Court finds defendant guilty of administrative violation and imposes fine while noting potential criminal conversion.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating police control restrictions and imposed a €20 fine. The defendant did not appear in court, but the judge proceeded based on written evidence and prior notifications. Aggravating factors included a previous fine for the same violation, while no mitigating circumstances were found.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta un 32. panta: Tiesa atzīst vainīgu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpumu un uzliek naudas sodu, ņemot vērā atkārtotu pārkāpumu un neizciesto papildsodu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128023015
Lietas arhīva Nr. 1-0230-15/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese A.Orniņa
tiesas sēdes sekretāre E.Ābelīte
2015.gada 4.jūnijā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/ (personas kods
/personas kods/) saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
k o n s t a t ē j a:
2015.gada 6.maijā plkst.22.10 /pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/ un, ka 2015.gada 29.aprīlī, 2015.gada 5.maijā bez attaisnojoša
iemesla neieradās VP RRP Rīgas Kurzemes iecirknī uz reģistrāciju ar ko viņš tīši pārkāpa policijas kontroles ierobežojumu paredzētos noteikumus
(aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz 06.00 un 4 reizes mēnesī katru trešdienu ierasties reģistrēties VP RRP Rīgas Kurzemes iecirknī Rīgā,
Daugavgrīvas ielā 32).
/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.pantā paredzēts pārkāpums.
Uz lietas izskatīšanu /pers. A/ nav ieradies. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai daļai, nosūtot
pavēsti uz protokolā norādīto un deklarēto dzīvesvietu.
Ņemot vērā to, ka netiek konstatēti apstākļi, kas liegtu izskatīt lietu bez personas piedalīšanās tiesas sēdē, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11panta
pirmo daļu, nav pamata atlikt lietas izskatīšanu un lietu iespējams izskatīt, pamatojoties uz pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, jo administratīvā
pārkāpuma lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izlemt Latvijas APK 289.6panta septītajā daļā paredzētos jautājumus.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējusi tajā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka
/pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu, administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona,
kurai noteikta policijas kontrole.
Lai personu sauktu pie administratīvas atbildības pēc minētas normas, nepieciešams konstatēt, vai personai ir noteikta policijas kontrole un vai tā ir
tīši pārkāpusi policijas kontroles noteikumus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (likuma redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu
līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Atbilstoši Pārejas noteikumu 13.punktam papildsodu - policijas kontroli - turpina izciest personas, kurām tas piespriests.
2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 ,,Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība” 25.punkts nosaka, ka par
policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par
policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 12.novembra spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas,
piemērojot Krimināllikuma 51.pant pirmo daļu ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 10 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 diviem gadiem. Spriedums stājies
spēkā 2012.gada 18.decembrī. 2014.gada 7.jūlijā atbrīvots pēc pamatsoda izciešanas.
Ar 2014.gada 8.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, /pers. A/ aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/, laikā no
plkst.22.00 līdz 06.00., kā arī uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī katras nedēļas trešdienā no plkst.15.00 līdz plkst.21.00 ierasties reģistrēties VP
Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 32, kā arī aizliegts izbraukt no Latvijas bez policijas atļaujas.
/pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka policijas kontroles noteikumi viņam ir zināmi, kā arī vienlaicīgi ir informēts, ka par noteikumu
neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie atbildības saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu.
No policijas kontroles reģistrācijas lapā veiktajiem ierakstiem redzams, ka /pers. A/ 2015.gada 29.aprīlī un 6.maijā nav ieradies reģistrēties,
reģistrējies 2015.gada 13.maijā.
2015.gada 7.maijā VP RRP Kurzemes iecirkņa KPN inspektore majore ziņojusi, ka 2015.gada 6.maijā plkst.22.10 pārbaudot /pers. A/
dzīvesvietu, durvis neviens nav atvēris, kā arī viņš nav ieradies uz reģistrāciju 2015.gada 29.aprīlī un 5.maijā, līdz ar to atbilstoši Latvijas APK
177.pantam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols
2015.gada 15.maijā rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka 2015.gada 6.maijā pārbaudes laikā nav atradies mājās, jo sastrīdējies ar draudzeni
un aizgājis pie mātes. 2015.gada 29.aprīlī un 5.maijā nav ieradies reģistrēties, jo bijis aizņemts ar darba meklēšanu.
Tiesa uzskata, ka lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ 2015.gada 6.maijā plkst.22.10 neatradās lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu
piemērošanu norādītajā dzīvesvietā Rīgā, /adrese/, ka arī 2015.gada 29.aprīlī un 5.maijā nav ieradies policijas iecirknī reģistrēties, apzinoties savu darbību
prettiesisko raksturu un zinot šādu darbību sekas.
Tiesa atzīst, ka ar šādām savām darbībām /pers. A/ ir pārkāpis policijas kontroles noteikumus, izdarot Latvijas APK 177.pantā paredzēto
pārkāpumu, par ko ir sodāms.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Latvijas APK 177.panta sankcijā ir paredzēts naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Uzliekot sodu, saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpi,
mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Tiesa nekonstatē Latvijas APK 33.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus.
Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums,
par kuru persona jau administratīvi sodīta, jo 2014.gada 26.septembrī /pers. A/ sodīts par Latvijas APK 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
Iesniegtajos administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav norādītas ziņas par /pers. A/ darbvietu, ienākumiem, apgādībā esošām personām.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas ir divas reizes administratīvi sodīts, 2014.gada
26.septembrī par Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu ar naudas sodu 10 EUR apmērā un 2015.gada 17.martā par Latvijas APK 181.panta
otrajā daļā paredzēto pārkāpumu ar naudas sodu 35 EUR apmērā, naudas sodi nav nomaksāti.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ par izdarīto pārkāpumu uzliekams naudas Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ ar šo spriedumu gada laikā otro reizi tiek sodīts par Latvijas APK 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, tiesa
norāda, ka pret viņu var tikt piemērots Krimināllikuma 45.panta piektajā daļā (likuma redakcijā līdz 01.01.2015.) un Krimināllikuma pārejas noteikumu
13.punkta 4.apakšpunktā noteiktais par to, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc
policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto papildsoda laiku ar brīvības atņemšanu, rēķinot divas policijas kontroles dienas kā vienu brīvības
atņemšanas dienu.
Pamatojoties uz iepriekš norādīto un saskaņa ar Latvijas APK 177.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/ (personas kods /personas kods/) atzīt par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt
naudas sodu 20,00 EUR (divdesmit euro) apmērā.
Naudas sods ieskaitāms: Saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, Konts LV34TREL1060191011100, BIC kods: TREL LV22, Maksājuma
mērķis: /pers. A/ (personas kods /personas kods/) naudas sods pēc sprieduma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.128023015.
Naudas sods jānomaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu, vai 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots
par apelācijas sūdzības noraidīšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese A.Orniņa