Court convicted defendant of child contact rights violation and ordered compensation for victim's relocation costs.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of violating a court order regarding child contact rights and sentenced her to community service. The victim successfully claimed compensation for relocation expenses and legal fees caused by the defendant's systematic refusal to allow contact. The court ordered the defendant to pay the victim's damages and the state's legal costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 168.pants; Kriminālprocesa likuma 367.pants, 52.pants: A court order establishing child contact rights constitutes a criminal offense if intentionally and systematically ignored, and the resulting harm to the custodial parent justifies compensation for relocation and legal costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11091200119
K77-0421-25/37
ECLI:LV:RPT:2025:0723.11091200119.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2025.gada 23.jūlijā
Rīgas pilsētas tiesa, tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs,
piedaloties prokuroriem Mārim Dembovskim un Nikai Vigulei, aizstāvei Ivandai Dauvartei, juridiskās
palīdzības sniedzējai Rūtai Randarei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, celta apsūdzība
pēc Krimināllikuma 168.panta.
Aprakstošā daļa
[1] /Persona A/ izvairījās no tiesas nolēmuma, kas izriet no saskarsmes tiesībām ar bērnu šādos apstākļos.
2019.gada 21.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par pagaidu saskarsmes
tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, nosakot /Persona B/ saskarsmes tiesību izmantošanas pagaidu kārtību
ar viņa un /Persona A/ kopīgo nepilngadīgo bērnu /Persona C/. Ar tiesas lēmumu noteikts, ka /Persona B/
saskarsmes tiesības realizē 2019.gada 4.jūnijā, 2019.gada 18.jūnijā, 2019.gada 2.jūlijā, 2019.gada 16.jūlijā,
2019.gada 30.jūlijā, 2019.gada 13.augustā un 2019.gada 20.augustā no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas
bāriņtiesas telpās Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē, turpmāk turpinot saskarsmi ne retāk kā divas reizes
mēnesī otrdienās no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas bāriņtiesas telpās Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē,
/Persona B/ paziņojot par saskarsmes izmantošanas dienu /Persona A/ un Rīgas bāriņtiesai ne mazāk kā vienu
nedēļu pirms saskarsmes dienas. Tiesas lēmuma izpilde noteikta nekavējoties. 2019.gada 24.maijā /Persona A/
iepazīstināta ar pieņemto nolēmumu, saņemot tā norakstu.
/Persona A/, būdama persona, kurai uzlikts pienākums labprātīgi izpildīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas 2019.gada 21.maija lēmumu, zinot par tajā uzliktajiem pienākumiem, apzinoties savu darbību prettiesisko
raksturu un ignorējot minēto tiesas nolēmumu, 2019.gada 4.jūnijā nenodrošināja /Persona B/ nolēmumā
noteiktās saskarsmes tiesības ar viņu kopīgo nepilngadīgo bērnu.
Turpinot ignorēt minēto tiesas nolēmumu, /Persona A/ 2019.gada 2.jūlijā, 2019.gada 16.jūlijā, 2019.gada
30.jūlijā, 2019.gada 13.augustā, 2019.gada 20.augustā un 2019.gada 5.novembrī nenodrošināja /Persona B/
nolēmumā noteiktās saskarsmes tiesības ar viņu kopīgo nepilngadīgo bērnu.
Tādā veidā /Persona A/ ilgstoši un sistemātiski izvairījās no ar tiesas nolēmumu, kas izriet no saskarsmes
tiesībām ar bērnu, uzliktā pienākuma izpildes.
Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 168.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
[2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu krimināllieta tika iztiesāta bez apsūdzētās /Persona
A/ piedalīšanās, jo apsūdzētā atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdēm.
Pirmstiesas procesā, būdama nopratināta kā apsūdzētā, /Persona A/ par apsūdzības būtību liecināja, ka
apsūdzība viņai saprotama, sevi par vainīgu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina.Norādīja, ka
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija spriedums ir nelikumīgs, tāpēc /Persona B/
nenodrošināja saskarsmes tiesības ar /Persona C/.(1.sēj. 1.1.162.-163.)
Tiesvedības gaitā apsūdzētā tiesai iesniedza lielu daudzumu gan pašas rakstītu, gan kopētu iesniegumu, kuri
adresēti dažādām tiesībaizsardzības iestādēm, no kuriem secināms, ka apsūdzētā savu vainu neatzīst, jo Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija spriedums ir nelikumīgs, neatbilstošs reālajai
situācijai.
[3] Neskatoties uz to, ka /Persona A/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina,
izvērtējot celto apsūdzību kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa nodibina, ka ir pamats taisīt
notiesājošu spriedumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, jo tiesas izmeklēšanas gaitā apsūdzētās
vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 168.panta ir pierādīta pilnībā ar krimināllietas materiāliem kopumā un
savstarpējā saistībā un tieši.
[3.1] Ar cietušā /Persona B/ sniegtajām liecībām tiesas izmeklēšanā par to, ka vēlējās izmantot saskarsmes
tiesības ar savu dēlu. Ar bērnu māti bija vienojies par to, kad brauks satikt bērnu, tomēr tas neizdevās. Arī šobrīd
bērna māte neatbild uz e-pastiem un ziņām, domā, ka apsūdzētā ir nobloķējusi viņu. Ir vēlējies apjautāties par
bērnu veselību, kādā skolā mācās, tomēr nekas nav zināms, jo bērna māte slēpjas. Cietušais pats zvanīja ārstam
par bērnu veselības stāvokli, ārsts esot teicis, ka bērni ir izrakstīti un atrodas cita ārsta pārraudzībā, tāpēc
nezināja, kā ar bērniem sakontaktēties. Zvanīja arī bērnudārza vadītājai, lai apjautātos par bērniem, taču tur
norādīja, ka bērni esot pārgājuši uz citu bērnudārzu. Nezina, vai bērni iet uz skolu un kuru un kā viņiem iet.
Cietušais jaunu iesniegumu policijai par apsūdzēto nav rakstījis, jo tam nav jēgas, tā kā bērns pa šo laiku ir
atsvešināts no tēva. Bāriņtiesai bija jānodrošina saskarsme un bija jāsazinās ar apsūdzēto. Bāriņtiesa esot
sazinājusies gan ar apsūdzēto, gan cietušo, bet Bāriņtiesa nezināja, vai apsūdzētā ieradīsies uz tikšanos.
Satikšanās neesot izdevusies, jo apsūdzētā esot bijusi ārpus Latvijas.
/Persona B/ norādīja, ka pilnībā uztur pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un iesniegumu, uz kura pamata
tika uzsākts kriminālprocess.
[3.2] Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /Persona B/ iesniegumā par kriminālprocesa uzsākšanu, kurā norādīts,
ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija lēmumu civillietā Nr.C30691017 viņam
tika noteikta saskarsmes atjaunošana ar dēlu /Persona C/ 2019.gada 4. un 18.jūnijā, 2,. 16., 30.jūlijā, 13. un
20.augustā no plkst.15.00 līdz 17.00 Rīgas Bāriņtiesas telpās, Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē, turpmāk
turpinot saskarsmi ne retāk kā 2 reizes mēnesī otrdienā no plkst.15.00 līdz 17.00, Rīgas Bāriņtiesas telpās, Rīgas
Bāriņtiesas psihologa klātbūtnē.
[3.3] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti cietušā /Persona B/ rakstveida liecībās par to, ka bērnu pēdējo reizi
redzējis 2017.gada maijā, tikšanās laikā /Persona A/ sarīkoja kārtējo skandālu bērna klātbūtnē, kliedza,
apsaukājās, nedeva ar bērnu komunicēt, draudēja ar pazīstamu policistu. Vēlāk uzzināja, ka viņa par šo tikšanos
ir uzrakstījusi iesniegumu policijai par it kā viņai veikto uzbrukumu. No jebkādas normālas saziņas atsakās,
izsaka apvainojumus un kaut ko pieprasa. Vai pazūd un neatbild vairākus gadus.
Kopš bērna piedzimšanas, cietušais bija braucis daudzas reizes, bet bērnu redzēt izdevās tikai piecas reizes, un
tās pašas ar skandāliem, kam sekoja nepatiesi iesniegumi policijai par draudiem no viņa puses. 2019.gadā
vairākas reizes brauca uz tikšanos ar bērnu Rīgas bāriņtiesā, taču /Persona A/ ar bērnu nebija, to fiksēja arī tiesu
izpildītājs. Bērns tiek atsvešināts norādot, ka viņš no tēva baidās un, ka tētis ir slikts un bīstams. /Persona A/
nepārtraukti konfliktē, biedē ar policiju un tiesu, kā arī izrāda psiholoģisku spiedienu.
No 2017.gada /Persona A/ slēpās un neatbildēja uz zvaniem, deklarējusi savu dzīvesvietu Krievijā, Rjazaņas
apgabalā, neatļauti šķērsoja robežu, kā arī veikusi citas nelikumīgas darbības. (1.sēj. 1.1.59.-61.)
2019.gada 21.maijā viņam izsniegts izpildraksts lietā, gadījumā, ja iepriekš minētais lēmums netiktu pildīts. Tā
kā cietušais pastāvīgi dzīvo Londonā, un ieradās Rīgā tikai, lai satiktu dēlu, /Persona A/ pieļautā tiesas
nolēmuma nepildīšana rada ievērojamus materiālos zaudējumus, ka arī ir pretēja bērna interesēm, jo liedz
bērnam īstenot viņa saskarsmes tiesības ar tēvu.
2019.gada 4.jūnijā /Persona A/ uz plānoto tikšanos neireradās, nepaskaidrojot neierašanās iemeslus. Bāriņtiesas
darbiniece paskaidroja, ka /Persona A/ paziņoja, ka negrasās pildīt tiesas nolēmumu.
Sakarā ar minēto cietušais iesniedza izpildrakstu izpildei zvērinātai tiesu izpildītājai Dacei Plešai, Rīgas
apgabaltiesas iecirknis Nr.65, kura 2019.gada 3.jūlijā nosūtīja /Persona A/ paziņojumu par pienākumu izpildīt
nolēmumu, proti, nākamajās paredzētajās reizēs viņai, kopā ar dēlu /Persona C/, jāierodas Rīgas Bāriņtiesas
telpās /Adrese A/, lai nodrošinātu tēva saskarsmes tiesību izmantošanu ar dēlu.
Saskaņā ar zvērinātas tiesu izpildītājas 2019.gada 16.jūlijā sastādīto aktu Nr.27/065/2019-AKT /Persona A/
Rīgas Bāriņtiesas telpās neieradās, kā arī nepaziņoja neierašanās iemeslu. Sakarā ar minēto zvērināta tiesu
izpildītāja iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu Civilprocesa likuma 620.2panta
kārtībā, lūdzot tiesu uzlikt /Persona A/ naudas sodu līdz 1500 EUR.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 16.septembra lēmumu /Persona A/ uzlikts naudas
sods 50 EUR, par Rīga pilsētas Vidzemes priekšpilsēta tiesas 2019.gada 21.maija lēmuma nepildīšanu, lēmums
stājies spēkā.
2019.gada 22.oktobrī Rīgas bāriņtiesas Ģimenes domstarpību lietu nodaļas vadītāja nosūtīja /Persona A/
paziņojumu aicinot nodrošināt /Persona C/ ierašanos Bāriņtiesā 2019.gada 5.novembrī plkst.15.00 pie
Bāriņtiesas psiholoģes /Persona D/, nolūkā nodrošināt /Persona B/ saskarsmi ar dēlu.
Pēc Rīgas bāriņtiesas pieprasījuma, saskarsmes persona /Persona D/, izsniedz informāciju, ka /Persona A/ ar
dēlu 2019.gada 5.novembrī uz tikšanos ar cietušo neieradās, nepaziņojot par neierašanās iemesliem. (1.sēj.
1.1.3.-5.).
[3.4] Ar liecinieces /Persona D/ sniegtajām liecībām tiesas izmeklēšanā par to, ka Rīgas bāriņtiesā pilda
psihologa pienākumus. Atceras, ka uz tikšanās reizēm ieradās tikai tēvs, bet māti un bērnu viņa neredzēja. Bija
nozīmētas tikšanās reizes 04.06.2019., 02.07.2019., 30.07.2019., 13.08.2019., 20.08.2019., 05.11.2019.
Lieciniecei nebija zināmi apsūdzētās un bērna neierašanās iemesli, kuri neieradās ne reizi. Savukārt tēvs parasti
ieradās savlaicīgi, 15 minūtes iepriekš. Gaidot apsūdzēto ar bērnu, viņi sarunājās par nebūtiskām lietām, kā arī
plānoja veidot šo saskarsmi. Tēvs ieradās 04.06., 02.07., 30.07. (ieradās arī Zvērināta tiesu izpildītāja). 13.08. un
20.08.2019. neieradās neviens. Apsūdzētās neierašanās bija neattaisnota. (2.sēj. 1.1.129.-133.)
[3.4.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas liecinieces
/Persona D/ liecības par to, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija
lēmumu/Persona B/ noteikta saskarsmes atjaunošana ar dēlu /Persona C/ 2019.gada 4. un 18.jūnijā, 2,. 16.,
30.jūlijā, 13. un 20.augustā no plkst.15.00 līdz 17.00.
2019.gada 2.jūlijā Rīgas Bāriņtiesā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona B/ neieradās. Par
neierašanās iemesliem informācija netika sniegta.
2019.gada 30.jūlijā Rīgas Bāriņtiesā ieradās tiesu izpildītāja D.Pleša, bet pārējās personas neieradās. /Persona B/
elektroniski informēja, ka neieradīsies.
2019.gada 13.augustā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/ neieradās. Par neierašanās
iemesliem informācija netika sniegta.
2019.gada 20.augustā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/ neieradās. Par neierašanās
iemesliem informācija netika sniegta.
2019.gada 5.novembrī Rīgas Bāriņtiesā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/ neieradās. Par
neierašanās iemesliem informācija netika sniegta. Lieciniece papildus liecināja, ka ar bērna māti un bērnu ne
reizi nebija komunicējusi, jo bērna māte ignorēja nozīmētās satikšanās. Nopratināšanas protokolam lieciniece
pievienoja divu klienta sadarbības pārskatus.
Pievienotajos 2019.gada 17.septembra un 5.novembra klienta sadarbības pārskatos fiksēta informācija, ka
2019.gada 4.jūnijā un 2.jūlijā Rīgas Bāriņtiesā ieradās /Persona B/, bet /Persona A/ ar dēlu /Persona C/
neieradās; 30.jūlijā ieradās tiesu izpildītāja D.Pleša, bet pārējās personās neieradās, /Persona B/ elektroniski
informēja, ka neieradīsies. 2019.gada 13. un 20.augustā iesaistītās personas neieradās. (1.sēj. 1.1.49.-51.)
[3.4.2] Tiesas sēdē, lieciniece /Persona D/, pirmstiesas procesā sniegtās liecības uzturēja, precizēja, ka cietušais
neieradās tikai vienu reizi. (2.sēj. 1.1.131.-132.)
[3.5] Ar 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu ar kuru /Persona B/ noteikta
saskarsmes atjaunošana, nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas pagaidu kārtību ar nepilngadīgo dēlu
/Persona C/ 2019.gada 4. un 18.jūnijā, 2019.gada 2., 16. un 30.jūlijā, kā arī 2019.gada 13. un 20.augustā no
plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas bāriņtiesas telpās, Rīgas bāriņtiesas psihologa klātbūtnē, turpmāk turpinot
saskarsmi ne retāk kā 2 reizes mēnesī otrdienās no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 Rīgas bāriņtiesas telpās, Rīgas
bāriņtiesas psihologa klātbūtnē. (1.sēj. 1.1.6.-10.)
[3.6] Ar 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izpildu rakstu par saskarsmes
atjaunošanu, kurš izdots pamatojoties uz 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
lēmumu. (1.sēj. 1.1.11.-12.)
[3.7] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2019.gada 16.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
lēmumā pēc Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.65 zvērinātas tiesu izpildītājas Daces Plešas pieteikuma par
/Persona A/ atbildību Civilprocesa likuma 620.25panta kārtībā. Lēmuma konstatēts, ka apsūdzētā nepildīja
2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, par ko noteikts naudas sods 50 EUR.
(1.sēj. 1.1.16.-17.)
[3.8] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti cietušā pārstāves /Persona F/ nopratināšanas protokolā, kuras pēc satura
ir analoģiskas cietušā sniegtajām ziņām iesniegumā par kriminālprocesa uzsākšanu pret apsūdzēto (1.sēj.
1.1.24.)
[3.9] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Rīgas 182.pirmsskolas izglītības iestādes atbildē par to, ka /Persona C/
bieži neapmeklēja iestādi slimības dēļ, gan citu iemeslu dēļ. No 2019.gada janvāra iestādi nav apmeklējis un
30.septembrī atskaitīts, pamatojoties uz mātes iesniegumu sakarā ar aizbraukšanu uz ārzemēm. (1.sēj. 1.1.30.)
[3.10] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas atbildē Valsts policijai, no
kuras izriet, ka ar 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par saskarsmes
atjaunošanu /Persona B/, apsūdzētā ir iepazinusies, lēmuma noraksts apsūdzētajai personīgi izsniegts 2019.gada
24.maijā. (1.sēj. 1.1.45.)
[3.11] Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2019.gada 5.novembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
lēmumā saskaņā ar kuru atstāta bez izskatīšanas apsūdzētās prasība pret cietušo par saskarsmes tiesības
izmantošanas kārtības noteikšanu. (1.sēj. 1.1.55.)
[3.12] Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas cietušā iesniegtajās sarakstēs no /Persona A/ no kurām izriet, ka
apsūdzētā apvaino cietušo, apsaukā viņu un nesniedz nekādu informāciju par bērnu. (1.sēj. 1.1.64.-67.)
[3.13] Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas bāriņtiesas atbildē Valsts policijai par to, ka /Persona B/
vairākkārt ieradās uz tiesas lēmumā noteikto saskarsmi ar dēlu, savukārt /Persona A/ ar dēlu nebija ieradušies ne
reizi. (1.sēj. 1.1.69.)
[4] Ievērojot minēto, tiesa ņem vērā prasību sniegt novērtējumu nevis visiem izteiktajiem argumentiem un
katram pierādījumam lietā, bet gan tiem, kuriem ir izšķiroša nozīme par lietā būtiskiem apstākļiem (skat.
Satversmes tiesas 2018.gada 14.jūnija sprieduma lietā Nr.2017-23-01 14.punkts, Augstākās tiesas 2022.gada
5.jūlija lēmuma lietā Nr. SKK-1/2022. Nr. 11816006914, 4.tēze).
Tiesa atzīst, ka apsūdzētās mātes /Persona G/ tiesas izmeklēšanā sniegtās liecības nesatur svarīgas ziņas, kas
izmantojamas pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Lieciniece
neliecināja par lietas faktiskajiem apstākļiem, bet gan izteica viedokli par cietušo, līdz ar to saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 129.pantu liecinieces liecības nav attiecināmas un analizējamas, jo neattiecas uz
pierādījuma priekšmetā noskaidrojamo apstākļu kopumu.
[5] Tiesa, novērtējusi iegūtās ziņas par faktiem, pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus,
attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī pietiekamus, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā
ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, noskaidrojusi apsūdzētās darbības un nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētā
ir noziedzīga nodarījuma subjekts, atzīst, ka tiesas izmeklēšanā tika izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par
Krimināllikuma 168.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu esību apsūdzētās darbībās.
[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu tiesa, nosakot sodu, ņem vērā soda mērķi, izdarīto noziedzīgo
nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Par Krimināllikuma 168.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sankcija paredz sodus
(Krimināllikuma redakcijā uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi): īslaicīgu brīvības atņemšanu vai
piespiedu darbu (pēc grozījumiem Krimināllikumā – sabiedriskais darbs), vai naudas sodu, vai probācijas
uzraudzību (Krimināllikuma redakcijā no 2022.gada 1.janvāra).
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem Krimināllikuma 168.pantā paredzētais noziedzīgais
nodarījums atzīstams par kriminālpārkāpumu, kas vērsts pret ģimeni un nepilngadīgajiem.
Par apsūdzētās /Persona A/ personību noskaidrots, ka viņa ir Latvijas Republikas pilsone, šķīrusies, apgādībā
viens nepilngadīgais, ar augstāko izglītību, nestrādā un iepriekš nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanu.
Ar noziedzīgo nodarījumu radīts materiāls kaitējums cietušajam /Persona B/, izvairoties no tiesas nolēmuma
izpildes, liegta iespēja bērnam tikties ar vienu no vecākiem, kas apdraud bērna pilnvērtīgu attīstību un labbūtību.
Tiesa, vērtējot apsūdzētās personību, ņem vērā arī to, ka apsūdzētā nav izpratusi kriminālsodāmu darbību
nepieļaujamību, vairākkārt neieradās uz tiesas sēdēm, tādējādi nepildot savus procesuālos pienākumus, bet,
pieslēdzoties tiesas sēdēm videokonferences režīmā, būtiski traucēja kārtību tiesas sēdēs.
Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka, lai sodītu apsūdzēto par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, panāktu, lai
/Persona A/ un citas personas pildītu likumus un atturētos no turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,
atjaunotu taisnīgumu un aizsargātu sabiedrības drošību, sods nosakāms piespiedu darbu veidā.
Alternatīvie sodi konkrētajā gadījumā neļautu sasniegt soda mērķi un neatbilstu sodu noteikšanas vispārējiem
principiem, tai skaitā, īslaicīgas brīvība atņemšanas sods nav piemērojams, jo, tiesas ieskatā, soda mērķi
iespējams sasniegt ar vieglāku soda veidu.
Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kas noteikti Krimināllikuma 47. un 48.pantā nav konstatēti.
Ievērojot visus iepriekš norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka sods nosakāms pietuvināts tā maksimālajai robežai,
proti, 250 sabiedriskā darba stundas.
[6.1] Tiesa konstatē, ka krimināllieta tiesā saņemta 2021.gada 14.aprīlī, taču tās savlaicīgu izskatīšanu kavēja
gan pašas apsūdzētās neattaisnota neierašanās uz tiesas sēdēm, gan valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis, kā arī
tiesneša atrašanās attaisnotā prombūtnē. Līdz ar to tiesa secina, ka sods saskaņā ar Krimināllikuma 49.1panta
pirmo daļu ir mīkstināms.
[7] /Persona A/ šajā kriminālprocesā atradās apcietinājumā no 2022.gada 2.novembra līdz 9.novembrim, tas ir,
astoņas dienas. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro un piekto daļu apcietinājumā pavadītais laiks
ieskaitāms soda izciešanā.
[8] Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums,
ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās
iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,
ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo
aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrajā daļā norādīts, ka
kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz
tiesas nolēmuma pamata.
[8.1] Cietušais /Persona B/ pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 692,84 EUR, kas radušies sakarā ar
ierašanos Latvijā no viņa patstāvīgās dzīvesvietas Londonā. Zaudējumus veido izdevumi par viesnīcas
pakalpojumiem 106 GBP, par aviobiļetēm 480 GBP, kopā 586 GBP, kas pārvēršot EUR veido 692,84 EUR. Bez
tam tiesvedības gaitā cietušajam radušies zaudējumi par zvērinātas advokātes Rūtas Randares sniegto juridisko
palīdzību kriminālprocesā 720 EUR (1.sēj. 1.1.32., 158.-159.).
[8.2] Tiesa konstatē, ka apsūdzētās /Persona A/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam radīts kopējais
mantiskais kaitējums1412,84 EUR, kas ir piedzenams no apsūdzētās.
[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4. punktu no apsūdzētās /Persona A/ valsts labā
piedzenami procesuālie izdevumi 600,65 EUR par nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā.
[10] Uz sprieduma taisīšanas brīdi /Persona A/drošības līdzeklis nav piemērots.
[11] Apsūdzētās mantai arests nebija uzlikts.
[12] Lietisko pierādījumu lietā nav.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 512., 527., 528. un 530.pantu, tiesa
nosprieda
/Persona A/atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.pantā, un
sodīt ar sabiedrisko darbu uz 190 (simtu deviņdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu un piekto daļu sabiedriskā darba soda izciešanas
termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2022.gada 2.novembra līdz 2022.gada 9.novembrim (astoņas
dienas), kas atbilst 64 (sešdesmit četrām) sabiedriskā darba stundām.
/Persona A/izciešamais sods – sabiedriskais darbs 126 (simtu divdesmit sešas) stundas.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /Persona A/ ir pienākums 10 (desmit) darba
dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas
dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši dzīvesvietai.
/Persona A/ drošības līdzeklinepiemērot.
Cietušā /Persona B/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju apmierināt.
Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 1412,84 EUR (tūkstotis četri
simti divpadsmiteuro, 84 centi).
Piedzīt no /Persona A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 600,65 EUR (seši simtieuro, 65 centi) par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.
Samaksa veicama: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, BIC kods TRELLV22, konta Nr./IBAN
A/.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā
par materiālā kaitējuma un procesuālo izdevumu samaksu, uzliekot par pienākumu apsūdzētajai /Persona
A/iesniegt tiesā maksājumu apliecinošu dokumentu kopiju.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības
dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas
pilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2025.gada 6.oktobris.
Tiesnesis V.Gaidukēvičs