Court allows small claims suit against individual for unpaid property management fees and interest.

Lietas arhīva Nr. C-0196-18

ECLI:LV:REZT:2018:0222.C33350017.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2018.gada 22.februārī

Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu Stopiņu novada pašvaldības aģentūras „Saimnieks”, reģistrācijas

Nr.90001673167, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 27.decembrī Stopiņu novada pašvaldības aģentūra „Saimnieks” (turpmāk – prasītāja) iesniedza Rīgas rajona tiesā prasības

pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk –atbildētāja) par naudas piedziņu 1730.54 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 32.1pantu, civillieta ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones

2017.gada 22.februāra rezolūciju nodota izskatīšanai Rēzeknes tiesai un lieta pieņemta tiesneses tiesvedībā, par ko pusēm paziņots 2017.gada 18.aprīlī

(lietas 74.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka Stopiņu novada dome 2004.gada 10.marta sēdē nolēma, sakarā ar maksātnespējīgā pašvaldības uzņēmuma

(MPU) “Sadzīves servisa centrs” kreditoru sapulces lēmumu pārtraukt uzņēmuma saimniecisko darbību ar 2004.gada 1.aprīli, pilnvarot Stopiņu pagasta

pašvaldības aģentūru “Saimnieks” ar 2004.gada 1.aprīli uzsākt MPU “Sadzīves servisa centrs” funkciju pārņemšanu un izpildi.

Stopiņu novada pašvaldības aģentūra „Saimnieks”, atbilstoši Stopiņu novada domes saistošo noteikumu „Stopiņu novada pašvaldības aģentūras

„Saimnieks” nolikums” 1.punktam ir Stopiņu novada domes izveidota iestāde, kurai ar Domes lēmumu uzdots veikt no pašvaldības funkcijām izrietošus

pārvaldes uzdevumus, sniedzot pakalpojumus un īstenojot pašvaldības un starptautiskus projektus un programmas.

Stopiņu novada pašvaldības aģentūra „Saimnieks” saskaņā ar 2004.gada 1.aprīļa līgumu Nr. 33/04 par pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (pirms adrešu maiņas - Nosaukums).

Ar Stopiņu novada domes 2014.gada 29.janvāra sēdes lēmumu nolemts par Stopiņu novada pašvaldības aģentūras “Saimnieks” direktoru iecelt

Jāni Koponānu.

Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Stopiņu novada zemesgrāmatu nodalījumā Nr. Nr, atbildētājai no 2001.gada

1.jūnija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr. /numurs A/), kas atrodas /adrese/.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu „pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai “.

Dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk - māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt

un apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Stopiņu novada pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmajai daļai, dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,

minētā panta trešais punkts paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atklātumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2012.gada 12.septembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.S-482 (turpmāk -

Līgums).

Saskaņā ar Līguma 4.4.punktu, atbildētājai ir jāveic maksājumi atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par kārtējo mēnesi līdz

nākamā mēneša pēdējam datumam, bet prasītājai saskaņā ar Līguma 4.10.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no

atbildētājas līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja ir izpildījusi savas no Līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniegusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījusi. No 2015.gada 1.janvāra atbildētāja nav veikusi izrakstīto rēķina apmaksu, lai

norēķinātos par saņemtajiem pakalpojumiem. Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem

pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešajai daļai: “Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra”, prasītāj? ir tiesīga prasīt līgumsodu 10 procentu

apmērā no pamatparāda summas.

Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no

2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

1586.61 euro apmērā un līgumsods par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim 143.93 euro, kopā 1730.54 euro.

Atbildētāja 2015.gada 19.oktobrī ir brīdināta par parāda esamību, taču līdz pat šim brīdim parādu nav samaksājusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasība pamatota ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo

daļu, 10.panta pirmo un trešo punktu, Civillikuma 1587.,1716.pantu, Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 26.panta pirmo daļu, 33., 34., 41., 195.,

250.18, 250.20, 250.19 pantu, MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ”,

MK noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu”.

Prasītāja lūdza piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim 1586.61.80 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim

143.93 euro apmērā, kā arī visus prasītājas samaksātos tiesāšanās izdevumus, pārskaitot līdzekļus uz norēķinu kontu: LV68 UNLA 0033 3006 0931 6

- SEB banka AS; atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā Rēzeknes tiesā 2017.gada 7.decembrī. Pusēm ir paziņots datums, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Prasītājas pārstāvis nav pieteicis noraidījumu tiesnesei.

Atbildētājai prasības pieteikuma noraksts, tiesību izskaidrojums un tiesas paziņojums saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta noteikumiem tika

nosūtīti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu.

[3] 2017.gada 1.februārī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, ka prasību atzīst pilnā apmērā. Atbildētāja paskaidroja, ka slimības dēļ tai

nebija iespējas apmaksāt komunālos maksājumus. Tagad ir apmaksāts pēdējais rēķins un 200 euro no parāda. Ar prasītāju sastādīts dokuments par

parāda daļējo atmaksu (lietas 65.-68.lapa).

[4] 2017.gada 23.novembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kuros prasītāja norādīja, ka sākotnēji cēlusi prasību pret atbildētāju par

parāda piedziņu 1730.54 euro apmērā (t.sk. pamatparāds 1586.61 euro un līgumsods 143.93 euro apmērā), par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra

līdz 2016.gada 1.decembrim. Laika periodā no prasības iesniegšanas atbildētāja ir samaksājusi prasītājai 1263.00 euro (kas iemaksāti 17.01.2017.,

23.01.2017., 11.04.2017., 15.05.2017., 27.06.2017. un 04.09.2017.). Atbildētājas veiktie maksājumi 1263.00 euro apmērā ir novirzīti prasības

pieteikumā norādītā parāda segšanai, kas izveidojies laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim. Līdz ar to, parāds samazinājies

par 1 263.00 euro un atlikusī parāda summa par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim sastāda 467.54 euro, tajā skaitā

pamatparāds 432.40 euro un līgumsods 35.14 euro.

Laika posmā no prasības iesniegšanas atbildētāja ir turpinājusi par saņemtajiem pakalpojumiem norēķināties neregulāri un nepilnā apmērā. Līdz ar

to, prasītāja papildina prasību, lūdzot, papildus sākotnējam prasījumam, piedzīt no atbildētājas parādu par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz

2017.gada 1.novembrim 1023.58 euro apmērā, tajā skaitā pamatparāds 951.59 euro apmērā un līgumsods 71.99 euro apmērā.

Apvienojot prasītājas prasījumus, atbildētājas kopējais parāds uz 2017.gada 1.novembri sastāda 1491.12 euro (atlikušais parāds par laika

periodu 01.01.2015. - 01.12.2016. 467.54 euro + parāds par laika periodu 01.12.2016. - 01.11.2017. 1023.58 euro = 1491.12 euro). Līdz ar to,

atbildētājas kopējais parāds par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.novembrim sastāda 1491.12 euro, tajā skaitā pamatparāds

1383.99 euro un līgumsods 107.13 euro.

Prasītāja lūdza tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.novembrim 1383.99 euro apmērā, līgumsodu par laika

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.novembrim 107.13 euro, valsts nodevu 344.90 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4.70 euro, pārskaitot līdzekļus uz norēķinu kontu: LV68 UNLA 0033 3006 0931 6 - SEB banka AS. Atzīt tiesības prasītājai saņemt

procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei (lietas 95.-97.lapa).

[5] 2017.gada 23.novembrī prasības grozījumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 un 250.23pantu nosūtīti atbildētājai, uzliekot tai

pienākumu 30 dienu laikā no Grozījumu nosūtīšanas dienas (23.11.2017.) iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu (lietas 120.lapa). Iepriekš minēto

sūtījumu atbildētāja nesaņēma, tas atgriezies tiesā kā nepieprasīts, jo beidzies glabāšanas termiņš pasta iestādē (lietas 123.lapa).

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka personai paziņots par attiecīgā dokumenta saturu septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti pa pastu.

Ar Rēzeknes tiesas tiesneses 2017.gada 7.decembra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2018.gada 22.februārī (lietas

121.lapa).

Līdz sprieduma taisīšanai lietā tiesā nav saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi attiecībā par prasītājas Grozījumiem maza apmēra

prasības pieteikumam par naudas piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no

neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Stopiņu novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr.redzams, ka atbildētājai

kopš 2001.gada 1.jūnija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu adrese, kadastra Nr. /numurs A/, pamatojoties uz 2000.gada 1.novembra

pirkuma līgumu Nr. (lietas 26.lapa).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo daļu, 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir ar likumu noteikts pienākums piedalīties

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanā, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, neatkarīgi no

tā, vai viņš ir vai nav iesaistījies mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, ir noslēgts līgums ar mājas pārvaldnieku vai nav.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar

dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa nosaka,

ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības

saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu (redakcijā, kas spēkā no 21.03.2013.), valsts

dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu (lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu).

Lietas materiāliem pievienots 2004.gada 1.aprīlī starp Stopiņu pagasta padomi kā Valdītāju un Stopiņu pagasta pašvaldības aģentūru “Saimnieks”

kā Pārvaldnieku noslēgtais līgums par pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kura 1.punktā Valdītājs uzdevis Pārvaldniekam un

Pārvaldnieks apņēmies veikt šī līguma pielikumā Nr.1 minēto pašvaldības dzīvojamo māju, tām funkcionāli piederīgo palīgēku un būvju, kā arī mājām

funkcionāli nepieciešamo, Valdītājam piederošo zemes gabalu, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. No minētā līguma pielikuma Nr.1 redzams, ka Stopiņu

pagasta pašvaldības aģentūras “Saimnieks” pārvaldīšanā nodota arī dzīvojamā māja /adrese/ (pirms adreses maiņas - Saurieši 3) (lietas 19.-21., 22.-23.,

24.lapa).

Līguma 2.punktā noteikts, ka līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanu un ir spēkā līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki, izveidojot dzīvokļu īpašnieku

sabiedrību vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pārņem šī līguma pielikumā Nr.1 minētās dzīvojamās mājas savā

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

No prasības pieteikuma izriet, ka dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu

personu pārvaldīt un apsaimniekot māju.

Līdz ar to Stopiņu novada pašvaldībai ir pienākums apsaimniekot un uzturēt dzīvojamo māju, ko pašvaldība arī darīja, noslēdzot ar prasītāju

2004.gada 1.aprīlī līgumu par pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Nav strīda, ka dzīvojamo māju /adrese/ apsaimnieko un

pārvalda prasītāja.

2012.gada 12.septembrī prasītāja ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.S-482 (lietas 27.-

30.lapa).

Saskaņā ar Līguma 4.4.punktu, atbildētājai ir jāveic maksājumi atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par kārtējo mēnesi līdz

nākamā mēneša pēdējam datumam.

Prasītāja ir izpildījusi savas no Līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniegusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtā daļa nosaka - ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta

trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu

īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas

izlietošanu, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piekto daļu, ja dzīvokļu

īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes,

kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar

pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā

dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets. Savukārt, minēto kārtību nosaka Ministru kabineta

2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un noteikumi

Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

No prasības pieteikuma un tam pievienotiem dokumentiem redzams, ka sākotnēji prasība pret atbildētāju bija celta par tās izveidojošos parādu par

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem 1586.61 euro apmērā un līgumsoda par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim 143.93 euro, kopā 1730.54

euro piedziņu (lietas 4.-8.lapa).

22.11.2017. Grozījumos maza apmēra prasības pieteikumam par naudas piedziņu prasītāja veica parāda un līgumsoda korekciju, proti, lūdzot

piedzīt no atbildētājas parādu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.novembrim, kas sastāda 1491.12 euro, tajā skaitā

pamatparāds 1383.99 euro un līgumsods 107.13 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus (lietas 95.-97.lapa).

No prasītājas parāda pārskata un apgrozījuma pārskata pa dzīvokļiem par laika periodu no 01.01.2015. līdz 30.10.2017. redzams, ka atbildētāja

ir samaksājusi prasītājai pamatparādu 1263.00 euro (17.01.2017., 23.01.2017., 11.04.2017., 15.05.2017., 27.06.2017. u n 04.09.2017.) un

līgumsodu 108.79 euro apmērā (lietas 99.-100., 101.lapa).

Atbildētāja pēc prasības celšanas tiesā par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinājusies neregulāri un nepilnā apmērā, kas redzams no prasītājas

atbildētājai izrakstītajiem rēķiniem par sniegtajiem pakalpojumiem apmaksai 2016.gada 30.novembrī, 31.decembrī, 2017.gada 31.janvārī, 28.februārī,

31.martā, 30.aprīlī, 31.maijā, 30.jūnijā, 31.jūlijā, 31.augustā, 30.septembrī (lietas 103.-113.lapa).

No kopēja pamatparāda un līgumsoda aprēķina izriet, ka uz 2017.gada 1.novembri atbildētājas parāda summa par laika periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim sastāda 467.54 euro, tajā skaitā pamatparāds 432.40 euro un līgumsods 35.14 euro, bet par laika periodu no

2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim 1023.58 euro apmērā, tajā skaitā pamatparāds 951.59 euro apmērā un līgumsods 71.99 euro

apmērā (lietas 102., 115., 116., 117.lapa).

2015.gada 19.oktobrī prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā ar prasību par dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu (lietas 58.-59.lapa).

Ievērojot, ka atbildētāja pierādījumus par parāda samaksu nav iesniegusi, iebildumus pret prasību nav cēlusi, kā arī nav apstrīdējusi viņai

izrakstītos rēķinus vai sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti, tiesai pie šādiem apstākļiem nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un

veiktos aprēķinus, tādēļ ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim 432.40 euro apmērā un par laika periodu no 2016.gada

1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim 951.59 euro apmērā, kopsummā 1383.99 euro.

Prasītāja aprēķināja un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim 35.14 euro, bet

par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim 71.99 euro apmērā, kas atspoguļots līgumsoda aprēķinā (lietas 102.,

114.lapa).

Civillikuma 1716.panta pirmajā daļā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Starp pusēm noslēgtā Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un pasaimniekošanas līguma 4.10.punktā noteikts, ka jebkura maksājuma, kas

izriet no šā līguma, kavējuma gadījumā vainīgā puse maksā otrai pusei līgumsodu 0.2% apmērā no kopējās parādu summas par katru nokavēto dienu.

Ņemot vērā atbildētājas pieļauto samaksas nokavējumu un tā aprēķina pamatotību, ko pierāda līguma kavējuma naudas aprēķini, tiesa atzīst, ka

prasītājai ir tiesība prasīt līgumsodu 107.13 euro apmērā, ņemot vērā, ka tiesa nekonstatē, ka pieprasītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar

pamatparādu.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesai ir jānorāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no parādnieka procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši šai likuma normai un saskaņā ar Civillikuma

1765.panta pirmajā daļā noteikto, likumisko procentu apmērs ir 6% (seši procenti no simta) gadā. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta izpratnē ir

atlīdzība par svešas (jau piespriestas prasītāja labā) naudas lietošanu. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no parāda pamatsummas. Procentu

pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja iesniedzot prasību par 1730.54 euro piedziņu no atbildētājas samaksāja valsts nodevu 259.58 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4.70 euro (lietas 9., 10.lapa), tā kā prasība tika palielināta līdz 2754.12 euro jeb par 1023.58 euro, tad prasītāja piemaksāja valsts nodevas

daļu 85.32 euro (lietas 98.lapa), līdz ar ko valsts nodeva sastāda kopā 344.90 euro apmērā.

Prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 344.90 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 250.27, 250.25, 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Stopiņu novada pašvaldības aģentūrai „Saimnieks”, reģistrācijas Nr.90001673167,

parādu, kas izveidojies par laika periodu no 01.01.2015. līdz 01.12.2016. 432.40 euro apmērā un parādu par laika periodu no 01.12.2016. līdz

01.11.2017. 951.59 euro apmērā, kopā 1383.99 euro, līgumsodu par laika periodu no 01.01.2015. līdz 01.12.2016. 35.14 euro un par laika periodu

no 01.12.2016. līdz 01.11.2017. 71.99 euro apmērā, kopā 107.13 euro, valsts nodevu 344.90 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4.70 euro apmērā, kopā 1840.72 euro (viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit euro 72 centi), piedzenamo summu ieskaitot prasītājas kontā: LV68

UNLA 0033 3006 0931 6 - SEB banka AS.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas

(1383.99 euro).

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas - 2018.gada 22.februāra var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rēzeknes tiesā Ludzā (Stacijas ielā 44).

Tiesnese I.Marnauza