Supreme Court dismisses appeal on competition law breach where information exchange occurred in active market competition.

ECLI:LV:AT:2022:0830.A43002421.9.L

Lieta Nr. A43002421, SKA-958/2022

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2022.gada 30.augustā

[1] Senātā saņemta pieteicējas SIA „Valkas meliorācija” kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabal tiesas 2022.gada 9.jūnija spriedumu, ar

kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Konkurences padomes 2021.gada 11.marta lēmuma Nr. 8 atcelšanu.

Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka Konkurences padome pamatoti piemērojusi pieteicējai naudas sodu par to, ka pieteicēja apmainījusies ar

informāciju un saskaņojusi dalības noteikumus iepirkumos valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanai un tādējādi izdarījusi Konkurences likuma 11.panta

pirmajā daļā minēto pārkāpumu (aizliegta vienošanās).

[2] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norāda, ka starp pieteicēju un SIA „AGROMELIORATORS” nedz tieši, nedz pastarpināti nav pastāvējusi

konkurence, jo to pārstāvētās personu apvienības nav spējušas izpildīt nolikumā noteiktās prasības – kvalificēties.

Senatoru kolēģija pieteicējas skaidrojumu par konkurences pastāvēšanu atzīst par nepareizu. Konkurences likuma 1.panta 6.punktā konkurence ir

definēta kā pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū. Pieteicēja nav

apšaubījusi, ka vispār darbojas tajā pašā tirgū, kur otrs informācijas apmaiņas dalībnieks. Arī izlemjot par dalību iepirkumā, tostarp personu apvienības

sastāvā, pieteicēja tieši piedalījās konkurencē arī attiecīgajos iepirkumos. Tādējādi konkurences dēļ tai bija liegts apmainīties ar informāciju, bet lēmumi

par dalību iepirkumā un tās nosacījumiem bija jāpieņem neatkarīgi. Tas, vai personu apvienības spēja kvalificēties atbilstoši konkursa nolikumam (būtībā

– būt sekmīgam sāncensībā par konkrētu klientu), neietekmē konkurences pastāvēšanu. Salīdzinoši jānorāda, ka pat vienošanās par kāda tirgus

dalībnieka nepiedalīšanos kādā iepirkumā kā ceļš uz klientu un tirgus sadali veido aizliegtu vienošanos (Konkurences likuma 1.panta 2.1punkts). Arī

gadījumā, ja tirgus dalībnieki tieši pauduši savu gribu piedalīties konkursā (sāncensībā par iespēju uzvarēt iepirkumā un noslēgt līgumu), nav šaubu par

konkurējošu rīcību konkrētajā tirgū.

[3] Kasācijas sūdzības arguments par konkurences nepastāvēšanu ir balstīts arī uz apgalvojumu, ka pieteicējai bija vēlme veidot ģenerāluzņēmēja–

apakšuzņēmēja attiecības.

Šāds apgalvojums, apgabaltiesai pārbaudot pierādījumus, nav ticis pierādīts, tādēļ jebkāda argumentācija ar šādu apgalvojumu nav pamatota.

Informācijas apmaiņa tika konstatēta tieši saistībā ar iepirkumos iesniegtajiem piedāvājumiem, un tā nav izskaidrojama ar apakšuzņēmēja līgumu, kas tika

noslēgts pusgadu vēlāk ar dalībnieku, kas uzvarēja iepirkumā. Turklāt jāpiebilst, ka saskaņotu piedāvājumu iesniegšanas un tirgus sadales gadījumos

iepirkumu procesos nav izslēgta arī vēlāka apakšuzņēmumu līgumu slēgšana iesaistīto tirgus dalībnieku starpā, tā var ietilpt kopējā plānā.

Senatoru kolēģija nesaskata kļūdas pierādījumu vērtējumā, tiesai pārbaudot šo pieteicējas apgalvojumu par apakšuzņēmēja līgumu. Pieteicēja

tiesas pierādījumu vērtējumu vērtē kā tendenciozu un tam nepiekrīt, tomēr šāds viedoklis ir subjektīvs un nav saistīts ar konkrētiem apstākļiem, kas

uzrādītu Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmās daļas pārkāpumu.

[4] Pieteicēja argumentē, ka Administratīvā apgabaltiesa nepamatoti atzinusi, ka ģenerāluzņēmēja–apakšuzņēmēja attiecību veidošana ir iespējama

tikai pie nosacījuma, ka tā ir atklāta. Apakšuzņēmēja piesaiste un publiska paziņošana par to esot iespējama tikai pēc apakšuzņēmēja cenas saņemšanas,

kas ir pamats lēmuma pieņemšanai par sadarbību. Savukārt noskaidrot apakšuzņēmēja cenu ir iespējams, tikai veicot informācijas apmaiņu pirms dalības

iepirkumu konkursā.

Senatoru kolēģija šādu argumentu neuzskata par pamatotu. Dalības noteikumu saskaņošana iepirkumā, apmainoties ar informāciju par cenām,

nepārprotami ir aizliegta vienošanās atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 2.1punktam un 11.panta pirmajai daļai. Ja tirgus dalībnieks uzskata par

nepieciešamu piesaistīt apakšuzņēmēju, tam ir jāspēj tas darīt atklāti tādā veidā, kas vērotājam no malas ļautu pietiekami skaidri saprast šādu attiecību

veidošanu, un tikai tādā gadījumā informācijas apmaiņa varētu būt attaisnota ar šo īpašo situāciju. Šajā gadījumā apgabaltiesa ne tikai nav konstatējusi

pierādījumus pieteicējas un cita tirgus dalībnieka vēlmei veidot apakšuzņēmuma attiecības, bet lietā ir konstatējams tieši pretējais – tādu piedāvājumu

iesniegšana konkursā, pēc kuru satura bija konstatējama informācijas apmaiņa. Jo īpaši lietā iegūtā elektroniskā sarakste uzrāda, ka informācijas apmaiņa

nebija vērsta uz cenu noskaidrošanu ar mērķi sadarboties līguma izpildē, bet notika apmaiņa ar konkrētu piedāvājumu dokumentācijā iekļaujamo

informāciju.

[5] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norāda, ka apgabaltiesa ignorējusi Konkurences likuma 27.pantā noteiktos priekšnoteikumus, kas Konkurences

padomei ļauj lēmumu pieņemt vēlāk, nekā to paredz Konkurences likuma 27.panta pirmā daļa – objektīvu nepieciešamību un nepieciešamību veikt

ilgstošu faktu konstatāciju.

Senatoru kolēģija šim argumentam nepiekrīt.

Konkurences likuma 27.pants nosaka Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas termiņu. 27.panta pirmā daļa noteic, ka Konkurences padome

pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Panta otrā daļa pieļauj pagarināt termiņu uz laiku līdz vienam gadam, ja objektīvu

iemeslu dēļ sešu mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, savukārt trešā daļa pieļauj ar motivētu lēmumu pagarināt termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus

gadus no lietas ierosināšanas dienas, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija.

Var piekrist pieteicējai tiktāl, ka parastais termiņš, kura ietvaros Konkurences padomei nav īpaši jāpamato lietas izmeklēšanai un lēmuma

pieņemšanai nepieciešamais laiks, ir seši mēneši no lietas ierosināšanas lietas. Panta otrā un trešā daļa ir piemērojama tikai tad, ja pastāv šajās normās

norādītie apstākļi – objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot sešu mēnešu termiņu vai – un tas ir jāmotivē lēmumā par termiņa pagarināšanu – lietā

nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija.

Tāpat ir skaidrs, ka Konkurences padomes procesuālie lēmumi par termiņa pagarināšanu ir pārbaudāmi tiesā, vērtējot iestādes izdotā

administratīvā akta tiesiskumu. Tiesa var pārbaudīt termiņa pagarināšanas vispārīgu objektīvu pamatojumu, lai izslēgtu iestādes patvaļu. Tostarp tiesa var

novērtēt izmeklēšanas apjomu, noskaidrojamo faktisko apstākļu un novērtējamo tiesisko apstākļu sarežģītību jeb nepieciešamās analīzes sarežģītību,

lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu apjomu vai nepieciešamību saņemt šādus paskaidrojumus, to, cik tālu jau bija notikusi izmeklēšana, to, vai nav

konstatējama nepamatota vilcināšanās, vai citus apstākļus atkarībā no individuālā gadījuma īpatnībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka lēmums par termiņa

pagarināšanu ietver iespējami nepieciešamā laika prognozēšanu, un kā ikviena prognoze tā pati par sevi parasti būs aptuvena.

Jāpiekrīt pieteicējai, ka apgabaltiesa nav sniegusi vērtējumu par to, vai konkrētajā gadījumā termiņa pagarināšana bija pamatota. No apgabaltiesas

sprieduma 17.punkta drīzāk var secināt, ka, tiesas ieskatā, būtiski ir tas, vai Konkurences padome ir iekļāvusies maksimālajā termiņā, ko pieļauj

Konkurences likuma 27.pants. Senatoru kolēģija šādai pieejai nepiekrīt, jo lietas izmeklēšana rada noteiktus procesuālus pienākumus un ierobežojumus

lietas dalībniekiem, tādēļ pati par sevi ir apgrūtinājums personām un tās ilgums ir pēc iespējas jāierobežo, kas arī ir likuma mērķis. Turklāt personai

nebūtu nepamatoti ilgi jādzīvo ar nenoteiktību par tās tiesisko situāciju un iespējamo pārkāpuma konstatēšanu.

Tomēr konkrētajā gadījumā tas nerada šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu. Izskatāmajā lietā Konkurences padomes lēmums pieņemts

apmēram pusotru gadu pēc lietas ierosināšanas, tātad iestāde nebija vieglprātīgi noteikusi maksimālo likumā paredzēto termiņu lietas izmeklēšanai, bet

prognozējusi lietas izskatīšanai vēl nepieciešamo laiku. Kā redzams no Konkurences padomes 2021.gada 11.marta lēmuma, lietas izmeklēšana aptvēra

ne tikai pieteicējas, bet vairāku citu tirgus dalībnieku rīcību un vairākus iepirkumu procesus. Lai objektīvi novērtētu iespējamo informācijas apmaiņu un

iepirkumu karteļa pastāvēšanu, iestādei bija jānovērtē plašāks ar vairākiem iepirkumiem un tirgus dalībniekiem saistītu apstākļu kopums. Lai arī, izvērtējot

visus apstākļus, Konkurences padome izbeidza lietas izpēti daļā pret vairākiem komersantiem, nav šaubu, ka visu iespējami būtisko lietas apstākļu

noskaidrošanai, tostarp lietas dalībnieku paskaidrojumu iegūšanai, kā arī analīzei un secinājumu izdarīšanai par katru konkrētu komersantu bija

nepieciešama šāda kompleksa izmeklēšana. Senatoru kolēģijai nerodas šaubas par termiņa pagarināšanas pamatotību.

[6] Tā kā kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu un neuzrāda, ka lietai būtu nozīme judikatūras

veidošanā, kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar SIA „Valkas meliorācija” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabal tiesas 2022.gada 9.jūnija

spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore R. Vīduša Senatore V. Krūmiņa Senators V. Poķis