Court orders employer to pay unpaid wages and unused vacation compensation while voiding a settlement clause.

Lietas arhīva Nr. C-3166-18/27

ECLI:LV:RPPT:2018:0716.C68316618.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 16. jūlijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese L. Leja

ar tiesas sēžu sekretāri M.K. Vaiti,

piedaloties prasītājam /pers. B/ un viņa pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA „GOLDDUST COMPANY” par darba samaksas piedziņu un vienošanās atzīšanu

par spēkā neesošu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2018. gada 24. aprīlī /pers. B/ (turpmāk – prasītājs) cēlis tiesā prasību pret SIA „GOLDDUST COMPANY” (turpmāk – atbildētāja) par

darba samaksas piedziņu un vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu.

[1.1] Prasības pieteikums pamatots uz tālāk norādītajiem apstākļiem.

Prasītājs norāda, ka 2013. gada 15. aprīlī uzsāka darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju, tika pieņemts darbā par šefpavāru. Saskaņā ar

2017. gada 20. maija vienošanos pie darba līguma ikmēneša darba alga tika noteikta 2217 euro un prēmija 665 euro.

Ar 2018. gada 19. janvāra vienošanos darba tiesiskās attiecības starp pusēm izbeigtas ar 2018. gada 5. februāri, pamatojoties uz Darba likuma

114. pantu. Prasītājs uzskata, ka 2018. gada 19. janvāra 3. punkts, kas paredz, ka darba samaksa izmaksājama līdz 2018. gada 31. jūlijam, ir atzīstams

par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, jo atbilstoši Darba likuma 6. pantam nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem

pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Par 2017. gada novembri atbildētāja ir veikusi daļēju darba algas samaksu 1260 euro apmērā.

Tādējādi atbildētāja jau ilgstoši nav izmaksājusi prasītājam darba samaksu par laika posmu no 2017. gada novembra līdz 2018. gada 4. februārim

4454,87 euro apmērā un arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu 1955,76 euro apmērā, proti, par kopējo summu 6410,63 euro, kuras

atbildētājai bija pienākums izmaksāt prasītājam atlaišanas dienā. Prasītājam aprēķinātās naudas summas ir noradītas Valsts darba inspekcijas 2018. gada

23. aprīļa vēstulē Nr. 2018-11-07/2988, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņā.

[1.2] Prasība pamatota uz Civillikuma 1838., Darba likuma 6., 28., 30., 41., 69., 128., 129. pantu.

[1.3] Prasītājs lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam darba samaksu par laika posmu no 2017. gada novembra līdz 2018. gada 4. februārim

4454,87 euro apmērā (pēc nodokļu nomaksas);

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam kompensāciju par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu 2794,35 euro apmērā pirms nodokļu

nomaksas jeb 1955,76 euro apmērā pēc nodokļu nomaksas;

3) atzīt 2018. gada 19. janvāra vienošanās Nr. 2008/03 3. punktu par spēkā neesošu.

[2] Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi par celto prasību tiesā nav saņemti.

[3] Tiesas sēdē prasītājs uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasībā norādītajiem apstākļiem. Papildus prasītājs pieteica lūgumu noteikt sprieduma

nekavējošu izpildi.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, atbildētājai par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā. Nekonstatējot Civilprocesa likuma

209. un 210. pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa nolēma saskaņā ar minētā likuma 156. panta pirmo daļu lietu izskatīt bez

atbildētājas klātbūtnes.

M o t ī v u d a ļ a

[4] Noklausījusies prasītāja paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus lietā, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5] Prasītājs lūdz atzīt 2018. gada 19. janvāra vienošanās Nr. 2008/03 3. punktu par spēkā neesošu un piedzīt no atbildētājas neizmaksāto darba

samaksu.

Darba likuma 28. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt

nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Lai arī prasītājs nav iesniedzis darba līgumu, fakts, ka prasītājs bija nodarbināts pie atbildētājas apstiprinās ar Valsts darba inspekcijas 2018. gada

23. aprīļa vēstulē Nr. 2018-11-07/2988 norādītajām ziņām (lietas 12. lapa). Proti, no šīs vēstules izriet, ka darba tiesiskās attiecības starp prasītāju un

atbildētāju nodibinātas 2013. gada 15. aprīlī, noslēdzot darba līgumu Nr. 2013/04, ar kuru prasītājs tika pieņemts darbā par šefpavāru. Darba tiesiskās

attiecības starp prasītāju un atbildētāju izbeigtas 2018. gada 5. februārī.

Ar 2017. gada 20. aprīļa vienošanos pie darba līguma Nr. 2013/04 grozījumiem (lietas 6. lapa) pierādīts, ka puses vienojušās, ka prasītāja

ikmēneša darba alga noteikta 2217 euro pirms nodokļa nomaksas, kā arī vienojušās, ka par labiem darba rezultātiem prasītājam izmaksājama prēmija

665 euro pirms nodokļa nomaksas.

[6] Darba likuma 114. pants noteic, ka darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums

slēdzams rakstveidā.

Lietā nodibināts, ka ar 2018. gada 19. janvāra vienošanos Nr. 2018/03 darba tiesiskās attiecības starp pusēm izbeigtas ar 2018. gada 5. februāri

(pēdējā darba diena), pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu (lietas 7. lapa).

[7] 2018. gada 19. janvāra vienošanās Nr. 2008/03 3. punkts noteic, ka puses vienojas, ka visas izmaksas par darba algas parādiem notiks

pakāpeniski līdz 2018. gada 31. jūlijam.

Atbilstoši Darba likuma 128. panta pirmajai daļai, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja,

izmaksājamas atlaišanas dienā.

Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba

līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu (Darba likuma 59. pants).

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta piekto daļu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad

darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

No Valsts darba inspekcijas 2018. gada 23. aprīļa vēstules Nr. 2018-11-07/2988 izriet, ka, veicot pārbaudi, inspekcija konstatējusi, ka saskaņā

ar atbildētājas grāmatvedības datiem pēdējais darba samaksas pārskaitījums prasītājam veikts 2018. gada 12. janvārī 760,00 euro apmērā, aprēķināta

kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu 2794,35 euro apmērā pirms nodokļu nomaksas, ņemot vērā darba samaksas parādu par

2017. gada novembri, decembri, 2018. gada janvāri galīgais aprēķins pēc nodokļu nomaksas uz atlaišanas dienu bija 6410,63 euro. Tāpat Valsts darba

inspekcija konstatējusi, ka pēdējā darba dienā prasītājam galīgais aprēķins netika izmaksāts, līdz ar ko atbildētāja pārkāpusi Darba likuma 128. pantu.

[8] Atbilstoši Darba likuma 6. panta pirmajai daļai nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja

rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka Darba likuma 6. panta pirmajā daļā noteikts nozīmīgs darba tiesību princips, kura mērķis ir darbinieka kā

neaizsargātākās puses darba tiesībās, tiesību un tiesisko interešu aizsardzība gadījumā, ja darba tiesības regulējošajos dokumentos ietverts noteikums

pasliktina darbinieka stāvokli. Atbilstoši šim darba tiesību mērķim ir jāiztulko un jāpiemēro arī darba devēja rīkojumi (sk. Zvērinātu advokātu birojs

„BDO Zelmenis & Liberte”, Darba likums ar komentāriem, Rīga, LBAS, 2010, 18. lpp.).

Atbilstoši Darba likuma 69. panta pirmajai daļai darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja

darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Minētā panta otrā daļa noteic, ja darba samaksas izmaksas laiks

nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam darbam izmaksājama pēc darba pabeigšanas vai attiecīgā

laikposma beigšanās, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

Darba likuma 69. panta piektā daļa paredz, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas

maksājumi, ko veic darba devējs.

Tādējādi arī atbildētājas finansiālās grūtības nevar būt par pamatu tam, lai atbildētāja kā darba devēja vienošanās iekļautu nosacījumu par darba

samaksas izmaksu, kas ir pretēja Darba likumā noteiktajam termiņam, jo atbildētājai saskaņā ar likumu ir uzlikts pienākums visupirms veikt maksājumus

saistībā ar darba samaksu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka 2018. gada 19. janvāra vienošanās Nr. 2008/03 3. punkts, ka puses vienojas, ka visas izmaksas par

darba algas parādiem notiks pakāpeniski līdz 2018. gada 31. jūlijam, pasliktina prasītāja tiesisko stāvokli, kas ir pretēji Darba likuma 6. panta pirmajā

daļā noteiktajam principam un Darba likuma 128. panta pirmajai daļai, 69. panta pirmajai, otrajai un piektajai daļai. Šādos apstākļos 2018. gada

19. janvāra vienošanās Nr. 2008/03 3. punkts atzīstams par spēkā neesošu.

[9] Novērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopumā, tiesa atzīst, ka lietā guvis apstiprinājumu fakts, ka atbildētāja ir pārkāpusi Darba

likuma 128. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu, atlaižot darbinieku no darba, izmaksāt darbiniekam visas naudas summas, kas viņam pienākas no

darba devēja atlaišanas dienā.

Tiesas sēdē prasītājs paskaidroja, ka līdz pat tiesas sēdei atbildētāja nav samaksājusi prasītājam prasības pieteikumā norādīto darba samaksu vai

tās daļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot Darba likuma 149. panta pirmo daļu un 75. panta piektās daļas noteikumus, atbildētājas izsniegtajā 2018. gada februāra darba samaksas

aprēķinā (lietas 8. lapa) norādītās ziņas, ka atbildētājas parāds prasītājam sastāda 6410,63 euro, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2018. gada

6. aprīļa izziņā (lietas 9.-10. lapa) norādītās ziņas par ieturētajām nodokļu summām, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama

darba samaksa par laika posmu no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 4. februārim 4454,87 euro apmērā, kompensācija par neizmantoto

ikgadējo atvaļinājumu 2794,35 euro apmērā, ieturot no šīs summas likumā paredzētos nodokļus, izmaksājot prasītājam 1955,76 euro.

[10] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus

no simta gadā, no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

[11] Tiesai nepieciešams izlemt jautājumu par tiesas izdevumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – prasībās par

darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33. panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Līdz ar to tiesai jāizlemj jautājums par iepriekš nesamaksāto valsts nodevas par darba samaksas un zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā

atbilstoši Civilprocesa likuma 42. pantam.

Tiesa apmierināja prasību par darba samaksas piedziņu 6410,63 euro apmērā (kas ir kopsumma par neizmaksāto kompensāciju par neizmantoto

ikgadējo atvaļinājumu pēc nodokļu nomaksas un neizmaksātās darba samaksu), līdz ar to valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.

panta pirmās daļas 1. punktu “b” apakšpunktu, proti, 519,20 euro (320 euro plus 4% no 7114 euro mīnuss 2134 euro). Bez tam prasītājs pieteicis

prasījumu par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, par kuru atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 4. punktam kā par prasījumu, kas

nav mantiska rakstura vai nav novērtējams naudas izteiksmē, maksājama valsts nodeva 70,00 euro apmērā.

Līdz ar to no atbildētājas par labu valstij piespriežama valsts nodeva par kopējo summu 589,20 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir bijuši 1,97 euro, ko apstiprina lietā esošā izziņa par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem.

Minētie izdevumi piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 2. punktu tiesa pēc dalībnieka lūguma spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par darba samaksas piedziņu.

Kā norādīts judikatūrā, tad šī tiesību norma neuzliek tiesai pienākumu noteikt nekavējošu sprieduma izpildi darba strīdos, bet šādas tiesības piešķir.

No tā secināms, ka tiesai savs nolēmums par nekavējošu izpildi ir jāmotivē spriedumā. Šāda motivācija nepieciešama sakarā ar to, ka sprieduma, kas

nav stājies likumīgā spēkā, nekavējoša izpilde ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā un 204. panta pirmajā daļā noteiktās

vispārējās kārtības, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. No minētajām tiesību normām secināms, ka tiesai jākonstatē īpaši apstākļi, kas

attiecas uz prasītāju un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma nekavējoša izpilde (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 22. jūnija spriedums lietā

Nr. SKC-980/2011).

Tā kā tiesas sēdē, piesakot lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi, prasītājs nenorādīja uz tādiem īpašiem apstākļiem, kuru dēļ tiesas ieskatā

būtu nepieciešama un pieļaujama nekavējoša sprieduma izpilde, turklāt tiesas sēdē noskaidrots, ka prasītājs šobrīd ir nodarbināts pie cita darba devēja.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasītāja lūgums par sprieduma nekavējošu izpildi noraidāms kā nepamatots.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst par pamatotu noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 242., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt /pers. B/ prasību par darba samaksas piedziņu un vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu.

Atzīt par spēkā neesošu 2018. gada 19. janvāra vienošanās Nr. 2008/03 3. punktu, kas noteic, ka puses vienojas, ka visas izmaksas par darba

algas parādiem notiks pakāpeniski līdz 2018. gada 31. jūlijam.

Piedzīt no SIA „GOLDDUST COMPANY”, vienotais reģistrācijas numurs 40103544879, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/,

darba samaksu par laika posmu no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 4. februārim 4454,87 euro apmērā (četri tūkstoši četri simti piecdesmit

četri euro 87 centi).

Piedzīt no SIA „GOLDDUST COMPANY”, vienotais reģistrācijas numurs 40103544879, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/,

kompensāciju par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu 2794,35 euro apmērā (divi tūkstoši septiņi simti deviņdesmit četri euro 35 centi), ieturot likumā

paredzētos nodokļus.

Samaksa veicama uz /pers. B/ AS “Swedbank” norēķinu kontu Nr. LV78HABA0551043893053.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no SIA „GOLDDUST

COMPANY”, vienotais reģistrācijas numurs 40103544879, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās piedzenamās pamatparāda summas.

Piedzīt no SIA „GOLDDUST COMPANY”, vienotais reģistrācijas numurs 40103544879, par labu valstij valsts nodevu 589,20 euro (pieci simti

astoņdesmit deviņi euro 20 centi), samaksu veicot Valsts kasei, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja

banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī norādot datus lietas identificēšanai.

Piedzīt no SIA „GOLDDUST COMPANY”, vienotais reģistrācijas numurs 40103544879, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

1,97 euro (viens euro 97 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, iemaksas mērķis – 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, norādot lietas numuru.

Noteikt atbildētājai SIA „GOLDDUST COMPANY” sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot lēmumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu apliecinošu dokumentu oriģinālus nekavējoties iesniegt

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, 110. kabinetā, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2018. gada 16. jūlija, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese L. Leja