Court partially allowed debt collection claim, ordering partial payment and interest but dismissing penalty and loss claims.

Lietas arhīva Nr. C-1362-18/18

ECLI:LV:RLPT:2018:0523.C29460517.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018. gada 23. maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsēta

tiesnese A.Zemmere

ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/

tiesas telpās atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Baltic Refrigeration Group” pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā pret SIA

“/nosaukums/” un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 12. jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Baltic Refrigeration Group” (turpmāk – prasītājs) pārstāvja SIA

“Julianus Inkasso Latvija” prasības pieteikums pret SIA “/nosaukums/” (turpmāk – atbildētājs1) un /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs2) par parāda

piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2017. gada 14. jūlija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētāja1 par labu prasītājam pamatparādu 800,00 EUR. Piedzīt no atbildētāja2 par labu prasītājam

pamatparādu 2 510,50 EUR, līgumsodu 354,15 EUR un zaudējumus 260,15 EUR, kopā 3 124,80 EUR. Piedzīt no katra atbildētāja tiesāšanās

izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasības daļai. Noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā

parāda. Samaksa veicama prasītāja pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” kontā Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju1 21.02.2016. tika noslēgts līgums Nr.160216. Atbildētājs2 līgumu parakstīja

kā galvinieks. Saskaņā ar līgumu prasītājs apņēmās pārdot, bet atbildētājs 1 pirkt un apmaksāt preces. Līguma 3.1.punktā noteikts, ka termiņš preces

apmaksai ir 14 dienas no preces iegādes brīža. Līguma 3.4.punktā pielīgts līgumsods par termiņa nokavēšanu vairāk kā 5 dienas 0,1% no preces

pavadzīmes rēķina summas par katru nokavēto dienu. Ja apmaksa tiek kavēta vairāk nekā 30 dienas, tad līgumsods tiek aprēķināts 1% apmērā no

preces pavadzīmes rēķina summas par katru nokavēto dienu, kavējumu skaitot no rēķina apmaksas termiņa. Saskaņā ar līguma 5.5.punktu, galvinieks

galvoja par atbildētāja1 saistību izpildi kā pats parādnieks līguma 3.2.punktā atrunātā kredīta limita apmērā, t.i., 800 EUR.

Uz 2017. gadu atbildētājam1 ir kavēti maksājumi pēc pavadzīmēm: BRG700272 159,73 EUR apmērā, BRG601259 - 1779,57 EUR,

BRG601362 - 72,73 EUR, BRG601656 42,57 EUR, BRG601657 – 133,71 EUR, BRG601707 – 134,04 EUR, BRG601717 – 212,65 EUR,

BRG601737 – 215,96 EUR, BRG601973 – 149,04 EUR, BRG601990 – 200,86 EUR, BRG602019 – 51,4 EUR, BRG602160 – 142,36 EUR,

BRG602281 – 246,83 EUR, kopsummā 3 541,45 EUR.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs 02.01.2017. samaksājis prasītājam 265,00 EUR, kas novirzīti citu parādu segšanai, bet 149,10 EUR

novirzīti pamatparāda dzēšanai pēc 09.06.2016. pavadzīmes BRG601259. 2017. gada 16. jūnijā atbildētājs samaksājis 100 EUR, no kuriem prasītāja

pārstāvis uz sadarbības līguma pamata ieturējis procentus un 81,85 EUR pārskaitījis prasītājam. Kopā pamatparāda dzēšanai novirzīti 230,95 EUR.

Saskaņā ar faktūrrēķinu Nr.21034 prasītājs apmaksāja tiesvedības pakalpojumus par summu 242,00 EUR, un saskaņā ar faktūrrēķinu Nr.20903 no

iekasētās summas tika atskaitīta atlīdzība par pakalpojumu 18,15 EUR, kas ir prasītāja zaudējumi, jo atbildētājs 1 laicīgi neapmaksāja preci.

Prasītāja pārstāvis norādījis, ka pamatparāds ir 3 310,50 EUR, līgumsods 354,15 EUR, prasītāja zaudējumi 260,15 EUR, kopā 3 924,80 EUR.

Saskaņā ar līguma 5.5.punktu, galvinieks atbild par visiem blakus prasījumiem un parādiem, kas izriet no līguma 800,00 EUR apmērā, tāpēc

pamatparāda daļa 800,00 EUR apmērā ir piedzenama no atbildētāja2, un atlikusī parāda daļa, līgumsods un zaudējumi – no atbildētāja1.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1692. – 1700., 1716., 1779., 2002., 2012.pantu.

[1.3] 15.08.2017. tiesā saņemts atbldētāja2 paskaidrojums par prasību, kurā norādīts, ka, parakstot līgumu, atbildētājs2 to neesot izlasījis, tāpēc

nebija zinājis, ka uzņemas saistības kā galvinieks. Atbildētājs2 norādījis, ka atzīst prasību kā galvotājs pilnībā (lietas 64.lapa). Atbildētājs1 rakstveida

paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis.

[2] Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, par neierašanās iemesliem nav paziņojuši, kā arī nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas

sēdes laiku un vietu Atbildētājiem paziņots savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja2 deklarēto

dzīvesvietas adresi un atbildētāja1 juridisko adresi (lietas 1., 60., 61., 74.lapa).

[2.1] Pastāvot šādiem apstākļiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez Atbildētāju

klātbūtnes tiesas sēdē.

[2.2] Tiesas sēdē Prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem, lūdz prasību apmierināt. Papildus

paskaidroja, ka līgumsods aprēķināts no visas galvenās saistības jau pirms prasība tiesā celšanas. Zaudējumi radušies, jo atbildētājs nav samaksājis

parādu un tāpēc prasītājam bija jāvēršas pie prasītāja pārstāvja ar lūgumu atgūt parādu.

Motīvu daļa

[3] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un argumentus, atbildētāja2 rakstveida paskaidrojumus par prasību, un lietas materiālos

esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[3.1] Prasības pieteikumam pievienots 2016. gada 21. februāra līgums Nr.160216, kas noslēgts starp prasītāju un atbildētāju1. Atbilstoši līguma

1.1.punktam pārdevējs (prasītājs lietā) pārdod, bet pircējs (atbildētājs1 lietā) pērk pārdevēja piedāvātās preces, un apņemas samaksāt par preci

saskaņā ar līguma noteikumiem (lietas 20. – 23.lapa).

Līguma 1.2.punktā noteikts, ka prece tiek pārdota pēc pircēja rakstveida pasūtījuma, pamatojoties uz preču pavadzīmi – rēķinu, kas pēc

abpusējas parakstīšanas ir līguma neatņemam sastāvdaļa. Līguma 2.3.punktā noteikts, ka prece ir piegādāta ar brīdi, kad pircēja pilnvarots pārstāvis ir

parakstījis preču pavadzīmi rēķinu. Līguma 3.1.punktā noteikts, ka preču pavadzīme – rēķins pircējam ir jāapmaksā 14 dienu laikā no preces piegādes

brīža.

Līgumu parakstījis atbildētāja1 valdes loceklis, pārstāvot atbildētāju1, kā arī atbildētāja1 valdes loceklis kā galvinieks.

Prasības pieteikumam pievienotas prasītāja atbildētājam1 izrakstītas pavadzīmes BRG700272 159,73 EUR apmērā, BRG601259 -

1779,57 EUR, BRG601362 - 72,73 EUR, BRG601656 42,57 EUR, BRG601657 – 133,71 EUR, BRG601707 – 134,04 EUR, BRG601717 –

212,65 EUR, BRG601737 – 215,96 EUR, BRG601973 – 149,04 EUR, BRG601990 – 200,86 EUR, BRG602019 – 51,40 EUR, BRG602160 –

142,36 EUR, BRG602281 – 246,83 EUR, kopsummā 3 541,45 EUR (lietas 29. – 41.lapa)

Prasītāja pārstāvis norādījis, ka atbildētājs1 samaksājis prasītājam 265.00 EUR, kas daļēji novirzīts citu saistību apmaksai, bet 149,10 EUR

novirzīts pavadzīmes BRG601259 daļējai apmaksai. 16.06.2017. atbildētājs1 samaksājis 100 EUR, no kuriem prasītāja pārstāvis prasītājam pārskaitījis

81,85 EUR, bet 18,15 EUR ieturējis kā atlīdzību par pakalpojumiem saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01872-06-16C. Kopumā pamatparāda dzēšanai

no atbildētāja1 veiktajiem maksājumiem novirzīti 230,95 EUR, līdz ar ko pamatparāda summa ir 3 310,50 EUR.

Lietas materiālos iesniegts atbildētāja1 veikts maksājumu uzdevums par 100 EUR samaksu prasītāja pārstāvim, pamatojoties uz dokumentu

Nr.703242369, kurā prasītāja pārstāvis pieprasījis atbildētājam1 parāda, līgumsoda un zaudējumu samaksu (lietas 26., 42.lapa).

Atbildētājs1 prasības pieteikumā norādītos faktus un apstākļus nav apstrīdējis, tajā skaitā, prasības summu.

Lietā nav ziņu, ka līgums vai preču pavadzīmes - rēķini būtu apstrīdēti vai atzīti par spēkā neesošiem, līdz ar to tiesa atzīst, ka tie ir tiesiski un

saistoši pusēm.

[3.2] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas no likuma, līguma vai tiesiska darījuma. Arī pavadzīme – rēķins ir vērtējama kā

darījums Civillikuma izpratnē (Augstākās tiesas Senāta 2005. gada 20. aprīļa spriedums lietā SKC-246/2005).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, [..] .

Samaksas kārtība par atbilstoši līgumam pārdotajām precēm noteikta līguma 3.1.punktā.

Civillikuma 2109.pantā noteikts, ka brīdī, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Civillikuma 2033.pantā noteikts, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa, kas, ja pirkums nav noslēgts uz kredītu vai ja samaksai

nav atrunāti sevišķi termiņi, jāizdara tūliņ, lietu nododot, tātad tajā pašā laikā un tajā pašā vietā.

Civillikuma 1828.pantā noteikts, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Nav šaubu, ka preču pavadzīmju – rēķinu apmaksas termiņi ir iestājušies un atbildētājs1 ir nokavējis rēķinu apmaksu.

Tiesa atzīt, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja1 par labu prasītājam pamatparādu prasītāja pārstāvja aprēķinātajā apmērā, t.i., 3 310,50 EUR.

[3.3] Prasītāja pārstāvis aprēķinājis atbildētājam1 līgumsodu par samaksas termiņa nokavējumu 354,15 EUR apmērā. Līgumsoda aprēķina

periods nav norādīts, taču no prasības pieteikumā ietvertā aprēķina secināms, ka līgumsods aprēķināts par periodu no 16.06.2016. līdz prasības

pieteikuma sagatavošanas dienai 10.07.2017.

Līguma 3.4.punktā pielīgts līgumsods par termiņa nokavēšanu vairāk kā 5 dienas 0,1% no preces pavadzīmes rēķina summas par katru nokavēto

dienu. Ja apmaksa tiek kavēta vairāk nekā 30 dienas, tad līgumsods tiek aprēķināts 1% apmērā no preces pavadzīmes rēķina summas par katru

nokavēto dienu, kavējumu skaitot no rēķina apmaksas termiņa.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no pircēja (atbildētāja1) puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas pamatu,

jo puses par to ir vienojušās līgumā.

Civillikuma 1716.panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas spēkā no 01.01.2014.) noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma

1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt

samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Tiesa konstatē, ka prasītāja pārstāvja aprēķinātais līgumsods pārsniedz 10% no pamatparāda summas, līdz ar ko tas ir samazināms līdz

331,05 EUR. Tiesa neatzīst par pamatotu prasītāja pārstāvja argumentu, ka līgumsods tiesiski aprēķināts, ņemot vērā pamatparāda summu, kāda tā

bijusi sākotnēji atbildētāja1 veiktajiem maksājumiem un pirms prasības tiesā iesniegšanas, jo līgumsoda aprēķināšanas pamatā ņemama parāda summa,

kāda tā ir ceļot tiesā prasību.

Tiesa, izvērtējusi pieprasītā līgumsoda apmēru, atzīst, ka tas ir pamatots un atbilstošs Civillikuma noteikumiem 331,05 EUR apmērā, un šādā

apmērā tiesai ir pamats līgumsodu piedzīt no atbildētāja1 par labu prasītājam, savukārt, prasība daļā par līgumsoda 23,10 EUR piedziņu noraidāma kā

nepamatota.

[3.4] Prasītāja pārstāvis lūdzis piedzīt no atbildētāja1 zaudējumus 260,15 EUR apmērā, norādot, ka saskaņā ar faktūrrēķinu Nr.21034 prasītājs

apmaksāja tiesvedības pakalpojumus par summu 242,00 EUR, un saskaņā ar faktūrrēķinu Nr.20903 no iekasētās summas tika atskaitīta atlīdzība par

pakalpojumu 18,15 EUR, kas ir prasītāja zaudējumi, jo atbildētājs 1 laicīgi neapmaksāja preci.

Lietas materiāliem pievienots 07.06.2016. sadarbības līgums Nr.01872-06-16C, kas noslēgts starp prasītāju un prasītāja pārstāvi, un kura

1.1.punktā noteikts, ka prasītāja pārstāvis sniedz prasītājam debitoru parādu pārvaldīšanas pakalpojumus (lietas 10. – 13.lapa). Atbilstoši 07.06.2016.

pilnvarai prasītājs pilnvarojis prasītāja pārstāvi celt tiesā prasības pret parādniekiem (lietas 14.lapa). Atbilstoši prasītāja pārstāvja rēķinam, prasītājs

samaksājis prasītāja pārstāvim par tiesvedību pret atbildētāju1 (lietas 18., 19.lapa).

Tiesa secina, ka prasītājs uz savstarpēja līguma ar pilnvaroto personu pamata ir samaksājis tam iepriekš nolīgtu atlīdzību par juridiskās palīdzības

sniegšanu, proti, tiesvedības pakalpojumiem. Civilprocesa likums paredz lietas vešanu pašam prasītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Civilprocesa

likuma paredz ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ja izdevumi veikti advokāta palīdzības samaksai (Civilprocesa likuma 44.pants).

Civilprocesa likums neparedz izdevumu par juridiskās palīdzības saņemšanu jebkurai personai atlīdzināšanu (skatīt arī Satversmes tiesas 2014. gada

7. februāra spriedums lietā Nr.2013-04-01). Prasītāja viedoklis par to, ka minētie izdevumi ir vērtējami kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nav pamatots,

jo šo izdevumu pamats noteikts Civilprocesa likuma 39.pantā. Minētie izdevumi nav arī uzskatāmi par prasītāja zaudējumiem. Vladimirs Bukovskis, ir

norādījis, ka: „Jautājums par tiesu izdevumiem pieder procesuālām, bet ne materiālām tiesībām. (..) apšaubāma ir iespēja piemērot materiālo tiesību

noteikumus procesuālām attiecībām” (sk. V.Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933, 421.lpp.) . Arī Augstākās tiesas Senāta judikatūrā

atzīts, ka materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietu vešanai (sk. Augstākās

tiesas Senāta 2000.gada 11.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-466, 2009.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-6, 2011. gada 6. aprīļa

spriedums lietā SKC-143/2011).

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka prasītāja pārstāvja prasība daļā par zaudējumu piedziņu no atbildētāja1 260,15 EUR apmērā nav pamatota un ir

noraidāma.

[3.5] Prasība par parāda piedziņu tiesā celta arī pret galvinieku /pers. B/ (atbildētājs2).

Līguma 5.4.punktā noteikts, ka galvinieks ir viena no līguma pusēm un ir parakstījusi līgumu. Ja pircējs neapmaksā preci, galvinieks personīgi atbild

un galvo par pircēja saistību izpildi atbilstoši līguma noteikumiem. Līguma 5.5.punktā pielīgts, ka, parakstot līgumu, galvinieks galvo par saistību izpildi kā

pats parādnieks, par pamatparādu un blakus prasījumiem kredītlimita 800 EUR apmērā (līguma 3.2.pkt.).

Līgumu parakstījis /pers. B/ gan kā atbildētāja1 amatpersona, gan kā fiziska persona – galvotājs, kas galvojis par atbildētāja1 saistību izpildi

800 EUR apmērā, līdz ar ko secināms, ka galvojuma līguma noteikumi skaidri un nepārprotami ietverti Līgumā.

No Līguma 5.5.punkta izriet, ka galvinieks uzņēmies no līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats parādnieks [..]. Tādā veidā galvotājs uz

līgumā atrunātiem noteikumiem nodrošinājis prasītāja prasījumus, kuri varētu rasties līgumā noteikto saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā.

Ievērojot galvojuma līguma saturu tiesa secina, ka galvinieks ir uzņēmies atbildību kā pats parādnieks Civillikuma 1702.panta otrās daļas izpratnē.

Galviniekam, noslēdzot galvojuma līgumu, ir saistoši tā noteikumi, atbilstoši Civillikuma 1587.pantam. Galvotājs uzņēmies atbildēt par pircēja SIA

“/nosaukums/” saistībām kredītlimita, t.i, 800 EUR apmērā, līdz ar ko galvotāja atbildības apmērs sniedzas līdz minētajai summai.

Civillikuma 1696.pantā noteikts, ka galvinieka saistība vispār atbilst galvenā parādnieka saistībai, un Civillikuma 1698.pantā noteikts, ka galvinieks

atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu

izdevumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas parāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks. Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu. No minētā

secināms, ka saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par parādnieka uzņemto saistību. Galvojums pēc savas būtības ir

saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskās saistības, ar kurām trešā persona - galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram

par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda. Galvojuma attiecībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā

parādnieka prasīt visu samaksāto, kas Civillikuma 1692.pantā, izteikts ar vārdiem ,,neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda", proti, neatsvabinot

parādnieku no viņa uzņemtās saistības.

Atbildētājs 2, rakstveida paskaidrojumos par prasību norādījis, ka prasību kā galvotājs atzīst.

Tiesa secina, ka prasītājam bija tiesības celt prasību uzreiz pret galvinieku. Taču tiesa nepiekrīt prasības pieteikuma lūgumu daļā pieteiktajai

piedziņas kārtībai attiecībā pret galvinieku, ņemot vērā norādīto par galvojumu kā akcesoru saistību. Līdz ar ko spriedumā nosakāms, ka pamatparāds,

līgumsods un tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja1, bet piedziņas no atbildētāja1 neiespējamības gadījumā, pamatparāda daļa 800 EUR apmērā

piedzenama no atbildētāja2.

[3.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, kā arī galvenā parāda apmēru. Parāda aprēķins

ietverts prasības pieteikumā (lietas 5.lapa). Rēķinos norādītais samaksas termiņš, atbilstoši līgumam, uz prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā dienu ir

iestājies. Atbildētājs nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasību, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parāds samaksāts.

Tādējādi, ievērojot sprieduma [3.1] - [3.5] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja1

par labu prasītājam galveno parādu 3 310,50 EUR un līgumsodu 331,05 EUR. Gadījumā, ja piedziņa no atbildētāja1 ir neiespējama, tad pamatparāda

daļa 800 EUR apmērā piedzenama no atbildētāja2. Savukārt prasība daļā par līgumsoda piedziņu 23,10 EUR un zaudējumu 260,15 EUR apmērā

noraidāma.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Augstākās tiesas Senāts vairākkārt ir atzinis, ka likumisko procentu maksāšanas pienākums līdz nolēmuma izpildei nav atkarīgs no šāda lūguma

ietveršanas prasības pieteikumā (sk. Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr.SKC-75/2007 un 2009.gada 25.novembra lēmums lietā Nr.SPC-111/2009).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja1, bet piedziņas no atbildētāja1

neiespējamības gadījumā no atbildētāja2 likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās galvenā parāda summas, t.i. no 3 310,50 EUR

attiecībā pret atbildētāju1 un 800 EUR attiecībā pret atbildētāju2, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināta daļēji, no atbildētāja1 piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasības daļai 380,40 EUR, kā

arī prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 EUR, kopā 385.67 EUR (lietas 8., 9.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi. No lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā

tos ir apmaksājis prasītājs, proti, 7,32 EUR (lietas 3.lapa). Ņemot vērā, ka no atbildētāja1 prasītāja labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi prasītāja samaksātajā apmērā, tas ir, 5,27 EUR, nesamaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa, proti, 2,05 EUR saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no atbildētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja2, par labu Tiesu

administrācijai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labu SIA “Baltic Refrigeration Group”, reģistrācijas Nr.40003674384,

galveno parādu 3 310,50 EUR un līgumsodu 331,05 EUR, kopā 3 641,55 EUR (trīs tūkstoši seši simti četrdesmit viens euro un 55 centi). Gadījumā, ja

piedziņa no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ir neiespējama, tad galvenā parāda daļa 800 EUR apmērā piedzenama no /pers.

B/, personas kods /personas kods/.

Prasība daļā par līgumsoda piedziņu 23,10 EUR un zaudējumu piedziņu 260,15 EUR apmērā noraidāma.

Noteikt SIA “Baltic Refrigeration Group”, reģistrācijas Nr.40003674384, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “/nosaukums/”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā - no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6%

gadā no piedzītās, bet nesamaksātās galvenā parāda summas, t.i. no 3 310,50 EUR attiecībā pret SIA “/nosaukums/” un 800 EUR attiecībā pret /pers.

B/.

Parāda samaksa veicama SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, kontā Nr.LV61HABA0551008868793,

AS “Swedbank”.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas

kods/, Tiesu administrācijas labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,05 EUR (divi euro un 05 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, civillietas Nr.C29460517 (C-

1362 18/18).

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

oriģinālus sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.

Noteikt SIA “/nosaukums/” un /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (2018. gada 23. maija) Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums ir pieejams tiesas kancelejā 2018. gada 23. maijā.

Tiesnese A. Zemmere