Legislator Case Law & Legislation
C37078717 / C-2606-18 ECLI:LV:ZRT:2018:0326.C37078717.6.S AI generated

Court allows debt recovery claim against individual for unpaid services and interest.

Case Number C37078717 / C-2606-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the plaintiff's claim for debt recovery in a simplified procedure without a hearing. The plaintiff alleged that the defendant failed to pay for services rendered, causing the debt to increase, and requested the principal amount, interest, and court costs. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the outstanding debt, contractual penalty, and litigation expenses within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 128., 129., 130., 250.20., 195., 204.1., 250.25.-27. panti: The court may grant a claim for debt recovery in a simplified procedure if the plaintiff provides sufficient evidence of the debt and the defendant fails to contest it, thereby establishing the right to judgment and cost allocation.

Keywords

AI generated
simplified procedure debt recovery contractual penalty court costs interest on debt simplified procedure claim payment order

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 128. pants
Civilprocesa likuma 129. pants
Civilprocesa likuma 130. pants
Civilprocesa likuma 250.20. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 250.26. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 33. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C37078717

Lietas arhīva Nr. C-2606-18/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2018.gada 26.martā

Zemgales rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele rakstveida procesā

izskatīja civillietu pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunpils KS” vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa

2017.gada 9.oktobrī Tukuma rajona tiesā saņemts pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “Jaunpils KS” (turpmāk prasītāja)

prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/ (turpmāk atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 20.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgtās Vienošanās par parāda samaksu par pakalpojumu

sniegšanu nekustamajā īpašumā /adrese/. Līdz 2017.gada 18.septembrim prasītāja no atbildētāja nebija saņēmusi nekādus maksājumus uzkrātā parāda

dzēšanai, turklāt parāda summa paaugstinājās, jo atbildētājs līdz pat šim brīdim turpina izmantot prasītājas sniegtos pakalpojumus par tiem neveicot

nevienu maksājumu. Tā kā atbildētājs nav veicis maksājumus uzkrātā parāda apmaksai, prasītājai ir radušās tiesības prasīt parāda 902,72 euro atmaksu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1717.pantu, Civilprocesa likuma 128., 129., 130., 250.20pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par

labu pašvaldības SIA “Jaunpils KS” parāda pamatsummu 902,72 euro, līgumsodu 90,27 euro, valsts nodevu un tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt

prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, tas ir 6% (seši procenti) gadā no piedzītās summas līdz tiesas nolēmuma

pilnīgai izpildei.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2017.gada 16.oktobrī tiesa atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja uz atbildētāja deklarēto

dzīvesvietu prasības pieteikumu kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2017.gada 15.novembrim (lietas

17.lapa).

2017.gada 17.novembrī pusēm nosūtīts tiesas paziņojums par rakstveida procesu 2018.gada 19.februārī (lietas 19.-20.lapa).

2018.gada 19.februārī tiesa nolēma atlikt civillietas Nr.C37078717 izskatīšanu rakstveida procesā uz 2018.gada 26.martu, kad tiks sastādīts un

pasludināts spriedums. Prasītājai tika uzdots iesniegt papildus pierādījumus, kas norādīti lēmumā (lietas 39.-40.lapa).

2018.gada 21.februārī pusēm nosūtīts tiesas paziņojums par rakstveida procesu 2018.gada 12.martā (lietas 41.-42.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā

kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie minētiem

apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Atbildētājs ne tiesas noteiktajā termiņā, ne laikā līdz sprieduma taisīšanai tiesai paskaidrojumu par prasību nav iesniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā

arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 129.panta otrās daļas 3.punktu, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem

prasījums pamatots.

No lietas materiāliem izriet, ka 2016.gada 20.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgta Vienošanās par parāda samaksu Nr.35/11-L (lietas

11.lapa).

No minētās vienošanās izriet, ka puses vienojušās un apliecina, ka atbildētāja parāds prasītājai par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem

nekustamajā īpašumā /adrese/uz vienošanās parakstīšanas brīdi ir 384,18 euro. Savukārt Vienošanās 4.punktā norādīts, ka parādnieks papildus

noteiktai parāda apmaksas summai veic tekošos mēneša maksājumus pēc piestādītā rēķina.

No apsaimniekošanas un komunālo maksājumu veidlapas -Rēķina /rēķina numurs/, tiesa secina, ka atbildētājam izrakstīts rēķins par 2017.gada

augustu un parāds uz 18.09.2017. ir 902,72 euro un tā samaksa veicama līdz 2017.gada 30.septembrim. No izrakstītā rēķina nav saprotams par kādu

periodu aprēķināts parāds, vai vienošanās parāds 384,18 euro ir iekļauts.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja 902,72 euro, kas pēc prasītājas norādītā izriet no minētās vienošanās un veidlapas rēķina /rēķina numurs/.

Tiesa konstatē, ka prasītāja lūdz piedzīt lielāku summu nekā puses vienojušās vienošanā. Lietā uz 2018.gada 19.februāri netika iesniegti pierādījumi

par summas 518,54 euro (902,27 euro - 384,18 euro) piedziņu no atbildētāja prasītājas labā. Uz kāda pamata atbildētājam būtu jāveic tekošie

maksājumi, kādi šie maksājumi ir mēnesī un kad veikti maksājumi. Lietā netika iesniegts detalizēts parāda summas 518,54 euro un līgumsoda 90,27 euro

aprēķins.

2018.gada 1.martā Zemgales rajona tiesā saņemts prasītājas paskaidrojums un papildus informācija civillietā Nr.C37078717 (lietas 45.lapa).

Prasītāja paskaidro, ka atbildētājs uzkrājis parādu par komunālajiem pakalpojumiem (aukstā ūdens padeve, kanalizācijas novadīšana, atkritumu izvešana

un apkures pakalpojumu izmantošana) dzīvoklim /adrese/. Uz 2016.gada 1.oktobri parāda summa bija 484,18 euro. 2016.gada 20.oktobrī pirms

Vienošanās noslēgšanas atbildētājs kasē iemaksājis 100,00 euro parāda nomaksai un 1,29 euro komisijas maksu par kases pakalpojumiem, bet par

atlikušo parāda summu 384,18 euro tika noslēgta Vienošanās. Tā kā ir problēmas ar apmaksas saņemšanu un atbildētājs joprojām turpina dzīvot

dzīvoklī /adrese/un nemaksāt, tad tajā pašā dienā 2016.gada 20.oktobrī tika papildus noslēgti līgumi par dzeramā ūdens izmantošanu, kanalizācijas

novadīšanu un sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī apkures pakalpojumu izmantošanu. Pēc Vienošanās noslēgšanas atbildētājs veic kopumā divas

iemaksas 101,29 euro 2016.gada15.decembrī un 120,00 euro 2017.gada 14.jūnijā. Tādejādi parāda summa tika samazināta par 222,58. Atlikums no

parāda nomaksu par kuru tika noslēgta Vienošanās ir 161,60 euro. Par laika periodu pēc Vienošanās par parāda atmaksu slēgšanas brīža no 2016.gada

līdz 2017.gada augustam , tika veikts aprēķins par atbildētāja saņemtajiem pakalpojumiem dzīvoklī /adrese/. Kopējā aprēķinātā summa par

izmantotajiem, bet neapmaksātajiem pakalpojumiem no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada augustam ir 741,12 euro un pieskaitot klāt summu no

Vienošanās līguma, kopējais parāds ir 902,72 euro. Atbildētājs ir parakstījis gan Vienošanos, gan līgumu par dzeramā ūdens lietošanu, kanalizācijas

novadīšanu, sadzīves atkritumu izvešanu un apkures pakalpojumu izmantošanu, līdz ar to atzīstot gan parādu, gan apliecinot to, ka apņemas maksāt par

saņemtajiem pakalpojumiem.

Atbildētājs līgumu /līguma numurs/ “Par dzeramā ūdens lietošanu, kanalizācijas novadīšanu un sadzīves atkritumu izvešanu” parakstījis 2016.gada

20.oktobrī (lietas 50.lapa). 2016.gada 20.oktobrī atbildētājs ir parakstījis arī līgumu /līguma numurs/ “Par apkures pakalpojumu sniegšanu un

izmantošanu” (lietas 51.lapa).

2017.gada 18.septembrī prasītāja atbildētājam nosūtīja paziņojumu par parāda nomaksu (lietas 13.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

No prasības pieteikumā minētā un parāda aprēķina secināms, ka atbildētājs nav godprātīgi izpildījis ar vienošanos uzņemtās saistības pilnībā, jo

parādu nav nomaksājis.

No prasības pieteikuma un līguma /līguma numurs/ “Par dzeramā ūdens lietošanu, kanalizācijas novadīšanu un sadzīves atkritumu izvešanu” un

līguma “Par apkures pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu” secināms, ka prasītājas galvenā parāda summa ir 902,72 euro. Galvenā parāda summa ir

pamatota ar lietā esošajiem mēneša uzrēķiniem un tā aprēķiniem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības

celt iebildumus pret prasību, iesniegt pretprasību vai apstrīdēt prasībā norādītos faktus. Noslēgtās vienošanās nosacījumi atbildētājam bija zināmi un

saprotami, ko viņš ir apliecinājis ar savu parakstu. Tiesa atzīst, ka prasībā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi, tādejādi

tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības pret prasītāju. Lietas izskatīšanas laikā, tiesai no atbildētāja puses netika

sniegti pierādījumi par pieprasītā parāda samaksu, kā to nosaka Civillikuma 1838.pants. Nav arī apstrīdēts aprēķinātā parāda apmērs vai noslēgtā

vienošanās

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasījums par parāda 902,72 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatots un apmierināms.

Atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumu, tādēļ prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 434,71 euro apmērā, par laika periodu no 2016.gada

1.decembra līdz 2016.gada 14.decembrim 22,95 euro un par laika periodu no 2017.gada 1.februāra līdz 2017.gada 13.jūnijam 413,76 euro (lietas

56.lapa). Prasītāja lūdz no atbildētāja piedzīt līgumsodu 90,27 euro apmērā, tā ka līgumsoda apmērs nedrīkst pārsniegt 10% no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1717.panta otrās daļas noteikumiem, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 902,72 euro. No minētā izriet, ka prasītāja no atbildētāja var

lūgt piedzīt līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda, kas sastāda 90,27 euro.

Tiesa atzīst, ka līgumsods 90.27 euro apmērā ir pamatots un piedzenams no atbildētājas prasītājas labā.

Prasītāja lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka apmierināms prasītājas lūgums un nosakāmas prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

6% gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda summas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195.pants.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Civilprocesa likuma 33.panta trešās

daļas 3.punkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā - valsts nodevu 148,95 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro (lietas 9.-10.lapa).

Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 148,95 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt pilnībā pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunpils KS” vienkāršotas procedūras prasību par naudas piedziņu no /pers. A/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, pašvaldības SIA „Jaunpils KS”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā parādu 902,72

euro, līgumsodu 90,27 euro un tiesas izdevumus - valsts nodevu 148,95 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot

1146,64 euro (tūkstotis viens simts četrdesmit seši euro 64 centi).

Samaksa veicama ar pārskaitījumu uz pašvaldības SIA „Jaunpils KS”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontu /konta numurs/, AS

„Swedbank”.

Noteikt pašvaldības SIA „Jaunpils KS”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/,, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas, to nepārsniedzot.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2018.gada 26.marta, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele