Court partially allowed loan recovery claim, awarding principal, interest, penalty, and costs while rejecting commission fee.

Lietas Nr. 28387414

Lietas arhīva Nr. C-1338-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 8.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese Inga Pujate, rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju

sabiedrības /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] /datums/ (turpmāk – prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2009.gada 24.oktobrī noslēgto aizdevuma līgumu Nr. 0906127/10ba

prasītājs izsniedza atbildētājam aizdevumu 1110,05 euro apmērā ar gada procentu likumi – 25,18 %, ar pienākumu atmaksāt

aizdevuma summu un procentus aizdevuma līguma maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā.

[1.2] Atbildētājs neveica maksājumu līgumā paredzētajā kārtībā, tādēļ prasītājs iesniedza tiesā pieteikumu par saistību

piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Ar tiesas lēmumu nolemts izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.7

panta pirmo daļu un 406.8 pantu.

[1.3] Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.3. punkta pirmo teikumu par maksājuma grafikā noteikto

maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu 1 % apmērā no termiņa

nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu līdz visas parāda summas pilnīgai samaksai. Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu

3060,64 euro apmērā, ko labprātīgi samazinājis līdz 298,06 euro.

[1.4] Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1. un 4.1.1.punktiem, gadījumā, ja maksājumu kavējuma dienu

skaits kopā ir vismaz 30 dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt

tūlītēju parāda atmaksu, bet saskaņā ar līguma 4.2.punktu aizņēmējam šādā gadījumā ir pienākums nekavējoties samaksāt

aizdevējam nesamaksāto līgumsodu, neatmaksātos procentus un aizdevuma summu.

Tā kā atbildētājs nebija izpildījis savu saistību un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedza 30 dienas, prasītājs

vienpusēji atkāpās no līguma un pieprasīja no atbildētāja parāda samaksu, kas tika noformēts rakstveidā brīdinājuma formā un

nosūtīts atbildētājam ierakstītā vēstulē 2012.gada 2.janvārī. Brīdinājumā prasītājs lūdza atbildētāju izpildīt savu saistību 7 dienu

laikā.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 8.2.punktu jebkāds paziņojums uzskatāms par nodotu otrai pusei, ja pagājušas 5 dienas

kopš tas nodots pasta iestādē un nosūtīts ar ierakstītu sūtījumu uz adresi, kas norādīta līgumā, tādēļ parāda samaksas termiņš

beidzās 2012.gada 13.janvārī.

[1.5] Atbilstoši aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.6.punktam aizņēmējs atlīdzina aizdevēja zaudējumus, kas tam

radušies, veicot parāda piedziņu, tai skaitā tiesāšanās, pirmstiesas parāda piedziņas un ar tiesas un citu institūciju nolēmumu

izpildi saistītos izdevumus. Izdevumus, kas aizdevējam radušies saistībā ar brīdinājumu, atgādinājumu un SMS atgādinājumu par

līguma noteikumu pārkāpšanu izsūtīšanu, aizņēmējs atlīdzina saskaņā ar spēkā esošo aizdevēja cenrādi.

[1.6] Pēc brīdinājuma nosūtīšanas no atbildētāja 2014.gada 30.jūnijā saņemts maksājums 30,00 euro, kas saskaņā ar

aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.5.punktu novirzīts komisijas maksas par paziņojuma par līguma laušanu nosūtīšanai un

līgumsoda daļējai segšanai.

[1.7] Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.3.punkta otro teikumu atbildētājam ir noteikts pienākums

kopēja parāda samaksas kavējuma gadījumā maksāt līgumsodu 1 % apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas daļas par

katru samaksas kavējuma dienu līdz visas parāda summas pilnīgai samaksai. Kā norādīts prasības pieteikumā, prasītājs nepiemēro

līgumsodu saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.3.punkta otro teikumu.

[1.8] Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka mediācija strīda risināšanā nav izmantota un prasītāja ieskatā strīds nav

risināms mediācijas ceļā.

[1.9] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1720., 1722., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765., 1943. un 1945.pantu, prasītājs

lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 2 206,79 euro, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1 110,05 euro,

nesamaksātajiem procentiem par laika posmu no 2009.gada 24.oktobra līdz 2012.gada 2.janvārim 811,99 euro, nesamaksātā

līgumsoda 259,57 euro un komisijas maksas par aizdevuma līguma noformēšanu 25,18 euro, kā arī samaksātos tiesāšanās

izdevumus un lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku

līdz sprieduma izpildei.

[1.10] Prasītājs norādījis, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[2] 2014.gada 16.oktobrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētāja

deklarētā dzīvesvietas adrese – /adrese/, tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2014.gada 14.novembrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā, kā arī izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs ne minētajā termiņā, ne līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto

prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2014.gada 12.decembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 8.janvārī un par

iespēju saņemt sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu, kā arī izskaidrotas pušu tiesības pieteikt tiesnesei noraidījumu.

Tāpat 2014.gada 12.decembrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi atkārtoti nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar

pielikumā pievienotajiem dokumentiem, taču līdz lietas izskatīšanai 2015.gada 8.janvārī atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus

par iesniegto prasības pieteikumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai

piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja

vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai

ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2014.gada 12.decembrī pasta sūtījumā,

nosūtot minēto informāciju uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, tostarp atbildētājam tiesas dokumenti tika nosūtīti uz

atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām”

paredzētos izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata

par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, civillietas izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības, kas paredzētas Civilprocesa likuma 250.23 un 250.24 pantā, proti –

nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to

secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes

atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[7] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Kā redzams no lietas materiāliem, puses 2009.gada 24.oktobrī noslēgušas aizdevuma līgumu Nr. 0906127/10ba, ar kuru

prasītājs izsniedzis atbildētājam aizdevumu 1110,05 euro (Ls 780,15), ar procentu likmi 25,18 % no aizdevuma summas,

nosakot komisijas maksu par līguma noformēšanu 25,61 euro (lietas 15.lapa).

Atbilstoši līguma nosacījumiem aizdevējs izsniedz aizdevuma summu 2 darba dienu laikā no aizdevuma līguma

noslēgšanas brīža, aizdevumu izmaksājot Latvijas latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kas līguma

parakstīšanas dienā ir 0,702804. Aizdevuma summa aizņēmējam tiek izsniegta, daļu no aizdevuma summas ieskaitot AS Baltijas

Izaugsmes Grupa, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/ aizņēmēja parāda atmaksai, kas izriet no AS Baltijas Izaugsmes Grupa un

aizņēmēja aizdevuma līguma/iem, atlikušo daļu no aizdevuma summas (ja tāda ir) pārskaitot aizņēmējam (lietas 15.lapa).

Saskaņā ar aizdevuma līgumā ietverto maksājuma grafiku, ikmēneša maksājums, kurā ietilpst gan aizdevuma

pamatsummas atmaksa, gan procentu maksājums, gan komisijas maksa, 2010.gada maijā ir Ls 166,45, savukārt vidējais

ikmēneša maksājums, kurā ietilpst gan aizdevuma pamatsummas atmaksa, gan procentu maksājums laikā no 2010.gada jūnija

līdz 2019.gada oktobrim ir Ls 22,88, bet 2019.gada novembra maksājums ir Ls 23,64, un kā maksāšanas datums noteikts katra

mēneša 15., 16. vai 17.datums (lietas 16.-18.lapa).

Kopējā atmaksājamā summa saskaņā ar aizdevuma līgumam pievienoto maksājuma grafiku ir Ls 2775,53, ko veido

atmaksājamā parāda pamatsumma Ls 780,15, procentu summa Ls 1977,38 un komisijas maksa Ls 18,00 (lietas 18.lapa).

2009.gada 26.oktobrī prasītājs ar bankas starpniecību pārskaitījis AS Baltijas Izaugsmes Grupa Ls 780,15, maksājuma

mērķī norādot „20906127106 Līg. Nr. 0906127/ba izmaksa, Līg. Nr. 0741719/46ps segšana” (lietas 20.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka starp pusēm, 2009.gada 24.oktobrī noslēdzot aizdevuma līgumu Nr. 0906127/10ba,

radušās saistību tiesiskās attiecības.

[8] Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis, savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša

līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Kā izriet no prasītāja veikto maksājumu uzskatījuma aizdevuma līgumam Nr.0906127/10ba, atbildētājs veicis divus

maksājumus aizdevuma atmaksai – 2011.gada 27.septembrī samaksājot prasītājam 18,88 eu r o u n 2014.gada 30.jūnijā

samaksājot prasītājam 30,00 euro (lietas 13.lapa), kas novirzīti komisijas maksas par paziņojuma par līguma laušanu nosūtīšanu

un līgumsoda daļējai segšanai (lietas 4., 11., 12.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis

pierādījumus, kas apliecinātu parāda summas samaksu, kā arī nav iesniedzis paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, līdz ar

to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegto parāda aprēķinu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav pildījis savas ar aizdevuma līgumu nodibinātās saistības, līdz ar to tiesa

atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds par neatmaksāto aizdevuma pamatsummu Ls 780,15 jeb 1 110,05 euro

(minētā summa pārrēķināta no latiem uz euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantam, ievērojot neatsaucami fiksēto euro maiņas

kursu (EUR 1 = LVL 0,702804) un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus).

[9] Prasītājs prasības pieteikumā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja nesamaksātos procentus par laika periodu no 2009.gada

24.oktobra līdz 2012.gada 2.janvārim 811,99 euro (lietas 6.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs, savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa paredz, ka

procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Kā redzams no lietas materiāliem, puses aizdevuma līgumā vienojušās par to, ka aizņēmuma procentu likme ir 25,18 %

gadā no aizdevuma summas, maksājuma grafikā nosakot konkrētu aizdevuma un procentu atmaksas summu, kas aizņēmējam

jāmaksā katru mēnesi, vidēji Ls 22,88 mēnesī, sākot no 2010.gada maija līdz 2019.gada novembrim (lietas 16.-18.lapa).

Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.1. punktu aizdevējs ir tiesīgs pirms termiņa vienpusēji atkāpties no

līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu no aizņēmēja gadījumā, ja aizņēmējs ir nokavējis no līguma izrietošās maksājuma

saistības izpildi kopā vismaz par 30 dienām (lietas 19.lapa).

Kā redzams no lietas materiāliem, 2012.gada 2.janvārī prasītājs nosūtījis atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā

brīdinājumu par to, ka aizdevējs 2012.gada 2.janvārī ir vienpusēji atkāpies no līguma, jo aizņēmējs nav pildījis savas saistības un

/pers. A/ parāds ir Ls 2158,09, tajā skaitā – nesamaksātā aizdevuma pamatsumma Ls 780,15, nesamaksātie līgumiskie procenti

Ls 570, 67, līgumsods Ls 780, 15, ar parāda piedziņu saistītie izdevumi Ls 9,12 un neatmaksātā komisijas maksa Ls 18 (lietas

21., 23.-25.lapa).

No prasības pieteikuma un lietas materiālos esošā parāda aprēķina izriet, ka prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja

līgumiskos procentus 811,99 par laika posmu no 2009.gada 24.oktobra līdz 2012.gada 2.janvārim (lietas 11., 12.lapa), proti –

no līguma noslēgšanas brīža līdz brīdim, kad prasītājs vienpusēji atkāpies no līguma.

Civilprocesa likuma 5.panta sestajā daļā noteikts, ka, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā paustajām atziņām līgumiskie procenti gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no

līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-644/2013).

Tādējādi tiesa secina, ka puses līgumā vienojušās par aizņēmēja pienākumu maksāt procentus un par aizņēmuma procentu

likmi, un līdz ar to prasītājs pamatoti lūdzis piedzīt līgumiskos procentus līdz brīdim, kad līgums beidzis pastāvēt, prasītājam

vienpusēji atkāpjoties no līguma tā iemesla dēļ, ka atbildētājs nav pildījis savas saistības.

Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja veiktā līgumisko procentu aprēķina atbilstību līguma

noteikumiem. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par līgumisko procentu 811,99 euro piedziņu no atbildētāja

par laiku no 2009.gada 24.oktobra līdz 2012.gada 2.janvārim ir pamatota un apmierināma.

[10] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.3.punkta pirmo

teikumu ir aprēķinājis līgumsodu 3060,64 apmērā, ko labprātīgi samazinājis līdz 298,06 euro. Vienlaikus prasītājs norāda, ka pēc

paziņojuma par prasītāja vienpusēju atkāpšanos no līguma nosūtīšanas, atbildētājs 2014.gada 30.jūnijā veicis maksājumu 30,00

euro apmērā, kas saskaņā ar līguma 2.5. punktu novirzīts komisijas maksas par paziņojuma nosūtīšanu un līgumsoda daļējai

segšanai, līdz ar to prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 259,57 euro (lietas 7.lapa).

Kā izriet no aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.3.punkta par līgumā noteikto maksājumu atmaksas termiņu un

apmēra neievērošanu aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu viena procenta (1 %) apmērā no nokavētā/to maksājumu

summas par katru kavējuma dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), savukārt atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsoda

apmēru noteic līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt

samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.01.2014.) Civillikuma

1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, kā arī ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No lietas materiāliem izriet, ka aizdevējs 2012.gada 2.janvārī ir vienpusēji atkāpies no līguma, jo aizņēmējs nav pildījis

savas saistības (lietas 21.lapa). Savukārt, kā redzams no lietas materiālos esošā prasītāja sagatavotā parāda aprēķina aizdevuma

līgumam Nr. 0906127/10ba līgumsoda aprēķins veikts par laika periodu no 2010.gada 17.maija līdz 2012.gada 2.janvārim, kad

prasītājs vienpusēji atkāpās no līguma (lietas 11.-14.lapa).

Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā izteiktajām atziņām ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa,

līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai

atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās (sk. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā nr. SKC-644/2013).

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja sagatavotā līgumsoda

aprēķina atbilstību līguma noteikumiem, tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods uzskatāms par pamatotu un samērīgu,

ņemot vērā to, ka atbildētājs ilgstoši nav pildījis savas saistības. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda piedziņu 259,57

euro no atbildētāja par kavētajiem maksājumiem no 2010.gada 17.maija līdz 2012.gada 2.janvārim, kad prasītājs vienpusēji

atkāpās no līguma, ir pamatota un apmierināma.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja komisijas maksu par aizdevuma līguma noformēšanu 25,18 euro apmērā (lietas

7., 33. lapa).

Atbilstoši aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.7.punktam aizdevējs ir tiesīgs no aizņēmējam izsniedzamās aizdevuma

summas saskaņā ar aizdevēja apstiprināto cenrādi ieturēt komisijas maksu par aizdevuma izsniegšanu (lietas 19.lapa).

Lietas materiāliem prasītājs ir pievienojis /Nosaukums A/ vadītāja rīkojumu par cenrāža apstiprināšanu, kas stājas spēkā

2011.gada 7.decembrī, un ar kuru apstiprināts cenrādis par paziņojuma par līguma laušanu nosūtīšanu 7,30 LVL apmērā (lietas

26., 27.lapa).

Ņemot vērā to, ka lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka komisijas maksa par aizdevuma izsniegšanu saskaņā ar

aizdevēja apstiprināto cenrādi ir 25,18 euro, kā tas norādīts prasības pieteikumā, prasība daļā par komisijas maksas par

aizdevuma līguma noformēšanu 25,18 euro apmērā no atbildētāja par labu prasītājam noraidāma.

[12] Prasītājs lūdz noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus

– 6 % gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā tiesa ir atzinusi prasību par parāda pamatsummas piedziņu par pamatotu, tiesa atzīst, ka ir likumīgs pamats piedzīt no atbildētājas

likumiskos procentus, kuru apmērs saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā no nesamaksātās aizdevuma

pamatsummas, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.

[13] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionālai tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[13.1] No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 278,26 euro, kā arī lūdzis

ieskaitīt valsts nodevu Ls 31,45 apmērā, kas samaksāta par pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā (lietas

8.,9.lapa), t.i. kopā 323,01 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 9.-11.lapa).

Prasības kopējā summa, par kuru maksājama valsts nodeva ir 2 206,79 euro (lietas 7.lapa), par kuru maksājama valsts

nodeva 323,01 euro apmērā.

Prasība apmierināta par kopējo summu 2 181,61 euro, tas ir 98,85 % apmērā no 2 206,79 euro. Tiesa atzīst, ka no

atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasības daļai – 319,31 euro (t.i. 98,85

% no 323,01 euro).

[13.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas laikā radušies ar tiesas dokumentu nosūtīšanu saistītie

izdevumi 5,61 euro (lietas 2.lapa). Prasītājs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 10.lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas prasības, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

proporcionāli apmierinātajai prasības daļai 4,64 euro apmērā (t.i. 98,85% no 4,70 euro), savukārt valsts ienākumos no atbildētāja piespriežami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 0,91 euro apmērā, kas radušies lietas izskatīšanas laikā saistībā ar tiesas dokumentu nosūtīšanu.

Līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami

tiesas izdevumi 323,95 euro (319,31 euro + 4,64 euro).

[13] Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, parādu 2 181,61 euro (divi tūkstoši viens simts astoņdesmit viens euro un sešdesmit viens cents), kas sastāv no:

- aizdevuma pamatsummas 1 110,05 euro (viens tūkstotis viens simts desmit euro un pieci centi);

- līgumiskajiem procentiem 811,99 euro (astoņi simti vienpadsmit euro un deviņdesmit deviņi centi) par laiku no

2009.gada 24.oktobra līdz 2012.gada 2.janvārim;

- līgumsoda 259,57 euro (divi simti piecdesmit deviņi euro un piecdesmit septiņi centi).

Noraidīt prasību daļā par komisijas maksas par aizdevuma līguma noformēšanu 25,18 euro apmērā piedziņu no /pers. A/

par labu /Nosaukums A/.

Noteikt /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6 (sešus) % no simta gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, tiesāšanās izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasības daļai:

- valsts nodevu 323,95 euro (trīs simti divdesmit trīs euro un deviņdesmit pieci centi);

- ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,64 euro (četri euro un sešdesmit četri centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,91 euro (deviņdesmit

viens cents) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C28387414.

Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,

110.kabinetā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2015.gada 8.janvāris.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate