Court fully allowed debt collection claim for apartment management fees and legal interest against individual owner.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for debt collection regarding apartment management fees and legal interest. The plaintiff, a state-owned property management company, sued an individual owner for unpaid fees from 2015 to 2017 based on a management agreement and property ownership laws. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the payment of the principal debt, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Property Law: Under the Civil Law and Apartment Ownership Law, an individual owner is legally obligated to pay management fees and service charges proportionally to their share of the apartment's area, and the court must award interest on the debt until full performance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0116-18/2
ECLI:LV:KURT:2018:0115.C29464217.2.S
Lieta Nr. C29464217
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā 2018.gada 15.janvārī
Kuldīgas rajona tiesa,
tiesnese Liena Jansone,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu, tiesa
k o ns t a t ē j a
prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu maksas parādu
par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 1.jūlijam 1693,59 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada
1.novembra līdz 2017.gada 1.jūlijam 80,08 EUR, prasītājas samaksātos tiesas izdevumus, kā arī lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas
likumiskos 6 % gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota uz Civillikuma 863., 865., 866., 1071., 1425., 1756., 1765., 1779. pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 8., 10., 13.pantu, likuma
„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 „Kārtība,
kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013
„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā (īpašumā) ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas atrodas /adrese/ (turpmāk –
Dzīvojamā māja).
Saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī (turpmāk – Līgums), Dzīvojamā māja tika nodota prasītājai
pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Tādējādi prasītāja veic Dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumus saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu un Līguma pamata.
Pamatojoties uz 2011.gada 16.janvāra Pirkuma līgumu par dzīvokļa privatizāciju, atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr.46, /adrese/ (turpmāk –
Dzīvoklis). Prasītājas rīcībā neesot informācija, ka atbildētāja būtu reģistrējusi Dzīvokli zemesgrāmatā.
Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums starp pusēm neesot noslēgts.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu atbildētājai ir pienākums maksāt prasītājai visus maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņas īpašumā esošā Dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko atbildētāja
saņēmusi, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp prasītāju un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Par veicamajiem pārvaldīšanas maksājumiem tā apmēru un termiņiem atbildētājai ticis paziņots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pārvaldīšanas maksu un sniegto pakalpojumu aprēķinu un parāda summu atbildētāja nav apstrīdējusi. Atbildētājas rīcība ar viņai piederošo nekustamo
īpašumu ir bijusi brīva, ierobežojumi tā lietošanai nav bijuši. Prasītāja vienmēr un pilnībā pildījusi ar Pilnvarojuma līgumu un likumu uzņemtās saistības un
pienākumus pret atbildētāju, savukārt atbildētāja ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu par veicamajiem pārvaldīšanas un
komunālo pakalpojumu maksājumiem veikusi tikai daļēji, veicot maksājumus nepilnā apmērā un neregulāri, tādejādi radot prasītājai zaudējumus. Tā kā
atbildētāja ir veikusi noteiktos maksājumus daļēji, tad neesot pamata apšaubīt to, ka atbildētājai nav zināms šis pienākums, kas izriet no likuma vai līguma
vai ka viņai nav zināms, kam veicami maksājumi.
Atbildētājas parāds par pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksu izveidojies laika periodā no 2015.gada oktobra mēneša līdz 2017.gada
1. jūlijam, veidojot parāda summu 1773,76 EUR. Turklāt prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada
1.novembra līdz 2017.gada 1.jūlijam 80,08 EUR.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas maksājumu un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem
pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par minēto periodu.
Prasītāja centusies ar atbildētāju atrisināt jautājumu ārpustiesas kārtībā, nosūtot brīdinājumu, uz ko atbildētāja nav reaģējusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas
sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā,
uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu, tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos
izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē. Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi un iztiesāt lietu tiesas sēdē nav lūgusi.
Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 un 250.26 panta nosacījumiem tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka
sprieduma norakstu varēs saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2018.gada 15.janvārī, un 2017.gada 20.septembrī prasītājai un 2017.gada
21.septembrī atbildētājai nosūtījusi par to paziņojumu (lietas 61.-64.lapa).
Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums [..] segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā
likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,
apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); [..] pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus [..]. Savukārt
saskaņā ar šī paša likuma 13.pantu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz
uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā
arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa
īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā
noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
2001.gada 16.janvāra Pirkuma līgums (lietas 18.-19.lapa, turpmāk – Līgums) apliecina, ka atbildētāja ar 2001.gada 16.janvāri ieguvusi savā
īpašumā dzīvokli, kas atrodas /adrese/ (turpmāk - Dzīvoklis).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka, neraugoties uz apstākli, ka atbildētāja nav savas īpašuma tiesības uz Dzīvokli reģistrējusi zemesgrāmatā, uz atbildētāju ir
attiecināmi normatīvajos aktos noteiktie dzīvokļa īpašnieka pienākumi.
Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, (..) pašvaldības pienākums ir pārvaldīt
dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai (..). Savukārt saskaņā ar šī paša likuma astoto daļu (..) pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja [..]
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai
personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu
2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī (lietas 10.-17.lapa) apliecina, ka Rīgas pašvaldība un prasītāja ir
vienojušās, ka prasītāja līdz pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai
personai veic privatizēto dzīvojamo māju, tostarp dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/, pārvaldīšanu.
Līdz ar to ir atzīstamas prasītājas prasījuma tiesības pret atbildētāju par maksājumu, kādi ir veicami par sniegtajiem apsaimniekošanas un
nodrošinātajiem komunālajiem pakalpojumiem, samaksu. Savukārt atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums saskaņā Dzīvokļa īpašuma likuma
nosacījumiem veikt samaksu par šiem prasītājas kā mājas pārvaldnieka sniegtajiem un nodrošinātajiem pakalpojumiem.
Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav veikusi Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus norēķināties sniegtajiem
apsaimniekošanas un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, lai gan ir bijusi nodrošināta gan dzīvojamās mājas apsaimniekošana,
gan komunālo pakalpojumu sniegšana.
Rēķini (lietas 26.-46.lapa), parāda aprēķins (lietas 23., 25. lapa) apliecina, ka atbildētāja par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz
2017.gada 1.jūlijam nav veikusi apsaimniekošanas maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem apmaksu pilnā apmērā, kā
rezultātā atbildētājas parāds prasītājai par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir 1693,59 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem . Savukārt saskaņā ar
Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt
likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Parāda summas aprēķins (lietas 23.lapa), likumisko procentu aprēķins (lietas 24.lapa) apliecina, ka laika posmā no 2015.gada 1.novembra līdz
2017.gada 1.jūlijam, atbildētājai neveicot apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem ikmēneša maksājumus pilnā apmērā,
prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par šo laika periodu 80,08 EUR.
Tiesa, ņemot vērā konstatēto apsaimniekošanas maksas un maksas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem maksājumu nokavējumu no
atbildētājas puses, likumisko nokavējuma procentu aprēķinu atzīst par pamatotu, un, nekonstatējot kļūdas aprēķinos, par piedzenamu no atbildētājas.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka prasībā norādītie maksājumi ir samaksāti lielākā apmērā, nekā norāda prasītāja.
Atbildētāja nav cēlusi arī iebildumus par prasītājas piestādītajiem rēķiniem par īpašumu apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem. Lietā arī nav strīda par
to, ka atbildētājai ir bijusi nodrošināta iespēja izmantot ar īpašuma lietošanu saistītos pakalpojumus un prasītāja ir veikusi kopīpašuma apsaimniekošanu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka, ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētājas parādu par
neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 1.jūlijam
1693,59 EUR un likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.jūlijam 80,08 EUR.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva – 266,05 EUR, ar prasības pieteikuma noraksta
un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi – 3,20 EUR.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas procentus – 6 % gadā no
piedzītās parāda pamatsummas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 56., 189.-193., 195., 204.1, 208.2 pantu tiesa
no s p r ie d a
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, apsaimniekošanas un
saņemto kmunālo pakalpojumu parādu par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 1.jūlijam 1693,59 EUR (viens tūkstotis seši simti
deviņdesmit trīs euro un 59 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 15.augustam
80,08 EUR (astoņdesmit euro un 08 centi) un tiesas izdevumus 266,05 EUR (divi simti sešdesmit seši euro un 05 centi).
Samaksa veicama vienā no SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontiem:
1. LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „Luminor Bank”;
2. LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;
3. LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;
4. LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – AS „Luminor Bank”
5. LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;
6. LV14 LATB 0002 0101 0204 6 – AS „Norvik banka”.
Noteikt SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par
laiku līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi,
procentus – 6 % apmērā gadā no piedzītās un neatmaksātās parāda pamatsummas – 1693,59 EUR.
Noteikt, ka atbildētāja spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesas izdevumu piedziņu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no
sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteikto, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 15.janvāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.
Tiesnese L. Jansone