Court rejects asylum claim due to inconsistent testimony and lack of persecution evidence under Refugee Act criteria.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga rejected the applicant's request for a more favorable administrative act granting refugee status. The applicant claimed persecution by Al-Shabaab but provided inconsistent details regarding his father's death and family movements. The court found the testimony unreliable and determined the applicant's flight was motivated by economic factors rather than fear of persecution.
Legislator headnote
AI generatedPatvēruma likuma 37. pants; Patvēruma likuma 41. pants 2. punkts: Inconsistent testimony and lack of credible evidence regarding specific persecution grounds preclude the finding of individual risk required for refugee status under the Refugee Act.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-01907-23/15
ECLI:LV:ADRJRIT:2023:1019.A420190723.2.S
Administratīvā rajona tiesa
Rīgas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2023. gada 19. oktobrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Patmalniece,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta
izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu piešķirts bēgļa statuss Latvijas Republikā.
Aprakstošā daļa
[1] Somālijas Republikas (turpmāk – Somālija) pilsonis /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) 2022. gada 31. decembrī ieceļoja Latvijas Republikā no
Grieķijas, uzrādot viltotu Nīderlandes pilsoņa pasi. 2023. gada 10. janvārī pieteicējs vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā
statusa piešķiršanu. Pieteicēja iesniegumā, sākotnējās aptaujas anketā un personiskajā intervijā norādīti turpmāk minētie apsvērumi bēgļa vai alternatīvā
statusa piešķiršanai.
[1.1] Somālijā jau gadiem ilgi notiek karš, līdz ar to pieteicēja dzīvība bija apdraudēta. Pieteicēja dzīvību īpaši apdraudot teroristu grupējuma Al-
Shabaab kaujinieki, kuri esot nogalinājuši pieteicēja tēvu.
[1.2] Grupējuma Al-Shabaab kaujinieki naktīs esot bieži nākuši pie pieteicēja un prasījuši maksāt nodevu par pieteicēja ģimenei piederošo veikalu,
vai arī pievienoties viņu grupējumam. Pieteicējs neesot piekritis, jo viņš nāk no bagadi klana un tāpēc nevar ņemt rokās ieroci un nogalināt.
[1.3] 2019. gada septembrī pieteicējs izceļoja no Somālijas uz Turciju, no kurienes tālāk devās uz Grieķiju, kur 2020. gada jūlijā lūdza patvērumu,
bet viņa lūgums tika noraidīts. 2022. gada 31. decembrī pieteicējs no Atēnām ar lidmašīnu ceļoja uz Amsterdamu, tranzītā caur Rīgu, kur tika aizturēts.
[1.4] Somālijā ir palikusi pieteicēja ģimene – sieva un divi bērni – kuri dzīvo ļoti nedrošos apstākļos. Pieteicējs uztraucas, ka Somālijā palikušie
bērni varētu saskarties ar vardarbību.
[2] Ar Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2023. gada 15. jūnija lēmumu Nr. 516/PLN/2023 pieteicējam atteikts piešķirt
bēgļa statusu, bet nolemts piešķirt alternatīvo statusu, izsniegt ceļošanas dokumentu un termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Lēmums pamatots ar
turpmāk minētiem argumentiem un apsvērumiem.
[2.1] Pieteicējs nav sniedzis informāciju, ka Somālijā būtu saskāries ar vajāšanu, kas saistīta ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību noteiktai
sociālajai grupai vai viņa politiskajiem uzskatiem. Arī pārvalde minētos apstākļus nav konstatējusi. Līdz ar to nav pamata vērtēt pieteicēja iesnieguma
atbilstību minētajiem kritērijiem.
[2.2] Drošības, ekonomiskā, cilvēktiesību un humānā situācija Somālijā turpina pasliktināties, turklāt pieteicējs norādījis, ka nāk no minoritāšu
klana, kas varētu palielināt iespējamo apdraudējumu. Tādējādi pieteicēja atgriešanās izcelsmes valstī šī brīža apstākļos varētu radīt smaga kaitējuma
draudus Patvēruma likuma 41. panta 2. punkta izpratnē.
[3] Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu tiesā, apsvērumus nenorādot. Pārvalde paskaidrojumā tiesai pieteikumu
neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentāciju.
[4] Saskaņā ar Patvēruma likuma 49. panta otro daļu tiesa lietu izskatīja rakstveida procesā, jo atzina lietas materiālos esošos pierādījumus par
pietiekamiem lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Procesa dalībnieki savlaicīgi tika informēti par lietas izskatīšanu, nosakot termiņu papildu
paskaidrojumu, pierādījumu, cita rakstura iesniegumu vai lūgumu iesniegšanai.
Motīvu daļa
[5] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējs ir trešās valsts – Somālijas – pilsonis, kurš atrodas ārpus valsts, kuras
valstspiederīgais viņš ir. Tāpat lietā nepastāv strīds par pieteicēja identitāti. Strīds pastāv par to, vai ir pamats pieteicējam piešķirt bēgļa statusu.
[6] Patvēruma likuma 37. panta pirmā daļa noteic, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no
vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras
valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus
savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 45. panta
nosacījumi.
Vajāšanas jēdziens ir skaidrots Patvēruma likuma 38. pantā. Tas noteic, ka par vajāšanu atzīstamas: 1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ
ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu; 2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami
smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.
No minētajām tiesību normām izriet, ka, lai personai tiktu piešķirts bēgļa statuss, tiesai ir jākonstatē, ka vajāšana, no kuras persona baidās, ir
saistīta ar šīs personas rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņas politiskajiem uzskatiem. Turklāt, lai atzītu, ka personai ir
tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas. Šādām bailēm ir jābūt pamatotām. Novērtējot, vai bailes ir
objektīvi pamatotas, ir jāanalizē situācija valstī, no kuras persona bēg, kā arī jāvērtē pieteicēja sniegto paskaidrojumu ticamība (sk. UN High
Commissioner for Refugees, Advisory Opinion by UNHCR on the Interpretation of the Refugee Definition, 23 December 2004,
http://www.unhcr.org/refworld/docid/4551c0374.html ).
Saskaņā ar Patvēruma likuma 32. panta pirmo daļu patvēruma lietā jāizmanto precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem, piemēram,
no Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (šobrīd – Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu
lietās, un attiecīgām starptautiskām cilvēktiesību organizācijām, par vispārējo situāciju patvēruma meklētāja izcelsmes valstī un, ja nepieciešams, valstīs,
caur kurām tas devies.
Atbilstoši Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (European Union Agency for Asylum (turpmāk – EUAA)) izdotajam pētījumam
„Pierādījumu un uzticamības novērtējums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas kontekstā” (pieejams: https://euaa.europa.eu/publications/judicial-
analysis-evidence-and-credibility-context-common-european-asylum-system ) par patvēruma meklētāja stāsta uzticamības vērtējuma kritērijiem var
būt: iekšējā un ārējā konsekvence, pietiekama detalizācijas pakāpe, ticamība (minētā pētījuma 4.5. sadaļa). Ar iekšējo konsekvenci jāsaprot
patvēruma meklētāja sniegto faktu kopējā saturiskā saskaņotība un vienotība. Ārējā konsekvence savukārt nozīmē patvēruma meklētāja stāstītā atbilstību
vispārīgi zināmajai informācijai, tostarp izcelsmes valsts informācijai un citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Patvēruma meklētāja stāsta ticamība nozīmē
to, ka tam jābūt saprātīgam un iespējamam, kā arī tas nedrīkst būt pretrunā ar lietā esošo specifisko un vispārējo informāciju (pētījuma 4.5.1. sadaļa).
[7] Iepazīstoties ar patvēruma lietas materiāliem, t.sk. pieteikumu tiesai (lietas 6. lapa), sākotnējo iesniegumu (lietas 93. lapa), aptaujas anketu
(lietas 84.–90. lapa), personisko interviju (lietas 50.–53. lapa) un pārējiem lietā esošajiem dokumentiem, tiesa secina, ka pieteicējs dažādās patvēruma
lietas izskatīšanas stadijās konsekventi apgalvoja, ka viņa dzīvību Somālijā apdraud grupējums Al-Shabaab.
Iepazīstoties ar izcelsmes valsts informācijas avotos pieejamo informāciju, tiesa konstatē, ka Al-Sabaab ir islāmistu militārais grupējums, kas
izveidots 2000. gadu sākumā, kura mērķis ir Somālijā izveidot islāma kalifātu. Al-Shabaab ir atbildīgs par uzbrukumiem visā valsts teritorijā. Valdības
militārajiem spēkiem ir izdevies izstumt grupējumu no lielākajām pilsētām, tomēr Al-Shabaab kontrolē Somālijas centrālos, dienvidu un rietumu lauku
apgabalus, mazākas teritorijas citās valsts daļās, kā arī teritorijas Kenijas ziemeļaustrumos . Grupējums Al-Shabaab izmanto diversificētu nodokļu
sistēmu, sadalot Somālijas dienvidu un centrālo daļu 10 atšķirīgos reģionos ieņēmumu iekasēšanai. Al-Shabaab finansējumu iegūst no vairākiem avotiem:
kontrolpunktu nodokļiem, importa nodokļa lielākajās jūras ostās, ienākumiem no zemes un nekustamā īpašuma attīstīšanas un pārdošanas, lopkopības,
lauksaimniecības produkcijas, apūdeņošanas nodokļa, kā arī zakat (ikgadējais reliģiskais pienākums maksāt noteiktu procentuālo daļu no saviem
ieņēmumiem) un infaaq (izmanto ārkārtas līdzekļu vākšanai, kad vietējai Al-Shabaab vadībai trūkst līdzekļu), iekasēšanas. Al-Shabaab nodokļu
sistēmas pamatā ir iedzīvotāju iebiedēšana, proti, cilvēku bailes par savu drošību un iespējamām vardarbīgām sekām, Al-Shabaab prasību neievērošanas
gadījumā. Iedzīvotāji, kuri neievēro prasību maksāt nodokļus, saskaras ar vardarbības draudiem. Turklāt pat cilvēki, kuri dzīvo valdības kontrolētajās
teritorijās, maksā nodokļus un nodevas Al-Shabaab, baidoties no sekām, ja tas netiktu darīts. Personas, kas atsakās maksāt Al-Shabaab, ir spiestas
izbeigt savu uzņēmējdarbību, mainīt savu kontaktinformāciju vai izceļot no Somālijas. Ir ziņas, ka grupējuma Al-Shabaab kaujinieki spīdzina vietējos
iedzīvotājus par dažāda veida pārkāpumiem, ārkārtējos gadījumos pat nogalina (sk. EUAA Country Guidance Somalia 2023, 2. Actors of
persecution or serious harm, pieejams: https://euaa.europa.eu/country-guidance-somalia-2023/23-non-state-actors, EASO COI Report Somalia
Actors 2021, pieejams: https://coi.euaa.europa.eu/administration/easo/PLib/2021_07_EASO_COI_Report_Somalia_Actors.pdf, EASO COI
Report - Somalia Targeted profiles 2021, pieejams:
https://coi.euaa.europa.eu/administration/easo/PLib/2021_09_EASO_COI_Report_Somalia_Targeted_profiles.pdf).
Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra ziņojumam, 2022. gads Somālijas civiliedzīvotājiem bija visnāvējošākais pēdējo gadu
laikā. Vairāki avoti norāda, ka galvenais iemesls bruņotā konflikta intensitātes pieaugumam bija Somālijas valdības īstenotais uzbrukums grupējumam Al-
Shabaab, kas sācies 2022. gada augustā un guvis panākumus 2022 .gada otrajā pusē/2023. gada sākumā. Ja 2022. gada pirmajos septiņos mēnešos
saistībā ar grupējuma Al-Shabaab uzbrukumiem tika konstatēti 2 000 upuri, tad laika posmā no 2022. gada augusta līdz decembrim tika konstatēti 3850
bojāgājušie, turklāt laika posmā no 2022. gada 23. augusta līdz 2023. gada 7. februārim tika reģistrēti 1524 drošības incidenti, tostarp 501 terorisma
incidents. Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības misija Somālijā šajā laika periodā reģistrēja 1059 civiliedzīvotāju upurus (382 bojāgājušie un 677
ievainotie), kas ir par 153 % vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Turklāt tiek ziņots, ka grupējums Al-Shabaab uzbrukumos pret civiliedzīvotājiem
sāka vairāk izmantot improvizētos spridzekļus. Saskaņā ar visaktuālāko informāciju grupējums Al-Shabaab uztur klātbūtni un spēju veikt militāras
operācijas lielākajā daļā Somālijas, tostarp galvaspilsētā Mogadīšo, turklāt tās ietekmes sfēra sniedzas ārpus teritorijām, kuras tā fiziski kontrolē (sk.
EUAA, Country of Origin Information: Somalia: Security Situation, February 2023, pieejams:
https://coi.euaa.europa.eu/administration/easo/PLib/2023_02_EUAA_COI_Report_Somalia_Security_situation.pdf; EUAA, COI Query
Somalia - Security situation update, pieejams:
https://coi.euaa.europa.eu/administration/easo/PLib/2023_04_EUAA_COI_Query_Response_Q13_Somalia_Security_Situation.pdf).
Ievērojot minēto, kopumā publiski pieejamā informācija apliecina pieteicēja norādīto, ka grupējums Al-Shabaab pieprasa vietējiem iedzīvotājiem
maksāt dažāda veida nodokļus un nodevas, kā arī par atteikšanos izpildīt minētās prasības personas var saskarties ar vajāšanai pielīdzināmām darbībām.
Atbilstoši Eiropas Savienības patvēruma aģentūras nostājai, personas, kuras bija pakļautas rekrutēšanas pieprasījumiem, ka arī personas, kuras atteicās
maksāt Al-Shabaab pieprasīto nodokli varētu tikt atzītas par potenciāli vajāšanai pakļautajām grupām. Šādos apstākļos būtu jāvērtē vajāšana saistībā ar
personas politisko viedokli, proti, atteikšanās pievienoties vai finansēt Al-Shabaab būtu uzskatāma par personas politiskā viedokļa paušanu, pretošanos
šīm grupējumam (sk. EUAA Country Guidance Somalia 2023, pieejams: https://euaa.europa.eu/country-guidance-somalia-2023/3-refugee-
status). Vienlaikus, lai nonāktu pie secinājuma, ka pieteicēja gadījumā bailes no vajāšanas ir objektīvi pamatotas, ir jāizvērtē viņa individuālais gadījums,
vai viņš ir saskāries ar vajāšanu no Al-Shabaab puses, kā arī tas, vai pieteicēju vai viņa ģimeni varētu uzskatīt par Al-Shabaab vajāšanas mērķi.
[8] Izvērtējot pieteicēja sniegtās informācijas un iesniegto pierādījumu kopējo saturisko saskaņotību, vienotību, kā arī atbilstību tiesas rīcībā esošai
informācijai par situāciju Somālijā (pieteicēja stāsta iekšējo un ārējo konsekvenci), tiesa norāda turpmāk minēto.
Sākotnējā intervijā pieteicējs norādīja, ka grupējuma Al-Shabaab kaujinieki kopš 2018. gada novembra bieži nākuši uz viņa ģimenes mājām,
pieprasot vai nu maksāt nodevu par pieteicēja ģimenes veikalu, vai arī pievienoties grupējumam (lietas 89. lapa). Savukārt personiskajā intervijā,
atbildot uz intervētāja uzdotajiem papildus jautājumiem, pieteicējs norādīja, ka pirmo reizi grupējuma pārstāvji ieradušies 2019. gadā periodā starp
februāri un martu, kā arī kopumā nākuši tikai trīs reizes. Pārsūdzētajā lēmumā pārvalde norādīja, ka kritiski vērtē pieteicēja sniegtās ziņas par viņa
saskarsmi ar Al-Shabaab kaujiniekiem. Pārvalde apšaubīja pieteicēja apgalvojumus, ka Al-Shabaab viņu esot piekāvuši vairākas reizes, taču
medicīniska palīdzība pieteicējam neesot bijusi nepieciešama, jo, atbilstoši izcelsmes valsts informācijai, Al-Shabaab kaujinieki smagi vēršas pret tiem,
kuri atsakās maksāt nodokļus. Tiesa šos pārvaldes secinājumus uzskata par pamatotiem.
Gan tiesas apskatītie ziņojumi par situāciju Somālijā, gan arī paša pieteicēja personiskās intervijas ietvaros sniegtā informācija norāda uz to, ka Al-
Shabaab bargi izrīkojas ar tiem, kas nemaksā viņu pieprasīto nodokli. Pieteicējs personiskajā intervijā vairākkārt uzsvēra, ka jebkurš, kurš atsakās
maksāt Al-Shabaab pieprasīto nodokli, tiek nogalināts. Minētajā kontekstā ir grūti izprast pieteicēja stingro nostāju nemaksāt Al-Shabaab pieprasīto
nodokli. Personiskajā intervijā pieteicējs norādīja, ka nodokli nemaksāja, jo pieprasītā nodokļa apmērs bija visa pieteicēja nopelnītā nauda un pēc
nodokļa samaksas viņam nekas nebūtu atlicis, taču pieteicēja aprūpē atradās arī slims tēvs un ģimene, Al-Shabaab pieprasītā nodokļa apmērs esot bijis
no 800 līdz 1000 ASV dolāriem (760–950 eiro) un, ja pieteicējam tāda nauda būtu bijusi, viņš par to būtu aizvedis māti uz slimnīcu. Tiesas ieskatā,
pieteicēja stāsts par to, ka viņš varēja brīvi ignorēt Al-Shabaab draudus, nesaskaroties ar sekām, ir vērtējams kritiski.
Tāpat pārvalde pārsūdzētajā lēmumā pamatoti norādīja, ka kritiski vērtējami arī pieteicēja apgalvojumi, ka Al-Shabaab grupējums gribēja piespiest
pieteicēju viņiem pievienoties, taču pieteicējs šo priekšlikumu noraidīja, jo tas bija pretrunā ar viņa iekšējo pārliecību. Atbilstoši izcelsmes valsts
informācijai, grupējuma Al-Shabaab vervēšanas mērķa grupa ir zēni un jaunieši vecumā no 12 līdz 24 gadiem (sk. Landinfo. Norwegian Country of
Origin Information Centre: Somalia: Rekruttering til al-Shabaab, pieejams: https://landinfo.no/wp-content/uploads/2022/10/Respons-Somalia-
Rekruttering-til-al-Shabaab-17102022.pdf), tādējādi kritiski vērtējama ir pieteicēja sniegtā informācija, ka viņu 30 gadu vecumā vēlējušies savervēt.
Turklāt, lai arī pieteicējs apgalvo, ka Al-Shabaab ir nogalinājuši viņa tēvu, arī saistībā ar šo notikumu pieteicējs ir norādījis dažādus savstarpēji
nesaskanīgus faktus. Personiskajā intervijā pieteicējs apgalvoja, ka tēvs bija slims un atradās mājās, bet vēlāk norādīja, ka tēvu nošāva 2020. gada
janvārī, kad viņš gāja no mošejas. Tēvs esot nogalināts jau pēc tam, kad pieteicējs bija aizbraucis no Somālijas, par šo notikumu pieteicējam esot
pastāstījusi sieva. Pieteicējs norādīja, ka pēc tēva nāves pieteicēja sieva aizbēga uz Mogadīšo, vienlaikus atzīstot, ka viņa ģimenes pārvākšanās uz
Mogadīšo faktiski notika 2020. gada maijā. Tātad, pēc pieteicēja tēva nāves viņa ģimene turpināja vismaz trīs mēnešus uzturēties savā dzīvesvietā, ar Al-
Shabaab draudiem nesaskaroties.
Ievērojot minēto, pieteicēja stāsts nav konsekvents un līdz ar to ticami neliecina par pieteicējam vai viņa ģimenei Somālijā draudošo Al-Shabaab
vajāšanu Patvēruma likuma izpratnē.
[9] Tiesas ieskatā, izskatāmajā gadījumā vairāki lietas aspekti norāda uz to, ka pieteicēja izceļošanu uz galvaspilsētu Mogadīšo un vēlāk arī prom
no Somālijas drīzāk ietekmēja sociālekonomiskie apstākļi. Pieteicējs norādīja, ka viņa māte bija slima un tāpēc pieteicējs kopā ar viņu devās uz
galvaspilsētu, lai meklētu medicīnisku palīdzību. Savukārt, raksturojot savu šī brīža situāciju, pieteicējs uzsvēra, ka viņam ir svarīgi saņemt dokumentus,
kas ļautu strādāt, lai viņš varētu nopelnīto naudu sūtīt Somālijā palikušajai ģimenei. Personiskajā intervijā pieteicējs norādīja, ka viņa Mogadīšo dzīvojošie
bērni pēdējos trīs mēnešus nav apmeklējuši skolu, jo kopš patvēruma procedūras Latvijā uzsākšanas, pieteicējam neesot bijusi iespēja viņiem nosūtīt
naudu. Pieteicējs izteica cerību, ka viņam tiks piešķirta darba atļauja, lai viņš varētu strādāt un sūtīt naudu savai ģimenei, lai bērni varētu mācīties. Tiesa
neapšauba to, ka sociāl-ekonomiskie apstākļi Mogadīšo ir ievērojami sliktāki kā Latvijā, tomēr minētais apstāklis nevar būt par pamatu vajāšanas draudu
konstatēšanai Patvēruma likuma izpratnē.
[10] Apkopojot visu iepriekš minēto, izskatāmajā gadījumā tiesa nekonstatē pieteicēja individuālo apstākļu atbilstību Patvēruma likuma 37. pantā
noteiktajiem bēgļa statusa piešķiršanas kritērijiem. Līdz ar to pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
Papildus tiesa vēlas vērst pieteicēja uzmanību, ka viņam saskaņā ar Patvēruma likuma 41. panta 2. punktu, t.i., sakarā ar spīdzināšanas,
necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes vai necilvēcīgas/pazemojošas sodīšanas draudiem, ir piešķirts alternatīvais statuss, kas ļauj uzturēties Latvijas
Republikā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 249.–251.pantu un Patvēruma likuma 49. panta sesto daļu, tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu piešķirts bēgļa statuss Latvijas
Republikā.
Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Tiesnese A. Patmalniece