Court orders partition of co-owned land and real division of property upon mutual agreement proposal acceptance.

ECLI:LV:RVPT:2017:1016.C30434016.1.S

Lieta Nr.C30434016

Lietvedības Nr.C1276-17/6

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2017.gada 16.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne

ar sekretāri M.Staģi

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/, atbildētājam /pers. C/ un atbildētāja pārstāvim /pers. D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers. C/ par kopīpašuma izbeigšanu

un nekustamā īpašuma reālo sadali un /pers. C/ pretprasībā pret /pers. E/ par kopīpašuma izbeigšanu un nekustamā

īpašuma reālo sadali un

konstatēja

2016.gada 15.decembrī tiesā saņemts /pers. E/ (turpmāk tekstā arī prasītājs) prasība pret /pers. C/ (turpmāk tekstā arī

atbildētājs) par kopīpašuma izbeigšanu un nekustamā īpašuma reālo sadali.

Prasības pieteikumā un prasības pieteikuma grozījumos norādīts, ka 2013.gada 7.janvārī zvērināta tiesu izpildītāja

A.Veinberga izsoles rezultātā prasītājs nosolīja atsevišķu dzīvojamo ēku /adrese A/, Rīgā, kas funkcionāli saistīta un

atrodas uz zemes gabala ar kadastra Nr./numurs A/, /adrese A/, Rīgā, ar kopējo platību 1700 m2. Uz minētā zemes gabala

atrodas arī atbildētāja dzīvojamā ēka ar adresi /adrese B/, kuram pieder 1/2 domājamās daļas zemes gabala ar kadastra

Nr./numurs A/, /adrese A/, Rīgā.

2014.gada 10.februārī zvērināta tiesu izpildītāja A.Veinberga izsoles rezultātā prasītājs nosolīja 1/2 no zemes gabala ar

kadastra Nr./numurs A/, /adrese A/, Rīgā, (turpmāk tekstā - kopīpašums).

Pēc īpašuma tiesību uz 1/2 no zemes gabala /adrese A/ reģistrācijas Zemesgrāmatu nodaļā uzsāka sarunas ar

atbildētāju par zemesgabala lietošanas kārtību, jo atbildētājs ir uzbūvējis žogu, kas sadala zemesgabalu atstājot prasītājam

lietošanā aptuveni 1/3 no kopējās platības. Atbildētājs atteicās kopīpašuma proporcionālā lietošanas kārtības noteikšanā.

Pēc vairākkārtējām sarunām par kopīpašuma lietošanu vai sadalīšanu katram nodalot 1/2 no zemes gabala, atbildētājs

vienoties nevēlējās, un teica, ka vienmēr ir lietojis šādu platību un mainīt neko nevēlas.

Civillikuma 1074.pants noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas

noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Tā kā ar atbildētāju vienoties nebija iespējams, prasītājs 2015.gada 28.maijā ierakstītā sūtījumā nosūtīja piedāvājumu

kopīpašumā esošā zemes gabala reālai sadalei, divus iespējamos variantus, kā arī lūdza nojaukt uz kopīpašuma nelikumīgi

uzbūvēto žogu. Atbildi saņēmis 19.jūnijā, kurā atbildētājs norādīja, ka piedāvājumam nepiekrīt, sagatavos savu sadales

priekšlikumu.

Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai no atbildētāja prasītājs nav saņēmis ne mutiskus, ne rakstiskus

kopīpašuma sadales variantus. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2009.gada 25.februāra spriedumā lietā

Nr.SKC-54 norāda, ka tiesību doktrīna atzīst, ka no savstarpējo attiecību viedokļa katra kopīpašnieka tiesiskā vara pār lietu

uzskatāma par aprobežotu visā tās apjomā (skA.Grūtups, E.Kalniņš, Civillikuma komentāri, Tiesu nama aģentūra, 2002.,

250.lpp.) .Līdz ar to, lai izslēgtu kopīpašuma tiesību kā aprobežojumu, kopīpašniekam paredzētas sevišķas tiesības -

pieprasīt kopīpašuma dalīšanu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1068., 1074. un 1075.pantiem. Prasītājs lūdz tiesu - sadalīt kopīpašumu: zemes gabalu

/adrese A/, Rīga, kadastra numurs /numurs A/, divās vienādās daļās katru 850 kvadrātmetru platībā, atbilstoši 2016.gada

18.jūlija SIA /Nosaukums A/ reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, sadales priekšlikumam.

2016.gada 18.februārī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasītāja prasībai par kopīpašuma

sadali reālās daļās piekrīt daļā par kopīpašuma sadalīšanu un kopīpašuma izbeigšanu. Papildus vēlas minēt ziņas par

faktiem, tai skaitā par faktiem, kurus prasītājs ir nepareizi atspoguļojis un izkropļojis savā prasības pieteikumā.

Zemi /adrese B/ atbildētāja vecvectēvs /pers. J/ nopirka 1930.gadā. Apmēram 1950.gadā divas ģimenes (/pers. J/

mantinieki) vienojās celt divas atsevišķas mājas minētajā īpašumā. Nekustamajam īpašumam no /adrese C/ puses bija

noteikta aizsargjosla (sarkanā līnija) - ierobežojums, kas no kopējās nekustamā īpašuma platības, uzlika apgrūtinājumu

platībai 365 kv.m apmērā. 1957.gadā, sagatavojot dzīvojamo māju būvprojektus, kopīpašnieki mutiski vienojās lietot

nekustamo īpašumu, sadalot to uz pusēm, bet pie sadales neņemt vērā platību, uz kuru attiecās sarkanās līnijas

ierobežojumi. 2005.gadā saskaņā ar Rīgas pilsētas jauno teritoriālo plānojumu aizsargjosla /adrese C/ tika atcelta, tomēr tā

laika kopīpašnieki saglabāja noteikto nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, jo tādā pašā kārtībā kādā aizsargjosla tika

atcelta, nākamajā Rīgas pilsētas teritoriālajā plānojumā aizsargjosla varēja tikt atjaunota.

Pamatojoties uz agrāko kopīpašnieku mutisko vienošanos par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, 1990 gados

starp dzīvojamām mājām /adrese B/ un /adrese A/ tika uzcelts žogs. Žogs tika uzcelts ievērojot būvnormatīvus (vismaz 4 m

attālumā no dzīvojamās mājas sienas). Par žoga uzcelšanas laiku un vēsturi prasītājs /pers. E/ bija informēts, tomēr prasības

pieteikumā viņš apzināti ir sagrozījis faktus, norādot, ka žogu uzbūvējis atbildētājs (kaut gan žoga celšanas laikā atbildētājs

nebija vēl kļuvis par nekustamā īpašuma kopīpašnieku, bet arī vēl nebija sasniedzis pilngadību), un žogs ir bijis uzcelts

pretlikumīgi. Vēlreiz vēlas uzsvērt, ka žogs tika uzcelts tā laika kopīpašniekiem mutiski vienojoties, ievērojot viņu pašu

noteikto nekustamā īpašuma lietošanas kārtību un ievērojot normatīvo aktu prasības.

2015.gada 29.maijā otrs nekustamā īpašuma kopīpašnieks /pers. E/, kurš nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu bija

iegādājies ar izsoles palīdzību, atbildētājam nosūtīja savu piedāvājumu par nekustamā īpašuma sadalīšanu reālās daļās.

Prasītāja piedāvājums atbildētājam nebija pieņemams, jo, pirmkārt, pārkāpa normatīvo aktu prasības par nekustamā

īpašuma robežas attālumu no dzīvojamās mājas sienas, gan arī bija pretrunā ar reālo nekustamā īpašuma lietošanu.

2015.gada 18.jūnijā atbildētājs nosūtīja /pers. E/ vēstuli, ka viņa piedāvātajam nekustamā īpašuma sadales plānam nepiekrīt

un, ka gatavo savu sadalīšanas piedāvājumu. 2015.gada 10.oktobrī atbildētājs ierakstītā vēstulē (paskaidrojuma pielikumā)

nosūtīja savu priekšlikumu ar trīs variantiem kā sadalīt nekustamo īpašumu (prasītājs prasības pieteikumā apzināti ir melojis

norādot, ka no atbildētāja puses nav bijuši nekādi reāli piedāvājumi nekustamā īpašuma sadalei). Pēc atbildētāja

piedāvājuma nosūtīšanas no prasītāja nesaņēma ne rakstisku, ne mutisku atbildi par atbildētāja piedāvājumiem īpašuma

sadalei. 2015.gada 12.novembrī atbildētājs saticies ar prasītāja pārstāvi, cerot, ka tiks izskatīti nekustamā īpašuma sadales

varianti. Tikšanās laikā nekādi sadales varianti netika apskatīti, tā vietā prasītāja pārstāvis atbildētājam tikai izteica draudus,

ka gadījumā, ja nepiekritīšot viņu sadales plānam, tad tiks ievilkts ilgstošā un dārgā tiesvedībā, kuras rezultātā tāpat tiks

pilnībā vai daļēji ierobežotas atbildētāja tiesības lietot nekustamo īpašumu.

Civillikuma 1075.pants nosaka, ka tiesa, dalot kopīpašumu, raugās pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas

apstākļiem. 2002.gada izdotajos A.Grūtupa un E.Kalniņa Civillikuma komentāros par Lietu tiesībām (turpmāk tekstā -

Komentāri), pamatojoties uz tiesu praksi un juridisko literatūru, ir izdalīti vairāki dalīšanas kritēriji norādot, ka "izšķirošā ir

nevis vispārīgā (abstraktā), bet gan konkrētā (individuālā) taisnība...” (Komentāru 278.lpp.). Tāpat Komentāros ir norādīts,

ka "nosakot reālu sadali, tiesa jo īpaši var ņemt vērā to, kādas daļas jau lieto katrs kopīpašnieks, ja pirms tam bijusi noteikta

kopējas lietas dalīta lietošana”. Tālāk Komentāros norādīts, ka "pieļaujams noteikt kopējās lietas reālu sadali arī tādās daļās,

kas neatbilst domājamo daļu lielumam, vienlaikus piedzenot no lielākās daļas ieguvēja atbilstoši atlīdzību naudā par labu tam

kopīpašniekam, kurš saņēmis mazāku daļu.”.

Strīdus zemes nekustamā kopīpašuma 1/2 domājamā daļa piederēja /uzvārds/ ģimenei, pret kuru par /uzvārds/ ģimenes

parādsaistībām tika vērsta piedziņa, kuras rezultātā minētā kopīpašuma daļa tika novērtēta par EUR 5406,91 un tika pārdota

izsolē, kur to iegādājās /pers. E/ par EUR 7806,91. Turklāt, iegādājoties minēto zemes kopīpašuma daļu /pers. E/ zināja gan

par “sarkanās līnijas” apgrūtinājumu īpašumam Zemesgrāmatā, gan par faktiskajā valdījumā pienākošos zemes gabalu, jo uz

zemes iegādes brīdi, viņam jau piederēja uz zemes īpašuma esošā māja. Respektīvi, prasītājs zemes kopīpašuma 1/2

domājamās daļas iegādes brīdī bija informēts gan par apgrūtinājumu daļai teritorijas, gan par faktisko zemes lietošanu, bet

nekādas pretenzijas pret zemes novērtējumu un lietošanu necēla.

/pers. E/ piedāvātajā sadalīšanas plānā jau ”a priori” nav iekļauts samērīguma princips, jo atbildētājam ir iedalīti 28

kv.m. pašreizējo "sarkano līniju” teritorijas, kas faktiski ir bezvērtīga zeme, kamēr prasītājam tikai 2 kv.m. Tikmēr

Komentāros ir minēts, ka, nosakot reālo kopīpašuma dalīšanu, jāņem vērā vispārīgie tiesību principi, jo īpaši - samērīguma

princips. /pers. E/ piedāvātajā sadalīšanas plānā minētais princips nav ievērots ne tikai pēc nesamērīgas “sarkano līniju”

teritorijas attiecības starp jaunajiem īpašniekiem, bet arī pēc tā, ka atbildētāja vienpersoniskā īpašumā atradīsies teritorija,

kuru ar kādu no jauniem Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta teritorijas plānojumiem var atkal noteikt kā

aizsargjoslas (“sarkanās līnijas”) teritoriju.

Saskaņā ar 1975.gada oktobra darbu tehnisko projektu individuālā lietošanā atbildētāja vectēvam /pers. N/ bija nodots

zemes gabals. Savukārt saskaņā ar Rīgas Ģeodēziskā Centra pieprasāmā zemes gabala plānu (pielikumā) /pers. P/

individuālā lietošanā ir nodots zemes gabals 579 kv.m. lielumā. Kā redzams no pievienotajiem dokumentiem, tad jau

vēsturiski no Rīgas pilsētas institūciju puses minētais zemes gabals bija sadalīts individuālajā lietošanā, kuru atbildētājs ir

ievērojis piedāvātajā zemes sadalīšanas plānā.

Kā redzams no paskaidrojumam pievienotajām fotogrāfijām, tad uzceltais žogs starp abām mājām ne tikai atbilst

vēsturiskajam lietošanas sadalījumam, bet arī ir uzcelts vēl iepriekšējo kopīpašnieku laikā, tādā veidā netieši apstiprinot viņu

mutisko vienošanos par kopīpašuma lietošanas kārtību. Arī citas bijušo kopīpašnieku darbības liecina, ka mutiskā

vienošanās viņu starpā bija par tādu zemes gabalu lietošanu, kāds ir norādīts atbildētāja piedāvātajā zemes sadalīšanas

plānā. Kā piemērs, aizsargjoslas teritorijas robežas izmainīja 2005.gadā, bet līdz 2014.gadam, kad /uzvārds/ ģimenei izsolē

atsavināja viņu domājamās daļas, viņi nekādas pretenzijas pret zemes lietošanas kārtību nebija izvirzījuši.

Pievienotajās fotogrāfijās var redzēt, ka teritorijas daļa, kuru vēlas saņemt /pers. E/, ir iekopta un uzturēta kā rekreācijas

un atpūtas zona pie mājas - ar šūpolēm un puķu dārzu. Tāpat šī teritorija ir apstādīta ar kokiem, tai skaitā ar atbildētāja

vectēva stādīto ābeli, kurai atbildētāja acīs ir dzimtas koka vērtība, bet otram kopīpašniekam tā ir tikai parasta ābele.

Vadoties pēc Civillikuma 1075.pantā noteiktā, ka dalot kopīpašumu, ir jāņem vērā dalāmā priekšmeta īpašības un lietas

apstākļi, atbildētāja kopīpašuma sadalīšanas plāns ir atbilstošāks Civillikuma normām nekā /pers. E/ piedāvātas zemes

sadalīšanas plāns, jo ievēro ne tikai dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļus, bet arī vispārīgos tiesību principus, tai

skaitā samērīguma principu.

Lūdz tiesu, sadalīt kopīpašumu: zemes gabalu /adrese A/, Rīgā, ar kadastra numuru /numurs A/, atbilstoši SIA

/Nosaukums D/ 2016.gada 7.septembra sadales priekšlikumam; noteikt, ka prasītājam /pers. E/ tiek izmaksāta atbilstoša

atlīdzība naudā par proporcionāli mazāk saņemto daļu no kopīpašuma.

/pers. C/ cēla lietā pretprasību pret /pers. E/ par kopīpašuma izbeigšanu un kopīpašuma sadali.

Atbildētājs, ņemot vērā pašreizējo kopīpašuma lietošanas kārtību, pieprasa sadalīt kopīpašumu sekojošās daļās: /pers.

E/ tiek nodalīts zemes gabals 600 kvadrātmetru lielumā un izmaksāta naudas kompensācija EUR 2377,62 apmērā, savukārt

atbildētājam tiek nodalīts zemes gabals 1100 kvadrātmetru lielumā saskaņā ar 2016.gada 7.septembra SIA /Nosaukums D/

sagatavoto kopīpašuma sadales plānu.

Kopīpašumu atbildētāja vecvectēvs /pers. J/ nopirka 1930.gadā. 1950 gados divas ģimenes (/pers. J/ mantinieki)

vienojās celt divas atsevišķas mājas minētajā īpašumā. Nekustamajam īpašumam no /adrese C/ puses bija noteikta

aizsargjosla (sarkanā līnija) - ierobežojums, kas no kopējās nekustamā īpašuma platības uzlika apgrūtinājumu platībai

365kv.m apmērā. 1957.gadā, sagatavojot dzīvojamo māju būvprojektus, kopīpašnieki mutiski vienojās lietot nekustamo

īpašumu, sadalot to uz pusēm, bet pie sadales neņemt vērā platību, uz kuru attiecās sarkanās līnijas ierobežojumi.

Saskaņā ar 1975.gada oktobra darbu tehnisko projektu individuālā lietošanā atbildētāja vectēvam /pers. N/ bija nodots

zemes gabals. Savukārt saskaņā ar Rīgas Ģeodēziskā Centra pieprasāmā zemes gabala plānu /pers. P/ individuālā lietošanā

ir nodots zemes gabals 579 kv.m. lielumā. Kā redzams no pievienotajiem dokumentiem, tad jau vēsturiski no Rīgas pilsētas

institūciju puses minētais kopīpašums bija sadalīts individuālajā lietošanā, kuru atbildētājs ievērojis piedāvātajā kopīpašuma

sadalīšanas plānā.

2016.gada 12.septembrī atbildētāja sniegtajā paskaidrojumā tiesai pievienoja fotogrāfijas, kurā redzams, ka uzceltais

žogs starp abām uz kopīpašuma atrodošajām mājām ne tikai atbilst vēsturiskajam lietošanas sadalījumam, bet arī ir uzcelts

vēl iepriekšējo kopīpašnieku laikā, tādā veidā netieši apstiprinot viņu mutisko vienošanos par kopīpašuma lietošanas

kārtību. Arī citas bijušo kopīpašnieku darbības liecina, ka mutiskā vienošanās viņu starpā bija par tādu zemes gabalu

lietošanu, kāds ir norādīts atbildētāja piedāvātajā kopīpašuma sadalīšanas plānā. Kā piemērs, aizsargjoslas teritorijas

robežas izmainīja 2005.gadā, bet līdz 2014.gadam, kad /uzvārds/ ģimenei izsolē atsavināja viņu domājamās daļas, viņi

nekādas pretenzijas pret zemes lietošanas kārtību nebija izvirzījuši.

/pers. E/ kopīpašuma 1/2 daļu savā īpašumā ieguva no /uzvārds/ ģimenes, pret kuru par parādsaistībām tika vērsta

parādu piedziņa, kuras rezultātā minētā kopīpašuma daļa tika novērtēta par EUR 5406,91 un tika pārdota izsolē, kur to

iegādājās /pers. E/ par EUR 7806,91. Turklāt, iegādājoties minēto kopīpašuma daļu /pers. E/ zināja gan par ”sarkanās

līnijas” apgrūtinājumu īpašumam Zemesgrāmatā, gan par faktiskajā valdījumā pienākošos zemes gabalu, jo uz Kopīpašuma

iegādes brīdi, viņam jau piederēja uz zemes īpašuma esošā māja. Respektīvi, /pers. E/ Kopīpašuma 1/2 domājamās daļas

iegādes brīdī bija informēts gan par apgrūtinājumu daļai teritorijas, gan par faktisko zemes lietošanu, bet nekādas pretenzijas

pret kopīpašuma novērtējumu un lietošanu necēla.

2017.gada 16.martā atbildētājs iesniedza Rīgas pilsētas Būvvaldei iesniegumu, kurā lūdza Būvvaldei izteikt savu

viedokli, vai kopīpašumu ir iespējams sadalīt saskaņā ar atbildētāja piedāvāto kopīpašuma sadales priekšlikumu. Tāpat arī

/pers. E/ 2017.gada 2.februārī iesniedza Būvvaldei savu iesniegumu, kurā lūdza Būvvaldi izvērtēt viņa Kopīpašuma sadales

priekšlikumu. 2017.gada 28.aprīlī Rīgas pilsētas Būvvalde vēstulē Nr.BV-17-3085-pi, Būvvaldei izvērtējot abus iesniegtos

Kopīpašuma sadales priekšlikumus, raksta “Vērtējot 1. Iesnieguma un 2. Iesnieguma grafiskos pielikumus atbalstāmāks

būtu 1. Iesnieguma priekšlikums, jo tas veido racionālāku zemesgabalu konfigurāciju neapgrūtinot to tālāku izmantošanu un

apbūves iespējas.”, kur 1. Iesniegums ir atbildētāja Kopīpašuma sadales priekšlikums, un 2. Iesniegums ir /pers. E/

iesniegtais priekšlikums.

Civillikuma 1075.pants nosaka, ka tiesa, dalot kopīpašumu, raugās pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas

apstākļiem. 2002.gada izdotajos A.Grūtupa un E.Kalniņa Civillikuma komentāros par Lietu tiesībām (turpmāk tekstā -

Komentāri), pamatojoties uz tiesu praksi un juridisko literatūru, ir izdalīti vairāki dalīšanas kritēriji norādot, ka "izšķirošā ir

nevis vispārīgā (abstraktā), bet gan konkrētā (individuālā) taisnība...” (Komentāru 278.lpp.). Tāpat Komentāros ir norādīts,

ka ”nosakot reālu sadali, tiesa jo īpaši var ņemt vērā to, kādas daļas jau lieto katrs kopīpašnieks, ja pirms tam bijusi noteikta

kopējas lietas dalīta lietošana”. Tālāk Komentāros norādīts, ka “pieļaujams noteikt kopējās lietas reālu sadali arī tādās dalās,

kas neatbilst domājamo daļu lielumam, vienlaikus piedzenot no lielākās daļas ieguvēja atbilstoši atlīdzību naudā par labu tam

kopīpašniekam, kurš saņēmis mazāku daļu.”.

Vadoties pēc Civillikuma 1075.pantā noteiktā, ka dalot kopīpašumu, ir jāņem vērā dalāmā priekšmeta īpašības un lietas

apstākļi, atbildētāja kopīpašuma sadalīšanas priekšlikums ir atbilstošāks Civillikuma normām un principiem nekā /pers. E/

piedāvātais kopīpašuma sadalīšanas plāns, jo ievēro ne tikai dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļus, bet arī

vispārīgos tiesību principus, tai skaitā samērīguma principu. Tāpat Rīgas pilsētas Būvvalde ir paudusi viedokli, ka

atbildētāja kopīpašuma sadales priekšlikums ir atbalstāmāks, jo vairāk atbilst zemes gabala racionālākai izmantošanai un

neapgrūtina apbūves iespējas.

Papildus pretprasības prasībai vēlas norādīt, ka /pers. E/ piedāvātajā Kopīpašuma sadalīšanas plānā jau ”a priori” nav

iekļauts samērīguma princips, jo atbildētājam ir iedalīti 28 kv.m. pašreizējo “sarkano līniju” teritorijas, kas faktiski ir

bezvērtīga zeme, kamēr prasītājam tikai 2 kv.m. Turklāt zemes gabals, kuru /pers. E/ papildus vēlas saņemt pašreizējā

lietošanā esošajam zemes gabalam, ir atbildētāja ģimenes labiekārtota rekreācijas zona. Civillikuma komentāros ir minēts, ka,

nosakot reālo kopīpašuma dalīšanu, jāņem vērā vispārīgie tiesību principi, jo īpaši - samērīguma princips. /pers. E/

piedāvātajā sadalīšanas plānā minētais princips nav ievērots ne tikai pēc nesamērīgas “sarkano līniju” teritorijas attiecības

starp jaunajiem īpašniekiem, ne tikai pēc sadalāmo zemes gabalu labiekārtotības līmeņa, bet arī pēc tā, ka atbildētāja

vienpersoniskā īpašumā atradīsies teritorija, kuru ar kādu no jauniem Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta

teritorijas plānojumiem var atkal noteikt kā aizsargjoslas (“sarkanās līnijas”) teritoriju.

/pers. E/ 1/2 domājamās daļas no kopīpašuma (850 kv.m.) 2014.gada februārī iegādājās par EUR 7806,91, respektīvi

kopīpašuma 1 kv.m. iegādes cena bija EUR 9,18. /pers. E/ samazinātā Kopīpašuma daļa ir 250 kv.m., un Kopīpašuma 250

kv.m. cena, izejot no pirkuma summas, ir EUR 2295. Pieskaitot inflācijas pieauguma procentu (inflācijas pieauguma

procents ņemts saskaņā ar LR Galvenās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatoru un no 2014.gada februāra līdz 2017.gada

aprīlim ir 3,6 %), kopējā kompensējamā summa ir EUR 2295 + EUR 82,65 (3,6 % inflācija) = EUR 2377,62.

Pretprasība pamatota ar Civillikuma 1074. un 1075. pantiem, lūdz tiesu - sadalīt kopīpašumu: zemes gabalu /adrese A/,

Rīgā, ar kadastra numuru /numurs A/, atbilstoši SIA /Nosaukums D/ 2016.gada 7.septembra sadales priekšlikumam;

noteikt, ka prasītājam /pers. E/ tiek izmaksāta atbilstoša atlīdzība naudā par proporcionāli mazāk saņemto daļu no

kopīpašuma – EUR 2377,62 apmērā.

2017.gada 5.jūlija prasītāja paskaidrojumos par pretprasību, norāda, ka pretprasību, neatzīst pilnā apmērā.

Atbildētājs lūdz kopīpašumu: zemes gabalu /adrese A/, Rīgā, kadastra numurs /numurs A/, ar kopējo platību 1700

kv.m. sadalīt pēc atbildētāja ieskatiem, nevis proporcionāli īpašumā esošajai platībai, šādam sadalījumam prasītājs

kategoriski nepiekrīt.

Atbildētājam izsniegtajā Rīgas pilsētas būvvaldes 2017.gada 28.aprīļa vēstulē Nr.BV- 17-3726-ap ir sniegts formāls

viedoklis par zemes gabala sadali, kurā netiek ņemtas vērā kopīpašnieku īpašumā esošās platības.

Pamatojoties uz Civillikuma 1075.pantu, un šī gada 20.aprīļa tiesā iesniegtajam Rīgas pilsētas būvvaldes 2017.gada

3.marta Lēmumam Nr.BV-17-1950-ap, reālās sadales rezultātā noteiktajām daļām jāatbilst kopīpašnieku domājamo daļu

lielumam.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem un

pamatiem, pretprasību neatzina.

Tiesas sēdē atbildētājs prasību neatzina, uzturēja pretprasību uz pretprasībā norādītiem motīviem un pamatiem.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

ir apmierināma, pretprasība ir noraidāma kā nepamatota sekojošo apsvērumu dēļ.

Civillikuma 1067.panta pirmā daļa nosaka, ka īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām

personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Atbilstoši ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/, nekustamais īpašums – zemes gabals

/adrese A/, ar kadastra numuru /numurs A/pieder prasītājam un atbildētājam vienādās domājamās daļās. (l.l. 6)

Prasītājam pieder atsevišķais īpašums – dzīvojamā ēka /adrese A/, kas atrodas uz strīdus zemesgabala.

Atbildētājam pieder atsevišķais īpašums – dzīvojama ēka /adrese B/, kas atrodas uz strīdus zemesgabala.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka no savstarpējo attiecību viedokļa katra kopīpašnieka tiesiskā vara pār lietu uzskatāma par

aprobežotu visā tās apjomā (sk.A.Grūtups, E.Kalniņš Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums, Tiesu

namu aģentūra, 2002., 250.lpp) Līdz ar to, lai izslēgtu kopīpašuma tiesību kā aprobežojumu, kopīpašniekam paredzētas

sevišķas tiesības – prasīt kopīpašuma dalīšanu.

Prasītājs cēlis prasību un attiecīgi atbildētājs ir cēlis pretprasību par kopīpašuma izbeigšanu, pamatojoties uz

Civillikuma 1074. un 1075.pantu.

Civillikuma 1074.pants nosaka, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas

noteikumi nerunā tam pretim; turpretī katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Kopīpašuma dalīšanas veidus

reglamentē Civillikuma 1075.pants, kas nosaka, ka ja 1074.pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties

par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no

kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, vienai daļai zināmus servitūtus par labu otrai daļai, vai atdod visu lietu

vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu

kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu

un kas no viņiem apmierināms ar naudu.

Tiesa izvēlas vienu no likumā minētajiem reālās dalīšanas veidiem, ja kopīpašuma dalībnieki nav vienojušies par vienu

no tiem. Tiesa nevar piemērot citādu sadales veidu, kas nav minēts Civillikuma 1075.pantā. Civillikuma 1075.panta

uzdevums ir aizsargāt kopīpašnieka īpašuma tiesības, kad notiek kopīpašuma izbeigšana.

Lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu par nekustamā īpašuma dalīšanas ierobežojumiem un kopīpašuma

nodibināšanas noteikumi neaizliedz tā sadalīšanu.

Puses vēlas kopīpašumu izbeigt, to sadalot reālās daļās, piedāvājot katrs savu sadales variantu. Līdz ar to secināms,

ka lietā nepastāv strīds par kopīpašnieku tiesībām izbeigt kopīpašumu un nepastāv strīds par kopīpašuma sadales veidu,

starp pusēm vienīgi pastāv strīds par kopīpašuma sadali atbilstoši katras puses piedāvātajam variantam.

Augstākās tiesas Tiesu prakses apkopojumā “Kopīpašums” (2011.gads) norādīts, ka, nekustama īpašuma

kopīpašnieka tiesība prasīt kopīpašuma reālu sadalīšanu saskaņā ar Civillikuma 1075.pantu ir kopīpašnieka lietu tiesība, un

to nevar aizkavēt cits kopīpašnieks. (Senāta lieta SKC-15/2011) (secinājumu 1.1.punkts, apkopojuma 29.lpp). Tiesa nevar

noraidīt kopīpašnieka prasību par kopīpašuma reālu sadalīšanu, kas ierosināta tiesā saskaņā ar Civillikuma 1075.pantu,

atsaucoties uz tiesību vispārēju principu par tiesību un pienākumu izpildi pēc labas ticības (Civillikuma 1.pants), jo tā ir

kopīpašnieka tiesība, kas noteikta Civillikuma 1074.pantā. (Senāta lieta SKC-54/2009) (secinājumu 1.2.punkts, apkopojuma

29.lpp).

Minētajā tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka sadalot kopīpašumu saskaņā ar Civillikuma 1075.pantu, tiesa piemēro

vienu no šajā pantā norādītajiem nekustamā īpašuma reālās sadalīšanas veidiem. Tiesas pienākums ir apspriest visus

kopīpašnieku ierosinātos kopīpašuma sadalīšanas veidus, ka arī ierosinātā viena sadalīšanas veida vairākus variantus. Ja

kopīpašnieki nav vienojušies par reālu kopīpašuma sadalīšanas veidu, tiesa var izvēlēties jebkuru no sadalīšanas veidiem,

kas paredzēti Civillikuma 1075.pantā. Sadalīšanas veidu tiesa izvēlas, izvērtējot kopīpašnieku savstarpējās attiecības,

dalījuma iespējamību un konkrēto situāciju, kā arī izvērtējot dalāmā objekta saimniecisko nozīmi, tā īpašības un

kopīpašnieku interešu pamatotību. Izpildot Civillikuma 5.panta norādi, ka gadījumā, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata, jo

kopīpašnieki nav vienojušies par reālas kopīpašuma sadalīšanas veidu, tiesnesim, izvēloties vienu no Civillikuma 1075.pantā

norādītajiem sadalīšanas veidiem, jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem (Civillikuma 5. pants,

Senāta lietas SKC-118/2008 un SKC-15/2011) (secinājumu 1.3.punkts, apkopojuma 29.lpp).

Vērtējot nekustamā īpašuma iespējamos sadalīšanas veidus, tiesa ņem vērā sekojošus apsvērumus.

Kā lietā noskaidrots, tad neviens no kopīpašniekiem nav izteicis vēlmi un gatavību paturēt visu kopīpašumu sev,

izmaksājot otram kopīpašniekam viņa daļu naudā. Tāpēc šāds kopīpašuma sadales veids lietā nav piemērojams, jo nav

pušu gribas izpirkt otras puses kopīpašuma daļu, līdz ar to atkrīt arī izšķirt šo jautājumu ar lozi, kam no kopīpašniekiem

paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.

Tāpat tiesa uzskata, ka šāds kopīpašuma sadales veids lietā nav iespējams arī tāpēc, ka puses lietā nav iesniegušas

pierādījumus par nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Saskaņā ar Civillikuma 874.pantu, ja likums, runājot par lietas vērtību,

neapzīmē to tuvāk, tad ar to vienmēr jāsaprot parasta vērtība; atbilstoši Civillikuma 871.pantam parastā vērtība noteicama

pēc tā labuma, kādu lieta var dot katram valdītājam pati par sevi, neatkarīgi no viņa personīgām attiecībām. Tiesību

doktrīnā pausta atziņa, ka parastā vērtība ir tirgus cena. Izšķirot civiltiesiskus strīdus attiecībā uz nekustamiem īpašumiem,

jānoskaidro parastā vērtība, un proti, tirgus cena jeb tas labums, ko šis īpašums var dot katram lietotājam. (G.Višņakova,

K.Balodis. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. R: Mans īpašums, 1998,

30.lpp.).

Līdz ar to tiesai ir pamats apspriest pušu piedāvāto kopīpašuma izbeigšanas veidu - kopīpašumu sadalīt pēc prasītāja

piedāvātā varianta divās vienādās reālās daļas vai pēc atbildētāja piedāvātā varianta atstājot atbildētājam lielāku zemes

gabalu, izmaksājot prasītājam kompensāciju.

Tiesa, ņem vērā, ka arī kompetentā institūcija Rīgas pilsētas būvvalde 2017.gada 3.marta vēstulē Nr.BV-17-1950-ap un

2017.gada 28.aprīļa vēstulē Nr.BV-17-3726-ap atzinusi, ka zemesgabala sadalīšana reālās daļās atbilstoši prasītāja un

atbildētāja iesniegtajiem sadales plāniem ir iespējama.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka reālās sadales rezultātā noteiktajām daļām (pēc vispārējā principa) jāatbilst

kopīpašnieku domājamo daļu lielumam, lai gan šāda precīza sadale ne vienmēr ir praktiski īstenojama. Tāpēc ir pieļaujams

noteikt kopējās lietas reālu sadali arī tādās daļās, kas neatbilst domājamo daļu lielumam [...]. (A.Grūtups, E.Kalniņš.

Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002. l.l.279).

Atbildētājs pretprasībā ir atsaucies uz faktiem, ka vēsturiski zemesgabala lietošana bija noteikta tādās daļās kā

atbildētāja piedāvātāja variantā un prasītāja piedāvātais variants nepamatoti aizskars atbildētāja tiesības uz zemesgabala

lietošanu, kas atrodas pie atbildētāja mājas logiem.

Kā atzīts juridiskajā literatūrā, izbeidzot kopīpašumu ar tiesas palīdzību, likums nosauc vairākus principus (kritērijus),

pēc kuriem tiesai jāvadās, izvēloties kopīpašuma izbeigšanas veidus. Tie ir, pirmkārt, dalāmā priekšmeta īpašības,

piemēram, nekustama vai kustama lieta, otrkārt, konkrētās lietas apstākļi, piemēram, kādus kopīpašuma priekšmetus jau

lieto konkrētie kopīpašnieki, treškārt, kopīpašnieku pašu vēlmes, piemēram, kurš no kopīpašniekiem vēlas pašu mantu, bet

kurš piekrīt saņemt naudas kompensāciju. Kā imperatīvs noteikums, kurš jāievēro, izbeidzot kopīpašumu, ir kopīpašnieku

tiesības saņemt atbilstoši savai domājamai daļai vai nu naudas kompensāciju, vai reālu kopīpašuma priekšmeta daļu (sk.

A.Grūtups. Civillikuma komentāri. Īpašums. - Rīga: Mans Īpašums, 1996, 164.lpp.).

Tiesa uzskata, ka atbildētāja pretprasība nav pamatota, kā izriet no lietā iesniegtā 2016.gada 28.augusta SIA “Azimuts”

zemes gabala sadales projekta un norādītām Rīgas būvvaldes vēstulēm reālā sadale pēc prasītāja piedāvāta varianta ir

iespējama.

Tiesa piekrīt atbildētāja pretprasībā norādītajam, ka, sadalot nekustamo īpašumu reālās daļā atbilstoši tiesību doktrīnā

paustajam ir pieļaujams noteikt kopējās lietas reālu sadali arī tādās daļās, kas neatbilst domājamo daļu lielumam, vienlaikus

piedzenot no lielākās daļas ieguvēja atbilstoši atlīdzību naudā par labu tam kopīpašniekam, kurš saņēmis mazāku daļu.

Tiesa neatzīst par pamatotu atbildētāja pretprasībā norādīto, ka prasītājam, sadalot nekustamo īpašumu reālajās daļās

būtu atstājama mazāka zemes platībā nekā atbildētājam.

Kā izriet no lietas materiāliem, strīdus zemes gabals pieder pusēm reālās daļās un ir iespējama zemes gabala sadalīšana

vienādās daļās.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka šāda sadale ir neiespējama un ka tā būtiski aizskars atbildētāja tiesības, tai

skaitā uz piederošā nekustama īpašuma dzīvojamās ēkas, kas atrodas uz zemes gabala apsaimniekošanu un lietošanu.

Tiesa uzskata, ka ņemot vērā, ka starp prasītāju un atbildētāju nekad nav pastāvējusi vienošanās par zemesgabala

lietošanas kārtību, nav pamata izskatāmajā lietā apspriest starp iepriekšējiem kopīpašniekiem pastāvošo lietošanas kārtību

un tai nav nozīmes izskatāmajā lietā.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja pretprasībā norādītiem faktiem par to kādam nolūkam un kādā apmērā tika piešķirta

zemes dzīvojamo māju celtniecībai pirms nekustamā īpašuma – zemes gabala ierakstīšanas zemesgrāmatā un pušu īpašuma

tiesību ierakstīšanai nav tiesiskās nozīmes lietas izspriešanā, ņemot vērā, ka īpašuma tiesības tika iegūtas un nostiprinātas

uz ½ domājamo daļu no zemesgabala un citi ieraksti zemesgrāmatā neatrodas un līdz ar to nevar būt saistoši pusēm.

Kā izriet no prasītāja iesniegtā sadales projekta, projektā ir ievērotas visas normatīvajos aktos noteiktās atkāpes no

atbildētājam piederošās dzīvojamās ēkas.

Lietā nepastāv arī strīds, ka saskaņā ar SIA “Azimuts inženierizpēte” 2016.gada 18.jūlija sadales priekšlikumu,

izbeidzot pušu kopīpašumu – zemes gabalu 1700 m2 platībā /adrese A/, kopīpašniekiem atdalāmās reālās zemes gabala

daļas precīzi atbilst katra kopīpašnieka īpašuma tiesības uz to domājamās daļas lielumam.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā, sadalot strīdus zemes gabalu reālās daļās, tiek ievērotas visu kopīpašnieku tiesības

atbilstoši savai īpašuma tiesības domājamai daļai saņemt reālu kopīpašuma priekšmeta daļu.

Tāpat lietā nav strīda, ka uz pušu kopīpašumā esošā zemes gabala atrodas atbildētājiem piederoši patstāvīgi ēku

(būvju) nekustamie īpašumi. Līdz ar to, strīdus zemes gabala sadalīšana reālās daļās, sekmēs zemes un būvju nedalāmības

principa atjaunošanu, apvienojot vismaz daļu no šobrīd patstāvīgajiem ēku (būvju) nekustamiem īpašumiem un zemi vienā

īpašumā.

Atbildētāja pārstāvja pretprasībā, rakstveida un tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumos minētos pārējos argumentus, tiesa

nevērtē, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu, kā arī ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas. Kā vairāk kārt atzinusi

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas

pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem.,

61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90). Tiesnešiem ir

jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Tiesa, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, un ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uzskata, ka kopīpašums

izbeidzams, zemesgabalu sadalot divos atsevišķos zemes īpašumos starp /pers. E/ un /pers. C/, atbilstoši SIA

“/Nosaukums/” 2016.gada 18.jūlija sadales priekšlikumam, /pers. E/, personas kods /personas kods/, īpašumā atstājot

zemesgabalu 850 m2 platībā, kurš sadales priekšlikumā atzīmēts ar ciparu “2”, /pers. C/, personas kods /personas kods/,

īpašumā atstājot zemesgabalu 850 m2 platībā, kurš sadales priekšlikumā atzīmēts ar ciparu “1”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja /pers. C/ prasītāja /pers. E/ labā piedzenami tiesāšanas

izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 737,46 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā, kopā EUR

742,16.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, ja prasību apmierina daļēji, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti

iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības

pieteikuma un pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem sastāda EUR 16,36. Minētos izdevumus, iesniedzot prasību, prasītāja

samaksājusi EUR 4,70. Atlikušajā daļā EUR 11,66 apmērā minētie izdevumi nav samaksāti, līdz ar to tie piedzenami no

atbildētāja /pers. C/ valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,41.,44.,97.,193., 204.1pantiem, tiesa

nos prieda

/pers. E/ prasību pret /pers. C/ par kopīpašuma izbeigšanu un nekustamā īpašuma reālo sadali apmierināt.

Noraidīt /pers. C/ pretprasību pret /pers. E/ par kopīpašuma izbeigšanu un nekustamā īpašuma reālo sadali.

Izbeigt kopīpašuma attiecības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs B/, starp /pers. E/ un /pers. C/, zemesgabalu sadalot divos atsevišķos zemes

īpašumos, atbilstoši SIA “/Nosaukums/” 2016.gada 18.jūlija sadales priekšlikumam, /pers. E/, personas kods /personas

kods/, īpašumā atstājot zemesgabalu 850 m2 platībā, kurš sadales priekšlikumā atzīmēts ar ciparu “2”, /pers. C/, personas

kods /personas kods/, īpašumā atstājot zemesgabalu 850 m2 platībā, kurš sadales priekšlikumā atzīmēts ar ciparu “1”.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, labā tiesas

izdevumus EUR 742,16 (septiņi simti četrdesmit divi euro 16/100).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

11,66 (vienpadsmit euro 66/100).

Piedzītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C30434016.

Pēc valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas samaksu apliecinošs dokuments

jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu par labu valstij labprātīgai

izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2017.gada 30.oktobrī.

Pilns tiesas spriedums sastādīts 2017.gada 1.novembrī.

Tiesnese I.Krigena-Jurkāne