Court partially allowed management fee claim against tenant for unpaid heat and waste collection costs.

Lietas Nr. C29730614

Lietas arhīva Nr. CA-3415-16/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 28.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Vazdiķis,

tiesneši Dz.Balta,

O.Blūmfelde,

ar tiesas sēžu sekretāri S.Melderi,

piedaloties prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ pārstāvim /pers. C/,

Rīgā, Brīvības bulvārī 34 atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par galvenā parāda un

procentu piedziņu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 3.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 3.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī – Prasītāja) cēlis

prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī – Atbildētājs) par galvenā parāda un procentu piedziņu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 3.maija spriedumu prasība apmierināta daļēji.

No Atbildētāja par labu Prasītājai piedzīts galvenais parāds 17174,51 euro, likumiskie nokavējuma procenti 308,84 euro par laiku no 2012.gada

5.decembra līdz 2014.gada 1.oktobrim un tiesas izdevumi 855,82 euro, kopā 18339,17 euro.

Prasītājai noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās

galvenā parāda summas.

Noraidīta prasība daļā par galveno parādu 726,83 euro un nokavējuma procentiem 2223,07 euro piedziņu.

No Atbildētāja valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,86 euro.

Tiesa atzinusi, ka Atbildētājam ir pienākums maksāt pārvaldīšanas maksu Prasītājas noteiktajā apmērā un rēķinos norādītajos termiņos, un

Atbildētāja iebildumi neatbrīvo Atbildētāju no normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildīšanas.

Tiesa atzinusi par nepamatotiem Atbildētāja pārstāvja iebildumus par to, ka Atbildētājs nav parakstījis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu, un tas viņam nav saistošs.

Tiesa konstatējusi, ka Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu paziņojis Prasītājai par rēķinu piegādes adreses maiņu.

Tiesa atzinusi, ka lietā nav strīda par to, ka aprēķinā norādītajos laika periodos Atbildētājam piederošajai nedzīvojamai telpai tika piegādāta

siltumenerģija un nodrošināta atkritumu izvešana. Saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem Atbildētājam ir pienākums veikt maksājumus par

siltumenerģijas piegādi, atkritumu izvešanu un koplietošanas elektroenerģiju.

Tiesa atzinusi par pamatotiem Atbildētāja pārstāvja iebildumus pret pasta izdevumu iekļaušanu pakalpojumu maksā, jo saskaņā ar Ministru

kabineta noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 1.pielikuma 4.2.apakšpunktu

pasta izdevumi ir pārvaldnieka administratīvie izdevumi un ir iekļaujami obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu

ieņēmumu un izdevumu tāmē.

Tā kā parāda aprēķinā par laiku no 2008.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.augustam sadaļā “komunālie maksājumi” ir norādīta maksa par

pakalpojumiem 478,71 Ls jeb 681,14 euro apmērā, bet nav izdalīti pasta izdevumi, tiesa atzinusi, ka celtā prasība ir noraidāma daļā par galvenā parāda

726,83 euro piedziņu (681,14 euro + 45,69 euro).

Tiesa norādījusi, ka lietā nav strīda par to, ka Atbildētājs no 2010.gada 1.janvāra nav veicis nevienu maksājumu par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tāpēc tiesa atzinusi, ka prasība daļā par galvenā parāda 17174,51 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Tiesa atzinusi, ka tā kā Atbildētājs nav parakstījis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, Prasītāja ir nepamatoti aprēķinājusi

līgumiskos procentus 0,15% dienā no kavētā maksājuma summas. Atbilstoši Prasītājas norādītajam kavējuma procentu aprēķina periodam un kavēto

maksājumu summām (lietas 22.lapa) ir aprēķināmi likumiskie seši procenti gadā no kavētā maksājuma summas.

Tiesa atzinusi, ka pavisam no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 308,84 euro par laiku no 2012.gada

5.decembra līdz 2014.gada 1.oktobrim.

[3] Atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 3.maija spriedumu, pārsūdzot to pilnā

apmērā.

Norādīts, ka: 1) nedzīvojamo telpu Nr.631, /adrese A/, Rīgā nav iespējamas izmantot, jo tā nav pievienota ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai,

kā arī kopš 2010.gada jūnija ir atslēgta elektrība, bet rēķinos tāpat tiek ietverta elektrības abonēšanas maksa; 2) Atbildētājam nezināmu apsvērumu dēļ

rēķini tika sūtīti pēc adreses /adrese B/, kur Atbildētājs nedzīvo no 2006.gada un nav pēc šīs adreses deklarējis savu dzīvesvietu; 3) Prasītāja norāda, ka

2012.gadā ir nosūtījusi brīdinājumu, bet Atbildētājam nav zināms uz kādu adresi; 4) parāds ir izveidojies un nokavējums ir iestājies tikai un vienīgi

Prasītājas vainas dēļ; 5) Prasītājas nolaidīgās rīcības rezultātā ir ne tikai izveidojies parāds, bet ir aprēķināti arī nokavējuma procenti un no Atbildētāja

piespriesti tiesas izdevumi.

[4] 2016.gada 17.augustā Prasītāja iesniegusi paskaidrojumus par Atbildētāja apelācijas sūdzību, kuros norādīts, ka apelācijas sūdzība ir

noraidāma.

[5] Atbildētāja (apelācijas sūdzības iesniedzēja) pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja sprieduma

daļā, ar kuru prasība apmierināta. Paskaidroja, ka Atbildētājam nav jāmaksā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, jo Atbildētājam

piederošo nedzīvojamo telpu nav iespējams izmantot, kā arī atsavināt.

Prasītājas pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē prasību tās apmierinātajā daļā uzturēja, apelācijas sūdzību neatzina. Norādīja, ka strīds ir tikai

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parādu, dzīvokļu īpašnieki šo jautājumu ir izlēmuši, lēmums nav apstrīdēts, līdz ar ko

visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekiem ir pienākums to maksāt.

Motīvu daļa

[6] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi

lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un daļēji apmierināma, savukārt apelācijas sūdzība ir nepamatota un

noraidāma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

No lietas materiāliem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzēts daļā, ar kuru prasība noraidīta, līdz ar

ko šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā un apelācijas instances tiesai nav tiesiska pamata to revidēt.

[8] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts – gadījumā, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai, šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā šādā gadījumā var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 3.maija spriedumā ir

pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietas apstākļus, un taisījusi pamatotu spriedumu par prasības daļēju apmierināšanu, tādēļ pievienojas šī sprieduma

motivācijai un neatkārto tajā minētos argumentus.

[9] Izvērtējot apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus un apsvērumus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka tie ir nepamatoti un noraidāmi turpmāk

norādīto iemeslu dēļ.

[9.1] Apelācijas sūdzībā cita starpā norādīts, ka nedzīvojamo telpu Nr.631, /adrese A/(turpmāk arī – Nekustamais īpašums) nav iespējamas

izmantot, jo tā nav pievienota ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, kā arī kopš 2010.gada jūnija ir atslēgta elektrība, bet rēķinos tāpat tiek ietverta

elektrības abonēšanas maksa.

Civillikuma 1036.pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi

noteiktiem aprobežojumiem.

Izvērtējot minēto apelācijas sūdzības argumentu kopsakarā ar Civillikuma 1036.pantu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Atbildētājam ir rīcības

brīvība attiecībā uz Nekustamo īpašumu – tas ir Atbildētājs savas gribas vadīts var to atsavināt, izmantot, neizmantot, veikt tajā uzlabojumus u.t.t., tajā

skaitā ierīkot Nekustamajā īpašumā ūdensvadu un kanalizāciju, ja tas Atbildētājam ir nepieciešams šī īpašuma izmantošanai.

Pamatojoties uz minēto nepamatots ir Atbildētāja apelācijas sūdzībā un Atbildētāja pārstāvja apelācijas instances tiesas sēdē izteiktais apgalvojums

par to, ka Atbildētājam nav jāmaksā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, jo Atbildētājam piederošo nedzīvojamo telpu nav

iespējams izmantot, kā arī atsavināt.

Pamatojoties uz minēto Nekustamā īpašuma stāvoklis un tā izmantošanas iespējas ir tikai paša Atbildētāja ziņā un nekādā gadījumā nevar kalpot

par pamatu Atbildētāja atsvabināšanai no samaksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Lietas materiāliem ir pievienots 2003.gada 6.maija dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums Nr.APS-ž-19 (lietas 13.-16.lapa), kuru

noslēguši dzīvojamās mājas /adrese A/, Rīgā, iedzīvotāji un Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācijas namu pārvalde “Zemgale”. Minētajā

līgumā punktā 4.2. cita starpā noteikts, ka īpašnieki pārvaldniekam maksā koplietošanas telpu apgaismojumu un individuālā siltummezgla elektroenerģijas

patēriņu.

Pamatojoties uz minēto Atbildētājam ir jāveic maksājumi par koplietošanas telpu apgaismojumu un individuālā siltummezgla elektroenerģijas

patēriņu, un nepamatoti ir Atbildētāja iebildumi par to, ka Nekustamajam īpašuma ir atslēgta elektroenerģija.

[9.2] Apelācijas sūdzībā cita starpā norādīts, ka Atbildētājam nezināmu apsvērumu dēļ rēķini tika sūtīti uz /adrese B/, kur Atbildētājs nedzīvo no

2006.gada un nav pēc šīs adreses deklarējis savu dzīvesvietu.

Pirmās instances tiesa spriedumā ir norādījusi, ka Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu paziņojis Prasītājai par rēķinu piegādes

adreses maiņu.

Šādus pierādījumus Atbildētājs nav iesniedzis arī apelācijas instances tiesai. No prasības pieteikumā minētā Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka

Atbildētājs laika posmā no 2006.gada līdz 2008.gadam ir veicis maksājumus pilnā apmērā, bet līdz 2010.gadam – daļēji, neskatoties uz to, ka rēķini

tikuši sūtīti uz /adrese B/.

Atbildētājs nav apelācijas sūdzībā norādījis tiesību normu, kura dzīvojamās mājas apsaimniekotājam, pirms izsūtīt rēķinus, uzliek par pienākumu

pārbaudīt dzīvojamā mājā ietilpstoša nekustamā īpašuma īpašnieka deklarēto dzīves vietu.

Pamatojoties uz minēto Civillietu tiesas kolēģija atzīst šos apelācijas sūdzības argumentus par nepamatotiem un noraidāmiem.

[9.3] Apelācijas sūdzībā cita starpā norādīts, ka Atbildētājam nav zināms uz kādu adresi Prasītāja 2012.gadā ir nosūtījusi brīdinājumu.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētajam argumentam nav juridiskas nozīmes, jo kā jau iepriekš šajā spriedumā nodibinājusi tiesa – Atbildētājs

nav iesniedzis pierādījumus tam, ka Prasītājai būtu paziņojis savas dzīvesvietas maiņu, līdz ar ko Prasītāja sūtījusi brīdinājumu uz to adresi, kura tai bija

zināma.

Pamatojoties uz minēto Civillietu tiesas kolēģija atzīst šo apelācijas sūdzības argumentu par nepamatotu un noraidāmu.

[9.4] Apelācijas sūdzībā cita starpā norādīts, ka parāds ir izveidojies un nokavējums ir iestājies tikai un vienīgi Prasītājas vainas dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa cita starpā noteic, ka atbildētājam ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietas materiālos Civillietu tiesas kolēģija neatrod Atbildētājas norādes tam, ka Prasītāja būtu pieļāvusi kādu vainojamu darbību vai bezdarbību,

kuras rezultātā cēloņsakarīgi izveidojies maksājumu parāds un termiņa kavējumi.

Pamatojoties uz minēto Civillietu tiesas kolēģija atzīst šo apelācijas sūdzības argumentu par nepamatotu un noraidāmu.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 3.maija

spriedumā ir vispusīgi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kopsakarā ar tiesību normām, kā rezultātā pamatoti apmierinājusi prasību daļā

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu parāda piedziņu, kā arī likumisko nokavējuma procentu piedziņu.

[10] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa cita starpā noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram [...].

Prasībā Prasītāja lūgusi piedzīt no Atbildētāja 20 433,25 euro, šajā spriedumā tiesas piedzinusi 17 483,35 euro, tas ir, prasība apmierināta

par 85,56 %.

No lietas materiāliem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Prasītāja par prasību ir samaksājusi valsts nodevu 945,52 euro, kā arī ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 950,22 euro. Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka no Atbildētāja par

labu Prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 813 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajai daļai, no Atbildētāja valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 25,44 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 194.pantu, 199.panta trešo daļu, 432., 433.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

daļēji apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda un procentu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu parādu 17 174,51 euro un likumiskos nokavējuma procentus 308,84 euro par laiku no 2012.gada

5.decembra līdz 2014.gada 1.oktobrim, kopā 17 483,35 euro (septiņpadsmit tūkstoši četri simti astoņdesmit trīs euro 35 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu parāda

17 174,51 euro (septiņpadsmit tūkstoši simts septiņdesmit četri euro 51 cents).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesas

izdevumus 813 euro (astoņi simti trīspadsmit euro).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 25,44 euro

(divdesmit pieci euro 44 centi) apmērā.

Noteikt sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 25,44 euro samaksa veicama Valsts kases kontā Nr.LV51TREL2190458019000 un samaksu apliecinoši

dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 28.decembra,

Augstākās tiesas Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesneši /paraksts/ V.Vazdiķis

/paraksts/ Dz.Balta

/paraksts/ O.Blūmfelde