Court increases child support from 25 LVL to 111 EUR based on inflation and cost of living changes.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request to increase monthly child support from 25 LVL to 111 EUR effective June 2016. The plaintiff argued that rising living costs and the respondent's failure to provide financial aid made the previous amount insufficient. Consequently, the court adjusted the support amount to reflect current economic realities and statutory minimums.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 26. p. 2. da., 41. p. 1. da., 43. p. 1. da., 93. p. 2. da., 112. p., 127. p., 238. p. 2. da.; Child support amounts must be adjusted periodically to reflect significant changes in the cost of living and inflation to ensure the child's needs are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30612216
Lietas arhīva Nr. C-6122-16/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva
2016.gada 1.septembrī
izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu palielināšanu, un
konstatēja:
2016.gada 12.maijā /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra prasības pieteikumu, bet 2016.gada 10.jūnijā prasības pieteikuma
precizējumus, pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu palielināšanu, kuros norāda, ka 2000.gada 3.jūnijā /pers. A/, personas kods /personas
kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, kopdzīves laikā piedzima meita /pers. C/, personas kods /personas kods/, ko apliecina dzimšanas
apliecība Nr.: /apliecības numurs/. 2005.gada 3.jūnijā prasītāja vērsās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu
piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja /pers. B/ meitas /pers. C/ uzturam 25,00 LVL apmērā ikmēnesi līdz bērna pilngadībai. Ar 2005.gada
18. novembra spriedumu civillietā Nr.C29-4248/05/9 Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pilnībā apmierināja /pers. A/ prasību. Prasītāja norāda, ka uz
prasības iesniegšanas brīdi izdevumi bērna uzturam ir krietni palielinājušies, un prasītāja nespēj viena pati nodrošināt bērna uzturu, kā arī 25,00 LVL, kas
piedzīti no atbildētāja, ir minimāla summa mēnesī, ar kuru ir par maz, lai nodrošinātu visas bērna vajadzības. Visu šo laiku prasītāja ir centusies bērnu uzturēt
pati, taču pasliktinoties ekonomiskajai un sociālajai situācijai gan viņas dzīvē, gan valstī kopumā, viņa vairs viena nav spējīga meitai nodrošināt visu
nepieciešamo un arī piedzīto 25,00 LVL mēnesī uzturlīdzekļu apmērs no atbildētāja nav pietiekams. Turklāt atbildētājs šobrīd nepilda savas saistības, un
nesniedz meitai /pers. C/ ne materiālu, ne finansiālu, ne morālu palīdzību.
Prasība pamatota ar Konvencijas par bērnu tiesībām 3.panta pirmo daļu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, Civillikuma 177., 179.pantu, Eiropas
Padomes Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu 7.pantu un Civilprocesa likuma 26.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 43.panta pirmo daļu, 93.panta
otro daļu, 112., 127.pantu un 238.panta otro daļu, lūdzot palielināt piedzīto uzturlīdzekļu apmēru no 25,00 LVL (35,57 EUR) līdz 111,00 EUR mēnesī, un
piedzīt no atbildētāja /pers. B/ par labu /pers. A/ uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturam 111,00 EUR mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no Ministru Kabineta
noteikumos noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu 2016.gada 16.jūnijā atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētāja
deklarētā dzīvesvietas adrese, nosūtīta vienlaikus ar prasības pieteikumu, paskaidrojuma veidlapa.
Atbildētājs nedz tiesas noteiktajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniedzis paskaidrojumus vai iebildumus par tiesā iesniegto
prasības pieteikumu.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā 2016.gada 1.septembrī, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot
par to 2016.gada 6.jūlijā paziņojumu.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.
Ar iesniegto /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzimšanas apliecību /numurs/, izsniegtu 2007.gada 8.oktobrī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā,
ir apstiprināts, ka bērna māte ir prasītāja /pers. A/(pēc uzvārda maiņas /uzvārds/), bet tēvs – atbildētājs /pers. B/ (l.l.9).
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2005.gada 18.oktobra spriedumu cita starpā no atbildētāja par labu prasītājai piedzīti pušu kopīgās meitas
/pers. C/ uzturam 25,00 LVL (35,57 EUR) no 2005.gada 3.jūnija līdz meitas pilngadībai (l.l.11).
Prasība cita starpā celta pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, kas noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt
bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par
bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina
pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
No lietas materiāliem izriet un lietā nav strīda par to, ka meita /pers. C/ dzīvo kopā ar prasītāju, tāpēc saskaņā ar Civillikuma 178.1 pantu uzturlīdzekļi
bērna uzturam piedzenami par labu viņai.
Ņemot vērā to, ka bērns dzīvo kopā ar māti, viņam ir nepieciešams saņemt arī no tēva atbilstošu regulāru finansiālu atbalstu ikdienas uzturam. Tiesa atzīst,
ka neviens nav tiesīgs atbrīvot vecākus no viņu pienākuma rūpēties par savu bērnu uzturu un, ka vecākiem darbaspējas vecumā ir jāizmanto iespēja strādāt, lai
izpildītu savu pienākumu. Bērnu kopšana un audzināšana ir dabiskas vecāku tiesības, kas ir nesaraujami saistītas ar obligāti pildāmiem pienākumiem.
Civillikuma 179.pants noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas
stāvokļa, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru
bērnam” 2.punktu, katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļu un to 2.1. un 2.2.apakšpunkts konkretizē
uzturlīdzekļu apmēru, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra Noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika
ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu minimālā mēneša darba alga no 2016.gada 1.janvāra ir 370 euro, kur 25% sastāda 92,50
euro, savukārt 30% sastāda 111,00 euro.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto nepieciešamo izdevumu apmēru bērnu uzturam. Vēl jo vairāk, minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir
jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, savukārt nav šaubas, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas piespriestajiem
uzturlīdzekļiem 25,00 LVL jeb 37,57 EUR apmērā ik mēnesi, kas neatbilst Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo
uzturlīdzekļu apmēr bērnam” 2.2.punktā noteiktajam minimālo uzturlīdzekļu apmēram, nav pietiekoši pusaudža pamatvajadzību nodrošināšanai un ikdienas
aprūpes īstenošanai.
Judikatūrā ir norādīts, ka tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos
iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav
faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās
patiesības kā loģiska slēdziena locekļus (skat. LR Augstākās tiesas Senāta civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumu lietā Nr.SKC-
863/2011).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu noteikt piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru par laika periodu no 2016.gada 12.maija, t.i. dienas, kad iesniegta
prasība tiesā, 111,00 euro apmērā ik mēnesi meitas /pers. C/ uzturam, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas,
līdz bērna pilngadībai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts
ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam un 42.panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu valstij piedzenama
proporcionālā valsts nodeva no palielināto uzturlīdzekļu kopējās summas par vienu gadu, kas konkrētajā gadījumā ir 135,77 EUR (905,18 x 15%).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, t.i. par maza apmēra prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi lietā, atbilstoši Uzziņai par
izdevumu apmēru (l.l.2) sastāda 5,61 EUR, kas piedzenami no atbildētāja par labu valstij.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Civilprocesa likuma 8.,34.,42.,97.,193., 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt prasību.
Palielināt ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2005.gada 18.oktobra spriedumu civillietā Nr.C29-4248/05/9 piedzīto uzturlīdzekļu apmēru
nepilngadīgās /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods
/personas kods/, meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam no 2016.gada 12.maija 111,00 EUR (simtu vienpadsmit euro un 00 centi) apmērā
ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai, samaksu veicot prasītājas norēķinu kontā
/numurs/, AS “Norvik Banka”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/9, par labu valstij tiesas izdevumus, valsts nodevu 135,77 euro (simtu trīsdesmit pieci euro un 77
centi) par uzturlīdzekļu piedziņu (konta Nr.: LV55TREL1060190911200, saņēmējs: Valsts kase).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,61 euro (pieci euro un 61 cents) apmērā
(konta Nr.: LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija).
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienu termiņu no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Bankas apstiprināts maksājuma uzdevums, kas apliecinātu tiesas izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma
sastādīšanas dienas, tas ir 2016.gada 1.septembra.
Tiesnese A.Ignatjeva