Court convicted defendant of child contact rights violation and ordered compensation for victim's relocation costs.

Lietas Nr. 11091200119

K77-0421-25/37

ECLI:LV:RPT:2025:0723.11091200119.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2025.gada 23.jūlijā

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs,

piedaloties prokuroriem Mārim Dembovskim un Nikai Vigulei, aizstāvei Ivandai Dauvartei, juridiskās

palīdzības sniedzējai Rūtai Randarei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, celta apsūdzība

pēc Krimināllikuma 168.panta.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ izvairījās no tiesas nolēmuma, kas izriet no saskarsmes tiesībām ar bērnu šādos apstākļos.

2019.gada 21.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par pagaidu saskarsmes

tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, nosakot /Persona B/ saskarsmes tiesību izmantošanas pagaidu kārtību

ar viņa un /Persona A/ kopīgo nepilngadīgo bērnu /Persona C/. Ar tiesas lēmumu noteikts, ka /Persona B/

saskarsmes tiesības realizē 2019.gada 4.jūnijā, 2019.gada 18.jūnijā, 2019.gada 2.jūlijā, 2019.gada 16.jūlijā,

2019.gada 30.jūlijā, 2019.gada 13.augustā un 2019.gada 20.augustā no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas

bāriņtiesas telpās Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē, turpmāk turpinot saskarsmi ne retāk kā divas reizes

mēnesī otrdienās no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas bāriņtiesas telpās Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē,

/Persona B/ paziņojot par saskarsmes izmantošanas dienu /Persona A/ un Rīgas bāriņtiesai ne mazāk kā vienu

nedēļu pirms saskarsmes dienas. Tiesas lēmuma izpilde noteikta nekavējoties. 2019.gada 24.maijā /Persona A/

iepazīstināta ar pieņemto nolēmumu, saņemot tā norakstu.

/Persona A/, būdama persona, kurai uzlikts pienākums labprātīgi izpildīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas 2019.gada 21.maija lēmumu, zinot par tajā uzliktajiem pienākumiem, apzinoties savu darbību prettiesisko

raksturu un ignorējot minēto tiesas nolēmumu, 2019.gada 4.jūnijā nenodrošināja /Persona B/ nolēmumā

noteiktās saskarsmes tiesības ar viņu kopīgo nepilngadīgo bērnu.

Turpinot ignorēt minēto tiesas nolēmumu, /Persona A/ 2019.gada 2.jūlijā, 2019.gada 16.jūlijā, 2019.gada

30.jūlijā, 2019.gada 13.augustā, 2019.gada 20.augustā un 2019.gada 5.novembrī nenodrošināja /Persona B/

nolēmumā noteiktās saskarsmes tiesības ar viņu kopīgo nepilngadīgo bērnu.

Tādā veidā /Persona A/ ilgstoši un sistemātiski izvairījās no ar tiesas nolēmumu, kas izriet no saskarsmes

tiesībām ar bērnu, uzliktā pienākuma izpildes.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 168.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu krimināllieta tika iztiesāta bez apsūdzētās /Persona

A/ piedalīšanās, jo apsūdzētā atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdēm.

Pirmstiesas procesā, būdama nopratināta kā apsūdzētā, /Persona A/ par apsūdzības būtību liecināja, ka

apsūdzība viņai saprotama, sevi par vainīgu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina.Norādīja, ka

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija spriedums ir nelikumīgs, tāpēc /Persona B/

nenodrošināja saskarsmes tiesības ar /Persona C/.(1.sēj. 1.1.162.-163.)

Tiesvedības gaitā apsūdzētā tiesai iesniedza lielu daudzumu gan pašas rakstītu, gan kopētu iesniegumu, kuri

adresēti dažādām tiesībaizsardzības iestādēm, no kuriem secināms, ka apsūdzētā savu vainu neatzīst, jo Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija spriedums ir nelikumīgs, neatbilstošs reālajai

situācijai.

[3] Neskatoties uz to, ka /Persona A/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina,

izvērtējot celto apsūdzību kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa nodibina, ka ir pamats taisīt

notiesājošu spriedumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, jo tiesas izmeklēšanas gaitā apsūdzētās

vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 168.panta ir pierādīta pilnībā ar krimināllietas materiāliem kopumā un

savstarpējā saistībā un tieši.

[3.1] Ar cietušā /Persona B/ sniegtajām liecībām tiesas izmeklēšanā par to, ka vēlējās izmantot saskarsmes

tiesības ar savu dēlu. Ar bērnu māti bija vienojies par to, kad brauks satikt bērnu, tomēr tas neizdevās. Arī šobrīd

bērna māte neatbild uz e-pastiem un ziņām, domā, ka apsūdzētā ir nobloķējusi viņu. Ir vēlējies apjautāties par

bērnu veselību, kādā skolā mācās, tomēr nekas nav zināms, jo bērna māte slēpjas. Cietušais pats zvanīja ārstam

par bērnu veselības stāvokli, ārsts esot teicis, ka bērni ir izrakstīti un atrodas cita ārsta pārraudzībā, tāpēc

nezināja, kā ar bērniem sakontaktēties. Zvanīja arī bērnudārza vadītājai, lai apjautātos par bērniem, taču tur

norādīja, ka bērni esot pārgājuši uz citu bērnudārzu. Nezina, vai bērni iet uz skolu un kuru un kā viņiem iet.

Cietušais jaunu iesniegumu policijai par apsūdzēto nav rakstījis, jo tam nav jēgas, tā kā bērns pa šo laiku ir

atsvešināts no tēva. Bāriņtiesai bija jānodrošina saskarsme un bija jāsazinās ar apsūdzēto. Bāriņtiesa esot

sazinājusies gan ar apsūdzēto, gan cietušo, bet Bāriņtiesa nezināja, vai apsūdzētā ieradīsies uz tikšanos.

Satikšanās neesot izdevusies, jo apsūdzētā esot bijusi ārpus Latvijas.

/Persona B/ norādīja, ka pilnībā uztur pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un iesniegumu, uz kura pamata

tika uzsākts kriminālprocess.

[3.2] Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /Persona B/ iesniegumā par kriminālprocesa uzsākšanu, kurā norādīts,

ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija lēmumu civillietā Nr.C30691017 viņam

tika noteikta saskarsmes atjaunošana ar dēlu /Persona C/ 2019.gada 4. un 18.jūnijā, 2,. 16., 30.jūlijā, 13. un

20.augustā no plkst.15.00 līdz 17.00 Rīgas Bāriņtiesas telpās, Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē, turpmāk

turpinot saskarsmi ne retāk kā 2 reizes mēnesī otrdienā no plkst.15.00 līdz 17.00, Rīgas Bāriņtiesas telpās, Rīgas

Bāriņtiesas psihologa klātbūtnē.

[3.3] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti cietušā /Persona B/ rakstveida liecībās par to, ka bērnu pēdējo reizi

redzējis 2017.gada maijā, tikšanās laikā /Persona A/ sarīkoja kārtējo skandālu bērna klātbūtnē, kliedza,

apsaukājās, nedeva ar bērnu komunicēt, draudēja ar pazīstamu policistu. Vēlāk uzzināja, ka viņa par šo tikšanos

ir uzrakstījusi iesniegumu policijai par it kā viņai veikto uzbrukumu. No jebkādas normālas saziņas atsakās,

izsaka apvainojumus un kaut ko pieprasa. Vai pazūd un neatbild vairākus gadus.

Kopš bērna piedzimšanas, cietušais bija braucis daudzas reizes, bet bērnu redzēt izdevās tikai piecas reizes, un

tās pašas ar skandāliem, kam sekoja nepatiesi iesniegumi policijai par draudiem no viņa puses. 2019.gadā

vairākas reizes brauca uz tikšanos ar bērnu Rīgas bāriņtiesā, taču /Persona A/ ar bērnu nebija, to fiksēja arī tiesu

izpildītājs. Bērns tiek atsvešināts norādot, ka viņš no tēva baidās un, ka tētis ir slikts un bīstams. /Persona A/

nepārtraukti konfliktē, biedē ar policiju un tiesu, kā arī izrāda psiholoģisku spiedienu.

No 2017.gada /Persona A/ slēpās un neatbildēja uz zvaniem, deklarējusi savu dzīvesvietu Krievijā, Rjazaņas

apgabalā, neatļauti šķērsoja robežu, kā arī veikusi citas nelikumīgas darbības. (1.sēj. 1.1.59.-61.)

2019.gada 21.maijā viņam izsniegts izpildraksts lietā, gadījumā, ja iepriekš minētais lēmums netiktu pildīts. Tā

kā cietušais pastāvīgi dzīvo Londonā, un ieradās Rīgā tikai, lai satiktu dēlu, /Persona A/ pieļautā tiesas

nolēmuma nepildīšana rada ievērojamus materiālos zaudējumus, ka arī ir pretēja bērna interesēm, jo liedz

bērnam īstenot viņa saskarsmes tiesības ar tēvu.

2019.gada 4.jūnijā /Persona A/ uz plānoto tikšanos neireradās, nepaskaidrojot neierašanās iemeslus. Bāriņtiesas

darbiniece paskaidroja, ka /Persona A/ paziņoja, ka negrasās pildīt tiesas nolēmumu.

Sakarā ar minēto cietušais iesniedza izpildrakstu izpildei zvērinātai tiesu izpildītājai Dacei Plešai, Rīgas

apgabaltiesas iecirknis Nr.65, kura 2019.gada 3.jūlijā nosūtīja /Persona A/ paziņojumu par pienākumu izpildīt

nolēmumu, proti, nākamajās paredzētajās reizēs viņai, kopā ar dēlu /Persona C/, jāierodas Rīgas Bāriņtiesas

telpās /Adrese A/, lai nodrošinātu tēva saskarsmes tiesību izmantošanu ar dēlu.

Saskaņā ar zvērinātas tiesu izpildītājas 2019.gada 16.jūlijā sastādīto aktu Nr.27/065/2019-AKT /Persona A/

Rīgas Bāriņtiesas telpās neieradās, kā arī nepaziņoja neierašanās iemeslu. Sakarā ar minēto zvērināta tiesu

izpildītāja iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu Civilprocesa likuma 620.2panta

kārtībā, lūdzot tiesu uzlikt /Persona A/ naudas sodu līdz 1500 EUR.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 16.septembra lēmumu /Persona A/ uzlikts naudas

sods 50 EUR, par Rīga pilsētas Vidzemes priekšpilsēta tiesas 2019.gada 21.maija lēmuma nepildīšanu, lēmums

stājies spēkā.

2019.gada 22.oktobrī Rīgas bāriņtiesas Ģimenes domstarpību lietu nodaļas vadītāja nosūtīja /Persona A/

paziņojumu aicinot nodrošināt /Persona C/ ierašanos Bāriņtiesā 2019.gada 5.novembrī plkst.15.00 pie

Bāriņtiesas psiholoģes /Persona D/, nolūkā nodrošināt /Persona B/ saskarsmi ar dēlu.

Pēc Rīgas bāriņtiesas pieprasījuma, saskarsmes persona /Persona D/, izsniedz informāciju, ka /Persona A/ ar

dēlu 2019.gada 5.novembrī uz tikšanos ar cietušo neieradās, nepaziņojot par neierašanās iemesliem. (1.sēj.

1.1.3.-5.).

[3.4] Ar liecinieces /Persona D/ sniegtajām liecībām tiesas izmeklēšanā par to, ka Rīgas bāriņtiesā pilda

psihologa pienākumus. Atceras, ka uz tikšanās reizēm ieradās tikai tēvs, bet māti un bērnu viņa neredzēja. Bija

nozīmētas tikšanās reizes 04.06.2019., 02.07.2019., 30.07.2019., 13.08.2019., 20.08.2019., 05.11.2019.

Lieciniecei nebija zināmi apsūdzētās un bērna neierašanās iemesli, kuri neieradās ne reizi. Savukārt tēvs parasti

ieradās savlaicīgi, 15 minūtes iepriekš. Gaidot apsūdzēto ar bērnu, viņi sarunājās par nebūtiskām lietām, kā arī

plānoja veidot šo saskarsmi. Tēvs ieradās 04.06., 02.07., 30.07. (ieradās arī Zvērināta tiesu izpildītāja). 13.08. un

20.08.2019. neieradās neviens. Apsūdzētās neierašanās bija neattaisnota. (2.sēj. 1.1.129.-133.)

[3.4.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas liecinieces

/Persona D/ liecības par to, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija

lēmumu/Persona B/ noteikta saskarsmes atjaunošana ar dēlu /Persona C/ 2019.gada 4. un 18.jūnijā, 2,. 16.,

30.jūlijā, 13. un 20.augustā no plkst.15.00 līdz 17.00.

2019.gada 2.jūlijā Rīgas Bāriņtiesā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona B/ neieradās. Par

neierašanās iemesliem informācija netika sniegta.

2019.gada 30.jūlijā Rīgas Bāriņtiesā ieradās tiesu izpildītāja D.Pleša, bet pārējās personas neieradās. /Persona B/

elektroniski informēja, ka neieradīsies.

2019.gada 13.augustā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/ neieradās. Par neierašanās

iemesliem informācija netika sniegta.

2019.gada 20.augustā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/ neieradās. Par neierašanās

iemesliem informācija netika sniegta.

2019.gada 5.novembrī Rīgas Bāriņtiesā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/ neieradās. Par

neierašanās iemesliem informācija netika sniegta. Lieciniece papildus liecināja, ka ar bērna māti un bērnu ne

reizi nebija komunicējusi, jo bērna māte ignorēja nozīmētās satikšanās. Nopratināšanas protokolam lieciniece

pievienoja divu klienta sadarbības pārskatus.

Pievienotajos 2019.gada 17.septembra un 5.novembra klienta sadarbības pārskatos fiksēta informācija, ka

2019.gada 4.jūnijā un 2.jūlijā Rīgas Bāriņtiesā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/

neieradās; 30.jūlijā ieradās tiesu izpildītāja D.Pleša, bet pārējās personās neieradās, /Persona B/ elektroniski

informēja, ka neieradīsies. 2019.gada 13. un 20.augustā iesaistītās personas neieradās. (1.sēj. 1.1.49.-51.)

[3.4.2] Tiesas sēdē, lieciniece /Persona D/, pirmstiesas procesā sniegtās liecības uzturēja, precizēja, ka cietušais

neieradās tikai vienu reizi. (2.sēj. 1.1.131.-132.)

[3.5] Ar 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu ar kuru /Persona B/ noteikta

saskarsmes atjaunošana, nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas pagaidu kārtību ar nepilngadīgo dēlu

/Persona C/ 2019.gada 4. un 18.jūnijā, 2019.gada 2., 16. un 30.jūlijā, kā arī 2019.gada 13. un 20.augustā no

plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas bāriņtiesas telpās, Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē, turpmāk turpinot

saskarsmi ne retāk kā 2 reizes mēnesī otrdienās no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas bāriņtiesas telpās, Rīgas

bāriņtiesas psihologa klātbūtnē. (1.sēj. 1.1.6.-10.)

[3.6] Ar 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izpildu rakstu par saskarsmes

atjaunošanu, kurš izdots pamatojoties uz 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

lēmumu. (1.sēj. 1.1.11.-12.)

[3.7] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2019.gada 16.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

lēmumā pēc Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.65 zvērinātas tiesu izpildītājas Daces Plešas pieteikuma par

/Persona A/ atbildību Civilprocesa likuma 620.25panta kārtībā. Lēmuma konstatēts, ka apsūdzētā nepildīja

2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, par ko noteikts naudas sods 50 EUR.

(1.sēj. 1.1.16.-17.)

[3.8] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti cietušā pārstāves /Persona F/ nopratināšanas protokolā, kuras pēc satura

ir analoģiskas cietušā sniegtajām ziņām iesniegumā par kriminālprocesa uzsākšanu pret apsūdzēto (1.sēj.

1.1.24.)

[3.9] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Rīgas 182.pirmsskolas izglītības iestādes atbildē par to, ka /Persona C/

bieži neapmeklēja iestādi slimības dēļ, gan citu iemeslu dēļ. No 2019.gada janvāra iestādi nav apmeklējis un

30.septembrī atskaitīts, pamatojoties uz mātes iesniegumu sakarā ar aizbraukšanu uz ārzemēm. (1.sēj. 1.1.30.)

[3.10] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas atbildē Valsts policijai, no

kuras izriet, ka ar 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par saskarsmes

atjaunošanu /Persona B/, apsūdzētā ir iepazinusies, lēmuma noraksts apsūdzētajai personīgi izsniegts 2019.gada

24.maijā. (1.sēj. 1.1.45.)

[3.11] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2019.gada 5.novembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

lēmumā saskaņā ar kuru atstāta bez izskatīšanas apsūdzētās prasība pret cietušo par saskarsmes tiesības

izmantošanas kārtības noteikšanu. (1.sēj. 1.1.55.)

[3.12] Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas cietušā iesniegtajās sarakstēs no /Persona A/ no kurām izriet, ka

apsūdzētā apvaino cietušo, apsaukā viņu un nesniedz nekādu informāciju par bērnu. (1.sēj. 1.1.64.-67.)

[3.13] Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas bāriņtiesas atbildē Valsts policijai par to, ka /Persona B/

vairākkārt ieradās uz tiesas lēmumā noteikto saskarsmi ar dēlu, savukārt /Persona A/ ar dēlu nebija ieradušies ne

reizi. (1.sēj. 1.1.69.)

[4] Ievērojot minēto, tiesa ņem vērā prasību sniegt novērtējumu nevis visiem izteiktajiem argumentiem un

katram pierādījumam lietā, bet gan tiem, kuriem ir izšķiroša nozīme par lietā būtiskiem apstākļiem (skat.

Satversmes tiesas 2018.gada 14.jūnija sprieduma lietā Nr.2017-23-01 14.punkts, Augstākās tiesas 2022.gada

5.jūlija lēmuma lietā Nr. SKK-1/2022. Nr. 11816006914, 4.tēze).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētās mātes /Persona G/ tiesas izmeklēšanā sniegtās liecības nesatur svarīgas ziņas, kas

izmantojamas pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Lieciniece

neliecināja par lietas faktiskajiem apstākļiem, bet gan izteica viedokli par cietušo, līdz ar to saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 129.pantu liecinieces liecības nav attiecināmas un analizējamas, jo neattiecas uz

pierādījuma priekšmetā noskaidrojamo apstākļu kopumu.

[5] Tiesa, novērtējusi iegūtās ziņas par faktiem, pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus,

attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī pietiekamus, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā

ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, noskaidrojusi apsūdzētās darbības un nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētā

ir noziedzīga nodarījuma subjekts, atzīst, ka tiesas izmeklēšanā tika izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par

Krimināllikuma 168.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu esību apsūdzētās darbībās.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu tiesa, nosakot sodu, ņem vērā soda mērķi, izdarīto noziedzīgo

nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Par Krimināllikuma 168.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sankcija paredz sodus

(Krimināllikuma redakcijā uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi): īslaicīgu brīvības atņemšanu vai

piespiedu darbu (pēc grozījumiem Krimināllikumā – sabiedriskais darbs), vai naudas sodu, vai probācijas

uzraudzību (Krimināllikuma redakcijā no 2022.gada 1.janvāra).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem Krimināllikuma 168.pantā paredzētais noziedzīgais

nodarījums atzīstams par kriminālpārkāpumu, kas vērsts pret ģimeni un nepilngadīgajiem.

Par apsūdzētās /Persona A/ personību noskaidrots, ka viņa ir Latvijas Republikas pilsone, šķīrusies, apgādībā

viens nepilngadīgais, ar augstāko izglītību, nestrādā un iepriekš nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu.

Ar noziedzīgo nodarījumu radīts materiāls kaitējums cietušajam /Persona B/, izvairoties no tiesas nolēmuma

izpildes, liegta iespēja bērnam tikties ar vienu no vecākiem, kas apdraud bērna pilnvērtīgu attīstību un labbūtību.

Tiesa, vērtējot apsūdzētās personību, ņem vērā arī to, ka apsūdzētā nav izpratusi kriminālsodāmu darbību

nepieļaujamību, vairākkārt neieradās uz tiesas sēdēm, tādējādi nepildot savus procesuālos pienākumus, bet,

pieslēdzoties tiesas sēdēm videokonferences režīmā, būtiski traucēja kārtību tiesas sēdēs.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka, lai sodītu apsūdzēto par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, panāktu, lai

/Persona A/ un citas personas pildītu likumus un atturētos no turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,

atjaunotu taisnīgumu un aizsargātu sabiedrības drošību, sods nosakāms piespiedu darbu veidā.

Alternatīvie sodi konkrētajā gadījumā neļautu sasniegt soda mērķi un neatbilstu sodu noteikšanas vispārējiem

principiem, tai skaitā, īslaicīgas brīvība atņemšanas sods nav piemērojams, jo, tiesas ieskatā, soda mērķi

iespējams sasniegt ar vieglāku soda veidu.

Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kas noteikti Krimināllikuma 47. un 48.pantā nav konstatēti.

Ievērojot visus iepriekš norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka sods nosakāms pietuvināts tā maksimālajai robežai,

proti, 250 sabiedriskā darba stundas.

[6.1] Tiesa konstatē, ka krimināllieta tiesā saņemta 2021.gada 14.aprīlī, taču tās savlaicīgu izskatīšanu kavēja

gan pašas apsūdzētās neattaisnota neierašanās uz tiesas sēdēm, gan valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis, kā arī

tiesneša atrašanās attaisnotā prombūtnē. Līdz ar to tiesa secina, ka sods saskaņā ar Krimināllikuma 49.1panta

pirmo daļu ir mīkstināms.

[7] /Persona A/ šajā kriminālprocesā atradās apcietinājumā no 2022.gada 2.novembra līdz 9.novembrim, tas ir,

astoņas dienas. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro un piekto daļu apcietinājumā pavadītais laiks

ieskaitāms soda izciešanā.

[8] Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums,

ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās

iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,

ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrajā daļā norādīts, ka

kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz

tiesas nolēmuma pamata.

[8.1] Cietušais /Persona B/ pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 692,84 EUR, kas radušies sakarā ar

ierašanos Latvijā no viņa patstāvīgās dzīvesvietas Londonā. Zaudējumus veido izdevumi par viesnīcas

pakalpojumiem 106 GBP, par aviobiļetēm 480 GBP, kopā 586 GBP, kas pārvēršot EUR veido 692,84 EUR. Bez

tam tiesvedības gaitā cietušajam radušies zaudējumi par zvērinātas advokātes Rūtas Randares sniegto juridisko

palīdzību kriminālprocesā 720 EUR (1.sēj. 1.1.32., 158.-159.).

[8.2] Tiesa konstatē, ka apsūdzētās /Persona A/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam radīts kopējais

mantiskais kaitējums1412,84 EUR, kas ir piedzenams no apsūdzētās.

[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4. punktu no apsūdzētās /Persona A/ valsts labā

piedzenami procesuālie izdevumi 600,65 EUR par nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

[10] Uz sprieduma taisīšanas brīdi /Persona A/drošības līdzeklis nav piemērots.

[11] Apsūdzētās mantai arests nebija uzlikts.

[12] Lietisko pierādījumu lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 512., 527., 528. un 530.pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.pantā, un

sodīt ar sabiedrisko darbu uz 190 (simtu deviņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu un piekto daļu sabiedriskā darba soda izciešanas

termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2022.gada 2.novembra līdz 2022.gada 9.novembrim (astoņas

dienas), kas atbilst 64 (sešdesmit četrām) sabiedriskā darba stundām.

/Persona A/izciešamais sods – sabiedriskais darbs 126 (simtu divdesmit sešas) stundas.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /Persona A/ ir pienākums 10 (desmit) darba

dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas

dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši dzīvesvietai.

/Persona A/ drošības līdzeklinepiemērot.

Cietušā /Persona B/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju apmierināt.

Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 1412,84 EUR (tūkstotis četri

simti divpadsmiteuro, 84 centi).

Piedzīt no /Persona A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 600,65 EUR (seši simtieuro, 65 centi) par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Samaksa veicama: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, BIC kods TRELLV22, konta Nr./IBAN

A/.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā

par materiālā kaitējuma un procesuālo izdevumu samaksu, uzliekot par pienākumu apsūdzētajai /Persona

A/iesniegt tiesā maksājumu apliecinošu dokumentu kopiju.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas

pilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2025.gada 6.oktobris.

Tiesnesis V.Gaidukēvičs