Court dismissed appeal against administrative penalty for drunk driving, upholding evidence sufficiency.

NORAKSTS Lieta Nr.128020208 143/AA43-0961-09/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 21.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneses S.Liniņa un S.Zakrevska,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktā A.B. pilnvarotajam pārstāvim E.Dž.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.B. (/personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotās daļas, sakarā ar A.B. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 26.jūnija lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 28.februārī Rīgas galvenās policijas pārvaldes 2.bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 324249 par to, ka 2008.gada 28.februārī plkst. 04:45 A.B. vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz, /reģistrācijas numurs/, pa Rīgas pilsētas Dzegužu ielu no Slokas ielas puses Buļļu ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu reibumā un atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.15 panta astotajā daļā, 149.4 panta pirmās daļas 1.punktā un 149.4 panta pirmās daļas 2.punktā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 26.jūnija lēmumu A.B. atzīts par vainīgu LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz divpadsmit diennaktīm, Ls 500 naudas sodu, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz

2 gadiem. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem motīviem. [2.1] A.B. tiesas sēdē paskaidrojumus nesniedza. A.B. pārstāvis E.Dž. 2008.gada 20.jūnijā tiesas sēdē iesniedza rakstiskus paskaidrojumus, kuros norādīts, ka A.B. nav izdarījis protokolā norādīto administratīvo pārkāpumu, jo nav vadījis automašīnu. Protokolā norādītajā laikā viņš sēdēja savā automašīnā un smēķēja, kad pie viņa pienākuši policijas darbinieki. Tiesas sēdē nopratinātie Ē.S., A.K., G.U. un A.L. melo. Viņu liecības ir savstarpēji pretrunīgas, viņi melo, lai attaisnotu savas darbības pret A.B.

Uzskata, ka visas šaubas ir tulkojamas par labu indivīdam, šaubas ir, jo melo liecinieki un nav bez liecībām citu pierādījumu, nav arī videoieraksta. [2.2] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies liecinieku liecības, tiesnese uzskata, ka A.B. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā. Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu pierādījumus konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

No medicīniskās pārbaudes protokola Nr.1296 alkohola ietekmes noteikšanai, kas sastādīts 2008.gada 28.februārī, redzams, ka A.B. atteicies mērīt arteriālo spiedienu, pūst portatīvajā izelpojamā gaisa kontroles aparātā un nodot asinis. Pārbaudes laikā konstatēta izteikta alkohola smaka no mutes. Sniegts atzinums, ka A.B. ir konstatēts alkohola reibums klīniski (lietas 6.lapa). Sniegtais atzinums atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 19.punktam.

A.B. atteicies parakstīties administratīvā pārkāpuma protokolā, kā arī atteicies sniegt paskaidrojumus (lietas 4.lapa). Sastādot transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB225963 A.B., 2008.gada 28.februārī plkst.05:42 konstatēts pirmais mērījums, taču no otra veikšanas atteicies (lietas 7.-8.lapa). [2.3] Liecinieks Ē.S. tiesas sēdē liecināja, ka lēmumā norādītajā datumā viņi kopā ar kolēģi G.Āķi strādājuši, kad saņēmuši no dežūrdaļas informāciju, ka Dzegužu ielā aizturēta automašīna, kuras vadītājs ir alkohola reibuma stāvoklī.

Devušies pēc norādītās adreses, kur redzējis, ka pie mājas stāvēja automašīna Mercedes Benz, un sagaidījuši trīs policijas darbinieki. Automašīnā pie stūres sēdēja tobrīd nepazīstams vīrietis, šobrīd zināms kā A.B. Policijas darbinieki paskaidrojuši, ka vīrietis vadījis automašīnu nedroši, ka izlēmuši to pārbaudīt un sekojuši tai, līdz automašīna iebraukusi mājas pagalmā. Tad devies pats pie automašīnas vadītāja, kurš sēdējis automašīnā, bijusi jūtama alkohola smaka. Vadītājs paskaidroja, ka nav vadījis automašīnu, bet tikai sēdējis tajā.

Piedāvājis veikt alkotestu, pēc pirmā mērījuma atteicies no otra veikšanas, atteicies arī parakstīt dokumentus. Nolemts vest vadītāju uz ekspertīžu centru ekspertīzes izdarīšanai. Braucot uz ekspertīzi, automašīnas vadītājs skaidrojis, ka braucis uz benzīntanku pēc cigaretēm. Tad atgriezies un sēdējis pie mājas automašīnā, kad piebraukusi policijas automašīna. [2.4] Liecinieks A.K. tiesas sēdē liecināja, ka 2008.gada 28.februārī ap plkst.04:00 braukuši ar kolēģiem pa Dzirciema ielu virzienā uz Slokas ielu, Rīgā, kad no degvielas uzpildes stacijas „Statoil” (turpmāk - DUS Statoil) izgriezusies automašīna Mercedes Benz tumšā krāsā, kura piesaistījusi uzmanību ar nedrošo braukšanu, kura tobrīd nakts laikā uz ielas bijusi vienīgā automašīna.

Tā devusies pa Dzegužu ielu Buļļu ielas virzienā. Sekojuši automašīnai, neizlaižot to no sava redzesloka. Lai apstādinātu automašīnu, tuvojoties tai ieslēguši bākugunis, automašīna iebraukusi Dzegužu ielas 3.nama pagalmā, kur automašīna apstājusies. Automašīnā atradās viena persona, tās vadītājs, kurš noliedza, ka vadījis automašīnu un lietojis alkoholiskos dzērienus. Sajutis no vadītāja mutes alkohola smaku un izsaukuši ceļu policiju. [2.5] Liecinieks G.U. tiesas sēdē liecināja, ka, 2008.gada 28.februārī patrulējot, viņa un kolēģu uzmanību piesaistījusi automašīna Mercedes Benz, kura, izbraucot uz ielas, saslīdējusi, pieņēmuši lēmumu sekot un apstādināt.

Sekojuši automašīnai, neizlaižot to no sava redzesloka, līdz automašīna piebraukusi pie daudzdzīvokļu mājas pagalmā, nostājušies automašīnai aizmugurē. Vadītājs bijis viens. Piegājis pie vadītāja, no kura bijusi jūtama alkohola smaka. Automašīnas vadītājs paskaidrojis, ka braucis uz DUS Statoil pēc Okartes. Tika izsaukta ceļu policija. [2.6] Liecinieks A.L. tiesas sēdē liecināja, ka 2008.gada 28.februārī patrulējuši, bijusi nakts, kad no DUS Statoil palielā ātrumā izbraukusi automašīna Mercedes Benz, kura tobrīd bijusi vienīgā automašīna uz ielas.

Automašīna izslīdējusi un strauji veikusi manevru, kas arī piesaistījis viņu uzmanību. Ekipāžas vecākais nolēmis pārbaudīt automašīnu, un sekojuši tai, neizlaižot to no sava redzesloka. Ieslēguši gaismas signālus, bākugunis, lai automašīna apstātos, taču tā piebrauca pie mājas pagalmā. Automašīnā atradies viens vadītājs. Tad izsaukta ceļu policijas ekipāža, kura tālāk formējusi dokumentus. [2.7] Tiesnesei nav šaubu par iepriekš analizēto pierādījumu ticamību, jo novērtē tos saskaņā ar LAPK 244.pantu pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pretēji A.B. un viņa pārstāvja izteikumiem un paskaidrojumiem tiesa nesaskata tiesas sēdē nopratināto policijas darbinieku liecībās pretrunas, jo policijas darbinieku liecības sniedz notikušā kopējo ainu un viennozīmīgi norāda uz to, ka tieši A.B. vadīja automašīnu, būdams alkohola ietekmē. Kā redzams no 2008.gada 31.marta Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas iesniegtās izziņas, policijas darbiniekiem, kuri patrulēja pa rajonu, bija maršruts Daugavgrīvas šoseja - Bolderāja (lietas 29.lapa).

Dzegužu iela atrodas netālu no DUS Statoil, kur viņi ievēroja A.B. un patrulēja. Tādējādi izskaidrojams, ka policijas darbinieki, ievērojot A.B. vadīto automašīnu, kura pievērsa uzmanību ar īpašu braukšanas veidu, sekoja tai savā patrulējamā rajonā un saskaņā ar likumu „Par policiju” veica nepieciešamos pasākumus, lai novērstu sabiedrisko nelaimi. Pārstāvja teiktais par to, ka policijas darbinieki pārkāpa savas pilnvaras, pievēršot uzmanību A.B., ir pretrunā ar policijas darbinieku pienākumiem, sargājot sabiedrisko drošību. [2.8] Tiesa nekonstatē, ka liecinieki Ē.S., A.K., G.U. un A.L. sniedz apzināti nepatiesas liecības, jo, kā noskaidrots, viņi savstarpēji ar A.B. nav bijuši pazīstami un ir pildījuši savus tiešos darba pienākumus.

Līdz ar to policijas darbinieku liecības vērtējamas kā likumīgi iegūts pierādījums. [2.9] Uzliekot sodu A.B. saskaņā ar LAPK 32.pantu tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvais pārkāpums vērsts pret ceļu satiksmi. Izvērtējot pārkāpēja A.B. personību, noskaidrots, ka A.B. nestrādā, deklarējis dzīvesvietu Rīgā, /adrese/, viņa apgādībā personu nav, administratīvi sodīts.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu, apstākļus, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesa nekonstatē. Saskaņā ar LAPK 34.pantu, apstākļus, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesa nekonstatē. Nosakot sodu pārkāpējam, tiesa atzīst, ka soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot administratīvo arestu, uzliekot naudas sodu un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

LAPK 317.pantā noteikts, ka lēmumu par administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Saskaņā ar LAPK 274.panta piekto daļu, lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru. Savukārt, Ministru kabineta noteikumu Nr.625 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 14.punkts nosaka, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija ir 0,5 promiles vai lielāka, pārbaudes izdevumus 11 latu apmērā sedz pārbaudāmā persona.

Protokolam pievienots personas alkohola ietekmes pārbaudes protokols Nr.NB 225963 un mēraparāta izdrukas, kas apliecina pārbaudes veikšanu 2008.gada 28.februārī plkst.05:42, kuras rezultātā pārkāpēja izelpojamā gaisā konstatēta alkohola koncentrācija - 1,72 promiles. Tādējādi tiesa nosaka pārbaudes izdevumu apmēru Ls 11, kas jāatlīdzina pārbaudes veicējam. Protokolam pievienots medicīniskās pārbaudes protokols Nr.1296 alkohola ietekmes noteikšanai 2008.gada 28.februārī, kur ir klīniski konstatēts alkohola reibums.

Lai arī A.B. atteicies no otrā mērījuma, tiesas ieskatā izdevumi A.B. pārbaudei uz alkoholu ir konstatēti, līdz ar to tiesa nosaka pārbaudes izdevumu apmēru Ls 10, kas pārkāpējam jāatlīdzina pārbaudes veicējam.

[3] Par šo lēmumu A.B. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [3.1] Tiesa nepamatoti A.B. piemēroja sodu, jo viņš automašīnu nevadīja. A.B. 2008.gada 28.februārī atradās savā deklarētajā dzīvesvietā Rīgā, /adrese/, kur viņš ar savu draudzeni lietoja alkoholiskos dzērienus. Pirms plkst.5.00 no rīta A.B. izgāja pie mājas uzpīpēt. Pie mājas paralēli mājai stāvēja viņa automašīna Mercedes Benz ar pasažiera pusi pret māju. Tā kā šķiltavas nedarbojās, A.B. iesēdās automašīnā no pasažiera puses un iespieda aizpīpētāju.

Tajā brīdī pie automašīnas piebrauca policijas mikroautobuss. Viens no policistiem pienāca klāt pie A.B. un pajautāja, ko viņš mēģinot nozagt. A.B. paskaidroja, ka tā ir viņa automašīna, ja vajagot, viņš var atnest turpat mājās esošos dokumentus, kuri to apliecina. Policijas darbinieki pajautāja, vai tas nebija viņš, kurš tikko ar tumšas krāsas automašīnu izbrauca no Dzirciema ielas DUS Statoil. A.B. paskaidroja, ka nav braucis un piedāvāja pataustīt motora pārsegu. Policists pataustīja auksto motora pārsegu un pajautāja, vai viņš tikko neredzēja tumšas krāsas automašīnu pabraucam garām.

A.B. paskaidroja, ka nav redzējis, jo tikai pirms pusminūtes iznācis no mājām. Policijas darbinieks sajuta alkohola smaku un lika A.B. iekāpt policijas automašīnā. Tiesas sēdē gan policisti liecināja, ka A.B. pats bez atļaujas iekāpis un tur uzturējies, kas ir maz ticams. Tā kā A.B. līdz nebija nekādu dokumentu, policisti pa rāciju noskaidroja, vai A.B. tiešām dzīvo attiecīgajā mājā. Saņemot apstiprinošu atbildi, policisti paskaidroja, ka redzējuši līdzīgu automašīnu izbraucam lielā ātrumā no DUS Statoil turpat puskilometru tālāk.

Viņiem liekoties, ka tas bijis A.B. A.B. to noliedza. Tad policisti piedāvāja samaksāt 300 Ls sodu un netikšot izsaukta ceļu policija. Diemžēl viņi nevarēšot izsniegt kvīti, jo tās ir beigušās. Kad A.B. atteicās un sāka zvanīt paziņām, lai meklētu palīdzību, policisti izsauca ceļu policiju. Policisti vienojās, ka ziņojumu rakstīs tikai viens no viņiem, lai nebūtu pretrunu. Kad atbrauca ceļu policists, viens no policijas darbiniekiem jau iedeva gatavo ziņojumu, paskaidrojot, ka šo automašīnu redzēja ātri izbraucam no DUS Statoil.

A.B. uzreiz ceļu policijas darbiniekiem paskaidroja, ka nav braucis, ko tiesas sēdē apstiprināja arī ceļu policijas darbinieks Ē.S. A.B. arī mediķiem paskaidroja, ka nav braucis, tāpēc atteicās parakstīt nepamatotos protokolus. [3.2] A.B. māju nevar redzēt ne no DUS Statoil, ne no Dzirciema ielas, kā to tiesas sēdē apgalvoja SUB „Alfa” (turpmāk - Alfa) darbinieki. Tas redzams arī Google Earth kosmosa fotouzņēmumā. Dzirciema ielu ar Dzegužu ielu savieno Sēlpils iela un Slokas iela. Sēlpils iela sākas no Dzirciema ielas un beidzas pie Slokas ielas.

Uz Sēlpils ielas ir līkums, aiz kura neko nevar redzēt. Sēlpils iela nepāriet Dzegužu ielā – tās ir divas ielas, kuras nesavienojas. Tās atrodas viena no otras aptuveni 20 metru attālumā un tās savieno Skolas iela. [3.3] Ievērojot Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 11.janvāra sprieduma lietā SKA-24/2007 7.punktu, ir jāpierāda, ka A.B. tiešām vadīja automašīnu, bet šādu pierādījumu nav. Ceļu policijas darbinieks Ē.S. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par vadītāja atteikšanos no alkoholisko dzērienu ietekmes pārbaudes, kaut gan pats tiesas sēdē atzina, ka A.B. viņam paskaidrojis, ka nav braucis ar automašīnu.

Protokolā norādīts, ka tas sastādīts, tikai pamatojoties uz Alfa inspektora A.K. vienpersoniska ziņojuma pamata. 2008.gada 5.maija sēdē visi trīs Alfa darbinieki liecināja, ka ceļu policijas darbinieks neuzdeva nekādus jautājumus, kas un kā notika. Ē.S. liecināja, ka viņam nav svarīgi arī citi liecinieki, tāpēc viņš nepiefiksēja A.B. māti un viņas liecības, kaut atzina, ka notikuma vietā viņu redzēja. Kaut māte neko neredzēja, policistam tas bija jānoskaidro. Lietā nav cēloniska sakara starp A.B. atrašanos alkohola reibumā un kādas tumšas automašīnas braukšanu pie DUS Statoil. [3.4] Lietā nav neviena pierādījuma, nemaz nerunājot par objektīviem pierādījumiem.

Ne Alfa darbinieki, ne ceļu policijas darbinieki neuzskatīja par vajadzīgu sagādāt DUS Statoil videokameru ierakstu, kas varētu kalpot par objektīvu pierādījumu tam, kurš ir braucis tumšas krāsas automašīnā. [3.5] Lēmums balstīts uz nepatiesu apgalvojumu, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieku liecības. 2008.gada 20.jūnija tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietai tika pievienoti A.B. pārstāvja rakstveida paskaidrojumi, kuros atspoguļoti A.B. pārstāvja diktofonā ierakstītie policijas darbinieku meli un nepatiesās liecības.

Tiesa ignorēja policijas darbinieku sniegto liecību pretrunīgumu, tādējādi pārkāpjot LAPK 237.pantu un rīkojoties apzināti pretlikumīgi. [3.6] Alfa darbinieki liecināja tiesā, ka ceļu policijas darbinieki nav uzdevuši nekādus jautājumus. Tātad ceļu policisti paļāvās uz viņu teikto. Ceļu policijas darbiniekiem nebija nekādu jautājumu arī iznākušajai A.B. mātei. Diemžēl Alfa policisti ieradās tikai uz ceturto tiesas sēdi. Tikai šajā tiesas sēdē parādījās informācija par DUS Statoil. Tā kā A.B. nepiekrita, ka braucis un neparakstīja protokolus, pavisam vienkārši varēja pieprasīt no DUS Statoil videoierakstu.

Taču policisti ar nolūku novilcināja laiku, lai nevarētu pierādīt, ka A.B. šajā laikā tur nav bijis un nav braucis. Tieši pretēji, policistiem bija pienākums šādu videoierakstu kā pierādījumu iesniegt vai ierakstīt ziņojumā, lai tiesa to savlaicīgi pati varētu pieprasīt. Pēc 2008.gada 30.maija tiesas sēdes A.B. devās uz DUS Statoil un noskaidroja, ka videoieraksta par interesējošo laika posmu vairs nav. Līdz ar to A.B. ir aizdomas, ka policisti labi zina sava rajona publisko kameru ierakstu saglabāšanas ilgumu, tāpēc ieradās uz tiesas sēdi un pastāstīja par DUS tikai tad, kad ieraksts vairs nav saņemams. [3.7] Alfa darbinieki melo par automašīnas stādināšanu.

A.K. liecināja, ka A.L. pa skaļruni devis norādījumu automašīnas vadītājam apturēt automašīnu ceļa labajā pusē. Šo melu iemesls ir pastiprināt iespaidu, ka viņi sekojuši tieši šai tumšas krāsas automašīnai un tāpēc redzēja, kurš to vadīja. Diemžēl A.K. kolēģi sniedza citas liecības. G.U. liecināja, ka rupors netika lietots un to nevarēja lietot, jo patruļas automašīnai Ford rupora nav. Savukārt pats A.L. liecināja, ka viņš nav lietojis ruporu, kā arī to, ka viņi braukuši ar Ford. Līdz ar to vienīgo ziņojumu rakstījušais A.K. melo par automašīnas stādināšanu. [3.8] No Alfa darbinieku liecībām izriet, ka viņi ir sajaukuši A.B. automašīnu ar citu tumšas krāsas automašīnu, kuru mēģināja noķert pie DUS Statoil.

Tiesas sēdē A.K. liecināja, ka tumšas krāsas automašīna bija aptuveni 500 metru attālumā un viņi redzēja tikai tās gaismas. A.K. arī apliecināja, ja automašīna būtu gribējusi aizmukt, tad noteikti aizmuka. A.L. savukārt liecināja, ka tumšas krāsas automašīnu, kura ar lielu ātrumu brauca prom no mikroautobusa, vēlējās aizmukt. Tā arī notika - tumšās krāsas automašīna, kura ar lielu ātrumu brauca prom no busiņa, aizmuka. Turklāt Sēlpils ielai pa vidu ir līkums un vairāk par 200 līdz 300 metriem neko nevar redzēt. [3.9] Alfa darbinieki sniedz pretrunīgas liecības par A.B. teikto pie viņa automašīnas.

A.K. tiesā liecināja, ka G.U. esot piegājis pie vadītāja puses, bet viņš pie automašīnas pasažiera puses. A.B. esot teicis, ka vienkārši sēžot un nekur nav braucis. Savukārt pats G.U. apgalvoja, ka A.B. teicis, ka braucis no DUS Statoil, kur pirka Okarti. No šīm pretrunām var saprast, ka pie A.B., kurš atradās pasažiera pusē, piegāja A.K., kuram A.B. paskaidroja, ka vienkārši sēž un nekur nav braucis. A.K., sajūtot alkohola smaku, uzaicināja A.B. uz policijas automašīnu. Tieši tāpēc arī A.K. vienīgais rakstīja ziņojumu.

G.U. par Okarti izdomāja tiesā - tas atšķiras no A.K. teiktā par sarunu pie A.B. automašīnas. [3.10] Alfa darbinieki sniedz pretrunīgas liecības par automašīnu, ar kuru viņi brauca tajā dienā. G.U. liecināja, ka viņi esot braukuši ar „Renault” mikroautobusiņu, kuru vadīja A.L.. Pats A.L. un A.K. apgalvo, ka viņi braukuši ar „Ford” mikroautobusu. [3.11] Policisti sniedz dažādas liecības par braukšanas iemesliem uz DUS. Ē.S. liecināja, ka A.B. braucis pakaļ cigaretēm, A.K. esot dzirdējis, ka A.B. esot braucis pakaļ alkoholam.

Savukārt G.U. dzirdējis, ka A.B. braucis pakaļ Okartei. Policisti viņu melīgās teorijas pastiprināšanai ir nosaukuši trīs visizplatītākos DUS nakts apmeklēšanas iemeslus. Acīmredzot policisti nolēma sagādāt nepatikšanas A.B. par to, ka viņš atteicās maksāt „sodu” Ls 300 apmērā. Tāpēc policisti nolēma liecināt, ka tumšas krāsas automašīna pie DUS, kura aizmuka, ir tieši A.B. automašīna. [3.12] Ceļu policijas darbinieks Ē.S. sēdē nodemonstrēja ļoti sliktu atmiņu un vairākkārtīgi meloja. Viņš liecināja, ka A.B. automašīna bija novietota perpendikulāri mājai.

Kad tika parādītas notikuma vietas bildes, kur redzams, ka minētā automašīna stāv pilnīgi paralēli mājai, ko tiesas sēdē apstiprināja visi trīs Alfa darbinieki, Ē.S. sāka melot, ka evakuators esot automašīnu piebīdījis pie mājas fiziski neiespējamā vietā. Kad tika uzdots jautājums, kāds ir ceļu policijas automašīnas reģistrācijas numurs, Ē.S. atbildēja, ka neatceras, jo visu laikot automašīnas mainot. Taču notikuma vietā un pie tiesas ēkas bija viena un tā pati Renault markas automašīna. Tātad policistam ir slikta atmiņa, kuru viņš mēģināja melojot attaisnot.

Ē.S. bija ieradies uz tiesas sēdi ar savu pārinieku, kurš stāvēja ārā pie automašīnas. Kad tiesa jautāja, vai viņš ir ar pārinieku, Ē.S. to noliedza. Kad tika pajautāts par cilvēku, kurš stāv lejā pie Renault markas automašīnas, viņš paskaidroja, ka tas laikam būšot viņa pārinieks. Visbeidzot Ē.S. paskaidroja, ka tas ir jaunais pārinieks, kurš izskatāmajā notikumā nepiedalījās. Pēc šiem sliktas atmiņas un nevajadzīgu melu demonstrējumiem ir maz ticams Ē.S. mēģinājums palīdzēt Alfa kolēģiem sasaistīt kopā DUS notikumu ar A.B., apgalvojot, ka pa ceļam uz slimnīcu A.B. ir teicis, ka braucis pakaļ cigaretēm. [3.13] Tiesa neņēma vērā, ka policijas darbinieki nav izpildījuši pierādījumu vākšanas pienākumu.

Tiesa atstājusi bez ievērības, ka policijas darbinieku pārliecība par izdarīto pārkāpumu, kas izteikta protokolā un ziņojumos, nav pietiekams pierādījums. Augstākās tiesas Senāta judikatūra noteic, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītais amatpersonas secinājums jāapstiprina ar pierādījumiem. Administratīvās apgabaltiesas spriedumos norādīts, ka pārliecība par administratīvo pārkāpumu jāpamato vēl ar citu pamatojumu un pierādījumiem. [3.14] Lēmumā nav ņemta vērā nevainīguma prezumpcija - visas šaubas tulkojamas par labu A.B..

[4] Tiesas sēdē A.B. pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pārsūdzēto lēmumu atcelt.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies A.B. pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[6] Ar pārsūdzēto lēmumu A.B. sodīts par LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, t.i., par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Lietā nav strīda par to, ka A.B. no minētās pārbaudes ir atteicis. Lietā ir strīds par to, vai A.B. vadīja transportlīdzekli un vai viņam bija pienākums pēc policijas darbinieku pieprasījuma šādu pārbaudi veikt.

[7] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tādējādi Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka ziņas par faktiem, ko satur policijas darbinieka A.K. ziņojums, administratīvā pārkāpuma protokols, A.B. paskaidrojumi un policijas darbinieku Ē.S., A.K., G.U. un A.L. liecības, ir objektīvi pierādījumi lietā. Minētie pierādījumi ir vērtējami kopsakarā.

[8] Policijas darbinieks A.K. 2008.gada 28.februārī rakstījis ziņojumu (lietas 10.lapa), kurā norādīts, ka 2008.gada 28.februārī, patrulējot AP 509 kopā ar G.U. un A.L., ap plkst.4.45 pamanīja automašīnu Mercedes Benz, /reģistrācijas numurs/, kura nedroši brauca pa Dzegužu ielu no Slokas ielas Buļļu ielas virzienā. Minētā automašīna tika apturēta Dzegužu ielā pie mājas Nr.3. Pie stūres atradās vīrietis, kurš nosaucās kā A.B., sarunājoties ar vadītāju varēja just no mutes dobuma alkoholam raksturīgo smaku. Ņemot vērā minēto, uz notikuma vietu tika izsaukta ceļu policijas ekipāža. Līdz tās atbraukšanai vadītājs atradās viņu redzes lokā un nekādus dzērienus nelietoja. A.B. administratīvā pārkāpuma protokolā nekādu paskaidrojumu nav sniedzis un ir atteicies to parakstīt. Nekādi papildus paskaidrojumi par notikušo protokola sastādīšanas laikā nav sniegti. Savukārt lietas izskatīšanas laikā tiesā A.B. pārstāvis paskaidroja, ka automašīnu A.B. nav vadījis. Policijas darbinieki A.K., G.U. un A.L. tiesā liecināja, ka A.B. ir vadījis automašīnu.

[9] Izvērtējot minētos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka tai nav pamata neticēt policijas darbinieku liecībām, ka A.B. vadīja automašīnu. Tiesa konstatē, ka visu trīs policijas darbinieku A.K., G.U. un A.L. liecības (lietas 50.-53.lapa) attiecībā uz faktu, ka kopš automašīnas Mercedes Benz pamanīšanas un apturēšanas tā netika izlaista no redzesloka, ir saskanīgas. Visi trīs liecinieki norāda, ka automašīna Mercedes Benz izgriezās no Statoil, policijas darbinieku transportlīdzeklis tai sekoja, neizlaižot automašīnu no redzesloka, un automašīna apstājās pie mājas Dzegužu ielā Nr.3. A.L. neredzēja, kas brauca pie stūres, bet A.K. un G.U. liecināja, ka A.B. vadīja automašīnu un tajā atradās viens pats.

[10] A.K. un A.L. liecināja, ka braukuši ar Ford Tranzit busu, Ē.S. liecināja, ka brīdī, kad viņš ieradās notikuma vietā, tur atradās trafarets busiņš Ford. G.U. liecināja, ka braukuši ar Renault, tajā pašā laikā norādot, ka precīzi neatceras un iespējams arī, ka braukuši ar citu transportlīdzekli. Tādējādi secināms, ka policijas darbinieku liecības par transportlīdzekli, ar ko braukuši Alfa darbinieki, nav uzskatāmas par pretrunīgām.

[11] A.B. apelācijas sūdzībā norāda, ka A.K. tiesas sēdē liecinājis, ka tumšas krāsas automašīna bija aptuveni 500 metru attālumā un viņi redzēja tikai tās gaismas. Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka A.B. pārstāvja liecinieku liecību pieraksti nav vērtējami kā liecinieku liecību atspoguļojums, jo tie nav noformēti kā piezīmes tiesas sēdes protokolam un nav likumā noteiktā kārtībā pievienoti tiesas sēdes protokolam. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka tiesas sēdes protokolā šāda liecība nav fiksēta. Protokolā (lietas 50.lapa) norādīts, ka A.K. liecinājis: „Mašīnu redzēju, uguņus redzēju, numuru nē, 40-50 metru attālumā bijām” kā arī „Nobrauca kādus 500 metrus, vienu kvartālu”. Tātad saskaņā ar A.K. liecināto viņi A.B. vadīto automašīnu pamanīja 40 - 50 metru attālumā un līdz tās apstāšanās brīdim tai sekoja aptuveni 500 metrus, nevis pamanīja to 500 metru attālumā, kā to norāda A.B. Arī abi pārējie liecinieki nenorāda uz šādu attālumu. G.U. liecināja: „Cik lielā attālumā no mašīnas bijām, nevaru pateikt, bet tā bija mūsu redzeslokā visu laiku”. A.L. liecināja: „Aptuveni 30-50 metru attālumā bija mašīna, priekšā mums”.

[12] Administratīvā apgabaltiesa no lietā esošajiem tiesas sēžu protokoliem nekonstatē, ka policijas darbinieki būtu liecinājuši, ka A.B. māju var redzēt no DUS Statoil un no Dzirciema ielas. Tāpēc tiesa nevērtē A.B. paskaidrojumus un pierādījumus par pretējo. Tiesa uzskata, ka minētajam apstāklim lietā nav nozīmes.

[13] A.B. apelācijas sūdzībā norāda, ka atšķiras policijas darbinieku paskaidrojumi par to, kā apstāšanās brīdi bija novietota automašīna - paralēli vai perpendikulāri mājai. No tiesas sēžu protokoliem izriet, ka A.K. norādījis, ka, iespējams, automašīna tika novietota perpendikulāri, G.U. neatcerējās, kā automašīna bija novietota, A.L. norādījis, ka automašīna bija apstājusies slīpi zem logiem, bet Ē.S. liecināja, ka automašīna bija novietota pie mājas perpendikulāri ieejai, ar automašīnas priekšpusi vērstu pret māju. No Ē.S. pašrocīgi tiesas sēdē zīmētās shēmas (lietas 43.lapa) izriet, ka automašīna Mercedes attiecībā pret mājas ieeju bija novietota perpendikulāri vai nedaudz ieslīpi, līdz ar to attiecībā uz automašīnas novietošanas veidu tiesa policijas darbinieku liecībās neskata pretrunas.

[14] A.B. apelācijas sūdzībā norāda, ka atšķiras policijas darbinieku liecības par A.B. teikto pie viņa mašīnas. No tiesas sēžu protokoliem izriet, ka Ē.S. tiesas sēdē liecināja, ka A.B. aizturējušie policijas darbinieki paskaidrojuši, ka A.B. uz vietas teicis, ka ar automašīnu nav braucis, bet, vedot A.B. uz Hospitāļu ielu, viņš automašīnā paskaidroja, ka braucis uz benzīntanku pēc cigaretēm. A.K. tiesas sēdē liecināja, ka, cik atceras, A.B. uz vietas teicis, ka ar automašīnu nav braucis. G.U. liecināja, ka A.B. uz vietas teicis, ka braucis uz Statoil nopirkt Okarti. A.L. nav liecinājis par to, ko A.B. uz vietas paskaidroja. Līdz ar to secināms, ka A.B. uz vietas teikto par braukšanas uz DUS iemeslu liecinājis tikai G.U., savukārt Ē.S. liecinātais, ka A.B. paskaidrojis, ka pircis cigaretes, attiecas uz A.B. runāto laikā, kad viņi brauca uz Hospitāļu ielu. Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka nav konstatējamas pretrunas policijas darbinieku paskaidrojumos attiecībā uz A.B. teikto pie viņa automašīnas.

[15] A.B. norāda, ka Ē.S. tiesas sēdē meloja, jo viņam ir slikta atmiņa. Ē.S. tiesas sēdē neatcerējās savas dienesta automašīnas reģistrācijas numuru un paskaidroja, ka persona, kas ar viņu reizē ieradās tiesas sēdē, ir pārinieks, kurš A.B. apturēšanas dienā kopā ar viņu nestrādāja. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti. Tikai tāpēc, ka liecinieks neatceras automašīnas reģistrācijas numuru, nevar apgalvot, ka viņš nesniedz patiesu liecību. Ē.S. tiesas sēdē paskaidroja, ka viņš pārmaiņus lieto divas dienesta automašīnas, dažreiz viņam tiek iedota vēl kāda cita dienesta automašīna, tāpēc numuru neatceras. Arī no tā, ka liecinieks kopā ar kādu citu personu ierodas uz tiesas sēdi, nevar secināt, ka liecinieka liecības nav patiesas.

[16] A.K. liecināja, ka A.B. automašīna apturēta ar bākugunīm un skaļruni, G.U. liecināja, ka, braucot aizmugurē, ieslēguši bākugunis un skaņas signālu, rupora nebija. A.L. liecināja, ka bija ieslēgts gaismas un skaņas signāls, skaļruni laikam nelietoja. A.K. un A.L. tiesas sēdē liecināja, ka Mercedes Benz pamanīja brīdī, kad tā izgriezās no DUS Statoil, bet A.K. sākotnēji rakstītajā ziņojumā norādīts, ka šī automašīna nedroši brauca pa Dzegužu ielu. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka atšķirība policijas darbinieku liecībās attiecībā uz skaļruņa lietošanu un A.B. automašīnas pamanīšanas brīdi nav būtiska, jo policijas darbinieku liecības ir saskanīgas attiecībā uz lietā būtiskajiem apstākļiem, ka automašīna tika pamanīta braucam, policijas darbinieki tai visu laiku sekoja līdz apstāšanās brīdim Dzegužu ielā un automašīnā atradās tikai A.B. Līdz ar to policijas darbiniekiem nebija nepieciešams iegūt lietā papildus pierādījumus (DUS kameru videoierakstus), kā to uzskata A.B. Policijas darbiniekiem nebija arī pienākuma uzklausīt A.B. mātes paskaidrojumus, jo no Ē.S. liecības izriet, ka viņa notikuma vietā ieradās tikai pēc ceļu policijas darbinieku ierašanās un arī pats A.B. apelācijas sūdzībā norāda, ka viņa māte neko neredzēja.

[17] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka A.B. paskaidrojumi, ka viņš automašīnu nevadīja, bet tikai atradās tajā, viņam prettiesiski tika pieprasīts uz vietas samaksāt policijas darbiniekiem Ls 300 un A.K. parakstīja citas personas sastādītu ziņojumu, nav patiesi. No policijas darbinieku liecībām izriet, ka tieši A.B. vadīja automašīnu, policijas darbinieki viņam nepieprasīja naudu un ziņojumu A.K. rakstīja pašrocīgi. Tiesai nav pamata apšaubīt vairāku policijas darbinieku liecības, kuras ir saskanīgas un tiesa nav arī konstatējusi, ka kāds no policijas darbiniekiem būtu personīgi ieinteresēts A.B. nepamatoti apvainot pārkāpuma izdarīšanā. Savukārt A.B. savus iebildumus un paskaidrojumus nav pat norādījis administratīvā pārkāpuma protokolā, kas būtu pašsaprotami, ja viņš automašīnu patiešām nebūtu vadījis. Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lietā ir pietiekami pierādījumi tam, ka A.B. pārkāpuma konstatēšanas brīdī vadīja transportlīdzekli un viņš ar pārsūdzēto lēmumu pamatoti sodīts par LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11 panta otrās daļas 1.punktu, 286.14 pantu un Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 26.jūnija lēmumu par A.B. (/personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotās daļas, bet A.B. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona

Tiesneses (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) S.Zakrevska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā, 2009.gada 21.aprīlī