Legislator Case Law & Legislation
C40128316 / C-1283-16 AI generated

Court fully allows landlord's claim for rent and utilities against tenants based on valid lease contract terms.

Case Number C40128316 / C-1283-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the municipality's claim for rent and utility arrears against three tenants in a small claims procedure. The tenants argued that one had moved out and another should pay only for window replacement costs, but the court rejected these defenses. Relying on the Civil Law and Residential Property Lease Act, the court held that the lease obligations remain binding despite internal disputes or subsequent repairs, ordering solidary payment with interest.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1587; Residential Property Lease Act 11.3, 12: A valid lease contract creates binding obligations for all family members listed, and subsequent disputes regarding maintenance or occupancy do not exempt tenants from paying rent and utilities.

Keywords

AI generated
residential property lease solidary liability family members small claims procedure rent arrears utility payments contractual obligations

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 41
Law on Residential Property Leases 11.3, 12
Civil Procedure Law 250.25
Civil Procedure Law 250.27
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C40128316

Lietas arhīva Nr. C-1283-16/8

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Ventspils tiesa : tiesnesis I.Kligačs

2016.gada 30.novembrī izskatot rakstveida procesā Ventspils novada pašvaldības maza apmēra prasību pret /pers. A/, /pers. B/, un /pers. C/,

par parāda piedziņu

k o ns t a t ē ja

2016.gada 4.oktobrī prasītāja Ventspils novada pašvaldība griezusies tiesā ar maza apmēra prasību par naudas piedziņu no atbildētājiem /pers. A/,

/pers. B/, un /pers. C/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 22.jūnijā ar atbildētāju /pers. A/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.6 par dzīvokļa /adrese A/,

Vārves pagastā īri, ar kuru pārjaunots 2000.gada 2.oktobrī starp Vārves pagasta padomi un atbildētāju, un 2009.gada 20.oktobrī noslēgtais līgums par

komunālajiem pakalpojumiem Nr. 265.

Atbilstoši īres līgumā norādītajam dzīvoklī ar atbildētāju /pers. A/ dzīvo viņas ģimenes locekļi /pers. B/ un /pers. C/.

2014.gada 15.janvārī ar atbildētāju noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas arī netika pildīta. Parāds par dzīvokļa īri un komunālajiem

maksājumiem sastāda 1193.56 EUR, ko lūdz piedzīt kopā ar tiesas izdevumiem.

2016.gada 5.oktobrī atbildētājiem uz deklarētām adresēm nosūtīti prasības pieteikuma noraksti rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz

2016.gada 6.novembrim, izskaidrojot atbildētāju tiesības.

Tiesas noteiktā termiņā nekādi paskaidrojumi nav iesniegti. 2016.gada 29.novembrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi,

kuros prasību neatzīst, jo 2012.gada jūnijā noslēgusi apakšīres līgumu ar atbildētājas /pers. B/ dzīvesbiedru /pers. D/. /pers. C/ dzīvoklī nedzīvo no

2009.gada. Tā ka parāds izveidojies /pers. B/ dēļ, tad lūdz parādu piedzīt tikai no viņas.

2016.gada 29.novembrī tiesā saņemti arī atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumi, kuros prasība tiek atzīta daļēji, jo prasītājs viņai nav atmaksājis

izdevumus, kas radušies sakarā ar loga nomaiņu.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu

tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāji uz 2012.gada 22.jūnijā pārjaunotā dzīvojamās telpas īres līguma pamata apdzīvo dzīvokli /adrese

A//adrese/ (lietas 9.-16.lapas). 2014.gada 15.janvārī ar atbildētāju /pers. A/ noslēgta vienošanās par parāda samaksu saskaņā ar abpusēji saskaņoto

grafiku (lietas 21.lapa), bet atbildētāja līgumu nosacījumus nav pildījusi.

Tiesai nav pamata parādu piedzīt tikai no atbildētājas /pers. B/, kā to vēlas /pers. A/, jo atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajai

daļai, 2012.gada 22.jūnija dzīvojamās telpas īres līguma Nr.6 7.1., 7.2.punktiem īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Vadoties no lietā esošās izziņas - tabulas par piegādāto siltumenerģiju minētajam dzīvoklim (lietas 19.-20.lapas), tiesa pārliecinās, ka pamatparāds

līdz 2016.gada 31.augustam sastāda 1193.56 EUR, kas arī piedzenams no atbildētājiem solidāri.

Konkrētajā gadījumā nav juridiskas nozīmes atbildētājas /pers. A/ norādītajam, ka atbildētājs /pers. C/ strīdus dzīvokli faktiski neizmanto un tajā

nedzīvo no 2009.gada, ka noslēgusi apakšīres līgumu ar trešo personu. Šie apstākļi paši par sevi neatbrīvo atbildētājus no pienākuma pildīt saistības

atbilstoši noslēgtajam īres līgumam.

Personas iemitināšana dzīvojamajā telpā notiek atbilstoši likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajam. Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

17.panta otro daļu, ja īrnieks un visi viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, bet dzīvojamo telpu viņš ir nodevis apakšīrē, īrnieks paliek atbildīgs

izīrētājam saskaņā ar īres līgumu. Tadejādi prasītāju atbildētājas /pers. A/ 2012.gada 29.jūnijā noslēgtā vienošanās ar /pers. D/ nesaista. Pie tam tiesa

norāda, ja īrnieks iemitina apakšīrnieku bez izīrētāja piekrišanas, tad izīrētājam rodas tiesības šī likuma 28.6panta kārtībā izbeigt īres līgumu ar īrnieku pēc

brīdinājuma izsniegšanas.

Likums atļauj atbildētājiem vairākas dzīvesvietas (Civillikuma 7.panta 2.daļa). Lietā nav pierādīts, ka prasītājs par atbildētāja /pers. C/

prombūtni, būtu informēts. Pie tam, pārslēdzot 2012.gada 22.jūnijā dzīvojamās telpas līgumu, atbildētāja /pers. A/ izīrētājam nav norādījusi, ka /pers. C/

izslēdzams no līguma, jo tad viņš netiktu ierakstīts līgumā kā ģimenes loceklis. Līdz ar to arī viņš ir līdzatbildīgs par ar dzīvojamās telpas līgumu

uzņemtajām saistībām un uz viņu kā pilngadīgo ģimenes locekli attiecas visi pienākumi un tiesības, kas izriet no dzīvojamās telpas īres līguma. Atstājot

dzīvesvietu jebkuram atbildētājam bija pienākums rakstveidā informēt par to izīrētāju (piemēram, iesniegt izziņu par atrašanos ārzemēs) un veikt visas

pārējās dzīvojamās telpas līgumā un likumā noteiktās darbības, lai izbeigtu starp pusēm pastāvošas tiesiskās attiecības, ko rada noslēgtais dzīvojamās

telpas līgums. Arī veikt pārrēķinu par dzīvojamās telpas lietošanu atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 6.1.3.punktam atbildētāji nav prasītāju lūguši.

Apstāklis, ka atbildētāja /pers. B/ ir veikusi logu nomaiņu, nav pamats, lai nemaksātu izīrētājam par īri un sniegtajiem pakalpojumiem. Ar lūgumu

atmaksāt šos izdevumus, atbildētājai jāvēršas pie prasītāja, bet strīda gadījumā tiesā. Pie tam 2012.gada 22.jūnija dzīvojamās telpas īres līguma

5.1.2.punkts nosaka, ka īrniekam jāuztur kārtībā telpas un jāveic par saviem līdzekļiem tās remonts (..), logu rāmju un durvju nomaiņu, iestiklošanu...

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Līdz ar to tiesa uzskata, ka

prasītājam atzīstamas tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no pamatsummas arī līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo un otro daļu no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi. Atbildētājiem dodams

termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1779.pantu, likuma "par dzīvojamo telpu īri 11. 3, 12.pantiem un Civilprocesa likuma 8., 34., 41., 97.,

193., 2041., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s pri e da

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/), /pers. B/ (personas kods /personas kods/), /pers. C/ (personas kods /personas kods/)

solidāri par labu Ventspils novada pašvaldībai (reģistrācijas Nr.90000052035) parādu par laika periodu līdz 2016.gada 1.augustam 1193.56 euro,

valsts nodevu 179.03 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par pavēstu, pieteikuma sūtīšanu- 9.36 euro, kopā 1381.95 euro (viens tūkstotis

trīs simti astoņdesmit viens euro un 95 centi), atzīstot Ventspils novada pašvaldībai tiesības saņemt likumiskos procentus, t.i. 6% (seši procenti) gadā no

pamatsummas, kas uz doto brīdi ir 1193.56 euro (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit trīs euro un 56 centi) par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz

brīdim, kad procenti sasniedz pamatsummu.

Noteikt atbildētājiem termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2016.gada 30.novembrī, sūdzību

iesniedzot Ventspils tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis I.Kligačs