdarāms secinājums, ka, atsaucoties uz privātpersonas tiesību ievērošanas principu, privātpersonai ikvienā

gadījumā būtu iespējams panākt sev vēlamo rezultātu. Saskaņā ar juridiskajā literatūrā ietvertajām atziņām

privātpersonas tiesību ievērošanas princips paredz ar tiesību normām aizsargātu privātpersonas tiesību un interešu

aizsardzības veicināšanu. Proti, ar šo principu nevar pamatot lemšanu par labu privātpersonai, ja tai labvēlīgs

konkrētās situācijas risinājums neizriet no tiesību normām (sk. Višķere I. 5.panta komentārs Administratīvā procesa

likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 123.lpp.).

Administratīvajā procesā personas tiesības un tiesiskās intereses jāaizsargā gadījumā, ja personai tādas

piemīt. Gadījumā, ja personai konkrētā situācijā tiesības vai tiesiskās intereses nepiemīt, tad tiesai nav ko aizsargāt.

Vēršoties iestādē ar iesniegumu vai tiesā ar pieteikumu, pieteicējai jārēķinās ar to, ka lietas iznākums var būt tai

nelabvēlīgs. Nelabvēlīgs lietas iznākums iestādē vai tiesā nav uzskatāms par privātpersonas tiesību ievērošanas

principa pārkāpumu. Šajā gadījumā tiesa un iestāde ir konstatējusi, ka lietā nav piemērojams Muitas kodeksa

120.pants un atsaukšanās uz privātpersonas tiesību ievērošanas principu nav pamats izdarīt citu secinājumu.

[15] Apkopjot iepriekš spriedumā konstatēto, secināms, ka pieteicēja nav īpašā situācijā salīdzinājumā ar

citiem uzņēmējiem, kas veic tādu pašu uzņēmējdarbību un sniedz muitas noliktavas pakalpojumus. Pieteicējai kā

rūpīgam saimniekam un zinošam komersantam attiecīgajā uzņēmējdarbības jomā ir jārūpējas par to, lai deklarētā

krava neskarta un muitas deklarācijā norādītajā tiek saglabāta neskarta. Tas nozīmē, ka nav pamata piemērot Muitas

kodeksa 120.pantu.

[16] Pieteicēja ir izteikusi arī lūgumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālu jautājumu par to: 1)

vai situāciju, kad pieteicēja muitas noliktavā ir pieņemta prece, kuras saturs ir bijis aizvietos ar tabaku nesaturošu

vielu, ievērojot izskatāmās lietas apstākļus, var uzskatīt par īpašu situāciju Muitas kodeksa 120.panta interpretācijā;

2) vai pieteicējas veiktie preču kontroles pasākumi, ievērojot izskatāmās lietas apstākļus, kvalificējami kā

acīmredzama nolaidība Muitas kodeksa 120.panta interpretācijā (lietas 1.sējuma 242. – 244.lapa).

Attiecībā uz minēto ir norādāms, ka Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir vienīgi jautājumi par Eiropas

Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esību. Tādējādi, lai būtu pamats uzdot jautājumu, būtu jārodas šaubām

par lietā piemērojamo Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Eiropas Savienības Tiesa nerisina strīdu pēc

būtības, līdz ar to tai nav uzdodami jautājumi par jebkuriem lietas strīdīgajiem aspektiem (Senāta 2024.gada

25.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-4/2024, ECLI:LV:AT:2024:0125.A43009817.8.S, 39.punkts).

Novērtējot pieteicējas piedāvātos jautājumus tiesa secina, ka pieteicēja patiesībā vēlas noskaidrot, kā ir

piemērojams Muitas kodeksa 120.pants konkrētajos faktiskajos apstākļos. Proti, jautājums ir vērsts uz lietas

atrisināšanu pēc būtības. Vienlaikus no uzdotajiem jautājumiem neizriet šaubas par Eiropas Savienības tiesību

normu interpretāciju. Šādos apstākļos nav pamata vērsties Eiropas Savienības Tiesā un lūgums ir noraidāms.

[17] Pieteicēja 2024.gada 15.februāra iesniegumā lūdza dienestu pieteicēju atbrīvot no ievedmuitas nodokļa,

PVN un akcīzes nodokļa, kā arī aprēķinātās soda naudas (lietas 2.sējuma 7. – 8.lapa). Tāds pats lūgums ietverts arī

2024.gada 8.jūlija apstrīdēšanas iesniegumā (1.sējuma 25. – 27.lapa). Ar Administratīvās tiesas tiesneša 2024.gada

12.septembra lēmumu administratīvā lieta ierosināta par atbrīvojuma piemērošanu pieteicējai nomaksai budžetā

noteiktā ievedmuitas nodokļa, akcīzes nodokļa un PVN, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas samaksas.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka neprasa atbrīvojumu no PVN un akcīzes nodokļa (/Datums

AN/ tiesas sēdes audioieraksta 00:39:33).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību, ja pieteicējas

atteicies no pieteikuma.

Administratīvā procesa likuma 283.panta pirmā daļa paredz, ka par tiesvedības izbeigšanu tiesa (tiesnesis)

pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Tiesa pirms jautājuma izlemšanas neaicina

administratīvā procesa dalībniekus izteikt viedokli par tiesvedības izbeigšanu, gadījumā, kad pieteicējs ir atteicies

no pieteikuma.

Atbilstoši šā likuma 284.pantam, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota vēršanās tiesā pret to pašu atbildētāju par

to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Tiesa atzīst, ka lietā ir izbeidzama daļā par Muitas kodeksa 120.panta paredzētā atbrīvojuma piemērošanu

attiecībā uz PVN un akcīzes nodokli, jo pieteikuma iesniegšana un tā uzturēšana tiesā vienmēr saistīta ar personas

subjektīvo gribu. Ja pieteicējai zudusi griba uzturēt pieteikumu šajā daļā, tiesai nav pamata turpināt tiesvedību lietā

un tā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 254.pantu un 282.panta 4.punktu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Nosaukums A/ pieteikumu (reģ.Nr.27629) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

/Nosaukums A/ tiktu atbrīvota no tai Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 21.oktobra lēmumā Nr.30.1/22.9/10271

papildu nomaksai budžetā noteiktā ievedmuitas nodokļa un ar to saistītās nokavējuma naudas samaksas.

Izbeigt tiesvedību daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Nosaukums A/ tiktu atbrīvota

no tai Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 21.oktobra lēmumā Nr.30.1/22.9/10271 papildu nomaksai budžetā

noteiktā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas samaksas.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis Māris Markovs