Court dismissed consumer company's appeal against Consumer Protection Centre's order to refund expert fees.

NORAKSTS Lieta Nr.A420331012 A03310-12/27

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 27.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Pūcīte, piedaloties pieteicējas SIA „CITA SANTEHNIKA” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Sergejam Lukašinam, atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvarotajai pārstāvei A.R., atbildētājas pusē bez pastāvīgiem prasījumiem pieaicinātās trešajai personai V.K. un viņa pilnvarotajam pārstāvim I.Z., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „CITA SANTEHNIKA” pieteikuma par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2011.gada 2.decembra lēmuma Nr.256-pt atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) 2011.gada 2.decembra lēmumu Nr.256-pt (turpmāk – Lēmums) (lietas 13. – 21.lapa) SIA „CITA SANTEHNIKA” (turpmāk – pieteicēja) uzlikts atmaksāt V.K. tiešos ekspertīze izdevumus Ls 88 apmērā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [1.1] PTAC 2011.gada 31.martā saņemta patērētāja V.K. sūdzība par pieteicējas rīcību saistībā ar iegādāto līguma noteikumiem neatbilstošo masāžas un tvaika kabīni „Silver Grey” (modelis 49323) (turpmāk – Prece).

No lietas materiāliem izriet, ka V.K. vairākkārt ir pieteicis mutiskus prasījumus par Preces neatbilstību līguma noteikumiem, tas ir, par liela ūdens daudzuma iztecēšanu no dušas kabīnes uz telpas grīdas no vertikālo sienu un durvju apakšas to saskares vietās ar dušas kabīnes paliktni, un katrreiz pieteicējas darbinieki ieradās pie V.K., lai mēģinātu novērst konstatētās Preces neatbilstības. Ņemot vērā to, ka katrreiz, mēģinot neizdevās pilnībā novērst Preces radušos bojājumus, pieteicējas darbinieki Servisa kartē izdarīja atzīmi, ka „Laika periodā no 2009.gada 18.janvāra līdz 2010.gada 20.decembrim tika veikti vairāki remontdarbi, tajā skaitā, atskrūvējās pāreja (kāju masāžas), blīvgumijas starp sānu un profilu, blīvgumijas starp durvīm un paliktni.

Visi labojamie defekti salaboti, izņemot atstarpi starp durvīm un paliktni (paliek neliela atstarpe).” [1.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumu Nr.631 „Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu” (turpmāk – Noteikumi) 45.punktu, ja ražotājs pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs piekrīt izpildīt patērētāja prasību, patērētājs ir tiesīgs atkārtoti pieteikt prasījumu par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem laikposmā, kas atlicis līdz likumā noteiktā prasījuma pieteikšanas termiņa beigām.

Noteikumu 46.punkts noteic, ka likumā noteiktajā prasījuma pieteikšanas termiņā neieskaita laikposmu, kas pagājis no prasījuma pieteikšanas dienas līdz dienai, kad novērsta preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem. Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs darījumu apliecinošajā dokumentā norāda datumu, kad novērsta katra preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem. Līdz ar to secināms, ka Servisa kartē ir norādīts laikposms, kad novērstas Preces neatbilstības līguma noteikumiem, tas ir, no 2009.gada 18.janvāra līdz 2010.gada 20.decembrim, kas pierāda to, ka visu šo laika posmu Precei bija defekti, kuri vairākkārt mēģināti novērst, bet gala rezultātā Precei līguma noteikumu neatbilstība netika novērsta.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā pagarinās Precei pretenzijas pieteikšanas laiks un V.K. ir tiesīgs pieteikt prasījumu pieteicējai. Ja pārdevējs atsakās izpildīt patērētāja prasību, tas rakstiski sniedz patērētājam pamatotu atteikumu. Savukārt, ja starp patērētāju un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju pastāv strīds par preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem vai neatbilstības līguma noteikumiem veidu un rašanās cēloņiem, tad Noteikumu noteiktajā kārtībā veiktā ekspertīze kalpo kā tiesisks instruments strīda izšķiršanai starp patērētāju un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem veidu un rašanās cēloņiem. [1.3] Izvērtējot lietas materiālus, Lēmumā secināts, ka V.K. ir izvēlējies vienu no PTAC datu bāzē iekļautajiem ekspertīzes veicējiem un pieteicis biedrībai „Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācija” (turpmāk – LNEA) Preces ekspertīzi, no kā secināts, ka ekspertīze pieteikta atbilstoši Noteikumos noteiktajai kārtībai.

Lēmumā secināts, ka ekspertīzes atzinumā konstatētie tvaika dušas kabīnes ražošanas defekti nav maznozīmīgi. PTAC Lēmumā norāda, ka Prece ir līguma noteikumiem neatbilstoša, jo pieteicēja vairākkārt mēģināja novērst radušos defektus, bet gala rezultātā Precei līguma noteikumu neatbilstība netika novērsta, ko apliecina LNEA 2011.gada 17.februāra eksperta atzinumā Nr.23 (turpmāk – Eksperta atzinums) secinātais. Līdz ar to tas pierāda V.K. viedokļa pamatotību par iegādātās Preces neatbilstību līguma noteikumiem, tādēļ pieteicējai saskaņā ar Noteikumu 36.punktu ir pienākums atmaksāt V.K. tiešos ekspertīzes izdevumus. [2] Pieteikumā (lietas 3.

– 7.lapa) tiesai pieteicēja lūdz Lēmumu atcelt. Pieteikumā pieteicēja norāda turpmāko. [2.1] Lēmumu pieteicēja uzskata par nepamatotu, jo prasījums nav pieteikts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Masāžas kabīne tika piegādāta V.K. 2008.gada 16.decembrī, tātad prasījuma pieteikšanas laiks ir beidzies 2010.gada 16.decembrī, taču prasījums samazināt nopirktās preces cenu par 50% un atgriezt Ls 530 pieteikts tikai 2011.gada 14.janvārī. No tā secināms, ka prasījums nav pietikts garantijas laikā. Pieteicēja norāda, ka garantijas laika ievērošana ir būtisks apstāklis, jo beidzoties garantijas laikam, beidzas arī pieteicējas tiesības sniegt regresa prasību pret dušas kabīnes ražotājiem. [2.2] Pieteicējas ieskatā V.K. ir rīkojies negodprātīgi, jo ir ignorējis pieteicējas lūgumu apskatīt preci un nav paziņojis par Preces ekspertīzes veikšanas datumu. [2.3] PTAC nepamatoti izsecinājusi, ka V.K. prasījumu pieteicis garantijas termiņā.

Situācija, kad garantijas laiks attiecībā uz kādu preces defektu tiek pagarināts par defekta novēršanas laiku, ir iespējama tikai tad, ja V.K. tiešām būtu pieteicis šādu defektu garantijas laikā vai attiecīgi, pagarinājuma laikā. V.K. vairākkārt mutiski bija aicinājis servisa darbiniekus novērst dažādus trūkumus, kas arī tika izdarīts, pat neskatoties uz to, ka tie bija saistīti ar preces nepareizu ekspluatāciju, tomēr tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka šādā veidā pieteicēja atzinusi V.K. taisnību un savu atbildību par norādītā defekta novēršanu.

Nav saprotams, kāpēc V.K. ir lietojis Preci divus gadus un, izsaucot meistarus par ekspertīzē norādīto defektu, redzot, ka defekts nav novērsts, nav pieteicis prasījumu par konkrēto defektu rakstveidā. Tāpēc tas liecina, ka ekspertīzē norādītais defekts garantijas laikā nav pieteikts.

[2.4] Pieteicējas ieskatā eksperta atzinumā norādītā metodika un izmantotā aparatūra neatbilst konkrētās ekspertīzes veikšanas procesam, jo eksperts veicis masāžas kabīnes pētījumu, izmantojot tikai krimināltiesisko tiesu ekspertīžu literatūru. Eksperts ir tikai izmantojis fotofiksācijas metodi, bet nekādas citas metodes vai paņēmienus instrukcijas vai citu piemērotu literatūru, kura būtu atbilstoša pētījuma jautājumam, Eksperts nav izmantojis. Atzinumā ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nav atbildes, no kuras varētu secināt, ka uzdotais jautājums ir izpētīts vispusīgi un dota pamatota atbilde.

Atzinumā aprakstīti trūkuma veidi, bet tajā nav norādīti ne trūkuma rašanās cēloņi, ne konkrētā trūkuma nozīmīgums, kā rezultātā starp konstatētajiem defektiem un izdarītiem secinājumiem nav saskatāma cēloņsakarība, līdz ar to nav saprotams, kā eksperts nonācis pie secinājuma, ka masāžas kabīnei ir ražošanas defekti, kas nav maznozīmīgi. Pieteicēja norāda, ka ekspertīze nav lietderīga un nesniedz likumdošanā noteikto rezultātu, kas apliecina, ka tās izdevumi nav atlīdzināmi. [3] 2012.gada 10.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts PTAC paskaidrojums (lietas 29.

– 33.lapa), kurā norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā minēto. Papildus PTAC norāda turpmāko. [3.1] Lietā nav strīda par to, ka V.K. vairākkārt vērsās pie pieteicējas par Preces neatbilstību līguma noteikumiem un mutiski izteica prasījumus, novērst radušos bojājumus. Tā kā Preces pretenzijas pieteikšanas laikā pieteicēja nebija atteikusies novērst Precei radušos bojājumus, regulāri tika veikti labojumi, V.K. neuzskatīja par nepieciešamu katrreiz iesniegt rakstveida prasījuma pieteikumu par atkārtotu bojājumu parādīšanos.

Nav šaubu par to, ka Prece ir līguma noteikumiem neatbilstoša, jo visus pieteiktos Precei radušos bojājumus pieteicēja centās novērst bez maksas un lietā nav dokumentāru pierādījumu tam, ka V.K. būtu Preci nepareizi ekspluatējis. Līdz ar to Pieteicējas pieteikumā norādītais, ka V.K. Preci ir ekspluatējis nepareizi, ir nepatiess un noraidāms. [3.2] Noraidāma ir pieteicējas atsauce uz to, ka pieteicējai vairs nav tiesību vērsties ar regresa prasību pie Preces ražotāja, jo pieteicēja bija tiesīga vērsties pie Preces ražotāja uzreiz, kad konstatēja, ka V.K. vairākas reizes ir vērsies pie pieteicējas par Preces kvalitāti un norādītie bijājumi netika kvalitatīvi novērsti.

PTAC vērš uzmanību uz to, ka patērētājam vai ekspertīzes veicējam nav pienākuma paziņot pieteicējai ekspertīzes veikšanas datumu. Attiecībā uz pieteicējas pieteikumā norādīto, ka patērētājs ir ignorējis pieteicējas lūgumu apskatīt Preci, PTAC norāda, ka pieteicēja jau sākotnēji vilcinājās ar V.K. prasības izpildi, kaut gan iepriekš bija zināms Preces stāvoklis. [3.3] PTAC norāda, ka eksperta atzinumā izdarīts slēdziens, uzskatot V.K. prasījumu par pamatotu, jo Precei konstatēta neatbilstība līguma noteikumiem.

Tāpat secināms, ka eksperts nav konstatējis Preces nepareizu ekspluatāciju, kā to norāda pieteicēja. Līdz ar to pieteicējas pieteikumā izteiktie argumenti gan par nepareizu Preces lietošanu, gan izteikto neapmierinātību par ekspertīzes atzinumā secināto, gan attiecībā uz PTAC Noteikumu 46.punkta skaidrojumu, nav pamatota. [4] 2012.gada 13.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.K. paskaidrojums (lietas 91. – 98.lapa), kurā norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto. V.K. pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pievienojas atbildētāja viedoklim, uzskata PTAC Lēmumu par pamatotu un lūdza pieteicējas pieteikumu noraidīt. Tiesas sēdē tika norādīts, ka Precei defekts bija jau pašā sākumā, meistari tika saukti vairākkārt, lai novērstu vienu un to pašu defektu – ūdens tecēšanu. Savukārt pats V.K. norāda, ka nav uzskatījis par vajadzīgu sniegt rakstisku pretenziju, jo katru reizi, kad pretenzija tika iesniegta mutiski, meistari tik un tā ieradās. V.K. tiesai paskaidroja, ka sprauga Dušas kabīnes durvīs bija jau no pašas Preces iegādes brīža un to pieteicēja ir zinājusi.

Tāpat V.K. norādīja, ka viņš pat mēnešiem ilgi ir bijis jāgaida uz atsevišķām tvaika kabīnes detaļām, lai pieteicēja kārtējo reizi mēģinātu novērst Preces defektus.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – Likums) mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Minētā likuma VII daļa reglamentē patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu. No lietas materiāliem izriet, ka V.K. 2008.gada 28.oktobrī noslēdza ar pieteicēju līgumu, kurā vienojās par to, ka pieteicēja piegādās un pārdos Preci par Ls 1060 (lietas 36.lapa).

Prece V.K. piegādāta 2008.gada 13.decembrī, par ko liecina, lietā esošais maksājuma čeks un servisa kartītē veiktais ieraksts (lietas 36. – 37.lapa). V.K. 2011.gada 15.janvārī iesniedza pieteicējai prasījuma pieteikumu (lietas 47.lapa), kurā norādīja, ka divu gadu garantijas laikā no paša ekspluatācijas sākuma tika konstatēti vairāki defekti, kuru dēļ normāli ekspluatēt tvaika dušas kabīni nav bijis iespējams. Pieteicēja par minēto problēmu ir informēta, jo laika periodā no 2009.gada 18.janvāra līdz 2010.gada 22.decembrim pieteicējas servisa meistari ne mazāk kā 15 reizes centās novērst defektus.

V.K. lūdza pieteicēju samazināt Preces cenu par 50 % no pārdošanas cenas un atgriezt Ls 530 vai paņemt atpakaļ preci un pilnībā atgriezt atpakaļ par Preci samaksāto naudas summu Ls 1060 apmērā, jo Precei nav novērsta ūdens tecēšana no kabīnes. Uz V.K. iesniegumu pieteicēja sniedza atbildi ar savu 2011.gada 20.janvāra vēstuli (lietas 47.lapa). Pieteicēja norāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka Precei ir defekti, kas varētu traucēt tās ekspluatācijai un servisa karte liecina, ka pieteicējas servisa darbinieki savlaicīgi ir reaģējuši uz V.K. izsaukumiem (sūdzībām) un apzinīgi ir veikuši dušas kabīnes servisa apkalpošanu, līdz ar to pieteicēja uzskata, ka tā nevar apmierināt V.K. prasību.

Likuma 27.panta pirmā daļa noteic, ka patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas [..]. Likuma 28.panta pirmā daļa paredz: ja patērētājs, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs veic vienu no šādām darbībām: (1) attiecīgi samazina preces cenu; (2) novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu; (3) apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem; (4) atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc preces pārdošanas, patērētājs ir tiesīgs: (1) vispirms pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem (izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams); (2) gadījumā, kad ražotājs vai pārdevējs nevar apmainīt preci vai saprātīgā termiņā novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem, neradot neērtības patērētājam, — pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs samazina preces cenu vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam preces nolietojumam.

Tātad minētās normas paredz atšķirīgu patērētāja tiesību apjomu atkarībā no tā, kurā brīdī patērētājam ir atklājies preces defekts. No lietas materiālos esošās servisa grāmatiņas ir konstatējams, ka „laika periodā no 2009.gada 18.janvāra līdz 2010.gada 20.decembrim ir veikti vairāki remontdarbi, tai skaitā: „atskrūvējās pāreja (kāju masāžas), blīvgumijas starp sānu stiklu un profilu, bīvgumijas starp durvīm un paliktni. Visi labojamie defekti salaboti, izņemot atstarpi starp durvīm un paliktni (paliek neliela atstarpe)”.

Tātad V.K. pieteicēja Preci uzstādīja 2008.gada 16.decembrī, bet preces defekta pirmreizējā novēršana notika 2009.gada 18.janvārī, proti, nedaudz vairāk kā mēnesi pēc preces iegādes. Tādejādi tiesas ieskatā defekts tika atklāts ātrāk par sešiem mēnešiem pēc preces iegādes, vēlākais 2009.gada 18.janvārī. Šādā gadījumā V.K. jārīkojas atbilstoši Likuma 28.panta pirmajā daļā paredzētajai kārtībai. Kā no V.K. 2011.gada 15.janvāra prasības pieteikuma (lietas 47.lapa) ir konstatējams, tad pieteicējs ir prasījis samazināt Preces cenu par 50 % no pārdošanas cenas un atgriezt viņam Ls 530 vai paņemt atpakaļ preci un pilnībā atgriezt atpakaļ par Preci samaksāto naudas summu Ls 1060 apmērā.

Tādējādi secināms, ka V.K. ir rīkojies atbilstoši Likuma 28.panta pirmās daļas 1.un 4.punktam. [8] Pieteicējas ieskatā V.K. pretenziju (prasības pieteikumu) ir iesniedzis, nokavējot Likumā noteikto divu gadu garantijas, proti, arī prasības pieteikšanas termiņu. Likuma 27.panta pirmā daļa noteic, ka patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.

Par preces iegādes dienu tiek uzskatīta diena, kad ražotājs vai pārdevējs nodevis un patērētājs pieņēmis attiecīgo preci. Savukārt Likuma 27.panta trešā daļa noteic, ka kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu, kā arī organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets, pamatojoties uz Likuma 27.panta trešo daļu, ir pieņēmis Noteikumus. Kā jau iepriekš tika konstatēts, tad Prece V.K. tika piegādāta 2008.gada 13.decembrī, par ko liecina, lietā esošais maksājuma čeks un servisa kartītē veiktais ieraksts (lietas 36.

– 37.lapa). Tādējādi V.K. varēja pieteikt pieteicējai prasījumu par Preces neatbilstību līdz 2010.gada 13.decembrim saskaņā ar Noteikumos noteikto kārtību. Uz minēto apstākli atsaucas pieteicēja. Tomēr Noteikumu 46.punkts noteic, ka likumā noteiktajā prasījuma pieteikšanas termiņā neieskaita laikposmu, kas pagājis no prasījuma pieteikšanas dienas līdz dienai, kad novērsta preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem. Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs darījumu apliecinošajā dokumentā norāda datumu, kad novērsta katra preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem.

Kā no Preces servisa kartes (lietas 37.lapa) ir konstatējams, tad laika periodā no 2009.gada 18.janvāra līdz 2010.gada 20.decembrim ir veikti vairāki remontdarbi, kas saistīti ar atskrūvējušos pāreju kāju masāžai, blīvgumiju starp sānu stiklu un profilu, blīvgumiju starp durvīm un paliktni. Visi labojamie defekti salaboti, izņemot atstarpi starp durvīm un paliktni (paliek neliela atstarpe). Minēto tiesas sēdē apstiprināja arī V.K., proti, ka viņš ir vairākkārtīgi izsaucis pieteicējas servisa darbiniekus un mutiski informējis pieteicēju, par to, ka Prece ir ar defektiem.

Savukārt no V.K. 2011.gada 15.janvāra prasības pieteikuma un 2011.gada 18.jūlija PTAC adresētās vēstules (lietas 68. – 69.lapa) izriet, ka pieteicējas servisa meistari viņa konstatētos defektus ir centušies novērsts ne mazāk kā 15 (19) reizes. Tādējādi ir secināms, ka V.K. atbilstoši Noteikumu 3.punktam, kas noteic patērētāja tiesību prasījumu iesniegt arī mutiski, ir vairākkārtīgi vērsies pie pieteicējas ar prasījuma pieteikumiem, uz kuriem pieteicēja ir reaģējusi vairākkārtīgi mēģinot novērst Preces defektus.

Izvērtējot iepriekš minētās tiesību normas kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, tiesa secina, ka V.K. nav nokavējis Likuma 27.panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Minēto tiesa pamato ar turpmāko. Kā no lietas materiāliem ir redzams, tad V.K. iegādātajai precei defekti tika novērsti vairākkārtīgi laika periodā no 2009.gada 18.janvāra līdz 2010.gada 20.decembrim, proti, var uzskatīt, ka precei kopš tās iegādes viena gada vienpadsmit mēnešu un divu dienu periodā tika veiktas darbības defektu novēršanai. Tātad, vadoties pēc Noteikumu 45.punkta, Likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš būtu attiecīgi pagarināms.

Tālāk ir noskaidrojams jautājums, par kādu periodu divu gadu termiņš ir pagarināms. Tiesas ieskatā, jebkurai precei ir jāpilda tā funkcija, kuras pildīšanai prece izgatavota. Konkrētajā gadījumā Precei – masāžas un tvaika kabīnei – primāri ir jāpilda dušas kabīnes funkcija. Kā no lietā esošajām fotogrāfijām (lietas 70. – 72.lapa), V.K. tiesas sēdē snigtajiem paskaidrojumiem, servisa grāmatiņas (lietas 37.lapa), eksperta atzinuma (lietas 50. – 51.lapa) un citiem lietas materiāliem (lietas 47.lapa), ir konstatējams, tad galvenais Preces defekts ir apstāklī, ka dušas kabīni nav bijis iespējams aizvērt, sienu blīvējumi ir krituši ārā, kas savukārt ir novedis pie tā, ka no dušas kabīnes ir tecējis ārā ūdens.

Tiesa no dzīvē gūtās pieredzes secina, ka apstāklis, ka no dušas kabīnes tek ārā ūdens, nav ļāvis V.K. Preci izmantot tās primārajam mērķim. Turklāt, kā izriet no lietas materiālos esošās masāžas un tvaika kabīnes montāžas un lietošanas instrukcijas (lietas 38.lapa), tad konkrētās dušas kabīnes specifika ir saistīta ar liela spiediena ūdens padevi un ūdens burbuļu radīšanu, kas nenoliedzami pie konkrētajiem dušas kabīnes defektiem rada vēl lielāku iespēju ūdens iztecēšanai ārpus kabīnes. Līdz ar to ir secināms, ka Precei bija nozīmīgi defekti, kas traucēja ne tikai tās normālu izmatošanu, bet pat liedza tās izmantošanu tās primārajiem mērķiem.

Minēto apstiprina eksperta secinājums, ka Preces defekti klasificējami kā ražošanas defekti, kas nav maznozīmīgi (lietas 51.lapa). Tas, ka eksperts atzinumā ir noteicis Preces nolietojumu 15 % apmērā, liecina par to, ka prece nav izmantota tās defektu dēļ (lietas 51.lapa). Vienlaicīgi tiesa no V.K. tiesas sēdē norādītā konstatē, ka viņam pat mēnešiem ilgi ir bijis jāgaida uz atsevišķām tvaika kabīnes detaļām, lai pieteicēja kārtējo reizi mēģinātu novērst Preces defektus. No servisa grāmatiņas (lietas 37.lapa) ir konstatējams, ka pieteicējas servisa darbinieki tā arī līdz 2010.gada 20.decembrim nav varējuši novērst atstarpi dušas kabīnes durvīs. Ievērojot iepriekš minēto un Likuma 13.panta trešo daļu, kas noteic, ja preces [..] neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes [..] (sk.

šā sprieduma [7] punktu), uzskatāms, ka tā eksistēja preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas dienā, izņemot gadījumu, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē pierāda pretējo, secināms, ka Preces garantijas termiņš, ņemot vērā lietas apstākļus, pagarinājās vismaz par vienu gadu, vienpadsmit mēnešiem un divām dienām, kopš brīža, kad tika veikts pēdējais defektu novēršanas remonts, proti, līdz 2012.gada 22.novembrim (2010.gada 20.decembris + 1 gads, 11 mēneši un 2 dienas).

Līdz ar to ir secināms, ka V.K. prasījumu pieteicējai ir pieteicis tiesību aktos noteiktajā termiņā. Tiesa noraida pieteicējas argumentu, ka pretenzijas pieteikuma termiņu varētu pagarināt tikai tad, ja pretenzija būtu pieteikta rakstiski. Proti, Noteikumu 3.punkts noteic, ka ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākums ir pieņemt un izskatīt patērētāja prasījumu. Patērētājs prasījumu var izteikt mutiski vai iesniegt rakstisku prasījuma pieteikumu (arī nosūtot pa pastu). Tātad likumdevējs ir atzinis, ka mutiski izteikta pretenzijas forma ir pietiekama, lai atzītu, ka patērētājs tādu ir izteicis.

Pie tam, tā kā pieteicēja uz V.K. aicinājumiem novērst Preces defektus ir atsaukusies un veikusi garantijas remontus, vēl jo vairāk atzīstams, ka V.K. vairākkārtīgi ir izteicis pieteicējai prasības pieteikumus pirms viņš iesniedza rakstisko prasības pieteikumu 2011.gada 15.janvārī. Turklāt, saskaņā ar Noteikumu 45.punktu, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs piekrīt izpildīt patērētāja prasību, patērētājs ir tiesīgs atkārtoti pieteikt prasījumu par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem laikposmā, kas atlicis līdz likumā noteiktā prasījuma pieteikšanas termiņa beigām.

Tas, ka V.K. tikai pēc diviem gadiem ir rakstiski pieteicis pretenziju par pieteicējas pārdoto Preci, tiesas ieskatā neliecina, ka konkrētu defektu Precei iepriekš nav bijis, bet liecina, tikai par V.K. toleranci un pacietību pret pieteicēju, un ticību pieteicējai, ka tā tomēr novērsīs Preces defektus.

[9] Pietecēja uz V.K. 2011.gada 15.janvāra prasījuma pieteikumu sniedza atbildi 2011.gada 20.janvārī (lietas 47.lapa). Atbildē norādīts, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka Precei ir defekti, kas varētu traucēt tās ekspluatācijai un servisa karte liecina, ka pieteicējas servisa darbinieki savlaicīgi ir reaģējuši uz V.K. izsaukumiem (sūdzībām) un apzinīgi ir veikuši dušas kabīnes servisa apkalpošanu, līdz ar to pieteicēja uzskata, ka tā nevar apmierināt V.K. prasību. No minētā tiesa secina, ka pieteicēja nevēlas izpildīt V.K. lūgumu – samazināt Preces cenu par 50% no pārdošanas cenas un atgriezt Ls 530 vai paņemt atpakaļ preci un pilnībā atgriezt atpakaļ par Preci samaksāto naudas summu Ls 1060 apmērā, tātad ir atteikusi V.K. prasījuma pieteikumu.

V.K. uz pieteicējas 2011.gada 20.janvāra vēstuli ir darījis zināmu pieteicējai, ka tā kā pieteicēja ir atteikusies apmierināt viņa prasības pieteikumu, kā arī pieteicējas mutisko atteikumu veikt neatkarīgo ekspertīzi Precei, tad V.K. pats par saviem līdzekļiem veiks neatkarīgo ekspertīzi Precei, kā arī tai veiktajiem garantijas remontdarbiem, par rezultātiem pieteicējai tiks paziņots. Saskaņā ar Noteikumu 24.punktu, ja patērētājs ir izteicis vēlmi patstāvīgi pieteikt preces vai pakalpojuma ekspertīzi, viņš ir tiesīgs izvēlēties vienu no Centra datu bāzē norādītajiem ieteicamajiem ekspertīzes veicējiem [..].

Lietas materiālos ir biedrības „Latvijas neatkarīgo ekspertu asociācija” eksperta 2011.gada 17.februāra eksperta atzinums Nr.23 (lietas 50.lapa). Minētā biedrība ir atrodama PTAC mājas lapas datu bāzē (http://www.ptac.gov.lv/page/177#). V.K. par ekspertīzi ir samaksājis Ls 80 (lietas 36.lapa). Ekspertīzei cita starpā uzrādīta Prece un servisa karte. Ekspertam uzdotais jautājums – (1) noteikt uzrādītās dušas kabīnes atbilstību parasti izvirzītajām prasībām, (2) trūkumu veidu, rašanās cēloņus un trūkumu nozīmīgumu (vai dušas kabīnes bojājums ir kvalificējams kā ražošanas defekts, vai tas radies dušas kabīnes nepienācīgās lietošanas rezultātā) un (3) nolietojuma pakāpi.

Eksperts devis slēdzienu, ka Precei apskates laikā konstatētie defekti nav radušies nepienācīgas lietošanas laikā, tie ir klasificējami kā ražošanas defekti, kas nav maznozīmīgi, Prece apskates brīdī neatbilst parasti izvirzāmajām prasībām un līguma noteikumiem un Preces nolietojums apskates laikā ir 15%. [10] Noteikumu 36.punkts paredz, ja ekspertīzi ir pieteicis patērētājs un viņa viedokļa pamatotība izriet no ekspertīzes atzinuma, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam septiņu dienu laikā pēc slēdziena saņemšanas ir pienākums atmaksāt patērētājam tiešos ekspertīzes izdevumus.

Noteikumu 42.punkts noteic, ja ekspertīzē atzīts, ka patērētāja prasījuma pieteikumā izvirzītā prasība ir pamatota, vai šo noteikumu 48.punktā minētā iestāde (konkrētajā lietā PTAC) ir sniegusi saistošus norādījumus ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam, tad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma vai saistošo norādījumu saņemšanas izpilda patērētāja prasību. V.K. 2011.gada 26.februārī ir lūdzis pieteicējai pieņemt atpakaļ Preci un atgriezt pilnībā par to samaksāto summu un atmaksāt tiešos ekspertīzes izdevumus Ls 80 apmērā (lietas 49.lapa).

Pieteicēja 2011.gada 3.martā ir atbildējusi V.K., ka uzskata eksperta slēdzienu par virspusīgu un nekvalificētu un, ka neapmierinās V.K. prasības pieteikumu (lietas 56.lapa). Tiesa secina, ka pieteicēja nav izpildījusi ar Noteikumu 36.un 42.punktu uzlikto pārdevēja pienākumu atmaksāt patērētājam tiešos ekspertīzes izdevumus un izpildīt patērētāja prasību. Noteikumu 47.punkts noteic, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atsakās pieņemt un izskatīt patērētāja prasījuma pieteikumu vai izpildīt patērētāja prasību, kuras pamatotību atzinusi ekspertīze, vai citādi neievēro šajos noteikumos minēto kārtību, patērētājs var iesniegt sūdzību šo noteikumu 48.punktā minētajā iestādē (konkrētajā lietā PTAC).

Kā no lietas materiāliem ir konstatējams, tad, ņemot vērā, ka pieteicēja atteicās apmierināt V.K. prasības pieteikumu, tad V.K. vērsās PTAC (lietas 34.lapa). Tādējādi ir secināms, ka pieteicējs no savas puses ir izpildījis visus Likumā un Noteikumos noteiktos patērētāja pienākumus, lai viņš būtu tiesīgs vērsties ar sūdzību PTAC, lūdzot to iejaukties strīda risināšanā. [11] Pieteicēja uzskata, ka V.K. nav rīkojies godprātīgi, jo ir ignorējis pieteicējas lūgumu apskatīt Preci un nav paziņojis par ekspertīzes veikšanas datumu.

Tiesa piekrīt PTAC paskaidrojumam (lietas 32.lapa), ka V.K. vai ekspertīzes veicējam no tiesību normām neizriet pienākums pieteicējai paziņot par ekspertīzes veikšanas datumu. Savukārt, tā kā pieteicēja jau sākotnēji vilcinājās apmierināt pieteicējas prasības pieteikumu, kaut arī pieteicējai bija ļoti labi zināms Preces stāvoklis, ir tikai saprotami, kādēļ V.K. atteica pieteicējai piekļuvi Precei atkārtotai apskatei. Tiesas ieskatā, pat, ja pieteicēja būtu pielaista atkārtotai Preces apskatei, maz ticams, ka pieteicēja būtu apmierinājusi V.K. prasības pieteikumu.

Tiesas ieskatā minētie apstākļi nevarēja ietekmēt Lēmuma rezultātu un tā tiesiskumu. [12] Pieteicējas ieskatā eksperta atzinums ir neatbilstošs. Noteikumu 40.punkts noteic, ka ekspertīzes veicējs ir neatkarīgs ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā. Par eksperta atzinuma patiesumu un objektivitāti ir atbildīgs ekspertīzes veicējs. Tiesa piekrīt PTAC argumentam, ka PTAC nav tiesību izvērtēt eksperta objektivitāti un izdarīto secinājumu pareizību, jo eksperts ir speciālists savā jomā. Ja Ekspertīze ir veikta atbilstoši Noteikumos noteiktajai kārtībai, tad PTAC nav pamata apšaubīt tās patiesumu un nav pamata neņemt to vērā strīda izšķiršanā.

Proti, eksperta atzinums, kas ir iegūts ievērojot Likumā un Noteikumos noteikto kārtību, ir pieļaujams pierādījums lietā, lai konstatētu Preces neatbilstību līguma noteikumiem. [13] Tiesa dara zināmu, ka izskatot konkrēto lietu, ir vērtējusi visus lietas materiālus un dalībnieku paskaidrojumus, bet, ņemot vērā ekonomijas principu, šajā spriedumā ir analizējusi tos apstākļus, kuriem ir nozīme lietas izlemšanā. [14] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka PTAC Lēmums ir pamatots un tiesisks, bet pieteicējas pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „CITA SANTEHNIKA” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2011.gada 2.decembra lēmuma Nr.256-pt atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ____________ A.Pūcīte Rīgā, 2012.gada 27.jūlijā