Court convicts defendant of minor bodily harm and imposes 220 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing minor bodily harm and sentenced him to 220 hours of compulsory labor. The defendant fully admitted guilt, allowing the court to skip evidence examination, while the victim's compensation claim was partially dismissed due to lack of proof for future medical costs. The court applied mitigating factors for the defendant's confession but noted aggravating circumstances from his prior conviction.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 130. panta 2. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. pants: Full admission of guilt constitutes a mitigating circumstance for criminal liability, while prior convictions serve as aggravating factors, permitting compulsory labor when imprisonment is impractical and fines are unpayable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11210014413
Arhīva Nr. K16-0181-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2013. gada 6. septembrī
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesneseL. Bārbale
ar sekretāri I. Cīruli
tulci I. Golubovu
piedaloties prokurorei A. Tatarčukai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa
konstatēja:
/pers. A/tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus:
2012. gada 24. decembrī ap pulksten 3.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, Jēkabpilī, Draudzības alejā, caur
atvērtām automašīnas durvīm, /pers. A/, dusmu vadīts, nolūkā nodarīt miesas bojājumus, ar kabatas lukturīti ne mazāk kā divas reizes
tīši iesita /pers. B/ pa seju.
Minēto /pers. A/darbību rezultātā cietušajam /pers. B/ tika nodarītas fiziskas sāpes un miesas bojājumi - noskrāpējumi un sistas
brūces sejā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas rada īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz
21 dienai.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130. panta otrajā
daļā.
Apsūdzētais /pers. A/savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnībā, un tiesas sēdē uztur lūgumu par lietas
izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilst arī cietušais un prokurors.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu tiesa pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas
izmeklēšanā, jo apsūdzētais savu vainu atzīst pilnībā, kā arī, pārbaudot lietas materiālus, tiesai nerodas šaubas par apsūdzētā vainu.
Apsūdzētajam saprotamas šādā kārtībā iztiesātas lietas juridiskās sekas un sprieduma pārsūdzēšanas pamati.
Tiesa atzīst, ka bez savas vainas pilnīgas atzīšanas, apsūdzētā /pers. A/ vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā
pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
/pers. A/, tīši nodarot vieglus miesas bojājumus, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130. panta otrajā
daļā.
Cietušais /pers. B/iesniedzis kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu Ls 111,82 apmērā, kā arī pieteikumu sakarā ar
morālo kaitējumu par summu Ls 500, bet tiesas sēdē cietušais liecina, ka šī summa ir nevis morālā kompensācija, bet zaudējumi,
kas viņam radīsies turpmāk sakarā ar paredzamo operāciju.
Ņemot vērā to, ka pierādījumi šādam apgalvojumam no cietušā puses tiesai iesniegti netika, tad kompensācijas pieteikums daļā par
Ls 500 piedziņu ir atstājams bez izskatīšanas un tas risināms turpmākajā laikā civltiesāšanas kārtībā.
Cietušā kompensācijas pieteikumu Ls 111,82 apmērā apsūdzētais /pers. A/ atzīst un tas apmierināmi pilnā apmērā.
Nosakot soda veidu /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību,
bet, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu Krimināllikuma 130. panta otrā daļa pieskaitāma pie kriminālpārkāpumiem (likuma redakcija līdz
01.04.2013.).
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka viņš ir
vaļsirdīgi atzinies noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un nožēlo izdarīto.
Atbilstoši Krimināllikuma 48. pantam apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Apsūdzētais/pers. A/agrāk sodīts, pēdējo reizi 2013. gada 15. aprīlī Jēkabpils rajona tiesā pēc Krimināllikuma 130. panta otrās
daļas, 185. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 240 stundām, spiedums stājies spēkā 2013. gada 26. aprīlī, sods izciests
(lietas 29. - 30. lapa), bezdarbnieks.
Tiesa uzskata, ka galīgais sods /pers. A/nosakāms piespiedu darba veidā, jo noteikt brīvības atņemšanas sodu nav lietderīgi,
bet naudas soda izpilde, ņemot vērā apsūdzētā mantisko stāvokli, nebūs iespējama.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmo daļu /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā
atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Vadoties no teiktā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
130. panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 220 (divi simti divdesmit) stundām.
Drošības līdzekli /pers. A/ – uzturēšanos noteiktā vietā atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/Ls 111,82 (viens simts vienpadsmit lati 82 santīmi), pārējā daļā cietušā /pers. B/
pieteikumu atstāt bez izskatīšanas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā, sūdzību vai
protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.
Tiesnese L. Bārbale