Legislator Case Law & Legislation
11091000415 / K30-0952-16 AI generated

Court convicts defendant of intentional property damage and orders civil compensation for damages caused.

Case Number 11091000415 / K30-0952-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of intentional damage to another person's property and sentenced him to 120 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt, and the court ordered him to pay 107.24 EUR in civil compensation to the property management company for the broken windows. Additionally, the defendant was exempted from paying legal fees, which were covered by state funds.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 185. panta 1. daļa; Civillikuma 1779. pants: intentional damage to property constitutes a criminal offense punishable by compulsory labor, and the offender must compensate the victim for all material losses incurred.

Keywords

AI generated
intentional property damage compulsory labor sentence civil compensation damages state funds legal fees criminal liability conviction

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 185. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 353. panta 1. punkts
Civillikuma 1779. pants
Kriminālprocesa likuma 85. panta 1. daļa 2. punkts
Kriminālprocesa likuma 240. pants
Kriminālprocesa likuma 350. panta 1. un 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 352. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 367. panta 1. daļa 4. punkts
Kriminālprocesa likuma 368. panta 5. daļa
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 514. pants
Kriminālprocesa likuma 527. panta 3. daļa
Krimināllikuma 46. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11091000415

Lietas arhīva Nr. K30-0952-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 21.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Casno

ar sekretāri L.Bušu, tulci D.Kivlinieci

piedaloties prokuroram A.Matvejevam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un proti,

2015.gada 2.janvārī ap plkst.01.50, /pers. A/, atrodoties alkohola reibumā, iegāja mājas Nr.2, /adrese/, kāpņu telpā un uzkāpjot pa

kāpnēm uz kāpņu laukumuy starp 3. un 4.stāvu, darbojoties tīši, ar mērķi sabojāt svešu īpašumu, ar dūrēm izdarīja sitienus pa logu

stikliem, ne mazāk kā 1-2 sitienus pa katru logu, kopumā izsitot divus logus šajā kāpņu laukumā. Viena loga remonta izmaksas 26,81

EUR. Pēc tam /pers. A/ pa kāpnēm nokāpa stāvu zemāk, t.i. uz kāpņu laukumu starp 2. un 3.stāvu, un turpinot darboties tīši, ar mērķi

sabojāt svešu īpašumu, ar dūrēm izdarīja sitienus pa logu stikliem, ne mazāk kā 1-2 sitienus pa katru logu, kopumā izsitot divus logus

šajā kāpņu laukumā. Viena loga remonta izmaksas 26,81 EUR.

Tādā veidā /pers. A/ tīši sabojāja svešu mantu par kopējo summu 107,24 EUR un nodarīja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

kaitējumu 107,24 EUR apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, izdarīto nožēloja, cietušā pieteikto

kaitējuma kompensāciju atzina pilnā apmērā, lūdza neizdarīt tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi.

Motīvu daļa

Pēc apsūdzētā lūguma, uzklausot prokurora un cietušā pārstāvja viedokli un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta

nosacījumiem tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā. Apsūdzētajam izskaidrotas

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ir apstiprinājusies arī

ar lietas materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā sakarībā, tādējādi viņa vaina atzīstama par pierādītu un noziedzīgo darbību

kvalifikācija pēc attiecīgā Krimināllikuma panta un tā daļas par pareizu.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu trešo daļu apsūdzētais /pers. A/ izdarījis mazāk smagu noziegumu. Noziedzīgā nodarījuma

rezultātā tika apdraudētas cietušā mantiskās intereses, radot cietušajam mantiskus zaudējumus. Cietušā pieteikto kaitējuma

kompensāciju apsūdzētais nav atlīdzinājis, līdz ar to uzskatāms, ka šajā daļā nav panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgs

noregulējums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais

savu vainu atzinis un nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka

noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Attiecībā par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka apsūdzētais ir LR pilsonis, ar 9 klašu izglītību, neprecējies, apgādībā

esošu personu nav, ir deklarētā dzīvesvieta /adrese/, strādā gadījuma darbus. Apsūdzētais agrāk nav sodīts, vairākkārt saukts pie

administratīvās atbildības.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sankciju,

apsūdzētā personību, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, valsts apsūdzības uzturētāja un cietušā pārstāvja viedokli par piemērojamo

sodu.

Tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais piekritis lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tā izmantojot savas tiesības uz

sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa

izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņu atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (skat., piemēram,

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu lietā SKK- 232/08).

Par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredzēti vairāki alternatīvi pamatsoda

veidi - brīvības atņemšana, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtajai daļai brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Savukārt atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt

vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi

izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.

A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts,

7.lpp).

Nosakot sodu, tiesai jāņem vērā ne tikai tas, lai tas būtu samērīgs un atbilstu apsūdzētā interesēm, bet, ievērojot, ka sods ir valsts

reakcija pret izdarīto, arī sabiedrības interesēm, uz ko norādīts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā. Soda un krimināltiesisko piespiedu

līdzekļu bardzība pamatojama arī ar sabiedrisko interešu aizsardzību, taisnīguma atjaunošanu un vainīgās personas resocializāciju.

Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc sava rakstura ir vērsts uz citas personas mantas bojāšanu un ir aizskāris cietušā

mantiskās intereses.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais agrāk nav

sodīts, arī pēc izdarītā nozieguma nav sodīts par citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, apsūdzētais atzinis savu vainu un izdarīto nožēlo.

Ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kā arī apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.panta otrajā

daļā noteiktais soda mērķis konkrētajā gadījumā ir sasniedzams, piemērojot apsūdzētajam sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu,

nosakot Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto pamatsodu piespiedu darba veidā.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā minētais sods ir nepieciešams un pietiekams, lai sodītu /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, kā arī tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā piespiedu darbs disciplinēs pašu apsūdzēto un liks izvērtēt savu rīcību. Turklāt

apsūdzētā uzvedību piespiedu darbu veikšanas laikā kontrolēs arī Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus

likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar savu darbu. Tāpat tiesa ņem vērā ka, piespriežot piespiedu darbu,

apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, tādējādi apsūdzētajam dodot iespēju atlīdzināt sabiedrībai

nodarīto kaitējumu.

Piemērot naudas sodu apsūdzētajam tiesas ieskatā būtu nelietderīgi, ņemot vērā, ka apsūdzētais strādā gadījuma darbus, līdz ar ko

viņam nav regulāru ienākumu.

Nosakot piespiedu darba ilgumu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesa ņem vērā to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums ir

mazāk smags noziegums, materiālais kaitējums nav atlīdzināts, apsūdzētais savu vainu ir atzinis, kā arī konstatēts apsūdzētā atbildību

pastiprinošs apstāklis. Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka soda mērs apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms tuvāk

vidējās piespiedu sankcijas robežai, kāda paredzēta Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā.

Drošības līdzeklis apsūdzētajam nav piemērots.

Cietušais SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” lietā pieteicis kaitējuma kompensāciju 107,24 EUR. Cietušā pārstāvis tiesas sēdē

kaitējuma kompensāciju uzturēja.

Tiesa cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju atzīst par pamatotu un apmierināmu pilnā apmērā

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē cietušā pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju atzina pilnā apmērā.

Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā tiesības uz

kompensāciju par radīto kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 350.pantu cietušajam pienākas atlīdzība par noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katra pienākums ir atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Līdz ar to atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas pirmā punkta un Civillikuma 1779.panta nosacījumiem no

apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” piedzenama kaitējuma kompensācija pieteiktajā apmērā, jo ar

lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā /pers. A/ noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam radīts mantisks

zaudējums, kas nav atlīdzināts.

Tiesa, lai nepieciešamības gadījumā lemtu jautājumu par lietas iztiesāšanu bez apsūdzētā klātbūtnes, nodrošinot Kriminālprocesa

likuma 464.panta noteikumu izpildi par aizstāvja piedalīšanos, uz tiesas sēdi bija uzaicinājusi aizstāvi.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais tiesas izmeklēšanā nav vēlējies aizstāvja piedalīšanos, ko apliecināja arī tiesas sēdē,

atsakoties no aizstāvja.

Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir

obligāta, nav vēlējusies aizstāvi, ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts

līdzekļiem.

Ņemot vērā, ka aizstāvis ticis aicināts pēc tiesas norīkojuma, nodrošinot Kriminālprocesa likuma 464.panta noteikumu izpildi,

tiesa uzskata, ka apsūdzētais ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu 80,92 EUR apmērā samaksas valsts labā par zvērināta advokāta

A.Vidžupa darbu, un minētie procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.

Izlemjot jautājumu par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, atzīst, ka

lietiskie pierādījumi – divas stikla lauskas, pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināmas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo un otro daļu, 352.panta pirmo daļu, 353.panta pirmās daļas 1.punktu,

367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta piekto daļu, 511., 512., 514.pantu, 527.panta trešo daļu, tiesa

nospri eda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.

Noteikt pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas

dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr.40103362321, materiālā

kaitējuma kompensāciju 107,24 EUR (viens simts septiņus euro 24 centus).

/pers. A/ no procesuālo izdevumu samaksas par advokāta darbu 80,92 EUR apmērā.

Lietiskos pierādījumus : divas stikla lauskas pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

Spriedumu daļā par piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā

apelācijas kārtībā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas protestu

vai sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Casno