Court orders full enforcement of bank loan against guarantor and mortgagor for arrears and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the bank's claim for debt collection against the borrower and the guarantor. The borrower failed to make monthly payments starting in May 2015, triggering default interest and legal costs. The court ruled that the bank's rights were secured by a pledge and the guarantor's liability was valid, ordering the defendants to pay the principal, accrued interest, and enforcement expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 41., 42., 193., 195., 204.1, 208.1, 208.2, 208.4 un 208.5 panti: When a borrower defaults on a secured loan, the creditor may enforce the debt against both the primary debtor and the guarantor, including claiming legal costs and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C11118315
Lietas arhīva Nr. C-0297-16
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2016. gada 20. janvārī
Cēsu rajona tiesa: tiesnese D. Blūma
ar tiesas sēdes sekretāri L.Vizāni
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “DNB Banka” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu, un
k o n s t a t ē j a,
ka 2015. gada 21. oktobrī Cēsu rajona tiesā saņemta AS “DNB Banka” (turpmāk - prasītāja) prasība pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) un
/pers. C/ (turpmāk- galvotāja) par parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu 11432,86 EUR apmērā.
Prasībā norādīts, ka prasītāja 2007. gada 13. martā noslēdza kredīta līgumu Nr.1850/7H08 (turpmāk tekstā - līgums) ar atbildētāju, apņemoties
izsniegt atbildētājam kredītu 15000 LVL (turpmāk - kredīts) nekustamā īpašuma - /adrese/, iegādei.
2009. gada 10. jūlijā noslēgti grozījumi Nr.1 līgumā Nr.1850/7H08, kurā piešķirtā kredīta valūta tiek mainīta no Latvijas latiem uz EUR (eiro). Ar
grozījumu 2.punktu atbildētājam ticis piešķirts papildus kredīts 377,65 EUR.
Galvotāja ar prasītāju 2007. gada 13. martā noslēgusi ķīlas līgumu Nr.1850/7H08-1 (turpmāk - ķīlas līgums), saskaņā ar kuru galvotāja kā
ķīlas devējs ieķīlāja prasītājam nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 144, kas atrodas /adrese/. Galvotājas īpašuma tiesības uz to nostiprinātas
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, kadastra Nr. /numurs/. Ķīlas tiesību atzīme ierakstīta visu prasītājas kā ķīlas ņēmēja prasījumu
nodrošināšanai, kas izriet no līguma un visiem tā grozījumiem.
Prasītāja pienācīgā kārtā uzņemto saistību pret atbildētāju ir pilnībā izpildījusi, pārskaitot kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Kredīta atmaksas
beigu datums ir 2017.gada 12.marts un atmaksas grafikam piemērojama anuitātes metode, t.i., atmaksājamās kredīta daļas un procentu kopsumma ir
vienāda visā kredīta atmaksas laikā procentu likmes perioda ietvaros (periods starp procentu likmes izmaiņām). Līguma grozījumos ticis noteikts, ka par
kredīta piešķiršanu un lietošanu prasītājai ir tiesības saņemt procentus - mainīgo procentu daļu pēc eiro 3 mēnešu EURIBOR likmes gadā un papildus
3,5% fiksēto procentu daļu gadā. Līgumā atrunāts, ka procenti maksājami par neatmaksātā kredīta izmantošanas laiku, maksājumus veicot katru mēnesi
kopā ar kredīta pamatsummas atmaksu, pamatojoties uz maksājumu grafiku.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pretēji līgumā noteiktajam, atbildētājs nav pildījis savas uzņemtās saistības pret prasītāju un sācis kavēt un
nemaksāt grafikā noteiktos ikmēneša maksājumus, proti - pamatsummas maksājumi un procentu maksājumi kavēti no 2015. gada 20.maija.
Tā kā atbildētājs pārstājis veikt ikmēneša kredīta maksājumus un trešo personu piedziņa tikusi vērsta uz nekustamo īpašumu, kas par labu
prasītājai bijis ieķīlāts saskaņā ar ķīlas līgumu, tad prasītāja bijusi spiesta izmantot līgumā noteiktās tiesības prasīt tūlītēju līgumā noteikto saistību
pirmstermiņa izpildi.
Prasītāja 2015. gada 2.jūnijā nosūtījusi atbildētājam un galvotājai pirmstermiņa samaksas pieprasījumu un pirmstiesas brīdinājumu. Kopš minētā
brīdinājuma nosūtīšanas ne atbildētājs, ne galvotāja nav izpildījuši līgumā noteiktās saistības un nav atmaksājuši aizdevuma pamatsummu un piekrītošos
blakus prasījumus.
Atbilstoši faktiskajiem apstākļiem un līguma noteikumiem, prasītājai ir tiesības prasīt pamatparāda pirmstermiņa atmaksu, kas uz prasības
sastādīšanas dienu ir 9149,53 EUR.
Prasībā norādīts, ka atbildētājam bija pienākums līguma darbības laikā nodrošināt arī nepārtrauktu ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu, taču,
gadījumā, ja atbildētājs nav iesniedzis līgumā noteiktajā termiņā atbilstošu apdrošināšanas polisi un/vai dokumentu par apdrošināšanas prēmijas samaksu,
prasītāja var pēc saviem ieskatiem un par atbildētāja līdzekļiem veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepārtrauktu ieķīlātā nekustamā īpašuma
apdrošināšanu. Prasītāja ir par saviem līdzekļiem veikusi ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu un atbildētāja parāds par apdrošināšanu ir 42,69
EUR.
Prasībā ir norādīts, ka atbildētājam ir jāmaksā procenti par kredīta piešķiršanu un izmantošanu un uz prasības sastādīšanas dienu atbildētāja kavēto
procentu summa ir 44,34 EUR.
Prasībā norādīts, ka līdz brīdim, kad prasītāja 2015. gada 2. jūnijā atkāpās no līguma - prasītāja ir tiesīga prasīt no atbildētāja nesamaksātos
nolīgtos procentus, bet pēc tam - likumiskos nokavējuma procentus par parāda samaksas nokavējumu - 6% gadā. Atbildētājam ir pienākums atmaksāt
visu neatmaksāto kredīta summu, samaksāt visus uzkrātos procentus un līgumsodu un izpildīt visus citus līgumā noteiktos maksājumus 30 dienu laikā pēc
attiecīga prasītāja pieprasījuma saņemšanas, tādējādi –līdz 2015. gada 2. jūlijam, pēc kura prasītāja uzskata, ka atbildētājs kavē kredīta pamatsummas
atmaksu. No 2015. gada 2.jūlija līdz 19. oktobrim atbildētājs ir kavējis maksājumus par 109 dienām, tādējādi pie likumisko nokavējuma procentu likmes
6% gadā, atbildētājam jāmaksā prasītājai likumiskie nokavējuma procenti 163,94 EUR.
Atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājai līgumsodu 10% apmērā no neatmaksātā kredīta summas uz 31. dienu pēc pirmstermiņa samaksas
pieprasījuma nosūtīšanas, un prasītājai tādēļ ir tiesības saņemt līgumsodu 914,95 EUR.
Prasībā norādīts, ka atbilstoši galvojuma līguma noteikumiem galvotāja uzņēmās pienākumus atbildēt prasītājai par maksājuma saistību pienācīgu
izpildi, kas izriet no pušu noslēgtā līguma un visiem tā grozījumiem, izņemot par līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu.
Galvojuma līgumā paredzēts, ka galvotāja uzņemas no līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats parādnieks un atsakās no tiesībām prasīt, lai
prasītāja ar piedziņu vispirms griežas pie parādnieka. Tātad galvotāja ar ekspromisorisku galvojumu ir galvojusi par kredīta 15000 LVL (kas atbilstoši
Latvijas Bankas noteiktajam fiksētajam valūtas maiņas kursam 0,702804 ir EUR 21343,08) atmaksu un šim kredītam piekrītošo blakus prasījumu izpildi.
Prasītājas prasījums pret galvotāju ir par kopējo summu 10315,45 EUR, kas sastāv no neatmaksātā kredīta pamatsummas 9149,53 EUR, parāda
par ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu 42,69 EUR, kavēto procentu summas 44,34 EUR, likumiskajiem nokavējuma procentiem 163,94 EUR-
līdz 2015. gada 19.oktobrim, un līgumsoda 914,95 EUR. Lūgts piedzīt arī visus tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1590., 1692., 1698., 1716., 1717., 1765.pantu, 1934. un 1943.pantu, Civilprocesa likuma 41. un 195.
pantu.
Prasītāja prasībā lūgusi tiesai – piedzīt no atbildētāja prasītājas labā parādu 10315,45 EUR apmērā, kas sastāv no neatmaksātā kredīta
pamatsummas 9149,53 EUR, parāda par ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu 42,69 EUR, kavēto procentu summas 44,34 EUR, likumiskajiem
nokavējuma procentiem 163,94 EUR (par periodu līdz 2015. gada 18. oktobrim un līgumsoda 914,95 EUR, nosakot tiesības saņemt likumiskos
nokavējuma procentus 6% gadā no nesamaksātās parāda summas līdz pilnīgai sprieduma izpildei.
Savukārt, gadījumā, ja parādu nav iespējams piedzīt no atbildētāja, tad vērst piedziņu galvotāju. Lūgts piedzīt no atbildētāju prasītājas labā
tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 621,75 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR un samaksāto advokāta honorāru par juridiskās
palīdzības sniegšanu, bet, ja tos nav iespējams piedzīt no atbildētāja, tad piedzīt tiesāšanās izdevumus no galvotājas.
2015. gada 28. decembrī Cēsu rajona tiesā saņemts iesniegums ar prasības precizējumu – proti- par likumisko nokavējuma procentu piedziņu par
laiku no 2015. gada 2. jūlija līdz 2016. gada 11. janvārim, kas ir 288,77 EUR un ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu – 363,00 EUR.
Tiesas noteiktajā termiņā ne atbildētājs, ne galvotāja paskaidrojumus tiesai nav snieguši.
Prasītājas pārstāvis uz pilnvaras pamata – /pers. F/ – tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un
apmērā, kādā norādīts pēdējos prasības prasījumos- pilnā apmērā.
Atbildētājam un galvotājai par tiesā celto prasību un tiesas sēdi 2016. gada 11. janvārī paziņots likumā paredzētajā kārtība, nosūtot tiesas
paziņojumus un tiesas pavēstes uz viņu deklarētajām dzīves vietām. Minētie tiesas dokumenti tiesā saņemti atpakaļ kā neizsniegti ar uzziņu, ka pēc
aicinājumiem adresātam saņemt sūtījumus, beidzies to glabāšanas laiks.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā ietvertajai prezumpcijai, atzīstams, ka par tiesā celto prasību un tiesas sēdes laiku un vietu
atbildētājam ir paziņots, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piektās daļas otrā teikuma noteikumiem fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā
devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Tiesā nav saņemta informācija par atbildētāja un galvotājas neierašanās iemesliem uz tiesas sēdi, nav saņemts viņu lūgums par lietas izskatīšanas
atlikšanu, nav saņemti paskaidrojumi vai iebildumi par celto prasību. Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst,
ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt
lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem. Tādēļ lieta izskatāma bez atbildētāja un
galvotājas piedalīšanās tiesas sēdē, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta septītās daļas 1. un 2. punktu pusēm ir pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā un savlaicīgi
rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus. Atbildētāji nav tiesā iesnieguši nekādus
pierādījumus, kas būtu atzīstami par attaisnojošiem. Tiesa secina, ka atbildētāji ir apzināti atteikušies no savu tiesību realizēšanas un uzņēmušies risku par
to, ka lieta var tikt izskatīta viņu prombūtnē. Savukārt prasītājam ir tiesības uz to, lai viņa prasība tiktu izskatīta saprātīgā termiņā un lietas izskatīšana
netiktu nepamatoti novilcināta, kas ir viena no garantijām, kas ietverta tiesībās uz taisnīgu tiesu.
Tiesa atzīst, ka pie apstākļiem, kad atbildētājs un galvotāja nav snieguši paskaidrojumus par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma,
nepaziņojot neierašanās iemeslus, lietā taisāms aizmugurisks spriedums, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas noteikumiem
aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc
tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
M o t ī v u d a ļ a.
Tiesa, uzklausot prasītāja pārstāvi uz pilnvaras pamata- /pers. F/, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir
pamatota, likumīga un apmierināma pilnībā šādu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ar lietai pievienoto 2007. gada 13. marta kredīta līgumu Nr. 1850/7H08, 2009. gada 10.jūlija grozījumiem pie šī līguma ( lietas 13.-21.lapa),
konta izrakstu no atbildētāja konta bankā (lietas 24. un 25. lapa), parāda aprēķinu (lietas 29.- 40. lapa), , pamatparāda, procentu un līgumsoda
aprēķiniem, prasītāja pierādījusi atbildētājam izsniegtā aizdevuma pamatsummu un parādsaistības apmēru uz lietas izskatīšanas dienu.
Ar lietai pievienoto 2015. gada 2.jūnija paziņojumu (lietas 30. lapa), prasītāja pierādījusi, ka atbildētājam un galvotājai paziņots par parādsaistību
apmēru un tā samaksas termiņu.
Izdevumus 42,69 EUR apmērā par nekustamā īpašuma apdrošināšanu prasītāja ir pierādījusi ar apdrošināšanas polisi un kases operāciju orderi (
lietas 34. un 35.lapa).
Neatmaksātā aizdevuma summa ir 9149,53 EUR, kura no atbildētāja prasītāja labā, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja- no
galvotājas, piedzenama saskaņā ar Civillikuma ( turpmāk- CL) 1943.pantu „aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš
saņēmis”, jo tiesai nav pamata apšaubīt pamatparāda apmēru, kā arī to, ka atbildētājs to nav prasītājai atmaksājis, jo nav to apstrīdējis un tiesā nav
iesniedzis tādus pierādījumus, ka saistība pret prasītāju būtu izpildīta.
Pamatots un ar parāda aprēķinu ir pierādīts prasījums par aizdevuma lietošanas procentu piedziņu, kas uz prasības sastādīšanas dienu ir 44,34
EUR. Saskaņā ar CL 1753. pantu: ,,Ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu ..”. Bet saskaņā ar CL 1756. pantu: ,,Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu”. Konkrētajā
gadījumā, puses līgumā pielīgušas maksāt par kredīta piešķiršanu un lietošanu mainīgo procentu daļu pēc eiro 3 mēnešu EURIBOR likmes gadā un
papildus 3,5% fiksēto procentu daļu gadā.
Tiesa atzīst, ka apmierināms arī prasītājas lūgums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, jo saskaņā ar CL 1759. panta nosacījumiem:
„Procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.” Savukārt CL 1765. pants nosaka: „Likumisko procentu apmērs par
naudas parāda samaksas nokavējumu,...... līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. Tādējādi prasītājas aprēķinātie
nokavējuma procenti 288,77 EUR par laikposmu no 2015.gada 2. jūlija līdz 2016.gada 11.janvārim piedzenami pilnībā.
Tiesa atzīst, ka ir apmierināms prasītājas lūgums par līgumsoda 914,95 EUR piedziņu no atbildētāja, jo saskaņā ar CL 1717. panta nosacījumiem:
„Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots
ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.” Savukārt CL 1720. pants nosaka: „Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma
izpildīšanu: ..2) ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.” Saskaņā ar līgumu un tā grozījumiem
puses vienojušās, ka līgumsods 10% no neatmaksātās kredīta summas uz 31. dienu pēc pirmstermiņa samaksas pieprasījuma nosūtīšanas, ja atbildētājs
nav veicis 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, saistību izpildi. Līgumsoda aprēķins veikts atbilstoši minētā līguma noteikumiem un tas nepārsniedz
10 % no parāda pamatsummas, tādēļ tiesa atzīst, ka tas piedzenams pilnā apmērā.
Tiesa atzīst, ka ir apmierināma arī prasītāja prasība par piedziņas vēršanu pret galvotāju, ja tā nav iespējama no atbildētāja. Saskaņā ar CL
1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.
Saskaņā ar CL 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā
izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas
saistību kā pats parādnieks. 2007. gada 13. marta galvojuma līgums pierāda, ka prasītāja un galvotāja noslēguši galvojuma līgumu, ar kuru galvotāja
uzņēmusies pienākumu atbildēt prasītājai par atbildētāja maksājuma saistību, kā pats parādnieks, atsakoties no tiesībām prasīt, lai prasītājs ar piedziņu
vēršas vispirms pie parādnieka. Galvojuma līgumu 3.punktā ir noteikts, ka galvotāja uzņemas no pamatlīguma izrietošās maksājuma saistības kā pats
parādnieks. Galvojuma līgums nav apstrīdēts un ir spēkā esošs.
Saskaņā ar CL 1698.pantu, galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai
nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Pamatojoties uz iepriekšminētām likuma normām no galvotājas piedzenams atbildētāja
neatmaksātais aizdevums, apdrošināšanas maksājums, tiesas izdevumi un likumiskie procenti, ja piedziņa no atbildētāja nebūs iespējama vai iespējama
tikai daļēji.
Apmierinot prasību, prasītāja lūgums par tiesāšanās izdevumu piedziņu apmierināms pilnībā. No atbildētāja prasītāja labā saskaņā ar Civilprocesa
likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem piedzenami tiesas izdevumi saskaņā ar lietā esošajiem samaksas dokumentiem - valsts nodeva 621,77
EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 7,83 EUR, kopā tiesas
izdevumi 629,60 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu - izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir - atlīdzināmie
izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8500 euro, līdz 57000 euro— to faktiskajā
apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro. Prasītāja par advokāta pakalpojumiem – saskaņā ar maksājumu uzdevumu samaksājusi 300 EUR –
nomaksājot PVN (21 % no 300 EUR ir 63,00 EUR), kas kopā ir 363 EUR (lietas 62. un 63.lapa).
Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja sešus procentus
no simta gadā no aizdevuma pamatsummas, ievērojot CL 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu
daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR, taču faktiskie izdevumi lietā ir 11,35
EUR ( lietas 2.lapa). No atbildētāja par labu valstij piedzenama starpība 3,52 EUR ( trīs eiro un 52 centi) starp prasītājas samaksāto sākotnējo
maksājumu un faktiskajiem izdevumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 193., 195., 204.1 , 208.1 , 208.2 , 208.4 un 208.5 pantu,
tiesa
no s pri e da
apmierināt pilnībā prasītājas AS “DNB Banka” prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai piedziņas daļējas iespējamības gadījumā -no /pers. C/,
personas kods /personas kods/, par labu AS “DNB Banka” reģistrācijas Nr. 40003024725, juridiskā adrese Skanstes iela 12, Rīga, LV 1013,
parādu pēc 2007. gada 13.marta kredīta līguma Nr.1850/7H08 ar 2009. gada 10. jūlijā izdarītajiem grozījumiem Nr.1, 10440,28 EUR (desmit
tūkstoši četrsimt četrdesmit euro un 28 centi), tai skaitā, pamatparāds 9149,53 EUR (deviņi tūkstoši simts četrdesmit deviņi euro un 53 centi), 42,69
EUR (četrdesmit divi euro un 69 centi) par ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu, kavēto procentu summa 44,34 EUR ( četrdesmit četri euro un
34 centi) , likumiskajiem nokavējuma procenti EUR 288,77 EUR ( divsimt astoņdesmit astoņi euro un 77 centi) par periodu no līdz 2015. gada 2.jūlija
līdz 2016. gada 11. janvārim; un līgumsods 914,95 EUR, kā arī tiesas izdevumus 629,60 EUR (sešsimt divdesmit deviņi euro un 60 centi) un ar lietas
vešanu saistītos izdevumus – 363,00 EUR ( trīssimt sešdesmit trīs euro), kopsummā piedzenot 11432,88 EUR ( vienpadsmit tūkstoši četrsimt trīsdesmit
divi euro un 88 centi).
Piedzīt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā- no /pers. C/ - valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus -3,52 EUR ( trīs
euro un 52 centi).
Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, ieskaitot piedzīto summu AS “DNB
Banka” kontā LV32RIKO000PK0130732G, RIKOLV2X, AS “ DNB Banka”, bet valsts labā piedzīto summu 3,52 EUR - ieskaitīt Valsts kase,
BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000.
Noteikt AS “DNB Banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā - no /pers. C/,
likumiskos sešus procentus no simta gadā no piedzītā pamatparāda 9149,53 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Prasītāja AS” DNB Banka” spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas
( 2016. gada 20. janvāris), iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ nav tiesīgi pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma
nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese D. Blūma