Court partially allowed landlord's eviction claim against tenants for unpaid rent and services in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the landlord's request to terminate the lease and evict tenants, ordering only the collection of outstanding rent and service fees. The landlord argued that tenants had vacated the apartment and stopped paying, while the tenants failed to appear or submit written defenses. The court ruled in favor of the landlord regarding the monetary debt but rejected the specific claim to terminate the lease and evict the occupants.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041. panti; When a tenant fails to appear and the landlord proves the debt, the court may order payment of arrears and costs but may decline the request to terminate the lease if the tenant has vacated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28368011
Lietas arhīva Nr. C-0817-13/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 6.septembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnesis J.Stūrmanis,
ar tiesas sēžu sekretāri V. Silovu,
piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ par īres maksas un maksas par
saņemtajiem pakalpojumiem piedziņu.
Aprakstošā daļa
2011.gada 6.jūlijā /pers. D/ (turpmāk arī prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ (turpmāk arī atbildētāji)
par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par
saņemtajiem pakalpojumiem piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāji pamatojoties uz 2009. gada 1. maijā noslēgto Dzīvojamo telpu īres līguma pamata īrē no
prasītāja dzīvokli Nr/adrese/, taču nemaksā īres maksu un neapmaksā saņemtos pakalpojumus, parāds uz 2011. gada 1. aprīli ir Ls
682,41.
Prasītājs lūdz lauzt noslēgto īres līgumu, izlikt atbildētājus no dzīvokļa un piedzīt solidāri parādu.
2013. gada 14. martā tiesā iesniegts pieteikums par prasījuma apmēra palielināšanu, kurā tiek lūgts piedzīt īres un neapmaksāto
pakalpojumus parādu uz 2013. gada 1. martu Ls 3561,86 apmērā.
Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesnieguši.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja daļēji, lūdza tikai piedzīt solidāri no atbildētājiem īres un
neapmaksāto pakalpojumus parādu uz 2013. gada 1. martu Ls 3561,86 apmērā, paskaidroja, ka atbildētāji atbrīvojuši izīrēto dzīvokli,
strīda par līguma laušanu un izlikšanu vairs nav.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņiem paziņots savlaicīgi, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.panta prasībām, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietas adresēm.
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un
vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti
ar pasta sūtījumu.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētāju piedalīšanās.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz
loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
No lietas materiāliem pievienotā 2009.gada 1.maija Dzīvojamo telpu īres līguma redzams, ka tas noslēgts starp /pers. D/, kā izīrētāju,
un /pers. E/, kā īrnieku, par dzīvojamās telpas /adrese/, izīrēšanu uz laiku līdz 2010. gada 30. aprīlim. Līguma 3.5.apakšpunkts nosaka
atbildētāja pienākumu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem samaksāt līdz mēneša sestajam datumam rēķina
izrakstīšanas tekošajā mēnesī.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot
zaudējumus.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās
telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama
dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir izpildījis saistības – ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus
atbildētājiem, savukārt, atbildētāji nav apmaksājuši rēķinus, atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījuši ar līgumu
uzņemtās saistības. No parāda aprēķina redzams, ka atbildētāji kopš 2010. gada janvāra nav veikuši nevienu maksājumu par
dzīvokļa īri un saņemtajiem pamatpakalpojumiem, un tādējādi ir izveidojies parāds Ls 3561,86. Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka
prasītājs ļāvis izmantot dzīvokli un ļāvis izmantot komunālos pakalpojumus, bet atbildētāji nav veikuši samaksu.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. pants nosaka, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Tiesa uzskata, ka prasība daļā par parāda piedziņu pret /pers. H/ ir noraidāma, jo viņš kopš 2011. gada 21. maija uzturas Lielbritānijā
un tiesai nav iesniegti pierādījumi par to, ka viņš vispār būtu bijis iemitināts izīrētajā dzīvoklī.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāji tiesai nav iesnieguši
pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts, kā arī nav iesnieguši paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību. Tiesai nav pamata
apšaubīt prasītāja parāda aprēķinu, arī atbildētāji to nav apstrīdējuši, tādēļ no atbildētājiem /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ solidāri
prasītāja labā piedzenams parāds Ls 3561,86 apmērā.
Bez tam, prasītājs lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar
Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, tādējādi no atbildētājiem par labu prasītājam
piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva par parāda piedziņu Ls 102,36 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi Ls 4,40 apmērā, kopā piedzenot Ls 106,76.
Ņemot vērā, ka prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu nav nomaksājis valsts nodevu par pieaugumu
pievienošanu, no atbildētājiem par labu valstij piedzenami izdevumi par valsts nodevu Ls 111,69 apmērā.
Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041.pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt solidāri no /pers. E/, /personas kods/, /pers. F/, /personas kods/, /pers. G/, /personas kods/, par labu /pers. D/, /personas
kods/, parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par laika periodu no 2010.gada janvāra līdz 2013.gada
1.martam Ls 3561,86 (trīs tūkstoši pieci simti sešdesmit viens lats, 86 santīmi) apmērā un tiesas izdevumus Ls 106,76 (viens simts
seši lati, 76 santīmi), kopā Ls 3668,62 (trīs tūkstoši seši simti sešdesmit astoņi lati, 62 santīmi).
Prasību daļā par parāda piedziņu pret /pers. H/ noraidīt.
Piedzīt solidāri no /pers. E/, /personas kods/, /pers. F/, /personas kods/, /pers. G/, /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu Ls
111,69 (viens simts vienpadsmit lati, 69 santīmi), kas labprātīgi maksājama:
Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas Nr.: 90000050138
Konta Nr.: LV55TREL1060190911200
Saņēmēja iestāde: Valsts kase
BIC kods: TRELLV22
Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Ja valsts nodeva netiks samaksāta
spriedumā noteiktajā termiņā, tad tiks izdots izpildu raksts par valsts nodevas piespiedu piedziņu, kas tiks nodots zvērinātam tiesu
izpildītājam izpildei.
Noteikt /pers.D/, /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. E/, /personas kods/, /pers. F/, /personas
kods/, /pers. G/, /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (Ls 3561,86).
Noteikt /pers.E/, /personas kods/, /pers. F/, /personas kods/, /pers. G/, /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10
(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 6.septembrī.
Tiesnesis J.Stūrmanis