Court dismisses complaint against police fine for stopping within 25m of stop sign zone.

Lieta Nr.129065514/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 3.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot lietu /pers. A/, personas kods /personas kods/

(turpmāk - iesniedzējs) sūdzībā par Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes (turpmāk - iestāde) 2014.gada 26.marta lēmumu

Nr.D57/07/ZV144895/1,

konstatēja

2014.gada 17.februārī Rīgas pašvaldības policijas inspektore L.Basaičuka sastādīja iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu ZV

Nr.144895, par to, ka 2014.gada 17.februārī plkst.10.56 ceļa braucamajā daļā Spīķeru ielā 8, Rīgā, iesniedzējs veica pasažieru pārvadājumus ar

transportlīdzekli MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ un apstājās, lai izlaistu/uzņemtu pasažierus tuvāk par 25 metriem pirms

538.norādījuma ceļa zīmes, traucējot pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, tādejādi neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN)

135.7. un 298.34 punktā noteiktās prasības, izdarot Latvijas APK 149.10panta otrās daļas 6.punktā minēto administratīvo pārkāpumu, transportlīdzekļa

vadītājam uzlikts naudas sods EUR 30 apmērā (lietas 6., 9.lapa).

Minēto administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu iesniedzējs pārsūdzējis un ar iestādes 2014.gada 26.marta lēmumu

Nr.D57/07/ZV144895/1 2014.gada 17.februāra administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums ZV Nr. 144895 atstāts negrozīts (lietas 11.-12.lapa).

2014.gada 16.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzēja sūdzība par Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes

2014.gada 26.marta lēmumu Nr.D57/07/ZV144895/1.

Iesniedzēja sūdzībā norādīts, ka iestādes lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apjomā. Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu

transportlīdzekļa vadītājam, kas pārvadātāja uzdevumā veicis pasažieru komercpārvadājumus, noskaidrot pasažiera personību, līdz ar to iesniedzējam

pasažiera personas dati nebija zināmi. Ikvienai personai, tajā skaitā invalīdam ir tiesības izmantot transporta pakalpojumus, iepriekš neinformējot par savu

invaliditāti un konkrētajā gadījumā viens no pasažieriem bija invalīds ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Ņemot vērā pasažieru lūgumus, apstājies

326.ceļa zīmes darbības zonā, jo pasažierim - invalīdam bija invalīdu stāvvietas izmantošanas karte. Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar

Latvijas APK 288.pantu, 289.pantu, 289. 1pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, iesniedzējs lūdz tiesu atcelt iestādes 2014.gada 26.marta lēmumu

Nr.D57/07/ZV144895/1 un izbeigt lietu (lietas 5.lapa).

2014.gada 20.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemti iestādes pārstāvja paskaidrojumi, kuros norāda, ka izskatot lietu pēc

būtības, ņemot vērā iesniedzēja pretenzijas, iestāde secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka iesniedzējs apstājās 538.ceļa zīmes „Maršruta taksometru

stāvvieta” darbības zonā. Iesniedzējs uzskata lēmumu par nepamatotu un pārsūdz to, jo apstājies 538.ceļa zīmes darbības zonā, lai izlaistu pasažieri, kas

bijis invalīds. Iestāde šādu apgalvojumu vērtē kritiski sekojošu iemeslu dēļ. Kā secināts no dzīvē gūtām atziņām, persona, kas uzskata, ka nepamatoti

saukta pie administratīvās atbildības, izsaka savus iebildumus protokola - paziņojuma sastādīšanas brīdī, proti, norāda, kādēļ nepiekrīt sastādītajam

administratīvā pārkāpuma protokolam - paziņojumam. Kā secināms no lietā esošiem materiāliem iesniedzējs šādus paskaidrojumus nav sniedzis, kas liek

secināt, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī iesniedzējs ir apzinājies par kāda CSN pārkāpumu izdarīšanu tiek saukts pie administratīvās atbildības un

piekritis tam. Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 15.decembra spriedumā ietverta atziņa, ka, ja persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta

uzreiz tūlīt pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā paskaidrojumā. Sniegt paskaidrojumus ir personas tiesības, ja viņa tās neizmanto,

tad vēlāk vairs nevar atsaukties uz saviem pirmajiem paskaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir dodama tieši pirmajiem paskaidrojumiem, kamēr personai

vel nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku versiju.

Iestādes darbinieka dienesta ziņojumā norādīts, ka plkst.10.56 iesniedzējs apstājās 538.ceļazīmes darbības zonā, lai uzņemtu pasažierus, taču

iesniedzējs norāda, ka apstājies pēc pasažiera (invalīda) lūguma un izlaidis tikai vienu pasažieri. Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un

dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas

risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas

liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Tā kā iestāde šādus pierādījumus nav konstatējusi un tā kā iesniedzējs ir personīgi ieinteresēts lietas

iznākumā, iestāde piešķir augstāku ticamību iestādes darbinieka ziņojumam un secina, ka iesniedzējs ir izlaidis vairākus pasažierus, tādēļ iesniedzēja

paskaidrojumus par invalīda izlaišanu vērtē kritiski.

Iesniedzējs ir iesniedzis identisku sūdzību lietās Nr.129055014, Nr.129054814 un Nr.129054914, kur izklāsta tieši tos pašus lietas, it kā,

faktiskos apstākļus un apstāšanās iemeslus, kas liek iestādei, kopā ar lietā esošiem pierādījumus, kritiski vērtē iesniedzēja sūdzībā izteikto apgalvojumu

patiesumu.

Tāpat iestāde konstatē, ka konkrētajā gadījumā Latvijas APK 21.pants nav piemērojams, jo apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas

konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, lietās,

kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Turklāt pastāv tiesiskais regulējums, kas

uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas ir izdarījušas minēto pārkāpumu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma

ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus.

Augstākās tiesas Senāts 2009.gada 12.februāra spriedumā lietā Nr. SKA-15/2009 atzinis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par

maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus),

administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav

nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas versts uz to, lai persona, kas

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu.

Lai atzītu pārkāpumu par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu, nepieciešams konstatēt tādus konkrētajai lietai raksturīgus apstākļus,

kuri gan neizslēdz administratīvā pārkāpuma esību (sastāvu), bet kuru dēļ jebkāda soda piemērošana attiecīgajā situācijā būtu pārmērīga vai neadekvāta.

Konkrētā gadījumā iesniedzēja rīcībā nav konstatējami Latvijas APK 33.panta pazīmes. Iepazīstoties ar sūdzību ir secināms, ka iesniedzējs nenožēlo

izdarīto un nekas neliecina, ka viņš atturēsies atkāroti izdarīt līdzīgu pārkāpumu.

Atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu pie konkrētā lietā esošiem apstākļiem būtu pretrunā ar Latvijas APK 22.pantu, tad iesniedzējs un citi ceļu

satiksmes dalībnieki regulāri pārkāps ceļu satiksmes noteikumus, lūdzot tos atzīt par maznozīmīgiem. Šāda situācija nav pieļaujama, jo radīs haosu un

nenoteiktību ceļu satiksmē, uz ielām veidotos sastrēgumi un plūstoša ceļu satiksme nebūtu iespējama.

Pamatojoties uz iepriekš minētām tiesību normām un lietas faktiskiem apstākļiem, lūdz tiesu sūdzību noraidīt (lietas 16.-20.lapa).

Ar 2014.gada 21.maija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu pieņemta iesniedzēja sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam - 2014.gada 25.jūnijam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesim, nav saņemti lietas

dalībnieku lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK

normas un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto

garantijas naudu.

Saskaņā ar CSN 4.punktu ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus[..].

CSN 135.7 punkts nosaka, ka Aizliegts apstāties un stāvēt tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 534. vai 535.ceļa zīmes. Atļauts apstāties, ja tas

nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru

satiksmi.

Atbilstoši CSN 298.34.punktam 538.zīme „Maršruta taksometru stāvvieta”. Apzīmē maršruta taksometru stāvvietu to galapunktos.

Latvijas APK 149. 10panta otrās daļas 6.punkts nosaka, ka par apstāšanos tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535. vai

538.ceļa zīmes; izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, iestādes 2014.gada 26.marta lēmuma Nr.D57/07/ZV144895/1 pamatojumu un iesniegtos

paskaidrojumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo

daļu tiesnese pievienojas iestādes 2014.gada 26.marta lēmuma Nr.D57/07/ZV144895/1 motivācijai un to neatkārto. Tāpat tiesnese iepazīstoties ar lietas

materiāliem, nekonstatē procesuālo tiesību normu, kas regulē administratīvās pārkāpuma lietas lietvedību un izskatīšanas kārtību pārkāpumus, kas būtu

par pamatu minētā iestādes lēmuma atcelšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Tāpat atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Turklāt

saskaņā ar Latvijas APK 243.panta 11.daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā

likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā

pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka iestāde izvērtējot lietas materiāliem pievienoto video kopsakarā ar policijas amatpersonas ziņojumā

norādīto informāciju, pamatoti atzinusi, ka pārkāpuma konstatēšanas laikā transportlīdzeklis ir apstājies 538.ceļa zīmes darbības zonā bez piespiedu

apstāšanās iemesla. Lietā nav iegūti pierādījumi sūdzībā norādītajam apstāklim, ka viens no pasažieriem ir bijis invalīds ar invalīdu stāvvietas izmantošanas

karti, jo no lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka apstāšanās nav saistīta ar pasažieru izkāpšanu no transportlīdzekļa, kas vērtējams kā arguments, ar

mērķi izvairīties no administratīvās atbildības. Līdz ar to secināms, ka uz konkrēto situāciju nav attiecināmi CSN 288.punktā noteiktie izņēmuma gadījumi,

kas atļauj pasažieru iekāpšanu vai izkāpšanu 538.ceļa zīmes darbības zonā, kurā darbojas 326.ceļa zīme „Apstāties aizliegts”. Līdz ar to iesniedzējs

apstājoties 538.darbības zonā ir pārkāpis CSN 135.7.punkta prasības un izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas APK

149.10panta otrās daļas 6.punktā.

Tāpat tiesnese atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējam uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam

administratīvajam pārkāpumam, ko tiesnese atzīst par atbilstošu administratīvā soda mērķim un nesaskata iespēju iesniedzēja atbrīvošanai no

administratīvās atbildības, ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka iesniedzēja sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma. Savukārt

iestādes 2014.gada 26.marta lēmums Nr.D57/07/ZV144895/1 ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesnese

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes 2014.gada 26.marta lēmumu

Nr.D57/07/ZV144895/1.

Atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes 2014.gada 26.marta lēmumu Nr.D57/07/ZV144895/1.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska