Legislator Case Law & Legislation
129062516 / 1-0625-16 AI generated

Court dismisses appeal against traffic fine for driving uninspected vehicle with transit plates.

Case Number 129062516 / 1-0625-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the plaintiff's appeal against a traffic fine issued for driving a vehicle without a technical inspection. The plaintiff argued they were not the vehicle owner and the car was stationary at a fuel station, while the police contended the driver violated traffic laws. The court upheld the fine because the vehicle was registered abroad and driven with transit plates, exempting it from mandatory inspections under the Road Traffic Law.

Legislator headnote

AI generated

CSL 16. panta 6. daļa 3. punkts; Latvijas APK 244. pants: The court's assessment of evidence based on internal conviction is final unless proven insufficient, and administrative fines stand when the vehicle falls under specific exemptions like foreign registration with transit plates.

Keywords

AI generated
administrative violation appeal traffic law exemption transit plates vehicle technical inspection requirement evidence assessment standard

Cited Legislation

AI generated
CSL 16. panta 6. daļa 3. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.17. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18. pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.129062516/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 9.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot lietu /pers. A/, personas kods /personas kods/

(turpmāk - iesniedzēja) sūdzībā par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk - iestāde) 2016.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.166/16,

konstatēja

2016.gada 12.martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas rotas jaunākais inspektors

R.Zakrepskis sastādīja iesniedzējai administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.PF667294 par to, ka 2016.gada 11.martā plkst.12.37 Jelgavā pa

Lietuvas šoseju virzienā no Viskaļu ielas uz Elejas pusi iesniedzēja vadīja automašīnu Land Rover Range Rover valsts numurs /TL numurs/, kurai noteiktā

termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 9.panta pirmā daļa, 18.panta pirmās daļas 2.punkts, par

ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.24panta pirmajā daļā, iesniedzējai uzlikts naudas sods

55 euro apmērā (lietas 29.lapa).

Minēto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2016.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.166/16 atstāts

negrozīts 2016.gada 12.marta administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.PF667294 (lietas 15.-19.lapa).

2016.gada 23.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par iestādes 2016.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.166/16.

Iesniedzējas sūdzībā norādīts, ka pārsūdz iestādes lēmumu pilnā apjomā. Protokolā norādītā informācija neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo auto

bija novietots degvielas uzpildes stacijā un nepiedalījās ceļu satiksmē, kā arī iesniedzēja nav administratīvā pārkāpuma subjekts. Auto turētājs ir

iesniedzējas vīrs /pers. B/, līdz ar to inspektoram nebija nekāda pamata sastādīt protokolu uz iesniedzējas vārda un uzlikt viņai naudas sodu. Tā kā

iesniedzēja stāvēja netālu no auto, inspektors izmantoja iesniedzējas bezpalīdzīgo stāvokli un neziņu, lai protokolu uzrakstītu uz iesniedzēju.

Lēmumā minētajiem apstākļiem, kuros policija pastrīd iesniedzējas minētos apstākļus, nav pievienoti nekādi pierādījumi.

Auto turētājs noņēmis auto no uzskaites izvešanai uz ārvalstīm, kā arī uzrādījis inspektoram auto tranzīta karti. Auto turētājs paskaidrojis

inspektoram, ka auto, kuram izsniegts tranzīta numurs, nav iespējams veikt tehnisko apskati, to iespējams izdarīt tikai Latvijā reģistrētam

transportlīdzeklim, kā arī to, ka likums nepieprasa auto reģistrēt Latvijā, iziet tehnisko apskati, un tikai tad saņemt tranzīta karti. Ministru kabineta

noteikumu Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” 3.1.punkts nosaka, ka, ja transportlīdzeklis

Latvijā reģistrēts uz laiku ar pastāvīgas reģistrācijas aizliegumu, termiņš, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nedrīkst pārsniegt

transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta derīguma termiņu. Šo noteikumu 11.punkts nosaka, ka pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa īpašnieks

(vadītājs) CSDD pakalpojumu samaksas vietā: uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību; uzrāda transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu

apliecinošu dokumentu; samaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ja attiecināms vai ja tas nav

samaksāts iepriekš; norāda transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaudes veidu saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu; uzrāda valsts akciju sabiedrības

“Latvijas Valsts ceļi” izsniegtu attiecīgu atļauju, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus; veic

transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa samaksu, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksu, samaksu par tehnisko apskati, kā arī veic

normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav

atļauta tehniskā apskate.

Ministru kabineta noteikumu Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 13.punkts nosaka, ka transportlīdzeklim var izsniegt šādas

speciālas nozīmes numura zīmes:

13.1. tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai

transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura

piešķiršanu apliecina kopā ar tranzīta numura zīmēm izsniegta tranzīta numura karte. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. Šo

noteikumu 73.2.punkts nosaka, ka Latvijā nereģistrētam transportlīdzeklim iesniedz šādus dokumentus: iesniegumu; izziņu par agregātu numuru

salīdzināšanu; tā dokumenta kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus (uzrādot oriģinālu); īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta

kopiju (uzrādot oriģinālu), ja dokumentā, kas apliecina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus, norādīts iepriekšējais īpašnieks. Šo noteikumu

73.3.punkts nosaka, ka tranzīta numura karte tiek izsniegta uz 30 dienām, bet tranzīta numura zīmju derīguma termiņš Latvijā ir piecas dienas. Šie termiņi

tiek norādīti tranzīta numura kartē. Tranzīta numura zīmju derīguma termiņu var pagarināt vienu reizi uz piecām dienām, izsniedzot jaunu tranzīta numura

karti.

Pamatojoties uz minēto, iespējams secināt, ka transportlīdzeklim, kuram izsniegta tranzīta karte atsavināšanai uz ārvalstīm, kā arī izsniegtas tranzīta

numura zīmes, likums nenosaka pienākumu veikt valsts obligāto tehnisko apskati. Tāpat likums nenosaka iespēju brīvprātīgi veikt tehnisko apskati, jo

auto vispirms ir jābūt reģistrētam Latvijas Republikā un pirms tehniskās apskates veikšanas ir jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem.

Līdz ar to inspektora protokols ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajām tiesību normām, bet arī loģiku, jo paredz, ka auto turētājam vai

īpašniekam ir jāsamaksā visi nodokļi Latvijā par gadu uz priekšu, lai varētu izvest automašīnu atsavināšanai ārvalstīs.

Iestāde nav norādījusi tiesību normu, uz kura tā pamato savus apsvērumus, kā arī pieņēmusi neloģisku lēmumu, pamatojoties uz kuru, īpašniekam,

pirms izvest savu auto atsavināšanai ārvalstīs, jāmaksā visi nodokļi.

Inspektors protokolā norādījis, ka iesniedzēja pārkāpusi CSL 9.panta pirmo daļu, 18.panta pirmās daļas 2.punktu. Minētās tiesību normas

piemērotas nepareizi, jo auto turētājam izsniegtie tranzīta numuri un karte uzskatāmi par atļauju piedalīties ceļu satiksmē Latvijas Republikā noteiktu

termiņu - 5 dienas. Inspektors nav ņēmis vērā iesniedzējas un auto turētāja sniegtos paskaidrojumus uz vietas, neatzīmējot tos kā pielikumus pie

protokola. Līdz ar to iesniedzējai ir aizdomas, ka inspektors paskaidrojumus iznīcinājis. Iestādes norādītais, ka inspektors protokolā atzīmējis

paskaidrojumu pievienošanu, neatbilst patiesībai, jo protokola sadaļa “Protokolam pievienots IR/NVA ziņojums, paskaidrojums u.c.” atstāta tukša.

Pamatojoties uz minēto, secināms, ka lēmumā minēti nepatiesi faktiskie apstākļi, kā arī identificēts nepareizs administratīvā pārkāpuma subjekts,

līdz ar to ir sodīta nevainīga persona. Tāpat lēmumā piemērotas faktiskiem apstākļiem neatbilstošas tiesību normas, kas novedušas pie nepamatota soda

piemērošanas un nepareizas lietas izskatīšanas. Iestāde nav ņēmusi vērā faktiskos apstākļus un iesniedzējas un faktiskā subjekta auto turētāja

paskaidrojumus, tā vietā dodot priekšroku inspektora sniegtajiem paskaidrojumiem, kuriem nav uzrādījusi nevienu pierādījumu. Lūdz atcelt lēmumu un

protokolu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību (lietas 7.-12.lapa).

Ar 2016.gada 30.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu pieņemta iesniedzējas sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam - 2016.gada 11.jūlijam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesim, nav saņemti lietas

dalībnieku paskaidrojumi vai lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, iestādes 2016.gada 25.aprīļa lēmuma Nr.166/16 pamatojumu, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi

novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu pievienojas iestādes 2016.gada 25.aprīļa

lēmuma Nr.166/16 motivācijai un to neatkārto. Tāpat tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē procesuālo tiesību normu, kas regulē

administratīvās pārkāpuma lietas lietvedību un izskatīšanas kārtību pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā iestādes lēmuma atcelšanai.

Kā izriet no iesniedzējas sūdzības lietā ir strīds par to vai iesniedzēja ir administratīvā pārkāpuma subjekts un vai bija pamats konstatēt

administratīvo pārkāpumu.

Atbilstoši Latvijas APK 149.24panta pirmajai daļai (redakcijā no 06.07.2015.-22.03.2016.) par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē,

kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz simt divdesmit

euro.

CSL 16.panta piektā daļa (redakcijā 01.01.2016.-31.03.2016.) nosaka, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim,

piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis

pirmoreiz reģistrēts Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Turpmākās valsts tehniskās apskates minētajiem

transportlīdzekļiem veic katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

Saskaņā ar CSL 19.panta ceturto daļu, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs

noteiktās prasības.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Tāpat atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Turklāt

saskaņā ar Latvijas APK 243.panta vienpadsmito daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Kā redzams no administratīvā pārkāpuma protokola, tajā norādītajā laikā un vietā iesniedzēja vadīja transportlīdzekli, kuram nebija veikta valsts

tehniskā apskate, kas atzīstams par pie administratīvās atbildības saucamās personas vainojamu darbību.

Līdz ar to lietā esošais pierādījumu kopums, kas atspoguļots iestādes lēmumā, proti, administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 29.lapa), policijas

darbinieku ziņojumi (lietas 31.-32.lapa) atzīstams par pieļaujamu un pietiekamu, lai atzītu, ka iesniedzēja ir vainojama viņai inkriminētajā administratīvajā

pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas APK 149.24panta pirmajā daļā.

Iesniedzējas sūdzība nesatur ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem, kas nebija zināmi, pieņemot nolēmumu iestādē un kas būtu par pamatu

iestādes lēmuma atcelšanai, iesniegtā sūdzība par iestādes lēmumu ir identiska sūdzībai par administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu.

Pretēji iesniedzējas norādītajam, tiesa nekonstatē tādas saprātīgas šaubas, kas būtu vērtējamas par labu iesniedzējai un atzīst, ka inspektors

R.Zakrepskis ir rīkojies atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām, jo lietā nav konstatēti apstākļi, kas norādītu uz viņa prettiesisku rīcību, ieinteresētību

sniedzot nepatiesu informāciju, nolūkā aprunāt iesniedzēju, nepatiesi norādot uz viņas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Turklāt kā to atzinusi

Administratīvā apgabaltiesa, ka, lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti

ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama

augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (2005.gada

3.decembra spriedums lietā AA13-05/5, 2005.gada 9.decembrs spriedumā lietā Nr.666-05/5).

Kā redzams no Latvijas APK 149. 24panta pirmās daļas, atbildība par pārkāpuma izdarīšanu paredzēta transportlīdzekļa vadītājam. No policijas

darbinieku ziņojumiem redzams, ka transportlīdzekļa vadītāja bija iesniedzēja.

Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 13.1.punktu tranzīta numura

zīmes izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās

ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura piešķiršanu apliecina kopā ar

tranzīta numura zīmēm izsniegta tranzīta numura karte. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem.

Tiesnese norāda, ka saskaņā ar CSL 16.panta sestās2.daļas 3.punktu šā likuma noteikumi par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanu un

valsts tehnisko apskati neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti ārvalstīs un kas ceļu satiksmē piedalās ar tranzīta numura zīmēm. Tiesnese

pievienojas iestādes lēmumā norādītajam, ka nepieciešams izpildīties abiem kritērijiem, proti, ka transportlīdzeklim jābūt reģistrētam ārvalstīs un

jāpiedalās ceļu satiksmē ar tranzīta numura zīmēm. Līdz ar to šis noteikums neattiecas uz iesniedzējas vadīto transportlīdzekli.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

Ņemot vērā minēto, tiesnese atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti secinājusi, ka

iesniedzēja ir pārkāpusi CSL 9.panta pirmajā daļā, 18.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās prasības.

Tāpat tiesnese atzīst, ka iesniedzējai sods noteikts atbilstoši Latvijas APK 22.pantā noregulētajam administratīvā soda mērķim un pievienojas

iestādes lēmumā norādītajai motivācijai.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iesniedzēja sūdzība ir noraidāma, bet iestādes lēmums atstājams negrozīts.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 238.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās

daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesnese

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/ sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2016.gada 25.aprīļa lēmumu

Nr.166/16.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2016.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.166/16.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska